Court dismisses appeal against administrative penalty for company operating without driver's card.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the company's appeal against a first-instance decision upholding an administrative penalty for operating a commercial transport without a driver's card. The company argued procedural irregularities in the decision-making process, but the court found no evidence of such errors. The court ruled that the company, as the employer, is liable under the Administrative Offences Law for the driver's failure to present the required card.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.38panta 14.daļa; LAPK 268.1pants; LAPK 272.pants: The employer of a driver is liable for administrative offences committed by the driver when operating a vehicle equipped with a digital registration control device without a valid driver's card.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 133074713
Lietas arhīva Nr. 104AA-0689-14/27
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 12.septembrī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājaD.Kalniņa,
tiesneses I.Logina, S.Amola,
sakarā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto apelācijas sūdzību, izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu, kurā ar Rīgas
rajona tiesas 2014.gada 28.februāra spriedumu noraidīta SIA /Nosaukums A/ sūdzība, bet Valsts policijas Galvenās kārtības policijas
pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2013.gada 24.oktobra lēmums Nr.917 atstāts negrozīts un
konstatēja
2013.gada 03.augustā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja
(turpmāk tekstā - VP GKPP PP SUB) jaunākais inspektors M.Hāzners juridiskai personai SIA /Nosaukums A/ sastādīja administratīvā
pārkāpuma protokolu Nr.PA 820878, kurā konstatēts, ka 2013.gada 3.augustā, plkst.17.05, Ķekavas novadā, /pers. C/, personas
kods /personas kods/, veica komercpārvadājumu saskaņā ar pavadzīmi PPR Nr.BAL164199 pa autoceļu A7 Rīga-Bauska 29 km
Rīgas virzienā ar transportlīdzekli Renault Premium, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, kurš aprīkots ar digitālo reģistrācijas
kontrolierīci, bez vadītāja kartes, ar piekabi Krone 22, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/.
Ar ko pārkāpa Regulas 3821/85 13.pantu un 14.panta 4.punkta a) apakšpunktu un izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa (turpmāk- LAPK) 149.38panta 14.daļā paredzēto pārkāpumu.
Nepiekrītot administratīvā pārkāpuma protokolam SIA /Nosaukums A/ to apstrīdēja.
Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes (turpmāk- VP GKPP PP vai Iestāde) 2013.gada
24.oktobra lēmumu Nr.917 administratīvais protokols Nr.PA 820878atstāts negrozīts.
Nepiekrītot VP GKPP PP 2013.gada 24.oktobra lēmumam, SIA /Nosaukums A/ to pārsūdzējis Rīgas rajona tiesā.
Izskatot SIA /Nosaukums A/ sūdzību par 2013.gada 24.oktobra lēmumu Nr.917, Rīgas rajona tiesa ar 2014.gada 28.februāra
spriedumu to noraidīja un iestādes lēmumu atstāja negrozītu.
Tiesa par nepamatotu atzinusi SIA /Nosaukums A/ argumentu, ka pieņemot lēmumu 22.08.2013. iestāde ir pārkāpusi lēmuma
pieņemšanas kārtību.
Saskaņā ar LAPK 268.1panta pirmo daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam paziņojumu par
administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku vai pavēsti ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta
ierakstītā sūtījumā pa pastu uz attiecīgās personas un cietušā dzīvesvietu vai juridisko adresi.
Izvērtējot lietas materiālus, tiesa secinājusi, ka SIA /Nosaukums A/ paziņojumā par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika informēta, ka
2013.gada 21.augustā laika posmā no plkst. 14.00 līdz plkst.17.00 jāierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu Rīgā,
Gaujas ielā 15, 1.stāvā. No lietas materiāliem izriet, ka SIA /Nosaukums A/ pārstāvis uz lietas izskatīšanu neieradās, kā arī
neinformēja par neierašanās iemesliem, lietas izskatīšanu netika lūgts atlikt.
Saskaņā ar LAPK 276.panta pirmo daļu - administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var paziņot tūlīt pēc lietas izskatīšanas.
Tiesa atzinusi, ka no minētās normas izriet, ka pieņemto lēmumu var pasludināt tūlīt pēc lietas izskatīšanas, taču lēmuma tūlītēja
pasludināšana nav noteikta kā obligāta, līdz ar ko lēmuma pieņemšana nākamajā dienā- 2013. gada 22. augustā, ir pieļaujama un
nav pretrunā ar likumā noteikto kārtību.
Tiesa atzinusi, ka administratīvā pakāpuma protokolā fiksētie apstākļi un LAPK 149. 38panta 14.daļas pārkāpums ir guvis
apstiprinājumu ar administratīvā pārkāpuma lietā iegūtiem pierādījumiem, kuri ir vērtēti, lemjot par vainu un soda piemērošanu, kā arī
objektīvi un vispusīgi izvērtēti pārsūdzētajā iestādes lēmumā, un tiem ir dots pareizs juridiskais vērtējums.
Tiesa secinājusi, ka lietā pastāv strīds par to, vai pie administratīvās atbildības ir saucama SIA /Nosaukums A/, un atzinusi par
nepamatotiem SIA /Nosaukums A/ argumentus, ka juridiskā persona nav saucama pie administratīvās atbildības.
Eiropas Padomes 1985.gada 20.decembra Regulas Nr. 3821/85 ,,Par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā”
(turpmāk tekstā -Regula Nr. 3821/85) 13.pants nosaka - darba devējs un autovadītāji nodrošina reģistrācijas kontrolierīces pareizu
darbību un tās pienācīgu lietošanu, kā arī vadītāja kartes izmantošanu gadījumos, kad autovadītāji vada transportlīdzekļus, kuros
uzstādītās reģistrācijas kontrolierīces atbilst IB pielikumā noteiktajām prasībām. Atbildība par minētā pārkāpuma izdarīšanu
paredzēta LAPK 149.38panta 14.daļā, kas noteic, ka par konkrētā pārkāpuma izdarīšanu atbildība ir attiecināma gan uz
transportlīdzekļa vadītāju, gan pārvadātāju, konkrētā gadījumā- SIA /Nosaukums A/.
Tiesa norādījusi, ka juridiskās personas atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem izriet no tiesību normās noteiktās atbildības
par attiecīgu noteikumu neievērošanu, nevis vainas, kas saistāma vienīgi ar indivīda atbildību. Juridisko personu vaina ir nosakāma,
ņemot vērā divus nosacījumus: pirmkārt, vai juridiskajai personai bija iespēja nodrošināt noteikumu ievērošanu, par kuru pārkāpšanu
ir paredzēta administratīvā atbildība, otrkārt, vai juridiskā persona veica nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu
ievērošanu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 5.marta sprieduma lietā SKA-19/2009
19.punktu).
Tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas izslēgtu pārvadātāja- SIA /Nosaukums A/, atbildību, lietā ir noskaidrots, ka pārvadājuma
dalībniece ir SIA /Nosaukums A/, un pamatots ir Iestādes secinājums, ka pārvadājums veikts tās interesēs.
Tiesa piekritusi iestādes lēmumā dotajam normatīvo aktu skaidrojumam par to, ka Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumu
Nr.411 ,,Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība” 2.pielikumā noteikts, ka, lai īstenotu Regulas Nr.
561/2006 mērķi, likumdevējs noteicis, ka par nopietniem un ļoti nopietniem Regulas Nr.3821/85 un Regulas Nr. 561/2006
pārkāpumiem, konstatējot visas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, pie administratīvās atbildības var tikt saukts gan
transportlīdzekļa vadītājs, gan kravas pārvadātājs, tajā skaitā, arī par LAPK 149.38 panta 14.daļā noteikto administratīvo pārkāpumu.
Savukārt, pārkāpumi, kas ir atkarīgi tikai no transportlīdzekļa vadītāja rīcības, ir nelielie pārkāpumi un par tādiem likumdevējs
paredzējis tikai transportlīdzekļa vadītāja atbildību.
Minētās direktīvas izpratnē vadītāja kartes neizmantošana gadījumā, kad tā ir obligāti izmantojama, atzīstams par ļoti nopietnu
pārkāpumu. Tādējādi SIA /Nosaukums A/ ir atbildīga par konstatēto pārkāpumu un pamatoti saukta pie administratīvās atbildības.
Lemjot par piemērotā soda pamatotību, Iestāde ir vērtējusi atbildību ietekmējošos apstākļus, t.sk. mīkstinošos un atbildību
pastiprinošos apstākļus, kā arī vērtējusi LAPK 21.panta piemērošanas iespējas.
Tiesa secinājusi, ka sods par pārkāpumu ir noteikts sankcijas robežās, tā apmērs ir adekvāts pārkāpuma būtībai, un tiesa pamatu
piemērotā soda grozīšanai nesaskata.
Tiesa secinājusi, ka administratīvā lietvedība lietā ir veikta atbilstoši likuma prasībām, kā arī iestāde ir rūpīgi pārbaudījusi un
izvērtējusi sūdzības iesniedzēja norādītos apstākļus, un iestādes lēmumā ir izdarīti pamatoti secinājumi un lieta ir izlemta pareizi.
Jauni pierādījumi vai argumenti, kas būtu par pamatu lēmuma atcelšanai, lietā nav noskaidroti.
SIA /Nosaukums A/ par minēto spriedumu iesniegusi apelācijas sūdzību, norādot, ka pārsūdz spriedumu pilnā apmērā.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka SIA /Nosaukums A/ saukšana pie administratīvās atbildības šajā gadījumā ir nepamatota, nav
konstatēts neviens fakts, kas norādītu uz SIA /Nosaukums A/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, SIA pastāvīgi veic savu
darbinieku apmācību un katram darbiniekam ir izsniegta vadītāja karte.
Uzskata, ka lēmums ir pieņemts pārsteidzīgi, neizvērtējot visus objektīvos lietas apstākļus.
Tāpat norādīts, ka ir pārkāpta lēmuma pieņemšanas procedūra iestādē, jo SIA /Nosaukums A/ tika aicināta uz administratīvā
pārkāpuma lietas izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu 2013.gada 21.augustā no plkst. 14.00 līdz plkst.17.00 Rīgā, Gaujas ielā 15,
1.stāvā, no lēmuma redzams, ka tas pieņemts 2013.gada 22.augustā, tātad reāli lietas izskatīšana notika 22.augustā, uz kuru SIA
/Nosaukums A/ netika aicināta.
Norādīts, ka lietā nav pierādījumu SIA /Nosaukums A/ vainai, kā arī tiesa nav vērtējusi uzliktā soda samērīgumu un apmēra
pamatojumu.
Lūdz atcelt Rīgas rajona tiesas 2014.gada 28.februāra spriedumu.
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, tiesu kolēģija uzskata, ka Rīgas
rajona tiesas 2014.gada 28.februāra spriedums ir tiesisks, atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība noraidāma.
Tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesu kolēģija pievienojas Rīgas rajona tiesas spriedumā
norādītajai motivācijai un, saskaņā ar LAPK 289.22panta pirmajā daļā un 289.13panta trešajā daļā noteikto, izvērstāks argumentu
izklāsts šajā gadījumā nav nepieciešams.
LAPK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības
izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto
pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai) izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts
administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības.
Lietā nav strīds par to, ka 2013.gada 3.augustā, plkst.17.05, Ķekavas novadā /pers. C/ veica komercpārvadājumu saskaņā ar
pavadzīmi PPR Nr.BAL164199 pa autoceļu A7 Rīga-Bauska 29 km Rīgas virzienā ar transportlīdzekli Renault Premium, valsts
reģistrācijas numurs /TL numurs/, kurš aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci, bez vadītāja kartes. Lietā ir strīds par to, vai pie
administratīvās atbildības ir saucama juridiskā persona, proti, SIA /Nosaukums A/
Tiesu kolēģija, pārbaudot un izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, apelācijas sūdzībā norādītos apstākļus kopsakarā,
atzīst, ka SIA /Nosaukums A/ ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.38panta 14.daļas.
Kā pamatoti atzinusi pirmās instances tiesa, no LAPK 149.38panta 14.daļas sankcijas izriet, ka likumdevējs par konkrēto
administratīvo pārkāpumu ir paredzējis administratīvo atbildību un sodu gan transportlīdzekļa vadītājam, gan pārvadātājam. Šāds
regulējums izriet arī no Eiropas Padomes 1985.gada 20.decembra Regulas Nr. 3821/85 ,,Par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko
izmanto autotransportā” 13.panta, kas noteic, ka darba devējs un autovadītāji nodrošina reģistrācijas kontrolierīces pareizu darbību un
tās pienācīgu lietošanu, kā arī vadītāja kartes izmantošanu gadījumos, kad autovadītāji vada transportlīdzekļus, kuros uzstādītās
reģistrācijas kontrolierīces atbilst IB pielikumā noteiktajām prasībām.
Pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam, pirmās instances tiesa spriedumā vērtējusi un pamatojusi, kāpēc ir sodāms pārvadātājs – SIA
/Nosaukums A/, ir vērtējusi uzliktā soda pamatotību un samērīgumu, to, vai ņemti vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi,
vērtētas LAPK 21.panta piemērošanas iespējas.
Tiesu kolēģija nekonstatē apelācijas sūdzībā norādītus jaunus apstākļus, kas jau nebūtu vērtēti iestādes lēmumā un pirmās instances
tiesas spriedumā, kā arī nekonstatē procesuālus pārkāpumus lēmuma pieņemšanā, nevienu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas
attiecas uz faktiskajiem un tiesiskajiem pārkāpuma apstākļiem, un būtu par pamatu sprieduma atcelšanai, SIA /Nosaukums A/ nav
norādījusi.
Tiesu kolēģija atzīst, ka Rīgas rajona tiesa, izskatot lietu, ir ievērojusi vispārīgos tiesību principus un normatīvo aktu regulējumu,
spriedums ir tiesisks un atstājams negrozīts.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar LAPK 289.12 un 289.22 pantu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
nosprieda
Rīgas rajona tiesas 2014.gada 28.februāra spriedumu atstāt negrozītu, bet SIA /Nosaukums A/ iesniegto apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnese: D.Kalniņa
Tiesneses: I.Logina
S.Amola