Court dismisses protection plan application due to missing tax authority consent required by insolvency law.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the debtor's application for a protection plan and terminated the proceedings. The debtor proposed a plan requiring tax authority consent, but the tax authority explicitly stated such consent was mandatory and refused to grant it. Consequently, the court found the plan unsupported under insolvency law because the necessary majority of creditors, including the tax authority, could not be obtained.
Legislator headnote
AI generatedMaksātnespējas likuma 38. panta 5. daļa; 42. panta 1. daļa: A protection plan is not supported under insolvency law if the tax authority's consent is required by law and is withheld, preventing the necessary creditor majority.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2024:0320.C33000724.2.S
Lieta Nr. C33000724
C-2370-24/24
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2024. gada 20. martā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese Ilze Freimane
rakstveida procesā izskatīja SIA “EastFoodBaltic” tiesiskās aizsardzības procesa lietu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2024. gada 2. janvāra lēmumu ierosināta SIA “EastFoodBaltic” tiesiskās aizsardzības procesa lieta.
Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiesā saņemts 2024. gada 5. martā. Maksātspējas atjaunošanai parādniecei būs nepieciešami divi gadi. Piemērojot tādas
metodes kā maksājumu saistību izpildes atlikšana, proporcionāla pamatparāda dzēšana un nodokļu parāda sadalīšana termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem,
kreditoriem tiks samaksāta summa, kas atbilst 100 % no kopējā kreditoru prasījumu apjoma.
[2] Ierosinot SIA “EastFoodBaltic” tiesiskās aizsardzības procesa lietu, par uzraugošo personu iecelta Sanita Bite, kas iesniegusi tiesā atzinumu par tiesiskās
aizsardzības procesa pasākumu plānu.
Uzraugošās personas ieskatā sagatavotais plāns ietver visas ziņas, ko Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtā daļa noteic kā obligātas, un sniedz skaidru priekšstatu
par to, ka tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna īstenošana kreditoriem būs izdevīgāka nekā parādnieces maksātnespējas procesa pasludināšana. Plānā paredzētais
finansējuma modelis ir ekonomiski pamatots, sabiedrība spēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un tādējādi tiks sasniegts un īstenots tiesiskās
aizsardzības procesa mērķis – atjaunota parādnieka spēja nokārtot savas saistības.
Motīvu daļa
[3] Pārbaudījusi pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms un tiesiskās aizsardzības procesa lieta izbeidzama turpmāk
norādīto apsvērumu dēļ.
[3.1] Civilprocesa likuma 341.6 panta trešā daļa noteic, ka tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja, pamatojoties
uz uzraugošās personas atzinumu un citiem pierādījumiem, [..] konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns atbilst Maksātnespējas likuma prasībām un ir
atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 42. panta pirmajai daļai parādnieks nodod visiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot
piekrišanu šim plānam un norādot tā saskaņošanas termiņu. Ja parādniekam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai nepieciešams saņemt nodokļu
administrācijas piekrišanu, saskaņošanas termiņu nodokļu administrācijai nosaka ne īsāku par 21 dienu no dienas, kad tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns
uzskatāms par iesniegtu nodokļu administrācijai.
[3.2] Atbilstīgi Maksātnespējas likuma 42. panta trešās daļas 2. punktam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots, ja to atbalsta nenodrošināto
kreditoru grupā – tie nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar
parakstu apliecinot savu piekrišanu.
Pieteicējas nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējais apmērs ir 65 135,43 euro, no kuriem Valsts ieņēmumu dienesta kreditora prasījums ir 37 862,74 euro un tādējādi
veido 58,13 % no kopējo nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas.
[3.3] Nepamatots ir pieteicējas viedoklis, ka Valsts ieņēmumu dienesta balsojums nav jāņem vērā, jo SIA “EastFoodBaltic” nav nepieciešams saņemt nodokļu
administrācijas piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai, līdz ar to balsošanā piedalās tikai pārējie kreditori ar kopējo prasījumu 27 272,69 euro,
no kuriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2024. gada 11. janvāra redakcijā, ar precizējumiem uz 2024. gada 2. februāri, ir saskaņojuši 55,41 % nenodrošināto
kreditoru.
Maksātnespējas likuma 42. panta sestā daļa paredz, ka kreditora tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna saskaņošanu nav tiesīgas īstenot:
1) personas, kuras ietilpst vienā koncernā ar parādnieku; 2) fiziskās personas, kurām kā dalībniekiem ir izšķiroša ietekme uz parādnieku – kapitālsabiedrību; 3) personas, kuras
ir ieguvušas prasījuma tiesības pret parādnieku no šās daļas 1. un 2. punktā minētajām personām pēdējo divu gadu laikā pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna
saskaņošanas.
Savukārt 6.1 daļa noteic, ka šā panta sestajā daļā minēto kreditoru prasījumi netiek ieskaitīti kopējā kreditoru galveno prasījumu summā, no kuras rēķina tiesiskās
aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanai nepieciešamo balsu skaitu.
Citus izņēmumus Maksātnespējas likuma normas neparedz.
Savukārt Maksātnespējas likuma 38. panta piektā daļa noregulē gadījumus, kad plānā norādīto metožu īstenošana bez nodokļu administrācijas saskaņojuma vispār nav
iespējama, nevis ierobežo nodokļu administrācijas kreditora balsstiesības. Tādējādi apstāklis, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ietverto metožu īstenošanai
nav obligāti nepieciešama nodokļu administrācijas piekrišana, neizslēdz Valsts ieņēmumu dienestu no to kreditoru loka, kas ir ņemami vērā, nosakot plāna saskaņošanai
nepieciešamo balsu skaitu.
Tā kā Valsts ieņēmumu dienesta kreditora prasījums veido vairākumu, proti, 58,13 % no kopējo nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, lai atzītu, ka
SIA “EastFoodBaltic” tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā, obligāti nepieciešama Valsts ieņēmuma dienesta
piekrišana.
[3.4] Lietā ir iesniegta Valsts ieņēmumu dienesta 2024. gada 14. februāra atbilde, ka SIA “EastFoodBaltic” izstrādātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā
nav iekļautas metodes, kas Maksātnespējas likuma 38. panta piektās daļas izpratnē bez Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanas nav atļautas, proti, Valsts ieņēmumu dienesta
piekrišana nav nepieciešama. Šāda satura dokuments nav atzīstams par kreditora piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai, jo tajā ir vienīgi pausts kreditora
uzskats par saskaņojuma nepieciešamību, nevis sniegts akcepts tiesiskā aizsardzības procesa pasākumu plānam.
Tādējādi tiesa atzīst, ka SIA “EastFoodBaltic” izstrādātais tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns nav atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā, un
minētie apstākļi ir atzīstami par patstāvīgu pamatu pieteikuma noraidīšanai, līdz ar to nav nepieciešams papildus vērtē, vai parādnieka izstrādātais tiesiskās aizsardzības
procesa pasākumu plāns atbilst Maksātnespējas likuma prasībām.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.6 pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt SIA EastFoodBaltic”, reģistrācijas numurs 40203426614, juridiskā adrese Jomas iela 48, Jūrmala, tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu un izbeigt
SIA EastFoodBaltic” tiesiskās aizsardzības procesa lietu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese I.Freimane
DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU
UN SATUR LAIKA ZĪMOGU