Court dismisses bid protest against public procurement decision where lowest bidder offered valid price.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĒZEKNES TIESU NAMS

Lietas Nr.A420178315

Lietas arhīva Nr.A42-01783-15/44

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2015.gada 23.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Solvita Pujāte,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ pārstāvjiem /pers. A/ un /pers. B/ un atbildētājas – Dagdas novada

pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Dagdas novada domes pārstāvjiem /pers. C/ un /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ pieteikuma par Dagdas

novada pašvaldības iepirkumu komisijas 2015.gada 5.marta lēmuma atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Dagdas novada pašvaldība (turpmāk – pasūtītāja) izsludināja iepirkuma procedūru „Par autotransporta tehniskās apkopes un remonta

pakalpojumiem Dagdas novada pašvaldības vajadzībām 2015.gadā” (identifikācijas Nr.DNP 2015/4) (turpmāk – iepirkums). Iepirkumā piedāvājumus

iesniedza divi pretendenti – SIA /Nosaukums B/ un pieteicēja SIA /Nosaukums A/.

Ar pasūtītājas iepirkumu komisijas 2015.gada 5.marta lēmumu (turpmāk –pārsūdzētais lēmums) nolemts par uzvarētāju iepirkumā atzīt un slēgt

līgumu ar SIA /Nosaukums B/, jo tās piedāvājums ir ar zemāko cenu. Ar pasūtītājas 2015.gada 9.marta paziņojumu Nr.4-2.7/15/34 SIA /Nosaukums

A/ paziņots, ka tās piedāvājums noraidīts, jo tas nav ar viszemāko cenu, ka par uzvarētāju iepirkumā atzīta SIA /Nosaukums B/.

[2] Nepiekrītot lēmumam par iepirkuma rezultātiem un uzskatot, ka pretendenta, kas iepirkumā atzīts par uzvarētāju, piedāvājums ir nepamatoti

lēts, pieteicēja to pārsūdzēja tiesā. Pieteikumā norādīja turpmāk minēto.

[2.1] SIA /Nosaukums B/ cenu piedāvājums ir zem pašizmaksas. Cenu starpība starp pieteicējas un iepirkuma uzvarētāja piedāvājumu ir 30%.

[2.2] Nav ievērotas iepirkuma procedūras 5.3.4.punkta prasības, jo SIA /Nosaukums B/ ir sniedzis sagrozītu un neprecīzu informāciju (iepirkuma

nolikuma 4.2.3. un 4.2.4.punkts). Proti, daļa norādīto darbinieku nestrādā SIA /Nosaukums B/ , kā arī daļa norādīto iekārtu nepieder SIA /Nosaukums

B/. Līdz ar to SIA /Nosaukums B/ neievēro iepirkuma nolikuma 3.1.2.punkta prasības.

[2.3] Pasūtītāja nav ievērojusi iepirkuma procedūras 8.1.5.punktu un nav noraidījusi piedāvājumu, kas nav atbilstošs iepirkuma nolikuma prasībām.

[3] Pasūtītāja (turpmāk arī atbildētāja) rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz šādiem

argumentiem.

[3.1] Par piedāvājumu patiesumu, iesniedzot piedāvājumu iepirkuma procedūrai ir atbildīgs piedāvājuma iesniedzējs.

[3.2] Pasūtītāja pretendentu iesniegtos piedāvājumus atzina par atbilstošiem iepirkuma procedūras nolikuma prasībām, piedāvājumu vērtēšanas

gaitā par piedāvājumu ar viszemāko cenu tika atzīts SIA /Nosaukums B/ piedāvājums, ar kuru arī tika nolemts slēgt līgumu par autotransporta tehniskās

apkopes un remonta pakalpojumiem Dagdas novada pašvaldības vajadzībām 2015.gadā par līgumsummu 5043,64 euro apmērā.

[3.3] Pieteicējas norāde par to, ka SIA /Nosaukums B/ iesniegtais cenu piedāvājums iepirkuma procedūrai ir zem pašizmaksas, ir tikai SIA

/Nosaukums A/ uzskats, kas nav objektīvi pamatots, jo divu pretendentu cenu piedāvājumu summas atšķirības, kas izteiktas procentuāli, viennozīmīgi

nenozīmē to, ka pretendents, kuram ir zemākā piedāvātā cena, tādēļ ir iesniedzis piedāvājumu par tādu cenu, kas ir zem pašizmaksas.

[3.4] Pieteicējas sniegtā informācija par to, ka SIA /Nosaukums B/ ir sniegusi nepatiesu un sagrozītu informāciju par darba īstenošanā iesaistītajiem

darbiniekiem nav pamatota ne ar kādiem to pierādošiem faktiem.

[3.5] Iepirkuma procedūras nolikuma 4.2.4.apakšpunktā tika noteikts, ka pretendentam jāiesniedz saraksts ar pretendenta rīcībā, nevis īpašumā

esošajām iekārtām.

[3.6] Nav pamatota SIA /Nosaukums A/ norāde par to, ka Dagdas novada pašvaldības iepirkuma komisija nav ievērojusi iepirkuma procedūras

nolikuma 8.1.5.punktu.

[3.7] Dagdas novada pašvaldības iepirkuma komisija, izvērtējot pretendentu piedāvājumus iepirkuma procedūrai ir rīkojusies atbilstošu Publisko

iepirkumu likuma 23.panta piektajai daļai.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji pieteikumu uzturēja pēc tajā norādītajiem motīviem. Papildus paskaidroja, ka iepirkuma procedūra ir notikusi

ar defektiem, jo izvēlētais pretendents ir norādījis nepamatoti zemas cenas saviem piedāvājumiem. To apliecina sertificēta vērtētāja atzinums par vidējām

darbu un izmaksu cenām, no kurām ir secināms, ka izvēlētā pretendenta piedāvājums krasi atšķiras no vērtētāja vidējām izmaksām un cenām. Par katru

automašīnu ir veikts vidējais vērtējums un izvēlētajam pretendentam jebkurš par katras automašīnas apkopi veicamais darbs kopumā ir vairāk kā par

20% zemāks. Tas liecina, ka pretendents ir norādījis tik tiešām nepamatoti zemu cenu un tas būtu par pamatu šī pieteikuma apmierināšanai šajā daļā.

Iestādei šajā gadījumā īpaši pārmest arī nav ko, jo iepirkumu procedūras nolikumā ir norādīti dokumenti, kādi nepieciešami pretendentam pieteikuma

iesniegšanai. Pretendents SIA /Nosaukums B/ ir iesniedzis savu pieteikumu dalībai iepirkuma procedūrā un valdes priekšsēdētājs ar savu parakstu ir

apliecinājis, ka visas ziņas, ko viņš ir iesniedzis, ir patiesas. Tādēļ iestāde, vērtējot šo pretendenta piedāvājumu no teorētiskās puses, defektus varēja arī

nesaskatīt. Taču iestādei bija pienākums pārliecināties par piedāvātajām cenām. Nolikuma 4.2.4.punktā pašvaldības Iepirkumu komisija bija norādījusi,

ka pretendentam jāiesniedz saraksts ar pretendenta rīcībā esošajām iekārtām. Šāds saraksts tika iesniegts, uzņēmuma vadītājs to ir apliecinājis, bet ir

jāņem vērā, ka nolikuma 3.1.2.punkts nosaka, ka pretendentam savā piedāvājumā jānorāda visus tos apakšuzņēmējus, kuru veicamo darbu vērtība ir

20% no kopējās iepirkuma līguma vērtības. 9 vai 10 iekārtas, kas norādītas pretendenta sarakstā, ir IK /Nosaukums C/ pamatlīdzekļi. Tāpat liecinieks

norādīja, ka tie paši darbinieki, kas strādāja IK daļēji, arī strādā SIA /Nosaukums B/ un tieši šim nolūkam tika izveidots uzņēmums, lai saglabātu

darbaspēku. Tādā gadījumā es uzskatu, ka pretendenta piedāvājumā bija jānorāda, ka tiks izmantoti IK darbinieki un arī iekārtas. Šī informācija netika

iesniegta un pašvaldībai neko pārmest nevar, jo saraksts ir iesniegts. Tāpēc tika secināts, ka pretendents nav sniedzis patiesu informāciju gan par

apgrozījumu, gan arī par pamatlīdzekļiem, gan par darbiniekiem, kas varētu šo darbu veikt. Tāpēc pieteikumā pamatoti norādīts, ka nav ievērots

iepirkuma procedūras 5.3.4.punkts. Nolikuma 4.2.3.punkts nosaka, ka pieteikumā jānorāda darba īstenošanā iesaistītie darbinieki, pievienojot izglītību

un pieredzi apliecinošus dokumentus. Šajā gadījumā bija jānorāda, ka gan IK, gan SIA dibinātājs darbojas abos uzņēmumos. Pieteicēja uzskata, ka ir

notikusi SIA /Nosaukums B/ lobēšana, jo viens no šī uzņēmuma dibinātājiem ir /pers. E/, kas ir darba tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību. Tādēļ

potenciālajam pretendentam SIA /Nosaukums A/ bija pamatotas aizdomas, ka notiek lobēšana. Pieteicēja uzskata, ka nav ieguvusi to peļņu, ko varēja

iegūt un, pieteikuma apmierināšanas gadījumā, varētu šos zaudējumus piedzīt no pašvaldības.

Atbildētājas pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem

argumentiem.

Lietā tika nopratināts liecinieks /pers. F/.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietā esošos materiālus, uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieka liecības, izvērtējusi lietā esošos

pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[6] Publisko iepirkumu likuma 2.pants noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt iepirkuma procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā

arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, valsts un pašvaldības līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.

Publisko iepirkumu likuma 48.panta pirmā daļa noteic, ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumam ir

nepamatoti lēts, pasūtītājs pirms šā piedāvājuma iespējamās noraidīšanas rakstveidā pieprasa detalizētu paskaidrojumu par būtiskajiem piedāvājuma

nosacījumiem. Tātad publiskā iepirkuma procedūras mērķis ir nodrošināt citstarp brīvu konkurenci pretendentu vidū, kā arī pasūtītājam iegūt izdevīgāko

piedāvājumu, lai tiktu efektīvi izmantoti līdzekļi. Savukārt likuma 48.pants paredz automātiski neatteikties no tādiem piedāvājumiem, kuri pirmajā mirklī

var šķist nenopietni, jo tajos ir pārāk zema piedāvātā cena. Pasūtītājam pirms šāda lēmuma pieņemšanas ir jānoskaidro, kā piedāvātā cena tiek

pamatota. Minētais atbilst publiskā iepirkuma jēgai un mērķim, proti, gan brīvai pretendentu konkurencei, gan pasūtītāja interesēm uz izdevīgāko (tostarp

lētāko) piedāvājumu (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 19.decembra sprieduma lietā Nr.374/2013 7.punktu).

Pienākums pārbaudīt piedāvājuma nopietnību rodas, ja pastāv šaubas par tā uzticamību, un 48.panta galvenais mērķis ir ļaut pretendentam izmantot

šo procedūru, dodot iespēju pamatot sava piedāvājuma līmeni, kas šķiet nepamatoti lēts (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

2014.gada 16.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-179/2014 5.punktu). Turklāt Augstākā tiesa savos nolēmumos Publisko iepirkumu likuma 48.pantu

konsekventi ir piemērojusi arī tajos iepirkumos, kas tiek organizēti Publisko iepirkumu likuma 8.2panta kārtībā. Nepamatoti lētu piedāvājumu pārbaudes

procedūra ir vajadzīga, lai publiskā iepirkuma līguma slēgšanā panāktu reālu konkurenci, nodrošinātu, ka piedāvājumu konkurencē piedalās nopietni un

īsti piedāvājumi, kurus reāli var izpildīt, neapdraudot pasūtītāja efektīvu darbību (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada

9.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-134/2014 5.punktu, 2014.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-24/2014 6.punktu).

[7] Ne nacionālajā, ne Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā nav ietverts nepamatoti lēta piedāvājuma jēdziena skaidrojums. Nav arī noteikti

kritēriji, pēc kuriem vadoties, pasūtītājs varētu identificēt nepamatoti lētu piedāvājumu. Kā norādījis Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāts Damaso

Ruisa-Harabo Kolomera 2007.gada 27.novembrī lietā C-147/06 un C-148/06 sniegtajos secinājumos, nesamērīgi lēta piedāvājuma jēdzienam ir

nenoteikta juridiska jēdziena iezīmes, kas, a apriori būdams neskaidrs, tomēr ir nosakāms katrā konkrētajā gadījumā, ievērojot konkrētā gadījuma un

līguma priekšmeta īpatnības (sk. minēto secinājumu 38. un 53.punktu) (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada

18.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-182/2012 7.punktu).

Ņemot vērā minēto, katrā konkrētajā gadījumā pasūtītājam ir jāpiepilda ar saturu nenoteiktais tiesību jēdziens „nepamatoti lēts piedāvājums”.

Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka attiecībā uz minētā nenoteiktā tiesību jēdziena piepildīšanu ar saturu pasūtītājam pastāv novērtējuma brīvība. Tiesai

nav kompetences iejaukties pasūtītāja novērtējuma brīvībā, bet tai ir jāpārbauda vienīgi tas, vai pasūtītāja rīcība, neveicot cenas pamatojuma pārbaudi,

nav acīmredzami kļūdaina. Proti, vai pasūtītājs nav pieļāvis kļūdas novērtējuma brīvības izmantošanā. Tādēļ vispārīgi nav izslēdzams, ka šādas kontroles

ietvaros tiesa var atzīt pasūtītāja kļūdu, tam nesaskatot pamatu cenas pārbaudes nepieciešamībai, bet attiecīgo pretendentu atzīstot par uzvarētāju. Tomēr

tiesai principā nav jāveic tik detalizēta attiecīgā pretendenta cenas pārbaude, kāda tā varētu būt Publisko iepirkumu likuma 48.panta piemērošanas

gadījumā (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-24/2014 8.punktu, 2014.gada

16.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-179/2014 7.punktu, 2014.gada 23.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-0078/2014 10.punktu).

[8] Izskatāmajā lietā pasūtītāja nav piemērojusi Publisko iepirkumu likuma 48.panta noteikumus, tādējādi pasūtītājai iepirkuma ietvaros nav radušās

aizdomas par piedāvājuma nopietnību un spējām to izpildīt. Taču, kā tas izriet no pieteikuma un pieteicējas pārstāvju tiesas sēdē sniegtajiem

paskaidrojumiem, pieteicēja uzskata, ka piedāvājums bija acīmredzami nepamatoti lēts, un secīgi attiecībā uz uzvarētāju bija jāpiemēro Publisko

iepirkumu likuma 48.panta noteikumi.

Ņemot vērā Augstākās tiesas norādes par tiesas kompetenci, vērtējot lietas, kurās veikta cenas pamatotības pārbaude, tiesa atzīst, ka izskatāmajā

lietā ir strīds par to, vai pasūtītāja nav pieļāvusi acīmredzamas kļūdas uzvarētāja finanšu piedāvājuma vērtējumā, kas liecina, ka par piedāvāto cenu līgumu

nav iespējams izpildīt. Tāpat tiesa uzsver, ka tās kompetencē neietilpst detalizēta uzvarētāja piedāvātās cenas pārbaude.

[9] No lietas materiāliem ir konstatējams, ka iepirkuma ietvaros pretendenti piedāvāja šādas līgumcenas: pieteicēja – 5493,23 euro (bez PVN),

SIA /Nosaukums B/ – 4168,30 euro (bez PVN). Starpība ir 1324,93 euro (bez PVN).

Pieteicēja uzskata, ka šo cenu atšķirības dēļ pasūtītājai bija pamats apšaubīt iepirkuma uzvarētāja piedāvājuma cenas pamatotību.

Var piekrist pieteicējai, ka piedāvātās cenas atšķirība pats par sevi var būt kritērijs pirmšķietami nepamatoti lēta piedāvājuma identificēšanai. Arī

Eiropas Savienības tiesa ir atzinusi, ka principā nepamatoti lēta piedāvājuma identificēšanai var tikt izmantoti matemātiski kritēriji, piemēram, piedāvātās

cenas atšķirība salīdzinājumā ar visu iesniegto piedāvājumu vidējo cenu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2001.gada 5.jūnija spriedumu apvienotajā

lietā C-285/99 un C-286/99, īpaši 73.punktu) (sk. arī Augstākās tiesas 2014.gada 23.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-0078-14 11.punktu ).

Tomēr, tiesas ieskatā, ir pašsaprotami, ka ne jebkura cenas atšķirība ir pietiekams pamats šaubām par to, ka piedāvājums ar zemāku cenu varētu būt

nepamatoti lēts. Tiesa uzskata, ka cenu atšķirībai, lai tās dēļ rastos šaubas par piedāvājuma īstumu, ir jābūt ievērojamai, proti, tādai, kas pati par sevi jau

rada neizpratni, kā zemākās cenas piedāvātājs spētu līgumu izpildīt par šādu cenu, ja pārējie pretendenti ir norādījuši, ka līgumu spēj izpildīt par

ievērojami augstāku cenu.

[10] Tiesas ieskatā viens no veidiem, kā pārbaudīt, vai piedāvājums nav acīmredzami nepamatoti lēts, ir salīdzināt abu pretendentu piedāvāto cenu

viena transportlīdzekļa apkopei un remontam. Tieši šāda veida salīdzināšana izskatāmajā lietā, ievērojot tiesas kompetences robežas, varētu būt

vispiemērotākā, jo katrs no pretendentiem ir izrēķinājis viena transportlīdzekļa apkopes un remonta pašizmaksu, kas veido šādu piedāvājuma cenu.

Salīdzinot automašīnu apkopes un remonta kopējo cenu, konstatējams, ka iepirkuma uzvarētājs ir piedāvājis zemāko pakalpojuma cenu, proti.

1) Ford Mondeo (2008.izlaiduma gads): pieteicējas piedāvātā cena – 960,38 euro, SIA /Nosaukums B/– 642,69 euro (bez PVN). Starpība

317,69 euro.

2) Hyndai Sonata (2007.izlaiduma gads): pieteicējas piedāvātā cena – 742,20 euro, SIA /Nosaukums B/– 625,69 euro (bez PVN). Starpība

116,51 euro.

3) Chevrolet Captiva (2007.izlaiduma gads): pieteicējas piedāvātā cena – 887,09 euro, SIA /Nosaukums B/– 670,25 euro (bez PVN). Starpība

216,84 euro.

4) Hyndai Accent (1995.izlaiduma gads): pieteicējas piedāvātā cena – 535,58 euro, SIA /Nosaukums B/– 423,71 euro (bez PVN). Starpība –

111,87 euro.

5) Lada Niva 4x4 (2010.izlaiduma gads): pieteicējas piedāvātā cena – 483,71 euro, SIA /Nosaukums B/– 371,89 euro (bez PVN). Starpība

111,82 euro.

6) Opel Vectra (2000.izlaiduma gads): pieteicējas piedāvātā cena – 568,25 euro, SIA /Nosaukums B/– 489,19 euro (bez PVN). Starpība 79,06

euro.

7) Citroen Berlingo (2008.izlaiduma gads): pieteicējas piedāvātā cena – 657,03 euro, SIA /Nosaukums B/– 459,68 euro (bez PVN). Starpība

197,35 euro.

8) Volkswagen Transporter (1996.izlaiduma gads): pieteicējas piedāvātā cena –658,99 euro, SIA /Nosaukums B/– 485,2 euro (bez PVN).

Starpība 173,79 euro.

No minētā konstatējams, ka cenu amplitūda vienai automašīnai ir no 79,06 līdz 317,69 euro. Līdz ar to tiesas ieskatā nepieciešams salīdzināt arī

abu pretendentu vienas automašīnas apkopes un remonta cenu pa pakalpojuma veidiem.

Salīdzinot automašīnas Ford Mondeo (2008.izlaiduma gads) apkopes un remonta pakalpojumu cenu, konstatējams, ka tiek izmantotas dažādu

ražotāju rezerves daļas, līdz ar to veidojas arī starpība to cenās. Pieteicēja materiālu izmaksas norāda 765,83 euro vērtībā, savukārt uzvarētāja –

514,89 euro vērtībā. Savukārt darba izmaksas (laika patēriņš) attiecīgi ir 194,55 un 127,8 euro. Salīdzinot savstarpēji abu pretendentu norādīto

nepieciešamo vidējo laika patēriņu konkrēta pakalpojuma sniegšanai, kā arī salīdzinot tos ar tehniskā vērtētāja /pers. G/ norādīto nepieciešamo vidējo

laika patēriņu (stundās), konstatējams, ka ir pozīcijas, kur pieteicējas piedāvātais vidējais pakalpojuma sniegšanas laiks ir gan lielāks, gan mazāks, gan

vienāds salīdzinājumā ar uzvarētāja un arī vērtētāja norādīto laiku. Vērtējot piedāvātās cenas un nepieciešamo laika patēriņu kopumā un pa pozīcijām,

ievērojot, ka laika patēriņš ir norādīts kā vidējais, proti, ir iespējama nobīde gan uz vienu, gan uz otru pusi, tiesas ieskatā, piedāvātās cenas neatšķiras tik

būtiski, ka būtu acīmredzams, ka cena ir tik nepamatoti lēta, ka par to pakalpojumu nebūtu iespējams izpildīt.

Konkrētajā gadījumā tiesa, pretēji pieteicējai, neuzskata, ka iepirkuma uzvarētājas piedāvātā cena būtu tik acīmredzami zema, ka tai pašai par sevi

bija jārada šaubas par to, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts. Iepirkuma uzvarētājas piedāvājuma cena ir par apmēram 29 procentiem zemāka kā

pieteicējas piedāvātā cena. Savukārt cenu atšķirība atsevišķu automašīnu apkopei un remontam ir no 14 līdz 33 procentiem. Šādas cenu atšķirības

iepirkuma pretendentu piedāvājumos, tiesas ieskatā, nav uzskatāmas par tik ievērojamām, lai tās pašas par sevi būtu pamats uzskatīt lētāko piedāvājumu

par acīmredzami nepamatoti lētu.

Tiesas ieskatā, kaut arī pasūtītājai, zinot piedāvāto cenu apmēru par tiem pakalpojumiem, ko iepriekš atbildētājai ir sniegusi pieteicēja, ko apliecina

lietā iesniegtie dokumenti, varēja rasties zināmas šaubas par SIA /Nosaukums B/ piedāvāto cenu, taču ir jāņem vērā, ka viena vai otra pretendenta

piedāvātās cenas varēja būt sadārdzinātas, gan iespējams peļņas nolūkā, gan atbilstoši tā brīža ekonomiskai situācijai valstī. Vai pretēji, samazināta

iespējamā peļņa, lai iegūtu pasūtījumu.

[11] Tiesai nerodas šaubas, ka par iepirkuma uzvarētāja piedāvāto zemāko cenu līgumu nebūtu iespējams izpildīt, ko apstiprina arī uz doto brīdi šī

uzņēmuma līgumsaistību izpilde. Kā apstiprinājums minētajam, lietā ir iesniegti rēķini ar tiem pievienotiem aktiem par izpildītiem darbiem, no kuriem

redzams, ka SIA /Nosaukums B/ ir sniegusi automašīnu remonta un apkopes pakalpojumus atbilstoši piedāvājumā norādītajām cenām.

Uzvarētāja amatpersona /pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka SIA /Nosaukums B/ strādā tikai gandrīz divus gadus, bet IK /Nosaukums C/ strādā 10

gadus. SIA /Nosaukums B/ strādā visi tie paši darbinieki, kas iepriekš strādāja IK/Nosaukums C/. SIA /Nosaukums B/ strādā ar labu peļņu. SIA

/Nosaukums B/ ir vislētākās cenas uzņēmuma, jo pats liecinieks ir mehāniķis un piedalās darba procesā, veic automašīnu diagnostiku un apkopes.

Atbildot uz jautājumiem liecināja, ka var nodrošināt saviem darbiniekiem konkurētspējīgu atalgojumu. Uzskatu, ka darbus var veikt arī ātrāk, jo

speciālisti ir profesionāli. Lielākā daļa no iepirkuma pieteikumā norādītajām iekārtām pieder IK /Nosaukums C/ un tās tika iznomātas SIA /Nosaukums

B/. Taču dažas iekārtas iegādātas jau SIA /Nosaukums B/. IK /Nosaukums C/ nodarbojas ar telpu un iekārtu nomu, ne tikai SIA /Nosaukums B/, bet

arī citiem uzņēmumiem. Remontdarbus gandrīz nesniedz, ja nu pats kaut ko remontē kā fiziska persona. IK /Nosaukums C/ ar SIA /Nosaukums B/ ir

telpu un iekārtu nomas līgums. Iesniedzot pieteikumu nevajadzēja iesniegt iekārtu nomas līgumu. SIA /Nosaukums B/ nebija apakšuzņēmēju. SIA

/Nosaukums B/ iepirkuma piedāvājumā sniegtā informācija bija patiesa un atbilstoša Dagdas novada pašvaldības prasībām. Lemjot par līguma slēgšanas

tiesību piešķiršanu, no SIA /Nosaukums B/ netika pieprasīts veikt kādas darbības, lai gūtu labumus pašvaldības vai tās darbinieku labā.

Tiesai nav pamata apšaubīt iesniegto dokumentu un liecību patiesumu.

[12] Nav pamatots pieteicējas iebildums, ka iepirkuma uzvarētājs piedāvājumā ir sniedzis sagrozītu un nepatiesu informāciju. Kā izriet no iepirkuma

nolikuma 4.2.4.punkta pretendentam ir jāiesniedz saraksts ar tā rīcībā esošām iekārtām. Līdz ar to nav nozīmes apstāklim vai šīs iekārtas ir pretendenta

īpašumā, vai tās tiek nomātas, jo iepirkuma nosacījums ir šādu iekārtu esība pretendenta rīcībā. Kā tiesas sēdē liecināja /pers. F/, IK /Nosaukums C/

nodarbojas tikai ar telpu un iekārtu nomu, ka remonta pakalpojumus nesniedz.

Tiesa nekonstatē, ka uzvarētājs ir sniedzis sagrozītu informāciju par tās darbiniekiem, jo atbilstoši iepirkuma nolikuma 4.2.3.punkta prasībām

pretendentam jāiesniedz saraksts ar darba īstenošanā iesaistītajiem darbiniekiem. SIA /Nosaukums B/ šādu sarakstu ir iesniedzis un ar savu parakstu

amatpersona ir apliecinājusi, ka sniegtās ziņas ir patiesas, līdz ar to tiesas ieskatā atbildētājai nevarēja rasties pamatotas šaubas par sniegtās informācijas

nepatiesumu.

Pārējos pieteicējas iebildumus tiesa nevērtē, jo tie nespēj ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības.

[13] Tiesa, ņemot vērā spriedumā izvērtētos lietas tiesiskos un faktiskos apstākļus un izdarītos secinājumus, konstatē, ka iepirkuma ietvaros

pasūtītāja nav pieļāvusi acīmredzamas kļūdas SIA /Nosaukums B/ finanšu piedāvājuma vērtējumā, kas liecina, ka par piedāvāto cenu līgumu nav

iespējams izpildīt, tādējādi pasūtītāja pamatoti SIA /Nosaukums B/ piedāvājumu nav atzinusi par nepamatoti lētu. Līdz ar to pārsūdzētais lēmums ir

atzīstams par tiesisku un pamatotu, savukārt pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta astoņpadsmito daļu tiesa

nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ pieteikumu par Dagdas novada pašvaldības iepirkumu komisijas 2015.gada 5.marta

lēmuma atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnese Solvita Pujāte