Latvian Supreme Court quashes first-instance verdict for procedural error regarding settlement terms and sentencing credit.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia fully quashed the first-instance verdict and remanded the case for retrial due to a material procedural error. The lower court incorrectly ordered the defendant to pay procedural costs for vehicle storage despite the settlement agreement explicitly excluding such costs. The court held that the trial court violated the Criminal Procedure Law by failing to limit cost recovery to the scope of the approved settlement, necessitating a new trial to correct this violation.
Legislator headnote
AI generatedKriminālprocesa likuma 543. panta 2. un 4. punkts; Tiesa var apstiprināt vienošanos tikai paredzētajā apjomā, un procesualo izdevumu atlīdzību var noteikt tikai ja tas ir vienošanās priekšmets vai tiesa izdara precizējumu nepasliktinot apsūdzētā stāvokli.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
Lieta Nr. 11519014317, SKK?254/2019
ECLI:LV:AT:2019:0903.11519014317.3.L
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2019.gada 3.septembrī
Tiesa šādā sastāvā: senatori Voldemārs Čiževskis, Artūrs Freibergs, Aija Branta
izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētā /pers. D/ kasācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada
19.decembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 19.decembra spriedumu
[1.1] /pers. D/, personas kods /personas kods/,
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 253.1panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, apstiprināta starp prokuroru un apsūdzēto noslēgtā
vienošanās, un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem 6 mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz 3 gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteiktajam sodam daļēji pieskaitīts sods, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesas 2017.gada 12.decembra spriedumu, un galīgais sods /pers. D/ noteikts – brīvības atņemšana uz 5 gadiem un 8 mēnešiem, bez mantas
konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību uz 3 gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. D/ brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīts aizturēšanā un apcietinājuma pavadītais laiks
no 2017.gada 30.novembra līdz 2018.gada 4.aprīlum, kā arī aizturēšanā pavadītais laiks un izciestais sods pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesas 2017.gada 12.decembra sprieduma no 2017.gada 28.aprīlim līdz 2017.gada 29.martam un no 2018.gada 5.aprīļa līdz 10.maijam.
Par labu valstij piedzīti no /pers. D/ procesuālie izdevumi 192,60 euro par izņemtā transportlīdzekļa nogādāšanu glabāšanai un glabāšanu Iekšlietu
ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrā.
Atcelts 2017.gada 12.decembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 3.nodaļas inspektora lēmums par
aresta uzlikšanu automašīnai Toyota Verso, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.
/pers. D/ izņemtie naudas līdzekļi 145 euro, kuriem ar 2017.gada 12.decembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas
pārvaldes 1.biroja 3.nodaļas inspektora lēmumu uzlikts arests un, kas glabājas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Finanšu pārvaldē,
konfiscēti kā noziedzīgi iegūti un ieskaitīti valsts budžetā.
[1.2] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 19.decembra spriedumu /pers. D/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 253.1panta
trešās daļas par to, ka viņš neatļauti iegādājās, glabāja un neatļauti realizēja psihotropās vielas lielā apmērā.
[2] Par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 19.decembra spriedumu apsūdzētais /pers. D/ iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā lūgts atcelt
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 19.decembra spriedumu daļā par sodu.
Kasācijas sūdzībā pausto lūgumu apsūdzētais pamatojis ar tālāk izklāstītajiem argumentiem.
[2.1] Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 19.decembra spriedumā ir secināts, ka sodu, kas tika noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesas 2017.gada 12.decembra spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un 51.panta - brīvības atņemšana uz 5 mēnešiem –
/pers. D/ ir izcietis un atbrīvots no soda izciešanas 2018.gada 10.maijā.
/pers. D/ uzskata, ka vienošanās protokolā un tiesas spriedumā kļūdaini norādīts, ka soda laikā jāieskaita pēc minētā tiesas sprieduma izciestais
sods.
[2.2] /pers. D/ uzskata ka automašīnas Toyota Verso , ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ arests nebija likumīgs, un /pers. D/
neesot jāmaksā izdevumi par tās nogādāšanu glabāšanai un glabāšanu Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrā.
Motīvu daļa
[3] Senāts atzīst, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 19.decembra spriedums atceļams pilnībā un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai
pirmās instances tiesā.
[3.1] Kriminālprocesa likuma 511, panta otrā daļā noteic, ka spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Kriminālprocesa likuma 512. panta pirmā
daļa noteic, ka tiesa, taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.
[3.2] Senāts, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums neatbilst norādīto Kriminālprocesa likuma normu prasībām. Tiesa pieļāvusi arī
Kriminālprocesa 543.panta trešās daļas 2.punktā un 10.punktā noteikto normu pārkāpumu, kas atzīstams pat Kriminālprocesa likuma būtisku
pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē.
[3.3] Kriminālprocesa likuma 543.panta trešās daļas 2.punkts noteic, ka tiesa apstiprina noslēgto vienošanos un piespriež tajā paredzēto soda
veidu un mēru. Tādējādi jāsecina, ka tiesa var apstiprināt noslēgto vienošanos tikai Kriminālprocesa likuma 543.pantā paredzēto nosacījumu apjomā,
tostarp arī par procesuālo izdevumu atlīdzību. Konkrētajā gadījumā vienošanās neparedzēja procesuālo izdevumu atlīdzību, t.i.192,60 euro piedziņu no
apsūdzētā par izņemtā transportlīdzekļa nogādāšanu un glabāšanu Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrā. Kriminālprocesa likuma 543.panta
ceturtajā daļā paredzēta norma, kas ļauj atsevišķos gadījumos tiesai izdarīt precizējumu vienošanās protokolā, nepasliktinot apsūdzētā stāvokli.
Procesuālo izdevumu atlīdzības izlemšanu minētā tiesību norma neparedz.
[3.4] /pers. D/ galīgais sods noteikts pareizi, ievērojot Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumus.
Konkrētajā gadījumā noziedzīgo nodarījumu šajā lietā /pers. D/ izdarījis pirms sprieduma stāšanās spēkā pirmajā lietā.
[3.5] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 19.decembra spriedumu apsūdzētajam piemērotie drošības līdzekļi – dzīves vietas maiņas
paziņošana un aizliegums izbraukt no valsts - atstāti negrozīti.
Senāts atzīst, ka, lai veicinātu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu kriminālprocesā un vienlaikus nodrošinātu /pers. D/ noteikto
procesuālo pienākumu izpildi, atceļot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 19.decembra spriedumu pilnībā un nosūtot lietu jaunai izskatīšanai
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, /pers. D/ ir jāturpina piemērot viņam noteiktie drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585. un 587.pantu, tiesa
nolēma:
atcelt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 19.decembra spriedumu pilnībā un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Pārdaugavas
tiesai.
Apsūdzētajam/pers. D/ turpināt piemērot drošības līdzekļus – dzīves vietas maiņas paziņošana un aizliegums izbraukt no valsts.
Lēmums nav pārsūdzams.
V.Čiževskis A.Freibergs A.Branta