Court dismissed appeal against fine for unpaid tolls, ruling violation not trivial due to high penalty amount.

Lietas arhīva Nr. 1A-0464-20/33

ECLI:LV:RVPT:2020:1112.1A30046420.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020. gada 12. novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Meldere,

rakstveida procesā izskatīja AS “Latvenergo” sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes

2020. gada 24. marta lēmumu Nr. 20/3/3-1317.

Aprakstošā daļa

2020. gada 18. februārī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr. CN00039754 (turpmāk arī – Protokols-lēmums) par

to, ka 2020. gada 4. februārī plkst. 08.54 transportlīdzeklis Citroen Jumper 4X4, ar valsts reģistrācijas numuru JK-7519, tika vadīts Salaspils novadā,

autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 23,8 km virzienā uz Ogri bez samaksātas autoceļu lietošanas nodevas par

noteikto valsts galveno autoceļu posmu lietošanu. Pārkāpums konstatēts izmantojot tehnisku līdzekli – Tollchecker Roadside Nr. GX019884. Ar

minētajām darbībām pārkāpta Autoceļu lietošanas nodevas likuma (turpmāk tekstā - ALNL) 2. panta pirmā daļa un atbildība par izdarīto pārkāpumu

paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 149.40 panta otrajā daļā. Saskaņā ar LAPK 274. pantu, 275. panta

pirmās daļas 1. punktu, ALNL 9. 1 panta pirmo un otro daļu un LAPK 149.40 panta otro daļu nolemts AS “Latvenergo” uzlikt naudas sodu 500 EUR

apmērā.

Nepiekrītot Protokolam-lēmumam, AS “Latvenergo” (turpmāk arī – sūdzības iesniedzējs) iesniedza sūdzību.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2020. gada 24. marta lēmumu Nr. 20/3/3-1317 (turpmāk

arī – Lēmums) Protokols-lēmums atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta.

Lēmums pamatots ar sekojošiem argumentiem.

Atbilstoši transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā fiksētajai informācijai, transportlīdzekļa Citroen Jumper 4X4, ar valsts reģistrācijas numuru

JK-7519, īpašnieks ir AS “Latvenergo”.

Konkrētajā gadījumā pārkāpums fiksēts ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu TOLLCHECKER ROADSIDE Nr.

GX019884.

Minētā sistēma reģistrē to transportlīdzekļu raksturlielumus, kuri brauc garām kontroles kolonai, un salīdzina tos ar maksājuma datiem, proti, vai

garām braucošajiem transportlīdzekļiem ir veikts maksājums par autoceļu lietošanas nodevu. Ja transportlīdzeklim par likumā noteiktā valsts autoceļa

posma lietošanu nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, tad tiek piemērots administratīvais sods saskaņā ar ALNL 9.1 panta pirmo un otro daļu.

No pārskata attēla, kas iegūts ar sistēmu TOLLCHECKER ROADSIDE Nr. GX019884, redzams, ka 2020. gada 4. februārī plkst. 08.54

pārkāpums ir fiksēts transportlīdzeklim Citroen Jumper 4X4, ar valsts reģistrācijas numuru JK-7519.

Atbilstoši reģistra fiksētajai informācijai, minētā transportlīdzekļa veids ir kravas transporta furgons, pilna masa 3500 kg.

Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1. pielikumu par Valsts galvenā autoceļa (A 6) Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža

(Patarnieki) lietošanu no 0,0. kilometra līdz 306,5 kilometram, izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās, kuru robežas apzīmētas

ar šā likuma 1.1 pielikumā noteiktajām zīmēm, ir maksājama nodeva.

No lietā esošajiem materiāliem izriet, ka 2020. gada 4. februārī plkst. 08.54 transportlīdzeklis Citroen Jumper 4X4, ar valsts reģistrācijas numuru

JK-7519, tika vadīts Salaspils novadā, autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 23,8 km virzienā uz Ogri. Līdz ar to

secināts, ka par konkrētā autoceļa posma lietošanu ar minēto transportlīdzekli bija jābūt samaksātai autoceļa lietošanas nodevai.

Autoceļu lietošanas nodevas samaksu apliecina ieraksts reģistrā un atbilstoši reģistrā fiksētajai informācijai, autoceļu lietošanas nodevas maksājums

par minēto transportlīdzekli veikts par periodu no 2019.gada 28. janvāra plkst. 00.00 līdz 2020. gada 27. janvārim plkst. 23.59. Nākamais periods ir no

2020. gada 12. februāra plkst. 9.31 līdz 2020. gada 12. martam plkst. 23.59. No minētā secināts, ka 2020. gada 4. februārī plkst. 08.54

transportlīdzeklim Citroen Jumper 4X4, ar valsts reģistrācijas numuru JK-7519, nebija veikta autoceļu lietošanas nodevas apmaksa.

Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumu Nr. 272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība”

(turpmāk arī - Noteikumi) 2. punkts nosaka - nodevas maksājumu veic pirms Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1. pielikumā noteiktā valsts galvenā

autoceļa posma lietošanas uzsākšanas.

Minētā tiesību norma nosaka aizliegumu izmantot valsts galveno autoceļu posmus, ja nav veikta autoceļu lietošanas nodevas apmaksa.

Noteikumu 3. punktā paredzēti maksājumu pakalpojumu veidi, kādos transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai pārvadātājs var maksāt nodevu, tai

skaitā, saskaņā ar minētā punkta 3.4. apakšpunktu, ja nodevas maksātājs ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk arī - CSDD) nodrošināto e-

pakalpojumu lietotājs - ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu

pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

No sūdzības un tai pievienotā maksājumu uzdevuma izriet, ka sūdzības iesniedzējs veica vinjetes bezskaidras naudas maksājuma pārskaitījumu uz

Valsts kases kontu Noteikumu 3.4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Noteikumu 7.1 punktu, ja nodevu maksā, izmantojot šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minēto maksājumu pakalpojuma veidu, nodevas

maksātājs veic bezskaidras naudas pārskaitījumu valsts pamatbudžeta ieņēmumu, kontā Valsts kasē; maksājuma rīkojumā norāda maksātāja reģistrācijas

numuru vai personas kodu; izmantojot CSDD nodrošinātos e- pakalpojumus, norāda šo noteikumu 5. punktā minēto informāciju un piesaista tai

informāciju par veikto nodevas maksājumu vai tā daļu.

No minētā izriet, ka reģistrētajiem CSDD e-pakalpojumu lietotājiem pastāv iespēja veikt vinjetes maksājuma pārskaitījumu uz Valsts kases kontu,

pēc tam obligāti piesaistot informāciju par veikto nodevas maksājumu vai tā daļu elektroniski konkrētam transportlīdzeklim vai transportlīdzekļiem.

No lietas materiāliem izriet, ka pārskaitījums piesaistīts un vinjete transportlīdzeklim Citroen Jumper 4X4, ar valsts reģistrācijas numuru JK-7519,

noformēta 2020. gada 12. februārī plkst.9.31. No minētā secināms, ka, kaut arī maksājums veikts 2020. gada 15. janvārī, vinjete derīga ir no

2020. gada 12. februāra plkst.9.31 un 2020. gada 4. februārī plkst. 08.54 transportlīdzeklim Citroen Jumper 4X4, ar valsts reģistrācijas numuru JK-

7519, nebija veikta autoceļu lietošanas nodevas apmaksa.

Uz sūdzībā norādīto argumentu, ka sūdzības iesniedzējam kā ievērojami liela transportlīdzekļu skaita pārvaldītājam, izmantojot CSDD e-

pakalpojumu sistēmu, ir iespējams tikai mehāniski atsevišķi par katru transportlīdzekli ievadīt Ministru kabineta noteikumos noteikto informāciju par

veikto nodevas maksājumu attiecīgajam transportlīdzeklim, norādāms, ka informācijas piesaiste par veikto nodevas maksājumu konkrētam

transportlīdzeklim ir obligāta un, ja tā netiek veikta savlaicīgi, secināms, ka sūdzības iesniedzējam ir jārisina iekšējie darba organizācijas jautājumi, lai tiktu

nodrošināta normatīvo aktu ievērošana.

Pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, iestāde ir tiesīga pieņemt tikai tādu lēmumu, kurš atbilst normatīvajam regulējumam. Saskaņā ar

LAPK 149.40 panta otro daļu un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9. 1 panta pirmo un otro daļu sūdzības iesniedzējam ir piemērots minimālais naudas

sods, kāds par attiecīgo pārkāpumu paredzēts LAPK pārvadātājam.

Pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot pierādījumus,

iestāde uzskata, ka Protokols-lēmums par ALNL 2. panta pārkāpumu sastādīts atbilstoši ALNL 9. 1 panta pirmās un otrās daļas prasībām un

administratīvais sods piemērots likumīgi un atbilstoši LAPK 149.40 panta otrās daļas sankcijā noteiktajam.

Ņemot vērā LAPK 149.40 panta otrās daļas sankcijā paredzēto naudas sodu un ALNL 9. 1 panta otrās daļas nosacījumu, ka par pārkāpumu, kas

fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, šā panta pirmajā daļā minētajai personai uzliek minimālo naudas sodu, kāds par attiecīgo

pārkāpumu pārvadātājam paredzēts LAPK, lietderības apsvērumu padziļināta izvērtēšana un iekļaušana lēmumā nav mērķtiecīga, jo nav iespējams

mīkstināt administratīvo sodu.

Nepiekrītot Lēmumam, sūdzības iesniedzējs iesniedza tiesai sūdzību, kurā, lūdz atcelt Lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Sūdzība pamatota ar sekojošiem argumentiem.

Sūdzības iesniedzējs septiņas kalendārās dienas pirms tuvākā autoceļu lietošanas nodevai piesaistītā perioda beigu datuma iestāšanās, ir veicis

nodevas samaksu par attiecīgo transportlīdzekli, 2020. gada 15. janvārī pārskaitot naudas summu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē

(2020. gada 15. janvāra maksājuma uzdevums Nr. 648043).

Likuma un attiecīgi nodevas mērķis ir valsts galveno un reģionālo autoceļu uzturēšana un attīstība, kā arī vides draudzīgāko transportlīdzekļu

izmantošana. Fakts, ka sūdzības iesniedzējs laicīgi likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apmērā un kārtībā ir veicis nodevas samaksu,

liecina, ka sūdzības iesniedzējs ir izpildījis šo normatīvo aktu mērķi.

Sūdzības iesniedzēja īpašumā ir ap 1300 transportlīdzekļiem, tajā skaitā ap 200 transportlīdzekļiem, par kuriem tiek maksāta likumā noteiktā

autoceļu lietošanas nodeva. Savukārt, darbības nodevas piesaistei konkrētam transportlīdzeklim CSDD e-pakalpojumu sistēmā un piesaistīto periodu

kontrolei ir jāveic manuāli. Uz protokola pieņemšanas dienu CSDD e-pakalpojumu sistēmā netika nodrošināta funkcionalitāte iestatīt automātisku

paziņojumu saņemšanu vai citi tehniskie rīki liela skaita transportlīdzekļu kontrolei par nodevai piesaistīta perioda beigu datuma tuvošanos. Sarežģītā

termiņu kontroles procesa dēļ augstākminētās darbības CSDD e-pakalpojumu sistēmā tika veiktas vēlāk, nekā ir beidzies iepriekšējais periods, par kuru

nodeva bija samaksāta, un līdz ar to ir radies pārpratums periodā, par kuru nodeva faktiski jau bija samaksāta. Sūdzības iesniedzējam, veicot laicīgu

nodevas samaksu (pirms beidzies iepriekšējais periods, par kuru nodeva bija samaksāta), nepārprotams nodoms un mērķis bija nepārtraukti lietot likumā

noteikto autoceļu posmus un, līdz ar to, informāciju par nodevas samaksu piesaistīt attiecīgajam transportlīdzeklim ar nākamo dienu pēc pēdējās

iepriekšējā perioda dienas.

Elektronisko pakalpojumu sistēmā www.lwignette.eu pieejamie dati liecina par to, ka sūdzības iesniedzēja samaksātai nodevai piesaistītā

transportlīdzekļa likumā noteikto autoceļu posmu lietošanas periods vienmēr ir bijis nepārtraukts, nepieļaujot pat ne dienas pārtraukumu, laicīgi un

atbilstoši normatīvo aktu prasībām, veicot gan nodevas samaksu, gan informācijas par attiecīgajiem transportlīdzekļiem piesaisti.

Gan laicīga nodevas maksājuma veikšana, gan vēsturiskie dati par nodevas samaksu un autoceļu posmu lietošanas periodiem norāda uz sūdzības

iesniedzēja nepārprotamu mērķi lietot likumā noteiktos valsts galveno un reģionālo autoceļu posmus un turpināt to darīt nepārtraukti.

Sūdzības iesniedzējs par identisku pārkāpumu saņēma 39 administratīvā pārkāpuma protokolus - lēmumus (2020. gada 15. janvārī samaksātās

nodevas ietvaros), kas ir attiecināmi uz 9 transportlīdzekļiem. Rīcība, sodot sūdzības iesniedzēju ar naudas sodu, sastādot administratīvā pārkāpuma

protokolus, ir nesamērīga ar apdraudējuma raksturu un bīstamību, nav bijusi nepieciešama apdraudējuma novēršanai. Minētais netika ņemts vērā un

izvērtēts iestādes lēmumā.

Sūdzības iesniedzējs vienmēr ir ievērojis normatīvajos aktos noteikto kārtību un arī šajā gadījumā sūdzības iesniedzēja mērķis ir bijis nepārprotams,

normatīvajiem aktiem atbilstošs.

Ņemot vērā izklāstītos apstākļus (to izņēmuma raksturu), sūdzības iesniedzējs uzskata, ka izdarītais pārkāpums ir uzskatāms par maznozīmīgu

LAPK 21.panta pirmās daļas izpratnē, jo nav aizskartas valsts un sabiedrības intereses, pārkāpums nav izdarīts ar nodomu, kā arī ALNL mērķis ir

sasniegts, jo autoceļu lietošanas nodeva laicīgi ir samaksāta.

Sūdzības iesniedzējam kā ievērojami liela transportlīdzekļu skaita pārvaldītājam, izmantojot CSDD e-pakalpojumu sistēmu, ir iespējams tikai

mehāniski atsevišķi par katru transportlīdzekli ievadīt Ministru kabineta noteikumos noteikto informāciju par veikto nodevas maksājumu attiecīgajam

transportlīdzeklim, kā arī nebija iespējams saņemt automātisku paziņojumu par nodevai piesaistīta perioda beigu datuma tuvošanos. Līdz ar to, šīs

nepilnības nodevas administrēšanas procesā palielina kļūdu varbūtību attiecīgas informācijas piesaistes procesā, it īpaši uzņēmumiem, kuriem vienlaicīgi ir

jāpiesaista informācija par vairākiem simtiem transportlīdzekļiem. Sūdzības iesniedzējs pēc šīs situācijas konstatēšanas, lai novērstu līdzīgu situāciju

atkārtošanos, vērsās CSDD, kas administrē nodevu, ar situācijas izklāstu un iespējamo risinājumu izskatīšanu. CSDD piekrita faktam, ka tās uzturētajā

elektronisko pakalpojumu sistēma ir nepilnības, kas var novest pie līdzīgu situāciju rašanās. Ņemot vērā sūdzības iesniedzēja ierosinājumu, CSDD

elektronisko pakalpojumu sistēmā no 2020. gada marta sākuma ir veikts uzlabojums, t.i., šobrīd septiņas dienas pirms nodevai piesaistīta perioda termiņa

beigām CSDD e-pastā nosūta nodevas maksātājam informāciju par tuvojošos termiņa beigām tiem transportlīdzekļiem, kuriem nodeva piesaistīta uz

vienu mēnesi vai ilgāku periodu. Līdz ar to, lēmumā secinātais, ka sūdzības iesniedzējam ir jārisina iekšējie darba organizācijas jautājumi, lai tiktu

nodrošināta normatīvo aktu ievērošana, ir nepamatots, jo saskaņā ar likumu nodevas administrēšanas pienākums ir nodots vairākām

sabiedrībām/iestādēm – CSDD, Valsts ieņēmumu dienestam, VAS “Latvijas Valsts ceļi” - tādējādi, tostarp arī to pienākums (nevis tikai nodevas

maksātāja) ir nodrošināt pilnvērtīgu sistēmu darbību, mazinot iespējamo kļūdu risku un nodrošinot normatīvo aktu izpildi.

Ņemot vērā, ka nodevas piesaistīšana sistēmā ir iespējama tikai ar aktuālo datumu, sūdzības iesniedzējam nebija iespējas novērst konstatēto

situāciju, bet uz doto brīdi no 2020. gada 15. janvārī veiktā maksājuma ieņēmumu kontā Valsts kasē ir pieejams nepiesaistīts atlikums, kas būtu

piesaistāms periodam, kurā radies pārtraukums.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

LAPK 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus, atzīst, ka lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.

Administratīvās atbildības likuma (stājies spēkā 2020. gada 1. jūlijā) Pārejas noteikumu 3. punkts noteic, ka administratīvo pārkāpumu lietās

sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu vai attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot

transportlīdzekli, ja pārkāpums izdarīts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, procesu pabeidz, piemērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa un

Ceļu satiksmes likuma normas.

Ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzējs tiek saukts pie administratīvās atbildības par pārkāpumu, kurš fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot

transportlīdzekli pirms Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās, līdz ar to lietas izskatīšanā piemērojamas LAPK normas.

Sūdzība iesniegta tiesā atbilstoši LAPK 288. panta pirmajai daļai.

Lietā nav strīds, ka sūdzība tiesai iesniegta termiņā.

Tiesa lietā nekonstatē LAPK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un lietas

nosūtīšanai iestādei jaunai izskatīšanai.

LAPK 289.13 panta trešajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesas ieskatā iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tādēļ tiesa pievienojas iestādes motivācijai un izvērstāku

argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda. Tiesa atzīst, ka lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu atbilstoši LAPK prasībām.

LAPK 289.6panta septītajā daļā noteikti tiesai izlemjamie jautājumi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu.

LAPK 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kas apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru

likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 149.40 panta otrās daļas pārākumu, kas paredz atbildību par likumā noteiktā

valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta.

ALNL 2. panta pirmā daļa notiec, ka nodevu maksā par šā likuma 1. pielikumā noteikto valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu ar

šādiem kravas transportlīdzekļiem vai to sastāviem: ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem (1. punkts) un ar

kravas transportlīdzekļu sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem (2. punkts).

Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 14940.panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Iepazīstoties ar tiesā saņemto sūdzību, tiesa konstatē, tiesai iesniegtajā sūdzībā, sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz jauniem faktiem vai

argumentiem, kuri nebūtu zināmi un izvērtēti apstrīdētajā lēmumā, kura motivācijai tiesa pievienojas pilnībā.

Tiesa, iepazīstoties ar lietai pievienotajiem pierādījumiem, konstatē, ka lietas materiālos esošie pierādījumi atbilst lietas faktiskajiem apstākļiem un ir

pietiekoši, lai konstatētu, ka sūdzības iesniedzējs ir pamatoti saukts pie atbildības par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, kas paredzēts LAPK 149.40

panta otrajā daļā.

Lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis Citroen Jumper 4X4, ar valsts reģistrācijas numuru JK-7519, 2020.gada

4.februārī plkst. 08.54, Salaspils novadā, autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Patarnieki) 23,8 km virzienā uz Ogri lietoja autoceļu

A 6.

Autoceļu lietošanas nodevas samaksu apliecina ieraksts reģistrā. Lietā nav strīda, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī, t.i, uz 2020. gada 4. februāri,

reģistrā nebija fiksēta informācija par apmaksātu nodevu attiecībā uz minēto transportlīdzekli. Savukārt ieraksti par nodevas apmaksu citos laika

periodos neietekmē tās apmaksas pienākumu uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi.

Sūdzības iesniedzējs lietā iesniedza 2020. gada 15. janvāra maksājuma uzdevumu Nr.648043, kura maksājumā mērķis norādīts autoceļa lietošanas

nodeva 145 transportlīdzekļiem.

Tiesa atzīst, ka šis maksājuma uzdevums neapliecina, ka par transportlīdzekli Citroen Jumper 4X4, ar valsts reģistrācijas numuru JK-7519,

2020. gada 4. februārī plkst. 08.54 būtu bijusi samaksāta ALNL noteiktā nodeva, t.i., šis maksājuma uzdevums nav identificējams ar konkrēto

transportlīdzekli, it īpaši apstākļos, kad sūdzības iesniedzēja īpašumā ir nevis viens, bet vairāki transportlīdzekļi.

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 26. maija noteikumu Nr. 272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas

kārtība” 14. pantam Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteiktās autoceļu lietošanas nodevas samaksu apliecina ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju

valsts reģistrā.

Lietā nepastāv strīds, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumu Nr. 272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas,

iekasēšanas un administrēšanas kārtība” 7.1punktam autoceļu lietošanas nodevas samaksu var veikt Valsts kases kontā, taču pie samaksas reģistrācijas

sistēmā nepieciešama, lai varētu identificēt transportlīdzekli, par kuru veikta Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteiktās autoceļu lietošanas nodevas

samaksa.

Lietas materiālos neatrodas neviens pierādījums, kas apliecinātu, ka 2020. gada 15. janvārī veiktā nodevas samaksa veikta par transportlīdzekli

Citroen Jumper 4X4, ar valsts reģistrācijas numuru JK-7519. Līdz ar to secināms, ka attiecīgā nodeva par minēto transportlīdzekļi uz pārkāpuma

izdarīšanas brīdi nebija samaksāta.

Papildus tiesa norāda, ka sūdzības iesniedzējam, kā juridiskai personai, nevar piemist sūdzībā norādītā administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse –

attieksme pret izdarīto pārkāpumu. Kā arī sūdzības iesniedzējam kā transportlīdzekļa īpašniekam un rūpīgam saimniekam ir pienākums sekot līdzi un

savlaicīgi izpildīt normatīvo aktu prasības. Apstāklis, ka sūdzības iesniedzēja īpašumā ir vairāki transportlīdzekļi nekādā mērā nesamazina sūdzības

iesniedzēja pienākumu un atbildību ievērot normatīvo aktu prasības.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka apstiprinājusies administratīvā pārkāpuma esība par kuru sekas paredzētas par LAPK 149.40 panta otrajā daļā.

Lietā nav strīda, ka sūdzības iesniedzējs ir transportlīdzekļa Citroen Jumper 4X4, ar valsts reģistrācijas numuru JK-7519, īpašnieks. Tādejādi, tieši

sūdzības iesniedzējs ir tā persona, kas saucama pie administratīvās atbildības par LAPK 149.40 panta otrajā daļā noteiktā pārkāpuma izdarīšanu, jo ir

vainīgs šī administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Tiesai nav pamats uzskatīt, ka pārkāpējs nebūtu sodāms par izdarīto administratīvo pārkāpumu. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka sūdzības

iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības pamatoti.

Lietā nav ziņu un pierādījumu par sūdzības iesniedzēja atbildību mīkstinošiem apstākļiem atbilstoši LAPK 33. pantam, bet lietā esošās ziņas liecina,

ka gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta.

LAPK 149.40 panta otrās daļas sankcijā paredzēts naudas sods transportlīdzekļa vadītājam no simt astoņdesmit līdz trīssimt sešdesmit euro, bet

pārvadātājam - no piecsimt līdz tūkstoš euro.

Atbilstoši LAPK 22. pantam administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Saskaņā ar LAPK 32. panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par

izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Sūdzības iesniedzējam piemērots naudas sods 500 EUR, kas ir minimālais panta sankcijā paredzētais sods par konkrētā pārkāpuma izdarīšanu.

Sūdzības iesniedzējs lūdza atzīt izdarīto pārkāpumu par maznozīmīgu atbilstoši LAPK 21. panta pirmajai daļai, kurā paredzēts, ja ziņas par

administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas

izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības,

aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka administratīvais pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, ja, ņemot vērā

konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto

pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami

izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 12.

februāra spriedums lietā Nr. SKA-15/2009). No šajā spriedumā paustajām atziņām secināms, ka personu var atbrīvot no administratīvās atbildības, ja

to pieļauj konkrētās lietas sevišķie apstākļi, kas šo konkrēto gadījumu nošķir no citiem gadījumiem un no sankciju paredzošajā tiesību normā noteiktā

pārkāpuma kā tāda.

Vērtējot sūdzības saturu, tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējs nav norādījis tādus apstākļus, kas būtu atzīstami par īpašiem tādā nozīmē, lai

izskatāmo gadījumu atzītu par izņēmuma gadījumu, attiecībā par kuru būtu pamats atbrīvot no administratīvās atbildības.

Turklāt tiesa norāda, ka saskaņā ar LAPK 21. panta otro daļu ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu, ja par to

paredzētais naudas sods nepārsniedz 40 EUR. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka izdarītais administratīvais pārkāpums nav atzīstams par maznozīmīgu.

Apstāklis, ka sūdzības iesniedzējs nepiekrīt apstrīdētā lēmuma motivācijai, nedod likumīgu pamatu tā atcelšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka apstrīdētais lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzības iesniedzēja sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1., 9., 243., 244. un 289.6pantu, 289.12 panta otrās daļas 1. punktu, 289.13, 289.17

un 289.18pantu, tiesa

nosprieda

Atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2020. gada 24. marta lēmumu Nr. 20/3/3-

1317 “Par pārsūdzēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. CN00039754”, bet AS “Latvenergo” sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020. gada 12. novembrī.

Tiesnese I.Meldere