Court dismissed appeal against traffic fine for entering intersection when right-turn signal was off.

NORAKSTS Lieta Nr.A42839409 143/AA43-0613-12/16

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 24.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Berķis, tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai E.B. un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvei B.D., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par E.B. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta pirmās daļas sakarā ar E.B. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 28.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 25.februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA494839 (turpmāk - Protokols) par to, ka E.B. (turpmāk - pieteicējs) 2009.gada 25.februārī plkst.18:33 Rīgā vadīja transportlīdzekli Ford Mandeo, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Hanzas ielu virzienā no Pulkveža Brieža ielas puses un krustojumā ar Skanstes ielu veica kreiso pagriezienu brīdī, kad luksoforā nedega papildsekcija, kas ļauj veikt manevru. Protokolā norādīts, ka atbildība par šādu pārkāpumu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.5panta pirmajā daļā. Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja 2009.gada 20.marta lēmumu Nr.050/PA494839 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) pieteicējam uzlikts naudas sods Ls 30 apmērā. Sākotnējā lēmumā norādīts, ka pieteicējs ir pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.maija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 56.6.punktu. Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – atbildētājs vai Policija) 2009.gada 21.maija lēmumu Nr.1820 (turpmāk - Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums. [2] 2009.gada 25.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteicējs pieteikumā norāda, ka neuzskata, ka būtu pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu prasības, jo turpināja uzsākto manevru atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 65.punktam.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 28.janvāra spriedumu pieteicēja pieteikums noraidīts. Spriedums motivēts šādi. [3.1] Pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK

149. panta pirmo daļu. LAPK 149.5panta pirmajā daļā noteikts, ka par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, (..), uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no Ls 20 līdz Ls 100. [3.2] Izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai pieteicēja darbības, šķērsojot krustojumu, atbilda Ceļu satiksmes noteikumu prasībām par transportlīdzekļa vadīšanu regulējamos krustojumos. Izskatāmajā gadījumā uz pieteicēju attiecās luksofora Rīgā, Skanstes un Hanzas ielas krustojumā, kreisās papildsekcijas signāli.

Vispārējs nosacījums ceļu satiksmē ir tāds, ka zaļš signāls atļauj kustību. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par to, ka zaļā signāla darbības laiks beidzas un drīz iedegsies aizlieguma signāls, var lietot zaļu mirgojošu signālu (Ceļu satiksmes noteikumu 56.1.punkts). Ceļu satiksmes noteikumu 56.6.punktā noteikts, ja zaļās bultas signāls luksofora papildsekcijā ir izslēgts, transportlīdzekļu braukšana attiecīgajā virzienā ir aizliegta. [3.3] Lietas materiāliem kā pierādījums ir pievienots videoieraksts, kurā redzams brīdis, kad pieteicējs izbrauc krustojumu.

Videoieraksts ir uzņemts no policijas ekipāžas atrašanās vietas skatu punkta, un tiešā veidā nav redzami luksofora papildsekcijas signāli, kas bija vērsti pret pieteicēju tā kustības virzienā. Vadoties no lietas materiāliem pievienotās Luksofora darba režīma laika diagrammas (turpmāk – Diagramma), videoieraksta un Kustības organizēšanas shēmas (turpmāk – Kustības shēma), var izdarīt secinājumus par to, vai pieteicējs ir ievērojis luksofora papildsekcijas signālus. [3.4] Kustības shēmā pieteicēja izvēlētais maršruts apzīmēts kā V1S.

Videoieraksts veikts no skatu punkta, no kura redzami kustības maršrutu V1 regulējošie luksofora signāli. No Diagrammā ietvertās informācijas ir redzams, ka vienlaikus ar dzeltenā signāla iedegšanos virzienā V1 (policijas skatu punkts), virzienā V1S (pieteicēja kustības virziens) jeb papildsekcijā sāk mirgot zaļais kustību atļaujošais signāls. Dzeltenais signāls virzienā V1 darbojas 4 sekundes, tam seko sarkanais signāls. Zaļais mirgojošais signāls virzienā V1S darbojas 3 sekundes – tātad īsāku laiku, kā dzeltenais signāls V1. [3.5] Vairākkārt caurskatot videoierakstu, tiesa pārliecinās, ka pieteicējs krustojumā iebrauca laikā, kad virziena V1 luksofora sekcijā jau dega sarkanais signāls.

Tā kā V1 virziena sekcijā dega sarkanais signāls, tad atbilstoši Diagrammā norādītajam virziena V1S luksofora papildsekcijā kustību atļaujošais signāls (zaļa bulta uz melna fona) nedega aptuveni 5 sekundes – 3 sekundes mirgojošs signāls, 2 sekundes signāls izslēgts (1 sekunde dzeltenais signāls, 1 sekunde sarkanais signāls virzienā V1). Tiesai, izvērtējot video ierakstu un luksofora signālu secību, nerodas šaubas, ka pieteicējs krustojumā iebrauca laikā, kad papildsekcija bija izslēgta un transportlīdzekļu braukšana attiecīgajā virzienā bija aizliegta. [3.6] Tiesa kā nepamatotas noraida pieteicēja atsauces uz Ceļu satiksmes noteikumu 65. un 143.punktu šādu apsvērumu dēļ.

Ceļu satiksmes noteikumu 143.punktā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam, kas iebraucis krustojumā, kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma iecerētajā virzienā jāizbrauc neatkarīgi no tā luksofora signāla, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no krustojuma. Tiesai, caurskatot video ierakstu, nerodas šaubas, ka pieteicējs krustojumā iebrauca laikā, kad luksofora signāls to nepieļāva. Līdz ar to pieteicējam nav pamata atsaukties uz Ceļu satiksmes noteikumu 143.punktu. Ceļu satiksmes noteikumu 65.punktā noteikts - ja, iedegoties dzeltenajam signālam vai brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu 64.punktā noteiktajās vietās var apturēt, tikai strauji bremzējot, šī transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli.

Tātad likumdevējs, ievērojot lietu dabu un fizikas likumus, ir paredzējis atrunu gadījumos, kad transportlīdzekļa strauja apturēšana (tā inerces dēļ) var radīt bīstamāku situāciju ceļu satiksmes dalībniekiem, nekā iebraukšana krustojumā un tā šķērsošana brīdī, kad iededzies dzeltenais signāls. Atbilstoši interneta vidē atrodamajai informācijai transportlīdzekļa, kas pārvietojas ar ātrumu 50 km/h, bremzēšanas ceļa garums uz slapja tīra asfaltbetona seguma ir aptuveni 45 metri. Tiesai nerodas šaubas, ka pieteicējam bija iespēja atbilstoši mirgojošā signāla nozīmei (Ceļu satiksmes noteikumu 56.1.punkts) samazināt viņa vadītā transportlīdzekļa ātrumu un apturēt to pirms krustojuma stoplīnijas bez straujas bremzēšanas. [3.7] Tiesas ieskatā lietā esošie pierādījumi ir savstarpēji saskanīgi un ar tiem ir pierādīta pieteicēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Tiesa nekonstatē tādu apstākļu pastāvēšanu, kas būtu par pamatu citāda satura lēmuma izdošanai. [3.8] Policija ir piemērojusi pieteicējam naudas sodu Ls 30 apmērā, kas ir LAPK 149.5panta pirmās daļas sankcijā noteiktajās robežās. Izvērtējot Lēmumu, tiesa konstatē, ka tajā nav izdarīti atsevišķi apsvērumi par piemērojamā soda apmēru. Vienlaikus tiesa konstatē, ka Lēmumā atbildētājs norādījis, ka pieteicējs gada laikā atkārtoti ir izdarījis līdzīgus Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, par kuriem pieteicējs jau administratīvi sodīts.

Līdz ar to lietā minētais apstāklis par pieteicēja iepriekšēju saukšanu pie administratīvās atbildības tieši saistībā ar Ceļu satiksmes noteikumu prasību pārkāpšanu saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu ir atzīstams par tādu, kas pamato atbildētāja noteikto soda apmēru – Ls 30. Tiesa uzskata, ka atbildētāja piemērotais soda apmērs ir atbilstošs un samērīgs.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 28.janvāra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka videoierakstā ir redzams, ka krustojums, kur pieteicējs veica kreiso manevru, ir filmēts no pretējās puses, kur nav saskatāms, vai luksofora papildsekcijā deg atļautais vai aizliedzošais signāls. Pieteicējs norāda, ka ir pabeidzis uzsākto manevru, jo krustojumā iebraucis pie zaļā mirgojoša signāla. Protokolā nav norādīts tā sastādītāja vārds un uzvārds, tādēļ nav skaidrs, vai tā ir tā pati amatpersona, kas sastādījusi dienesta ziņojumu.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs apelācijas sūdzību uzturēja, papildus norādot, ka tad, kad ieraudzīja zaļo mirgojošo signālu, ir sapratis, ka nevarēs apstāties, jo varētu izraisīt avārijas situāciju. Norādīja, ka ir bijusi intensīva satiksme. Policijas pārstāve apelācijas sūdzību neatzina un lūdza sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus un uzklausījusi procesa dalībniekus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība ir nepamatota.

[7] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai [3] un atkārtoti Administratīvā procesa likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus nenorāda.

[8] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka pirmās instances tiesas secinājumi par to, ka pieteicējs ir vainojams administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, ir balstīti uz visu lietā esošo pierādījumu izvērtējuma to kopsakarā. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa lietā esošos pierādījumus ir izvērtējusi un novērtējusi saskaņā ar LAPK 244.panta nosacījumiem.

[9] Apgabaltiesa piekrīt apelācijas sūdzībā norādītajam, ka videoierakstā nav saskatāma tieši luksofora papildsekcija, kas atļauj veikt kreiso pagriezienu no Hanzas ielas uz Skanstes ielu. Taču no luksofora darbības režīma laika diagrammas un kustības organizēšanas shēmas krustojumā (lietas 15.-17.lapa) izriet, ka papildsekcijas signāls, kas atļauj kreiso pagriezienu no Hanzas ielas uz Skanstes ielu (V1S), darbojas vienlaicīgi ar luksofora signālu, kas atļauj braukt taisni no Skanstes ielas uz Hanzas ielu (V1). Attiecīgi tad, kad virzienā V1 iedegas dzeltenais signāls, vienlaikus virzienā V1S sāk mirgot zaļais signāls. Kā to pareizi ir konstatējusi pirmās instances tiesa, zaļais mirgojošais signāls virzienā V1S darbojas vienu sekundi īsāku laiku nekā dzeltenais signāls virzienā V1. Policijas darbiniekiem bija labi pārskatāms luksofora signāls virzienā V1. Izvērtējot lietā iesniegtā videoieraksta materiālus, apgabaltiesai nerodas šaubas, ka pieteicējs iebrauca krustojumā, kad nedega papildsekcijas signāls, kas atļauj veikt kreiso pagriezienu no Hanzas ielas un Skanstes ielu. Tāpat apgabaltiesa atzīst par nepamatotu pieteicēja norādi, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir bijusi intensīva satiksme, jo tas neapstiprinās ar lietā esošajiem pierādījumiem. No lietā esošā videomateriāla redzams, ka aiz pieteicēja braucošais transportlīdzeklis atradās pietiekamā attālumā, turklāt tas savlaicīgi uzsāka bremzēšanu pirms krustojuma, līdz ar to nav pamatots pieteicēja apgalvojums, ka, strauji bremzējot pirms krustojuma, viņš varētu izraisīt ceļu satiksmes negadījumu ar aiz viņa braucošo transportlīdzekli.

[10] Administratīvā apgabaltiesa piekrīt apelācijas sūdzībā norādītajam, ka zaļš mirgojošs signāls neaizliedz kustību. Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 56.1.punktam zaļš mirgojošs signāls informē ceļu satiksmes dalībniekus par to, ka zaļā signāla darbības laiks beidzas un drīz iedegsies aizlieguma signāls. Taču konkrētajā gadījumā šim apstāklim nav būtiskas nozīmes, jo lietā ir konstatēts, ka pieteicējs iebrauca krustojumā brīdī, kad luksofora papildsekcija nedega, proti, kustība šajā brīdī bija aizliegta. Savukārt apstāklis, ka pieteicējs nereaģēja uz luksofora papildsekcijas zaļo mirgojošo signālu un nesamazināja kustības ātrumu, nav pārkāpums, bet ir iemesls, kas noveda pie pārkāpuma izdarīšanas, proti, iebraukšanas krustojumā, kad tas ir aizliegts.

[11] Papildus apgabaltiesa konstatē, ka Protokolā sadaļā „amatpersona” ir norādīts: „vārds uzvārds: I.G.; iestāde: VP Rīgas reģiona pārvalde; amats: jaunākais inspektors”. Tādējādi secināms, ka nav pamatots apelācijas sūdzībā norādītais, ka Protokolā nav norādīts tā sastādītāja vārds un uzvārds. Ņemot vērā, ka dienesta ziņojumu ir sniedzis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas brigādes 3.rotas jaunākais inspektors I.G., secināms, ka tā ir tā pati amatpersona, kas sastādījusi Protokolu.

[12] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības ir tiesisks un pamatots un nav pamata tā atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 21.maija lēmumu Nr.1820 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA494839) par E.B. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta pirmās daļas, bet E.B. sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) K.Berķis

Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis

(paraksts) A.Šteinberga

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas

tiesnesis K.Berķis Rīgā 2012.gada 24.maijā