Court dismissed appeal against fine for entering restricted zone without permit, upholding police decision.

Lietas arhīva Nr. 1A-0203-19/15

ECLI:LV:RLPT:2019:0823.1A29020319.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 23.augustā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese D.Bērziņa

2019.gada 23.augustā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu SIA ,,EIROVĪNS” (turpmāk - sūdzības iesniedzēja)

sūdzībā par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka (turpmāk tekstā - iestāde) 2019.gada 10.maija lēmumu Nr. 1-14.1/842.

Aprakstošā daļa

2018.gada 29.novembrī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā iesniedzējai tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr. ZZ Nr.

726499 par to, ka 2018.gada 12.septembrī transportlīdzeklis ŠKODA FABIA ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ iebrauca īpašā režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā (Priedaines satiksmes mezglā) neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes

2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā 5.punkta

prasības, par kuru atbildība paredzēta 49.punktā. Par minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, iesniedzējai uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā

par katru.

Minēto protokolu-lēmumu Nr. ZZ Nr. 726499 iesniedzēja pārsūdzēja augstākā iestādē.

Ar augstākās iestādes 2019.gada 10.maija lēmumu Nr. 1-14.1/842 protokols-lēmums Nr. ZZ Nr. 726499 atstāts nogrozīts, savukārt iesniedzējas

sūdzība noraidīta.

2019.gada 12.jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta SIA ,, EIROVĪNS” sūdzība par iestādes lēmumu Nr. 1-14.1/842.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norāda, ka pārsūdz lēmumu pilnā apjomā.

Iesniedzēja norāda, ka iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēma strādā nepārtrauktas darbības režīmā, ko apliecina

administratīvo pārkāpuma protokolā noradītais precīzi fiksētais pārkāpumu izdarīšanas laiks. Tas nozīmē, ka sistēmas lietotājam šī informācija ir pieejama

nepārtraukti. Tādējādi pamatojums, ka ziņas no sistēmas ir saņemtas gandrīz 4 mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas un tā fiksēšanas brīža, tāpēc

administratīva lietvedība uzsākta tikai 2018.gada 5.novembrī, ir tiesiski apšaubāms, nav ticams un drīzāk liecina par Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas nespēju regulāri pārbaudīt sistēma fiksēto informāciju par iespējamam pārkāpumiem. Vienlaikus tas nevar būt attaisnojums Latvijas APK 238. 1

pantā noteiktā termiņa administratīvo pārkāpumu lietvedības uzsākšanai neievērošanai, pamatojot to iekšējos noteikumos atrunātu minētās informācijas

iegūšanas kārtību, kurā konkrēti termiņi informācijas apkopošanai nav noteikti.

Iesniedzēja norāda, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija apkopoja sistēmas esošo informāciju pēc caurlaižu perioda noslēguma visām

pārkāpuma izdarīšanas reizēm.

Pavisam kopā 2018.gada 29.novembrī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija par laika periodu no 2018.gada 5.maija līdz 2018.gada 1.oktobrim

sastādīja 52 protokolus-lēmumus un par katru izdarīto pārkāpumu SIA ,,EIROVĪNS” uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā, kas kopumā sastāda

2600,00 EUR.

Minētā rīcība, kuras pamatojums nav izprotams un nav atrodams iestādes lēmumā, ļauj secināt, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas, tostarp

izmantojot cilvēku nezināšanu vai maldību, uzkrāj maksimālo vienu un tā paša pārkāpuma skaitu, lai uz tā pamata piemērotu maksimālo soda naudas

apmēru, tādējādi īstenojot Noteikumu par iebraukšanu Jūrmalā 2. punktā noteikto- pašvaldības budžeta ieņēmumu palielināšanu.

Sūdzības iesniedzējas pārstāvis paskaidroja, ka transporta līdzeklis ŠKODA FABIA, valsts numurs /reģistrācijas numurs/, ar kuru izdarīts saistošo

noteikumu pārkāpums, ar 2017.gada 02.janvāra pieņemšanas-nodošanas aktu tika nodots /pers. A/ rīcībā, kurš līdz 2018.gada 19.decembrim bija

sūdzības iesniedzēja darbinieks. Transporta līdzekļa glabāšanas vieta saskaņā ar /pers. A/ vienošanos sūdzības iesniedzēju un parakstīto instrukciju bija

noteikta /adrese/. Pats /pers. A/ piedalījās administratīvas lietas izskatīšanā un tā gaitā nenoliedza faktu, ka visos pārkāpumu gadījumos pats vadīja

transporta līdzekļi ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/.

Iesniedzēja norāda, ka lai iebrauktu Jūrmalas pilsēta ir jāpabrauc garām aizlieguma ceļa zīmei Nr.301 “Iebraukt aizliegts” ar papildzīmi Nr.849

“Pārējā papildinformācija”, tāpēc katram transporta līdzekļa vadītājam, katru reizi pabraucot garām šai zīmei jāapzinās, ka viņš ir izpildījies visas

normatīvo aktu prasības, kas viņam ļauj turpināt ceļu un atļauj iebraukt Jūrmalas pilsētā.

Tādējādi sūdzības iesniedzēja Jūrmalas pašvaldības policijai nepārprotami norādīja uz personu, kas savas rupjas neuzmanības dēļ, neievērojot

2017.gada 12.janvāra Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.1 5.punktu iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā

bez caurlaidēm. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija lēmumā nav vērtējusi transportlīdzekļa vadītāja atbildību un transporta līdzekļa vadītāja vainu,

kļūdaini piešķirot viņam transportlīdzekļa turētāja statusu.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otras daļas 2.punktu, iesniedzēja lūdz tiesu atcelt Jūrmalas pašvaldības policijas

2019.gada 10.maija lēmumu Nr. 1-14./842 un izbeigt administratīvo pārkāpuma lietu.

2019.gada 5.jūlijā tiesā no iestādes saņemts paskaidrojums par iesniedzējas sūdzību. Iestāde paskaidrojumā norāda, ka Pašvaldības policija,

pamatojoties uz 2018.gada 2.novembrī saņemtajām fotofiksācijas izdrukām no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas

sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole” (turpmāk -Sistēma) uzsāka administratīvo lietvedību Nr.1-28.1/15874 attiecībā pret SIA

“EIROVĪNS” (turpmāk - Iesniedzēja) par to, ka, Iesniedzējas turējumā esošais transportlīdzeklis ŠKODA FABIA ar valsts reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/ (turpmāk -Transportlīdzeklis) 2018.gada 12.septembrī pulksten 7.34 iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā (turpmāk - Jūrmala), neiegādājoties caurlaidi.

2018.gada 13.novembrī Pašvaldības policija pasta sūtījumā nosūtīja Iesniedzējai izsaukumu ierasties Pašvaldības policijā 2018.gada 29.novembrī

pulksten 15.10. Norādītajā datumā Pašvaldības policijā ieradās iesniedzējas darbinieks /pers. A/, kurš paskaidrojumā norādīja: “2018.gada sezonā,

braucu uz Jūrmalu ar darba automašīnu, veicot darba pienākumus, paļaujoties uz darba devēju par Jūrmalas caurlaides iegādi, tika teikts vairākas reizes,

droši braucu Jūrmalas pilsētā un pildīju savus darba pienākumus, jo biju pārliecināts, ka caurlaide noformēta. Līdz ar to uzskatu, ka man nav jānes

atbildība par darba devēja kļūdām.” Tāpat norādītajā datumā Pašvaldības policijā ieradās iesniedzējas pilnvarotā pārstāve /pers. B/ un iesniedza

apliecinājumu par to, ka piekrīt, ka administratīvā pārkāpuma protokols tiks sastādīts bez iesniedzējas pilnvarotās pārstāves klātbūtnes.

Pašvaldības policija 2018.gada 29.novembrī izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu Nr.1-28.1/15874 bez iesniedzējas pilnvarotās personas

klātbūtnes un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.726499, par to, ka transportlīdzeklis, iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalā bez

caurlaides, ir pārkāpis Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr. l “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk -Noteikumi) 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums.

Pašvaldības policija norāda, ka iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, saskaņā ar Noteikumu 8.punkta 2.apakšpunktu ir uzstādītas

videotehniskās kontroles ierīces, kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu

datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša

režīma zonā Jūrmalā kontrolei un Noteikumu pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai.

Ar tehniskajām ierīcēm (videoiekārtām) pārkāpums sākotnēji tiek fiksēts Informatīvajā sistēmā, proti, šīs ziņas tiek fiksētas, bet policijas iestādē

tiek saņemtas tad, kad ir veikta šo ziņu apstrāde un sistematizēšana, ņemot vērā Saistošo noteikumu Nr.1 regulējumu un Jūrmalas pilsētas pašvaldības

noteikumus "Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas teritorijā nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas organizatoriskie un

lietošanas noteikumi Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā", kas apstiprināti ar Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 25.aprīļa rīkojumu Nr.l.1-14/141.

Saņemot no Sistēmas fotofiksācijas, kas norāda uz Saistošo noteikumu pārkāpšanu, Pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofiksācijās skaidri

attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera

fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātām.

Pašvaldības policija norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā Transportlīdzekļa turētāja norādīta

Iesniedzēja, tātad Iesniedzēja izsaukta paskaidrojumu sniegšanai uz Pašvaldības policiju pamatoti, jo Transportlīdzeklis neatbilst nevienam no Noteikumu

20. un 21 .punkta kritērijiem.

Lietās esošo fotofiksāciju izdrukas apstiprina, ka Iesniedzējas turējumā esošais Transportlīdzeklis dažādās dienās un laikos 52 reizes iebrauca

Jūrmalā, neiegādājoties caurlaidi, tādējādi tās darbībās ir konstatējamas 52 atsevišķu administratīvu pārkāpumu pazīmes, kas izslēdz iespējamību tos

konstatēt vienlaikus, bet neizslēdz iespējamību saņemt ziņas par tiem Iestādē vienlaikus, lai lemtu par administratīvās lietvedības uzsākšanu, kā tas ir

konkrētajā lietā.

Pašvaldības policija norāda, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojams Latvijas APK 246.pants, jo pārkāpumi nav konstatēti vienlaikus.

Konkrētajā gadījumā Pašvaldības policija vadās no Latvijas APK 35.panta, kas noteic, ka ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos

pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. Spēkā esošais tiesiskais regulējums, Pašvaldības policijai uzliek par

pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas Noteikumus.

Izdarot administratīvo pārkāpumu, kam ir viena administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, ko aptver vainīgās personas nodoms, konkrētā dienā

iebraukt Jūrmalā, neiegādājoties caurlaidi un nesamaksājot attiecīgo nodevu iebraukšanai par konkrēto dienu, par katru gadījumu ir pamatoti sastādīts

atsevišķs administratīvā pārkāpuma protokols, konstatējot atsevišķu administratīvā pārkāpuma sastāvu. Pretējā gadījumā, personas varētu ignorēt

Saistošo noteikumu 5.punkta un 13.punkta prasības, nemaksājot nodevu, kas paredzēta par katru iebraukšanas dienu Jūrmalā bez iebraukšanas reižu

ierobežojuma visu kalendāro gadu no 1.aprīļa līdz 30.septembrim, bet administratīvo sodu saņemot tikai par vienu dienu, kad tika iebraukts Jūrmalā,

nesaņemot attiecīgo caurlaidi.

Atbildot uz iesniedzējas pausto viedokli sūdzībā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, Pašvaldības policija norāda, ka savā darbībā ievēro

likumību un rīkojas saskaņā ar tiesību normām, ko apstiprina šādas ziņas par faktiem:

Ziņas par to, ka iesniedzējas turējumā esošais transportlīdzeklis 2018.gada 12.septembrī pulksten 7.34 iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi tika saņemtas 2018.gada 2.novembrī, kad pildot amata pienākumus par Noteikumu kontroli,

Pašvaldības policijas lietvede /pers. C/ elektroniski sagatavoja ziņojumu Nr./numurs/ ar trīs pielikumiem dokumentu un procesu vadības sistēmā

,,DocLogix”, pēc kā, triju darba dienu laikā, t.i., 2018.gada 5.novembrī, atbildīgā amatpersona, Administratīvās nodaļas priekšnieks, Ē.Ločmelis

pieņēma lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības Nr.1-28.1/15874 uzsākšanu.

Pašvaldības policija administratīvo lietvedību pret iesniedzēju uzsākusi 2018.gada 5.novembrī saskaņā ar Latvijas APK 37.panta pirmo daļu, proti,

ievērojot termiņu, kurā Pašvaldības policijai jāuzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedība, neiestājoties noilgumam. Pašvaldības policija pieņēmusi lēmumu

par administratīvā soda piemērošanu Iesniedzējai 2018.gada 29.novembrī, ievērojot Latvijas APK 37.panta ceturto daļu, proti, ievērojot termiņu, kurā

Pašvaldības policijai jāpieņem lēmums par soda piemērošanu, neiestājoties noilgumam. Pašvaldības policija administratīvo lietvedību pret iesniedzēju

uzsākusi 2018.gada 5.novembrī saskaņā ar Latvijas APK 238. 1panta pirmo daļu un 245.1panta otro daļu, proti, ievērojot termiņu, kurā Pašvaldības

policijai bija jāveic procesuāla darbība - jāuzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedība neiestājoties procesuālā termiņa notecējumam darbības veikšanai.

Pašvaldības policijā dokumentu apritei jābūt operatīvai -ātri jāsasniedz izpildītājs, lai uzsāktu dokumenta izpildi. Dokumentu un procesu vadības

sistēma ,,DocLogix” Pašvaldības policijai palīdz pārvaldīt ienākošos, izejošos un iekšējos dokumentus, ļauj viegli piešķirt uzdevumus/rezolūcijas un

uzraudzīt to īstenošanu, parakstīt dokumentus ar elektronisko parakstu, kā arī veikt daudz citu funkciju. Ar ,,DocLogix” informācija un dokumenti ir

drošībā. Tas nozīmē, ka noteiktiem dokumentiem var piekļūt tikai darbinieki, kuriem piešķirtas attiecīgās tiesības. Lai veicinātu bezpapīru tehnoloģijas,

elektroniskās dokumentu darba plūsmas ir papildinātas ar speciālu elektronisko rezolūciju moduli. Modulis pielāgots rezolūciju sagatavošanai un vadībai,

lai nodrošinātu pilnvērtīgu dokumentu apriti.

Rezolūcija ir dienesta atzīme jeb atbildīgās amatpersonas uzrakstīts lēmums par šā dokumenta tālāku virzību. Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija

noteikumi Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā

notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” nosaka

elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs un kārtību, kādā notiek elektronisko

dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām. To 12.punkts paredz, ka

dokumenta dienesta atzīmes, saskaņojuma uzrakstu, atzīmi par dokumenta saskaņojumu, kā arī dokumenta apstiprinājuma uzrakstu un atzīmi par

dokumenta apstiprinājumu iestāde elektroniskajā dokumentā noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu vai kā

atsevišķu datni, kuru paraksta kopā ar elektronisko dokumentu. Datne ir datu kopa, kas glabājas datu nesējā un ko datu glabāšanā, pārsūtīšanā vai

apstrādē uzskata par vienotu veselumu. Lielākajā daļā failsistēmu datnes satur datus (failā esošie dati) un metadatus (faila vārds, izveidošanas un

izmainīšanas datumi, piekļuves tiesības, utt). Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināms, ka, rezolūcija var būt atsevišķi noformēta datne.

Kā redzams no lietai Nr.1A29020319 pievienotās dokumentu un procesu vadības sistēmas ,,DocLogix” izdrukas, Pašvaldības policijas

Administratīvās nodaļas priekšnieks Ēriks Ločmelis 2018.gada 5.novembrī pulksten 9.12 ierakstījis ,,DocLogix” sistēmā dienesta atzīmi “Uzsākt

administratīvā pārkāpuma lietvedību” tādējādi pieņemot lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu un dodot uzdevumu attiecīgā

dokumenta izpildei. Šī datne satur informāciju par rezolūcijas autoru, datumu, kad tā parakstīta un uzdevumu, kas jāveic un tiek pievienota tā virzības

procesā, lai sekmētu dokumenta ietverto jautājumu operatīvu un profesionālu risināšanu.

Pašvaldības policija vērš godātās tiesas uzmanību uz to, ka rezolūcija par administratīvās lietvedības uzsākšanu nav dokuments, kuram

nepieciešams elektronisks paraksts, bet gan darbība, ko veic darbinieks, kuram Dokumentu reģistrācijas sistēmā ir piešķirtas attiecīgās tiesības. Katra

administratīvā pārkāpuma lieta Dokumentu reģistrācijas sistēmā ir atsevišķa dokumentu kopa, savukārt rezolūcija “Uzsākt administratīvā pārkāpuma

lietvedību” ir atbildīgās amatpersonas darbība sistēmā.

Ņemot vērā minēto, Pašvaldības policija norāda, ka ievērojusi Latvijas APK noteiktās tiesību normas, tādēļ iesniedzējas apgalvojums, ka

Pašvaldības policijas rīcība attiecībā uz administratīvās pārkāpuma lietas uzsākšanu, izskatīšanu un administratīvā soda piemērošanu ir prettiesiska,

respektīvi, tāda, kas ir pretrunā tiesību normām, nav pamatots un nav balstīts objektīvos faktos. Pašvaldības policija papildus norāda, ka savā darbībā

ievēro saprātīgu līdzsvaru starp efektīvu administratīvā pārkāpuma lietvedības vešanu un administratīvā pārkāpuma procesā iesaistīto personu tiesību un

tiesisko interešu ievērošanu, respektējot un ievērojot likumdevēja Latvijas APK noteikto administratīvā pārkāpuma lietvedības vešanas ietvaru laikā un

telpā.

Iesniedzēja sūdzībā norāda, ka Transportlīdzeklis bijis nodots darbinieka /pers. A/ rīcībā, kurš ir atbildīgs par Transportlīdzekļa lietošanu. Tā kā

Transportlīdzekļa glabāšanas vieta bija Jūrmalas pilsētas teritorijā, tad Iesniedzēja uzskata, ka darbiniekam bija jāiegādājas caurlaide iebraukšanai

Jūrmalā. Savukārt Iesniedzējas darbinieks 2018.gada 29.novembra paskaidrojumā norāda, ka transportlīdzekli lietojis darba vajadzībām un darba

devēja (Transportlīdzekļa turētājas) pienākums bija iegādāties caurlaidi, ko darbinieks vairākkārtīgi ir atgādinājis. Darbinieks atbildību par caurlaides

neiegādāšanos neuzņemas.

Pašvaldības policija paskaidro, ka gadījumos, ja Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvajā Sistēmā norādīts tikai transportlīdzekļa īpašnieks,

šī persona tiek izsaukta paskaidrojumu sniegšanai, savukārt gadījumos, ja norādīts arī transportlīdzekļa turētājs, attiecīgi turētājs kā transportlīdzekļa

faktiskais lietotājs tiek izsaukts uz Pašvaldības policiju paskaidrojumu sniegšanai, kas primāri arī ir atbildīgs par transportlīdzekļa izmantošanu.

Pašvaldības policija izanalizējot Iesniedzējas iesniegtos dokumentus: 2017.gada 2.janvāra pieņemšanas - nodošanas aktu un 2017.gada 2.janvāra

“Instrukciju - līgumsaistībām par firmas darbinieka /pers. A/ saskaņā ar pieņemšanas - nodošanas aktu nodotā transporta līdzekļa izmantošanas un

glabāšanas pienākumiem,” secina, ka tajos nav norādīts darbinieka pienākums iegādāties caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā. Ņemot vērā norādīto, tostarp

apstākli, ka no lietā esošajiem pierādījumiem ir konstatējams, ka visas iebraukšanas Jūrmalā reizes ir fiksētas darba laikā, secināms, ka darbinieka /pers.

A/ paskaidrojumā paustais viedoklis par to, ka izmantojis Transportlīdzekli darba vajadzībām, apstiprinās. Papildus norādams, ka Iesniedzēja nav

iesniegusi Pašvaldības policijā dokumentus, kas apstiprinātu darbinieka pienākumu transportlīdzeklim iegādāties caurlaidi.

Pašvaldība policijas ieskatā SIA "EIROVĪNS" iesniegtie pierādījumi - transportlīdzekļa 2017.gada 2.janvāra pieņemšanas - nodošanas akts un

2017.gada 2.janvāra “Instrukciju - līgumsaistībām par firmas darbinieka /pers. A/ saskaņā ar pieņemšanas - nodošanas aktu nodotā transporta līdzekļa

izmantošanas un glabāšanas pienākumiem” nav pietiekami, lai atzītu, ka pārkāpuma brīdī Transportlīdzekli vadījis /pers. A/. Augstāk minētie dokumenti

pierāda tiesiskās attiecības starp Iesniedzēju un /pers. A/, bet nepierāda, ka tieši /pers. A/ visos pārkāpumu laikos, par ko 2018.gada 29.novembrī

sastādīti 52 administratīvā pārkāpuma protokoli -lēmumi, ir vadījis transportlīdzekli. Iesniedzēja lietā nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus, kas

apstiprinātu, ka konkrētos datumos /pers. A/ bijis Transportlīdzekļa vadītājs.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1.panta 25.punktam, par transportlīdzekļa turētāju nav uzskatāma persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta

vai darba tiesisko attiecību pamata. Tādējādi transportlīdzekļa vadītājs /pers. A/ šajā lietā nevar tikt saukts pie administratīvās atbildības. Ja Iesniedzēja

uzskata, ka /pers. A/ pārkāpumu konstatēšanas laikā ir rīkojies ārpus viņam dotā pilnvarojuma un iebraukšana Jūrmalas pilsētā nav bijusi saistīta ar darba

pienākumu pildīšanu, zaudējumu piedziņu no /pers. A/ var prasīt civiltiesiskā kārtībā.

Noteikumu 49.punkta redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, ir ietverta iestādes rīcības brīvība attiecība uz soda adresātu, proti,

iestādei, kas piemēro sodu, tiesību normas ietvaros ir iespējams noteikt soda adresātu, kas var būt transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai vadītājs,

ņemot vērā tās rīcībā esošās ziņas un pierādījumus.

Spēkā esošais tiesiskais regulējums, Pašvaldības policijai uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas Saistošos noteikumus.

Iesniedzēja nezināšana par Noteikumos ietverto tiesisko regulējumu neatbrīvo Iesniedzēju no atbildības par veiktajiem pārkāpumiem, turklāt informācija

par esošo caurlaižu kārtību iebraukšanai Jūrmalā ir publiski pieejama arī domes oficiālā tīmekļa vietnē www.jurmala.lv, kā arī iebraucot Jūrmalā ir

izvietotas informatīvās ceļa zīmes par Saistošo noteikumu piemērošanu.

Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju -audzināt apzinīgu attieksmi pret

saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,

novērst tiesību pārkāpumus (sk. Latvijas APK 1 .pantu).

Pašvaldības policija norāda, ka uzliktais administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi

pārkāpumi netiktu pieļauti. Fakts, ka persona, kas saukta pie administratīvās atbildības pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par

sevi nevar kalpot par pamatu, lai atceltu iestādes lēmumu.

Atsaucoties uz iepriekš norādīto, iestāde lūdz tiesu atstāt negrozītu Pašvaldības policijas 2019.gada 10.maija lēmumu Nr.1-14.1/842 un SIA

,,EIROVĪNS” sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 pantā noteikto, tiesa iesniedzēja sūdzību izskata rakstveida procesā un ievērojot šā kodeksa divdesmit trešajā ,,a”

nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka 2019.gada 10.maija lēmumu Nr. 1-14.1/842,

pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzības motivāciju, noklausījusies iesniedzējas argumentus, iestādes pārstāves viedokli, atzīst, ka sūdzība ir

noraidāma.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā

izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 12 panta otro daļu, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Savukārt Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis izskatot sūdzību atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” (redakcijā 26.04.2017.-19.12.2017.) 5.punktā noteikts, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim

transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.

Savukārt šo noteikumu 49.punktā noteikts, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai

vadītājam piecdesmit euro. Savukārt atbilstoši noteikumu 23.punktam caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts

identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz konkrētu transportlīdzekli.

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmajai daļai spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai

attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Latvijas

APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas

un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē,

aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Konkrētajā lietā, lai iestātos Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošajos noteikumos Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (redakcijā 26.04.2017.-19.12.2017.) 49.punktā paredzētā atbildība, nepieciešams konstatēt, ka

transportlīdzeklis bija iebraucis Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, pārkāpjot 5.punktā noteikto.

Lietā nepastāv strīds par to, ka sūdzības iesniedzējas transportlīdzeklis ŠKODA FABIA, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bija

braucis protokolā norādītajā vietā un laikā.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka iesniedzēja nebija izņēmusi no Jūrmalas pašvaldības attiecīgo caurlaidi - pārkāpuma datums: 12.09.2018.

Lietā ir strīds par to, vai transportlīdzekļa ŠKODA FABIA ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ īpašniece ir saucama pie

administratīvās atbildības pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (redakcijā 26.04.2017.-19.12.2017.) 49.punkta.

Lai saņemtu caurlaidi, iesniedzējai bija nepieciešams izpildīt Noteikumu 27.punkta prasības, t.i., caurlaides (izņemot caurlaidi vienreizējai

iebraukšanai un automātisko elektronisko caurlaidi) saņemšanai un caurlaides pārreģistrācijai persona izmanto Jūrmalas pilsētas domes nodrošināto

elektronisko pakalpojumu tīmekļa vietnē www.epakalpojumi.jurmala.lv vai vērsties Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju apkalpošanas centrā. Mēneša

un perioda caurlaides (bez nodevas atvieglojuma) saņemšanai persona var vērsties arī Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienībās atbilstoši šo noteikumu

18.2 apakšpunktam.

Noteikumu 35.punkts nosaka, ka persona var pārliecināties par izsniegtās caurlaides (izņemot caurlaidi vienreizējai iebraukšanai) derīguma terminu,

izmantojot unikālā references koda nolasīšanas lietotni vai pašvaldības tīmekļa vietnē. norādot transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru un reģistrācijas

apliecības numuru.

Tiesa nepiekrīt iesniedzējas izteiktajam viedoklim par to, ka ņemot vērā to, ka ziņas par izdarīto pārkāpumu saņemtas pēc vairākiem mēnešiem,

pierādījumi lietā nav ticami.

Ņemot vērā to, ka caurlaide tiek izsniegta konkrētam transportlīdzeklim, caurlaižu režīmu kontrolējošajām institūcijām ir iespējams pārbaudīt vai

noteiktā laikā konkrētam transportlīdzeklim ir iegādāta caurlaide. Līdz ar to secināms, ka iesniedzējas transportlīdzeklim netika izsniegta caurlaide

iebraukšanai Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā 12.09.2018.

Līdz ar to nav pamata apšaubīt iestādes izdarīto secinājumu, ka iesniedzējas transportlīdzeklis administratīvo pārkāpuma protokolā norādītajā laikā

un vietā iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa negūst apstiprinājumu iesniedzējas paustajam viedoklim par procesuāliem pārkāpumiem, kuru dēļ iestādes

lēmums un sākotnējais protokols-lēmums par soda uzlikšanu būtu atceļams.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestāde savā lēmumā ir atsaukusies un izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus un pamatoti konstatējusi, ka ir

objektīvi apstiprināts administratīvo pārkāpumu izdarīšanas fakts un to izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvo pārkāpumu sastāvs.

Līdz ar to ar visiem lietas materiāliem tiek pierādīts, ka iesniedzēja ir pārkāpusi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1

“Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības.

Tāpat iestāde savā lēmumā ir izvērtējusi iesniedzējai uzlikto soda mēra pamatotību un samērīgumu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ko

tiesa atzīst par atbilstošu soda sankcijai.

Tas apstāklis, ka iesniedzējai ir cits viedoklis, nenozīmē, ka pārkāpums nav noticis. Pārkāpuma fiksēšana un protokola sastādīšana nav

iesniedzējas kompetencē.

Tiesa atzīst, ka iestāde pareizi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pieņēmusi likumīgu un pamatotu lēmumu par iesniedzējas saukšanu pie

administratīvās atbildības. Tiesa pievienojas iestādes lēmumā minētajai motivācijai un to neatkārto.

Pieņemot iesniedzējas sūdzību, ierosinot un izskatot lietu pēc būtības, ir ievērotas iesniedzējas Satversmes 92.pantā garantētās tiesības uz savu

tiesību un likumisko interešu aizstāvību taisnīgā tiesā. Netiek pārkāpta arī iesniedzējas nevainības prezumpcija.

Šādos apstākļos tiesnese atzīst, ka iesniedzējas sūdzība un tajā minētie apgalvojumi nav pamatoti, līdz ar to sūdzība ir noraidāma, bet iestādes

2019.gada 10.maija lēmums Nr.1-14.1/842 ir likumīgs, tāpēc atstājams spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 246.-250.pantu 289. 6pantu,

289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka 2019.gada 10.maija lēmumu Nr. 1-14.1/842 (administratīvā

pārkāpuma protokols-lēmums Nr. ZZ Nr. 726499), bet SIA ,,EIROVĪNS”, reģistrācijas numurs 40003276521, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no tā pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 23.augusta.

Tiesnese: . D.Bērziņa