Court partially dismissed small claims debt suit, rejecting contract penalties but awarding statutory interest and costs.

Lietas Nr. C32340016

Lietas arhīva Nr. C-1427-17/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 16.maijā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Strakše,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “/Nosaukums P/” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Tiesa

konstatēja:

SIA “/Nosaukums P/” Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā 2016.gada 14.decembrī cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu,

norādot, ka, sākot ar 2006.gada 30.oktobri, atbildētājai bez jebkāda pamata bija iespēja no atbildētājas norēķinu konta AS “/Nosaukums G/”

Nr./numurs/ izmantot naudas līdzekļus, kuru apmērs pārsniedz atbildētājas naudas līdzekļus norēķinu kontā, lai veiktu norēķinus par precēm un

pakalpojumiem vai skaidras naudas izmaksas operācijas. No minētā norēķinu konta izraksta izriet, ka atbildētājas rīcībā esošie naudas līdzekļi nav bijuši

pietiekami, lai segtu atbildētājas vajadzības. Starp pusēm kredīta vai aizdevuma līgums nebija noslēgts, tādejādi naudas līdzekļi, kas pārsniedz atbildētājas

naudas līdzekļus norēķinu kontā, bija pieejami jebkāda pamata trūkuma dēļ.

Norāda, ka atbildētāja, apzinoties, ka norēķinu kontā ir iespējams veikt norēķinus par summām, kuru apmērs pārsniedz atbildētājas personīgo

naudas līdzekļu apjomu, ir veikusi norēķinus ar AS “/Nosaukums G/” naudas līdzekļiem. Laika posmā no 2006.gada 30.oktobra līdz 2008.gada

30.oktobrim atbildētājai bija iespēja veikt norēķinus ar AS “/Nosaukums G/” naudas līdzekļiem LVL 1400 (EUR 1992,02) apmērā, un atbildētāja bez

jebkāda pamata ir izlietojusi naudas līdzekļus LVL 1351,33 (EUR 1922,77) apmērā.

2013.gada 23.augustā starp AS “/Nosaukums G/” un ārvalsts komersanta “/Nosaukums PB/” OU filiāli Latvijā noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar

kuru AS “/Nosaukums G/” nodevusi prasījuma tiesības pret atbildētāju. Atbildētāja par minētā cesijas līguma noslēgšanu tika informēta 2014.gada

25.februārī, un uz cesijas līguma noslēgšanas dienu atbildētājas parāds bija EUR 2742,59, kas sastāv no: neatmaksātā pamatparāda LVL 1351,33 (EUR

1922,77), procentiem par naudas līdzekļu lietošanu LVL 70,26 (EUR 99,97) un līgumsoda LVL 505,91 (EUR 719,84), kopā LVL 1927,50 (EUR

2742,59).

Norāda, ka 2015.gada 2.aprīlī ārvalsts komersanta “/Nosaukums PB/” OU filiāle Latvijā noslēdza cesijas līgumu ar SIA “/Nosaukums P/”,

saskaņā ar kuru prasītāja ieguvusi no prasījuma tiesības pret atbildētāju. Atbildētāja par minētā cesijas līguma noslēgšanu tika informēta 2015.gada

7.aprīlī, un uz minētā cesija līguma noslēgšanas dienu atbildētājas parāds bija EUR 2880,31, kas sastāv no: neatmaksātā pamatparāda EUR 1922,77,

procentiem par naudas līdzekļu lietošanu EUR 99,97, likumiskiem nokavējuma procentiem par laika periodu no 2008.gada 30.oktobra līdz prasības

pieteikuma sagatavošanai 2016.gada 1.decembrī EUR 665,30 un līgumsoda EUR 192,27, kopā EUR 2880,31.

Pamatojoties uz Civillikuma 1753.pantu, 1756.pantu, 1759.panta 2.punktu, 1765.panta pirmo daļu, 2376.pantu, 2378.pantu, 2389.pantu,

prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai neatmaksāto pamatparādu EUR 1922,77, neatmaksātos procentus EUR 99,97, likumiskos

procentus EUR 665,30, līgumsodu EUR 192,27, samaksāto valsts nodevu EUR 349,95 un ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 4,70, nosakot

prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas 6% gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas.

Atbildētāja/pers. B/ rakstveida paskaidrojumus prasībai tiesā nav iesniegusi, nav lūgusi tiesu noteikt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civillikuma 2389.pants nosaka, ka, ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa atprasīt. Attiecībā uz šādu

atprasījumu nav nekādas nozīmes, vai tāda priekšmeta iegūšanai nav bijis pamata no paša sākuma, jeb vai pamats, kas agrāk ir bijis, vēlāk atkritis.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 5.aprīļa spriedumā SKC-121/2013 atzīts, ka atprasījums jebkāda pamata trūkuma dēļ

ir iespējams, ja izpildījums izdarīts uz spēkā neesoša tiesiska darījuma pamata vai vispār bez jebkādas izpildījuma devēja un izpildījuma saņēmēja norunas

par tiesisku attiecību nodibināšanu; ja atprasāmais priekšmets ir nonācis atbildētāja mantā nevis ar prasītāja dotu izpildījumu, bet gan citādā veidā.

No atbildētājas /pers. B/ (šobrīd uzvārds – /uzvārds/) norēķinu konta Nr./konta numurs/ izraksta redzams, ka atbildētāja 2006.gada 30.oktobrī

veikusi pārskaitījumu uz kontu Nr.LV50BATR0030000102392 LVL 1400 (EUR 1992,02) apmērā. Savukārt prasītāja norāda, ka tās rīcībā nav

informācijas par to, ka atbildētājai pastāv tiesisks pamats, kas dotu tiesības lietot prasītājas naudas līdzekļus un kas dotu tiesības uzskatīt tos par

atbildētājas naudas līdzekļiem. No konta izraksta nav redzams, ka norēķinu kontā būtu ieskaitīti atbildētājai pienākošies naudas līdzekļi. Atbildētāja laika

posmā no 2006.gada 30.oktobra līdz 2008.gada 30.oktobrim lietojusi prasītājas naudas līdzekļus, ko apliecina lietas materiāliem pievienotais konta

izraksts, kā rezultātā atbildētāja bez jebkāda pamata izlietojusi prasītājas naudas līdzekļus.

N o 2013.gada 23.augusta cesijas līguma, kas noslēgts AS “/Nosaukums G/” un ārvalsts komersanta “/Nosaukums PB/” OU filiāli Latvijā,

redzams, ka cedents ir nodevis un cesionārs ir ieguvis prasījuma tiesības pret AS “/Nosaukums G/” parādniekiem, kas norādīti līguma pielikumā Nr.1, tai

skaitā – /pers. B/.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai

kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt Civillikuma 1798.pants nosaka, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi

prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un

nedroši.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju - kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 25.februārī atbildētājai ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīts paziņojums par cesiju, kurā atbildētāja

vienlaicīgi brīdināta par parāda esamību un saistību izpildi.

2015.gada 2.aprīlī starp ārvalsts komersanta “/Nosaukums PB/” OU filiāli Latvijā un SIA “/Nosaukums P/” noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar

kuru prasītāja ieguvusi no aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

2015.gada 7.aprīlī atbildētājai ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīts paziņojums par cesiju, kurā atbildētāja vienlaicīgi brīdināta par parāda esamību un

saistību izpildi.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav veikusi bez jebkāda pamata izmantoto naudas līdzekļu atmaksu. Atbildētāja nav iesniegusi iebildumus pret

prasību vai pierādījumus par parāda samaksu, līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja nav atmaksājusi prasītājai minētos naudas līdzekļus.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto apstākli, jo atbildētāja nav pierādījusi pretējo.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka apmierināma prasības daļā par naudas līdzekļu EUR 1922,77 apmērā piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, ka nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru

apmēru va noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties. Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosak aktā vai darījumā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Atbilstoši minēto tiesību normu noteikumiem maksāt procentus par aizdevumu un līgumsodu persona, kurai tas jācieš, var apņemties tikai labprātīgi,

savu piekrišanu apliecinot savstarpēji noslēgtā darījumā. Kā norādījusi pati prasītāja, starp pusēm nav bijis noslēgts darījums un atbildētāja naudas

līdzekļus ir izlietojusi bez jebkāda pamata, līdz ar to, neesot darījumam, nav arī nodibināta līgumisko procentu un līgumsoda samaksa saistība.

Šādos apstākļos tiesai nav pamata apmierināt prasītājas prasību daļā par līgumiskos procentu EUR 99,97 un līgumsoda EUR 192,27 piedziņu, līdz

ar to prasība šajā daļā ir noraidāma.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Neveicot naudas līdzekļu atmaksu, atbildētāja ir pieļāvusi nokavējumu, līdz ar ko saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu viņai ir pienākums

maksāt likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti par laika periodu no 2008.gada 30.oktobra līdz 2016.gada 1.decembrim, uz likuma pamata,

un to apmērs sastāda EUR 665,30.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu EUR 665,30 piedziņu ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva proporcionāli

apmierinātā prasījuma daļai EUR 338,26 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu spriedumā nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas

nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no neatmaksātās pamatparāda summas.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, 93.panta pirmās daļas, 189.panta, 195.panta,

tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “/Nosaukums P/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, naudas līdzekļus EUR

1922,77 (viens tūkstotis deviņi simti divdesmit divus euro septiņdesmit septiņus centus), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no

2008.gada 30.oktobra līdz 2016.gada 1.decembrim EUR 665,30 (seši simti sešdesmit piecus euro trīsdesmit centus) un tiesāšanās izdevumus –

samaksāto valsts nodevu EUR 338,26 (trīs simti trīsdesmit astoņus euro divdesmit sešus centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70

(četrus euro septiņdesmit centus), kopā piedzenot EUR 2931,03 (divi tūkstoši deviņi simti trīsdesmit vienu euro trīs centus).

Noteikt SIA “/Nosaukums P/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas EUR 1922,77 (viens tūkstotis deviņi

simti divdesmit divi euro septiņdesmit septiņi centi).

SIA “/Nosaukums P/” prasību daļā par līgumisko procentu EUR 99,97 un līgumsoda EUR 192,27 piedziņu noraidīt.

Noteikt /pers. B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese S.Strakše