Court partially allowed landlord's claim against tenant C for property management fees and rejected late payment claim.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the claim against defendant B due to a fulfilled settlement agreement but partially allowed the claim against defendant C for property management and rent arrears. While the court ordered payment of the principal debt, interest, and penalties, it rejected a specific portion of the late payment claim as unsupported. The decision was based on the distinction between the settled portion and the outstanding liability against the absent defendant.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 93., 97., 193.-195., 204.1, 223.panta 4.punktu, 225.pantu, 250.25, 250.27 panti; A court may terminate proceedings against one defendant based on a settlement while partially adjudicating the remaining claim against another defendant if the latter fails to appear.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C29297518
Lietas arhīva Nr.C-2975-18/20
ECLI:LV:RLPT:2018:1123.C29297518.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 23.novembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,
tiesnese I.Lūciņa-Linka
ar tiesas sēdes sekretāru V.Rožnovu
izskatīja civillietu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2018.gada 3.aprīlī Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja ) cēlusi prasību pret /pers. B/ un /pers.
C/ par parāda piedziņu. Prasībā, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Dzīvokļa
īpašuma likuma 8., 10., 13.pantu, Civillikuma 863., 865., 866., 1034., 1071., 1425., 1716., 1756., 1765., 1779.pantu, lūgts piedzīt solidāri no
atbildētājiem parādu 1166,03 EUR, likumiskos procentus 49,35 EUR, līgumsodu 49,35 EUR, kopā 1264,73 EUR, samaksātos tiesas izdevumus un
noteikt, ka prasītājai ir tiesības saņemt no /pers. B/ un /pers. C/ likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas līdz tiesas nolēmuma izpildes dienai.
[2] 2018.gada 10.maijā saņemti /pers. B/ pārstāves /pers. D/ paskaidrojumi par celto prasību, norādot, ka prasība tiek atzīta daļēji.
[3] 2018.gada 4.jūnijā saņemts prasītājas iesniegums par izlīguma, kas 2018.gada 23.maijā noslēgts starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/,
apstiprināšanu, kas pamatots uz Civilprocesa likuma 74.panta piekto daļu, 223.panta 5.punktu, 226.-228.pantu.
[4] 2018.gada 20.jūnijā saņemti prasības precizējumi, norādot, ka prasījums par parāda solidāru piedziņu pret atbildētājiem netiek uzturēts, lūgts
piedzīt no /pers. C/ pamatparādu 524,58 EUR, likumiskos procentus 20,18 EUR un līgumsodu 20,18 EUR par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu,
apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem; pamatparādu 58,43 EUR, likumiskos procentus 4,50 un līgumsodu 4,50 EUR par zemes nomu;
samaksāto valsts nodevu 94,86 EUR; apstiprināt izlīgumu ar atbildētāju /pers. B/ un izbeigt tiesvedību daļā pret /pers. B/.
[5] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. E/ norādīja, ka sakarā ar to, ka pušu starpā noslēgtais izlīgums ir izpildīts, prasību daļā pret /pers. B/
neuztur, ko atbilstoši Civilprocesa likuma 164.panta pirmās daļas noteikumiem apliecināja rakstveidā, savukārt prasību daļā pret /pers. C/ uzturēja
prasības precizējumos norādītajā apmērā, lūdza apmierināt.
Tiesas sēdē /pers. B/ aizgādne /pers. D/ neiebilda tiesvedības izbeigšanai prasības daļā pret /pers. B/, apliecināja, ka izlīgums ir izpildīts.
Atbildētājs /pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies, nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus par celto prasību, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu vai
izskatīt to bez viņa klātbūtnes. Uz tiesas sēdi atbildētājs aicināts Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas kārtībā, nosūtot pavēsti uz viņa deklarētās
dzīvesvietas adresi /adrese/. Ņemot vērā minēto, tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai un
atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē, atzīstot neierašanos uz
tiesas sēdi par neattaisnojošu.
Motīvu daļa
[6] Izvērtējot prasības pieteikumu un iesniegtos precizējumus, uzklausot pušu paskaidrojumus tiesas sēdē tiesa atzīst, ka tiesvedība lietā daļā pret
/pers. B/ izbeidzama, savukārt prasība daļā pret /pers. C/ apmierināma daļēji.
[7] Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punktā noteikts, ka prasītājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.
No lietā iesniegtā prasības atsaukuma un lūguma par tiesvedības izbeigšanu prasības daļā pret /pers. B/ izriet, ka prasītāja atsakās no celtās
prasības par parāda piedziņu, norādot, ka atbildētājs ir izpildījis pušu noslēgto izlīgumu un parādu atmaksājis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 225.pantu, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu
priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
Tiesa atzīst, ka prasītāja ir izmantojusi savas Civilprocesa likumā paredzētās tiesības, atsakoties no celtās prasības un norādot, ka prasītājai ir
zināmas tiesvedības izbeigšanas procesuālās sekas, kas ir pietiekams pamats tiesvedības izbeigšanai prasības daļā pret /pers. B/.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet
atbilstoši Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā
kārtībā.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
[8.1] Prasītāja saskaņā ar 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. D03-688-lī, 2011.gada 5.jūlija
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-lī un 2016.gada 8.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-16-418-lī apsaimnieko
dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 12.-35.lapa).
Atbildētājam /pers. C/, saskaņā ar ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, reģistrētas īpašuma tiesības uz ½ domājamo
daļu no dzīvokļa Nr./adrese/, kadastra Nr./numurs/, pamatojoties uz 29015.gada 23.jūlija mantojuma apliecību līdz 2017.gada 4.jūlijam (lietas
44.lapa).
[8.2] Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas
pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Šā likuma 13. panta pirmajā daļā
noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības
lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto
atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
2006.gada 12.martā noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.0037334 (lietas 36.-39.lapa).
Tiesa atzīst, ka prasītāja noteikusi mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu un izrakstījusi atbildētajam rēķinus, pamatojoties uz Ministru
kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, savukārt norēķināšanās
par saņemtajiem pakalpojumiem atbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 ”Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā
norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.
[8.3] No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina, 2017.gada 17.janvāra rēķina Nr.12153110/01991, 2017.gada 16.februāra rēķina Nr.
12153110/02991 un 2017.gada 17.marta rēķina Nr. 12153110/03991 izriet, ka kopējā parāda summa par laika periodu no 2015.gada 1.marta līdz
2017.gada 1.martam aprēķināta 1129,86 EUR apmērā, kas sastāv no parāda 1049,19 EUR, nokavējuma procentiem 40,38 EUR un līgumsoda 40,38
EUR (lietas 50.-54.lapa).
Atbildētājs nav pienācīgi pildījis savus pienākumus, kas izriet no Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma un kurus viņam, kā
dzīvokļa īpašniekam, uzliek likums, proti, nav veicis maksājumus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem un zemes nomas maksu, līdz ar
ko tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenams pamatparāds
atbilstoši viņam piederošajai nekustamā īpašuma daļai – 524,58 EUR apmērā.
[8.4] Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1765. pants paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Civillikuma 1716.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību
neizpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā); līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts
pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Civillikuma 1717.panta otrajā daļā noteikts, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzēti
no līguma neizpildīšanas.
Prasītāja aprēķinājusi un lūgusi piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 20,18 EUR apmērā, kas aprēķināts par laika periodu no
2015.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 1.novembrim.
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma 3.7.punktā noteikts, ka maksas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājami nokavējuma procenti
0,2% apmērā no kavētā maksājuma summas.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja līgumsodu 20,18 EUR apmērā, kas aprēķināts par laika periodu no 2015.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada
1.novembrim.
Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami likumiskie procenti 16,14 EUR un līgumsods 16,14 EUR apmērā, ņemot vērā, ka
pārējo prasītājas aprēķināto likumisko procentu un līgumsoda daļu nomaksājis atbildētājs /pers. B/, izpildot pušu noslēgtā izlīguma nosacījumus, savukārt
prasība daļā par likumisko procentu 4,04 EUR un līgumsoda 4,04 EUR piedziņu noraidāma.
[8.5] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt nomas maksu par zemes
lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Pamatojoties uz parāda aprēķinu un 2017.gada 29.marta rēķinā 12153110/03995 norādīto, kopējais zemes nomas maksas parāds ir 134,87
EUR, kas sastāv no pamatparāda 116,87 EUR, likumiskajiem procentiem 9 EUR un līgumsoda 9 EUR (lietas 51., 55.lapa).
Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams zemes nomas maksas parāds atbilstoši viņam piederošajai nekustamā īpašuma daļai 58,43
EUR apmērā, kā arī likumiskie procentiem 3,60 EUR un līgumsods 3,60 EUR apmērā, ņemot ka pārējo prasītājas aprēķināto likumisko procentu un
līgumsoda daļu nomaksājis atbildētājs /pers. B/, izpildot pušu noslēgtā izlīguma nosacījumus, savukārt prasība daļā par likumisko procentu 0,90 EUR
un līgumsoda 0,90 EUR piedziņu noraidāma.
[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar
Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem pilnībā ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības pieteikumā. Atbildētājs nav
izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības, proti, paskaidrojumus par celto prasību nav sniedzis, nav apstrīdējis prasības
pieteikumā minētos faktus un parāda apmēru, nav iesniedzis pierādījumus, ka saistības būtu izpildītas.
Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība daļā pret /pers. C/ ir
apmierināma daļēji, piedzenot pamatparādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem un zemes nomu
583,01 EUR, likumiskos procentus un līgumsodu 39,48 EUR, savukārt prasība daļā par likumisko procentu un līgumsoda piedziņu 9,88 EUR apmērā
noraidāma kā nepamatota.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1753., 1756., 1759., un 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6 % no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma
dienai).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 93,37 EUR.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, atbildētājam /pers. C/ nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193.-195., 204.1, 223.panta 4.punktu, 225.pantu, 250.25, 250.27, tiesa
nosprieda
Izbeigt tiesvedību civillietā Nr.C29297518 Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321,
prasībā par parāda piedziņu daļā pret /pers. B/, personas kods /personas kods/.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, prasību daļā pret /pers. C/, personas kods
/personas kods/, apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs
40103362321, pamatparādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem un zemes nomu 583,01 EUR,
likumiskos procentus un līgumsodu 39,48 EUR un valsts nodevu 93,37 EUR, kopā 715,86 EUR (septiņi simti piecpadsmit euro, 86 centi).
Noraidīt prasību daļā pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, par likumisko nokavējuma procentu un līgumsoda 9,88 EUR (deviņi euro,
88 centi) apmērā piedziņu.
Samaksa veicama kādā no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, norēķinu kontiem:
Nr.LV63RIKO0002013197596, AS “Luminor Bank”,
Nr.LV98HABA0551030734837, AS “Swedbank”,
Nr.LV83PARX0013044380019, AS “Citadele banka”,
Nr.LV57NDEA0000083069550, AS “Luminor Bank”
Nr.LV65UNLA0050017186820, AS “SEB banka”,
Nr.LV14LATB0002010102046, AS “Norvik banka”
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no
/pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma 6% (sešus procentus no simta) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.
Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas
pamatiem.
Tiesnese I.Lūciņa-Linka