Court partially allowed municipality's small claims suit for rent arrears and interest against tenant.

Lietas Nr. C29434816

Lietas arhīva Nr. C-1345-17/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017. gada 12. janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese A.Zemmere rakstveida procesā Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu Jūrmalas pilsētas

domes maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

[1] 2016. gada 19. februārī Jūrmalas pilsētas dome, turpmāk – Prasītājs, cēlusi maza apmēra prasību par naudas piedziņu Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā pret /pers. A/, turpmāk – Atbildētājs, par zemes nomas un telpu īres maksas parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka zemes nomas maksas parāds aprēķināts par periodu no 2007. gada 7. jūnija līdz 2009. gada 9. aprīlim

667,48 euro apmērā, kā arī par minētā parāda nokavējumu aprēķināti nokavējuma procenti 667,54 euro apmērā. Savukārt, telpu īres maksas parāds

aprēķināts par periodu no 2007. gada 7. jūnija līdz 2009. gada 9. aprīlim 232,40 euro apmērā, kā arī par minētā parāda nokavējumu aprēķināti

nokavējuma procenti 232,58 euro apmērā.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi: pamatojoties uz 07.06.2007. Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.543, 2007. gada 17. jūlijā starp

Prasītāju kā izīrētāju un Atbildētāju kā īrnieku tika noslēgts Nekustamā īpašuma īres līgumsNr.1.1-16.2.2/766 (turpmāk – arī Līgums), kas paredzēja

nekustamā īpašuma /adrese/, daļas, kas sastāv no ēkas Nr./numurs/ ar kopējo platību 35,7 kv.m. izīrēšanu Atbildētājam uz laiku līdz 31.12.2007. Telpu

īres maksa tika noteikta LVL 127,39 gadā, saskaņā ar Prasītāja īres maksas aprēķinu.

Līguma 4.sadaļā puses vienojās, ka papildus noteiktajai telpu īres maksai Atbildētājs sedz Prasītājam maksājumus par zemesgabala daļas 265

kv.m. platībā izmantošanu, kas sastāda 5% no zemes kadastrālās vērtības gadā plus PVN. 2007. gadā aprēķinātā maksa bija LVL 3,47 mēnesī, tajā

skaitā PVN. Vienlaikus puses vienojās, ka par maksājumu kavējumu īrnieks maksā nokavējuma naudu 0,06% apmērā dienā no kavētā telpu īres

maksājuma, PVN un nekustamā īpašuma nodokļa.

[1.2.1] Atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 27.12.2007. lēmumam Nr.1146 starp pusēm 2008. gada 7. martā tika noslēgta vienošanās Nr.1.1-

16.2.2/244 par grozījumiem 2007. gada 17. jūlija līgumā Nr.1.1-16.2.2/766. Vienošanās tika pielīgts, ka telpu īres maksa tiek saglabāta iepriekšējā

apmērā (LVL 127,39), zemes nomas maksa maksājama 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā, un nekustamā īpašuma nodoklis, atbilstoši

valstī noteiktajām likmēm, kas 2007. gadā ir LVL 41,52, 2008. gadā – LVL 367,74 (t.sk.PVN), līguma termiņš uz laiku līdz 15.10.2015.

[1.3] Ar 09.04.2009. lēmumu Prasītājs nolēma lauzt 2007. gada 17. jūlija nekustamā īpašuma īres līgumu Nr.1.1-16.2.2/766, sakarā ar parāda

izveidošanos. Parāda summa uz 16.03.2009. bija LVL 666,26 (948,00 euro), t.sk., zemes nomas parāds LVL 459,68 (654,07 euro), telpu īres parāds

LVL 127,39 (181,26 euro), kavējuma nauda par zemes nomas parādu LVL 52,94 (75,33 euro) un kavējuma nauda par telpu īres parādu LVL 26,35

(37,49 euro).

[1.4] Līguma 4.3.punktā noteikts, ka īrniekam ir pienākums savlaicīgi saņemt rēķinus un veikt noteiktos maksājumus. Atbildētājs nav veicis ar

Līgumu noteiktos zemes nomas un telpu nomas īres maksājumus. Prasītājs norādījis, ka galvenā parāda kopējā summa ir 899,88 euro un nokavējuma

procentu summa ir 900,12 euro.

[1.5] Līguma 4.5.punktā puses vienojušās par nokavējuma naudas maksājumiem 0,06% apmērā no nokavētās maksājuma summas par katru

nokavējuma dienu.

[1.6] Prasītājs ar 17.12.2015. brīdinājumu brīdinājis Atbildētāju par parādu, Atbildētājs brīdinājumu atstājis bez ievērības.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civillikuma 927., 1482., 1483., 1511., 1756., 2112., 2120., 2122., 2141.pantu, Publiskas personas finanšu

līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta pirmo daļu, likuma “Par pašvaldībām” 62.panta 3. un 9.punktu, Prasītājs lūdz tiesu piedzīt

no Atbildētāja telpu īres parādu 232,40 euro un zemes nomas parādu 667,48 euro, kopā 899,88 euro, nokavējuma procentus par telpu īri un zemes

nomu 900,12 euro, kā arī visus Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, Atbildētājam 2016. gada 14. aprīlī uz viņas dzīvesvietu /adrese/, kas ir arī Atbildētājas deklarētā

dzīvesvieta, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa

likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 14.05.2016 (lietas 53., 54. lapa). Sūtījums atgriezts

atpakaļ tiesā ar norādi, ka Atbildētājs nav sastapts, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 53.lapa).

Atbildētājs nav iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus par celto prasību. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250 21.panta otrajai daļai

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.2 5 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot

informatīvu vēstuli 2016. gada 1. novembrī ierakstītā pasta sūtījumā uz Prasītājas juridisko adresi un Atbildētājam nosūtot paziņojumu uz viņa deklarēto

dzīvesvietas adresi (lietas 55. lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti: septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1425.pants nosaka, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms. Saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

[3.1] Pamatojoties uz 07.06.2007. Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.543, 2007. gada 17. jūlijā starp Prasītāju kā izīrētāju un Atbildētāju kā

īrnieku tika noslēgts Nekustamā īpašuma īres līgums Nr.1.1-16.2.2/766, kas paredzēja nekustamā īpašuma /adrese/, daļas, kas sastāv no ēkas Nr.13 ar

kopējo platību 35,7 kv.m. izīrēšanu Atbildētājam uz laiku līdz 31.12.2007. (lietas 24. – 29.lapa). Līgumā noteikta telpu īres maksa LVL 127,39 gadā

(t.sk., PVN), saskaņā ar Prasītāja īres maksas aprēķinu.

Līguma 4.sadaļā puses vienojās, ka papildus noteiktajai telpu īres maksai Atbildētājs sedz Prasītājam maksājumus par zemesgabala daļas 265

kv.m. platībā izmantošanu, kas sastāda 5% no zemes kadastrālās vērtības gadā plus PVN. 2007. gadā aprēķinātā maksa bija LVL 3,47 mēnesī, tajā

skaitā PVN. Vienlaikus puses vienojās, ka par maksājumu kavējumu īrnieks maksā nokavējuma naudu 0,06% apmērā dienā no kavētā telpu īres

maksājuma, PVN un nekustamā īpašuma nodokļa.

[3.2] Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 2141.pants paredz, ka nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus,

viņam jāmaksā nokavējuma procenti.

Prasītājs norādījis, ka Atbildētājs nav samaksājis telpu īres un zemes nomas maksas maksājumus pilnā apmērā.

[3.3] No Līguma 4.2.punkta izriet, ka maksājumi veicami no 2007. gada 7. jūnija, Līgumā norādītos izīrētāja norēķinu kontos. Attiecībā uz telpu

īres maksu noteikts, ka maksājumi veicami vienu reizi sezonā mēneša laikā no līguma noslēgšanas. Attiecībā uz zemes nomas maksas samaksu pielīgts, ka

maksājumi veicami atbilstoši rēķinos norādītajam termiņam. Līguma 4.3.punktā pielīgts, ka īrniekam ir pienākums savlaicīgi saņemt rēķinus un veikt

4.2.punktā minētos maksājumus. Ja īrnieks nav saņēmis rēķinus, tas nevar būt par pamatu nomas maksas maksājumu neveikšanai vai kavēšanai.

[3.4] Atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 27.12.2007. lēmumam Nr.1146, starp pusēm 2008. gada 7. martā tika noslēgta vienošanās Nr.1.1-

16.2.2/244 par grozījumiem 2007. gada 17. jūlija līgumā Nr.1.1-16.2.2/766. Vienošanās tika pielīgts, ka telpu īres maksa tiek saglabāta iepriekšējā

apmērā (LVL 127,39), zemes nomas maksa maksājama 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā, un nekustamā īpašuma nodoklis, atbilstoši

valstī noteiktajām likmēm, kas 2007. gadā ir LVL 41,52, 2008. gadā – LVL 367,74 (t.sk.PVN), līguma termiņš uz laiku līdz 15.10.2015 (lietas 33.,

34.lapa).

[3.5] Ar 09.04.2009. lēmumu Prasītājs nolēmis lauzt 2007. gada 17. jūlija nekustamā īpašuma īres līgumu Nr.1.1-16.2.2/766, sakarā ar parāda

izveidošanos. Parāda summa uz 16.03.2009. bija LVL 666,26, t.sk., zemes nomas parāds LVL 459,68, telpu īres parāds LVL 127,39, kavējuma

nauda par zemes nomas parādu LVL 52,94 un kavējuma nauda par telpu īres parādu LVL 26,35 (lietas 36.lapa).

[3.6] Parāda summas pamatošanai Prasītājs iesniedzis telpu īres maksas un zemes nomas maksas aprēķinus (lietas 49.,50.lapa). Tiesai nav pamata

apšaubīt Prasītāja iesniegto prasības summas aprēķinu, no kura izriet, ka Atbildētājs nav veicis telpu īres un zemes nomas maksas maksājumus par

periodu no 2007. gada 7. jūnija līdz 2009. gada 9. aprīlim (lietas 22.lapa). Aprēķinā norādīti Atbildētājam izrakstīto rēķinu numuri, apmaksājamās

summas un rēķinu pamatojums, kā arī no Atbildētāja saņemtie maksājumi. No aprēķinā norādītā redzams, ka parāda summa par telpu īri un zemes nomu

par norādīto periodu ir LVL 632,61 jeb 899,88 euro.

Atbildētājs pret norādīto parāda summu nav cēlis iebildumus, ne atbildot uz Prasītāja nosūtītām brīdinājuma vēstulēm (lietas 37., 38., 39. –

41.lapa), ne arī pēc prasības iesniegšanas tiesā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājam ir pienākums samaksāt Prasītājam telpu īres un zemes nomas maksu par laiku no 2007. gada

7. jūnija līdz 2009. gada 9. aprīlim Prasītāja aprēķinātajā apmērā, t.i., 899,88 euro.

[3.7] Atbilstoši Civillikuma 1652.panta 3.punktam, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Līguma 4.5.punktā ir pielīgts, ka par katru maksājumu nokavējuma dienu īrnieks maksā izīrētājam nokavējuma naudu 0,06% apmērā no nokavētā

telpu īres maksājuma un pievienotās vērtības nodokļa summas un nokavētās zemes nomas maksājuma, pievienotās vērtības nodokļa summas un

nekustamā īpašuma nodokļa.

Prasītājs aprēķinājis nokavējuma procentus par periodu no 2007. gada 7. jūnija līdz 2013. gada 31. decembrim par zemes nomas maksas parāda

summu (667,48 euro) 667,54 euro apmērā, kā arī par telpu īres maksas parāda summu (232,40 euro) 232,58 euro apmērā. Nokavējuma procentu

summa atspoguļota prasības summas aprēķinā (lietas 22., 49., 50.lapa).

[3.8] Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt

procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus jānoteic to apmērs. [..].

Pamatojoties uz minēto, tiesa secina, ka Atbildētājam ir pienākums maksāt Prasītājam nokavējuma procentus par telpu īres un zemes nomas

maksas kavējumu.

Civillikuma 1763.pantā noteikts, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Likums neparedz nokavējuma procentu par maksājumu veikšanas kavējuma pieauguma aprobežojumus, izņemot tos, kas minēti Civillikuma

1764.pantā. Tiesa novērtējot Līgumā pielīgto nokavējuma procentu apmēru atzīst, ka tas ir samērīgs un atzīstams par atbilstošu godīgai darījumu praksei.

Tiesa atzīst, ka nokavējumu procentu samaksas pienākums Atbildētājam iestājies tikai un vienīgi paša Atbildētāja vainas dēļ, proti, Atbildētājs Līgumā

noteiktā kārtībā nav veicis apmaksu par telpu īri un zemes nomu. Līdz ar ko atzīst, ka Atbildētājam ir pienākums maksāt Prasītājam nokavējuma

procentus par maksājuma saistības izpildes kavēšanu par laika periodu no 2007. gada 18. augusta līdz 2013. gada 31. decembrim: par zemes nomas

maksas parāda summu (667,48 euro) 667,48 euro apmērā, kā arī par telpu īres maksas parāda summu (232,40 euro) 232,40 euro apmērā. Prasība

par nokavējuma procentu piedziņu par norādīto laika periodu 0,24 euro apmērā noraidāma, jo Prasītāja aprēķināto procentu summa pārsniedz kapitāla

lielumu.

[3.9] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības pilnā apmērā, kā arī Atbildētājs nav

iesniedzis pamatotus iebildumus pret prasību vai pierādījumus par parāda samaksu. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka Atbildētājs nav pilnībā

izpildījis savas saistības pret Prasītāju, kuras izriet no 2007. gada 17. jūlijā starp Prasītāju kā izīrētāju un Atbildētāju kā īrnieku noslēgtā līguma Nr.1.1-

16.2.2/766. Līdz ar to tiesai ir pamats piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājai parādu par telpu īri un zemes nomas maksu par laiku no 2007. gada

7. jūnija līdz 2009. gada 9. aprīlim 899,88 euro apmērā un nokavējuma procentus par periodu no 2007. gada 18. augusta līdz 2013. gada

31. decembrim 899,88 euro apmērā.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Prasītāja iesniedzot tiesā prasību ir samaksājusi valsts nodevu 270 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas

14., 15.lapa).

Prasība apmierināta 1799,76 euro apmērā, līdz ar ko no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenama valsts nodeva 269,96 euro (1799,76 x 15%),

kā arī Prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 274,66 euro.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, Prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā. Lietā ir radušies ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi kopumā 7,85 euro apmērā, līdz ar ko, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, 39. panta pirmās daļas 5.

punktu, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,15 euro apmērā (7,85 – 4,70) ir piedzenami Tiesu administrācijas ienākumos no

Atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 93., 97., 193.,195., 204.1 ,, 250 25 .panta pirmo daļu, 25027.panta otro

daļu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Jūrmalas pilsētas domei, reģistrācijas Nr.90000056357, parādu par telpu īri un

zemes nomas maksu par laiku no 2007. gada 7. jūnija līdz 2009. gada 9. aprīlim 899,88 euro apmērā un nokavējuma procentus par periodu no

2007. gada 18. augusta līdz 2013. gada 31. decembrim 899,88 euro apmērā, kopā 1799,76 euro, kā arī tiesas izdevumus 274,66 euro apmērā,

pavisam kopā 2074,42 euro (divi tūkstoši septiņdesmit četri euro un 42 centi).

Parāda samaksa veicama saņēmējam – Jūrmalas pilsētas dome, reģistrācijas Nr.90000056357, norēķinu kontā Nr. LV58PARX0002484571014

(zemes nomas parāda summa un nokavējuma procenti) un norēķinu kontā Nr.LV31PARX0002484571015 (telpu īres parāda summa un nokavējuma

procenti) AS “Citadele banka”, kods PARXLV22.

Noraidīt prasību daļā par nokavējuma procentu piedziņu 0,24 euro apmērā par periodu no 2007. gada 18. augusta līdz 2013. gada

31. decembrim.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,15 euro (trīs euro un 15 centi) par labu Tiesu

administrācijai, kas iemaksājami pēc sekojošiem rekvizītiem - saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts

kase, konts Nr. LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillieta Nr. C29434816.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kas noteikta 2017. gada 12. janvārī,

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A. Zemmere