Court imposes 20 EUR fine for repeated refusal to comply with police orders during arrest attempt.

Lieta Nr.116008317

Nr.1-0083-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2017.gada 12.jūnijā

Jēkabpils rajona tiesas

tiesnese L.Baltmane-Zepa,

ar tiesas sēdes sekretāri V.Drozdi

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta.

Aprakstošā daļa

2017.gada 24.maijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībnieks

N.Savickis noformējis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC188834 par to, ka 2017.gada 24.maijā plkst. 0.40 Jēkabpilī Vienības ielā pie ēkas Nr.7 un

plkst. 2.30 Jēkabpils reģionālās slimnīcas teritorijā /pers. A/ vairākkārt ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām – ignorēja policijas

darbinieku prasības attālināties un netuvoties, traucējot administratīvā pārkāpēja aizturēšanu, un kavēja laikā ierobežotu administratīvi procesuālu darbību

veikšanu.

Protokolā norādīts, ka izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, lai arī par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā noteiktajā kārtībā

(lietas 1.lapa).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa noteic, ka lietas izskatīšana ir atliekama, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to,

ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona.

Ņemot vērā to, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes

pārstāvis nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, tiesa uzskata, ka nav konstatējami objektīvi iemesli lietas izskatīšanas

atlikšanai, līdz ar to lieta iztiesājama iestādes pārstāvja prombūtnē.

/pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka nožēlo izdarīto, šāds gadījums noticis pirmo reizi dzīvē. Bijis alkohola reibumā, un ar to arī izskaidro notikušo. /pers.

A/ paskaidroja, ka strādā algotu darbu, brīvajā laikā dejo un spēlē teātri.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, /pers. A/ ir saucams pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175.panta.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta septītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir noticis

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai

aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes

kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmajai daļai pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme pareizā lietas

izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēta atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai

prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Lai /pers. A/ sauktu pie administratīvās atbildības, ir jākonstatē, pirmkārt, personas nepakļaušanās ļaunprātība, otrkārt, policijas darbinieka rīkojumam vai

prasībai jābūt likumīgai un, treškārt, policijas darbiniekam jāpilda dienesta pienākumi.

No administratīvā pārkāpuma protokola izriet, ka /pers. A/ ļaunprātīgi neizpildīja policijas darbinieka likumīgo prasību netraucēt administratīvi procesuālo

darbību veikšanu, kā arī veica aktīvas darbības, traucējot policijas darbinieku darbu. Šīs darbības amatpersona, kas noformējusi administratīvā pārkāpuma

protokolu, kvalificējusi atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantam.

Likuma „Par policiju” 22.panta pirmajā daļā noteikts, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai

devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.

Ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka 2017.gada 24.maijā plkst. 0.40 un arī plkst. 2.30 policijas darbinieks, kas izteica likumīgo prasību, veica

savus amatpersonas pienākumus (lietas 3., 4.-5.lapa).

Savukārt protokolā norādītās /pers. A/ darbības apstiprina policijas darbinieka M.Ostrovska 2017.gada 24.maija ziņojums (lietas 4.-5.lapa) un policijas

darbinieka N.Savicka 2017.gada 24.maija ziņojums. Ziņojumos norādīts, ka persona atteikusies pildīt policijas darbinieku likumīgās prasības, ignorējot viņam

dotos norādījumus, turklāt pēc /pers. A/ agresivitātes pret viņu tika pielietota asaru gāze (lietas 3.lapa).

Lai gan policijas darbinieku liecības (arī ziņojumi) pašas par sevi nav uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, policijas darbinieku ziņotajam

par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe (sk. Administratīvā apgabaltiesas 2005.gada

9.decembra spriedumu lietā Nr. AA666-05/5). Policijas amatpersonu noformētiem dokumentiem a priori ir publiskā ticamība, ko iespējams apšaubīt,

iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (sk. Augstākās tiesas 2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA-647/2008).

Policijas darbinieka rīkojumu neizpildīšana ir apzināta cilvēka darbība, tas pierāda, ka /pers. A/ apzināti nav ievērojis policijas darbinieka prasības.

Līdz ar to nav šaubu, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

175.pantā, viņš ir vainīgs tā izdarīšanā un ir sodāms par izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta sankcija paredz sodu naudas soda veidā līdz 280 EUR vai administratīvo arestu uz laiku līdz

piecpadsmit diennaktīm.

Nosakot sodu /pers. A/, saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 32.panta otro daļu tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu,

pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 22.pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas

garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Izvērtējot pārkāpēja personību, konstatēts, ka /pers. A/ strādā algotu darbu, lietderīgi pavada brīvo laiku. No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra

Sodu reģistra izdrukas par personas administratīvajiem pārkāpumiem redzams, ka nav spēkā esošu administratīvo sodu (lietas 9.lapa). Tiesneses vērtējumā

/pers. A/ ir raksturojums pozitīvi, un notikušais, visticamāk, ir izņēmuma gadījuma /pers. A/ dzīvē.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktu tiesnese par /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli atzīst to, ka

/pers. A/ vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto, savukārt minētā kodeksa 34.pantā norādītie atbildību pastiprinošie apstākļi netiek konstatēti.

Ņemot vērā soda apmēra un veida ietekmējošos apstākļus, tiesneses ieskatā par izdarīto administratīvo pārkāpumu /pers. A/ piemērojams vieglākais no

panta sankcijā paredzētajiem soda veidiem, proti, naudas sods, jo šis soda veids būs pietiekami audzinošs, turklāt ir samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175., 289.13 pantu, 289.16 - 289.18 pantu tiesnese

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt viņu ar naudas sodu 20 EUR

(divdesmit euro) apmērā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma

pieejamības

dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales

apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 12.jūnijā.

Tiesnese L.Baltmane-Zepa