Court allows small claims debt recovery including principal, interest, and court costs for breach of credit card contract.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims action for debt collection against the defendant. The defendant breached the credit card agreement by failing to make minimum payments and incurring overdrafts, leading to a debt of 507.81 euros. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal, statutory interest, and all associated court fees.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 41., 93., 96., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 440.2 panti; The court must award the full amount of the proven debt, including statutory interest for the delay period and all necessary court costs to the successful party in small claims proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33524316
Lietas arhīva Nr. C-5243-16/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 8.septembrī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese D.Liepiņa
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 27.aprīlī tiesā saņemta prasītāja SIA “Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasība par parāda piedziņu pret atbildētāju /pers. A/.
Prasības pieteikumā norādīts, ka uz atbildētājas iesnieguma pamata starp atbildētāju un AS “??r?? banka” (2010.gada 1.augustā AS “??r?? banka”
saistības nodevusi AS “Citadele banka” saskaņā ar 2010.gada 28.jūlija Uzņēmuma pārejas līgumu) tika noslēgts Pakalpojuma līgums ar klienta
identifikācijas Nr.763134 par kartes izsniegšanu un tās apkalpošanas nodrošināšanu un citiem ar kartes lietošanu saistītiem bankas pakalpojumiem
(turpmāk – līgums). Atbildētāja, iesniedzot bankā pašas parakstīto iesniegumu, piekrita un apņēmās ievērot kartes lietošanas un apkalpošanas
noteikumus, tai skaitā arī bankas cenrādi. Līguma ietvaros atbildētājai tika piešķirts kredītlimits. Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas
noteikumiem, atbildētājai kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumos norādītajā norēķinu datumā (mēneša 15.datums) bija jāmaksā minimālo
iemaksas summu, kas ir 5% no izmantotā kredītlimita summas plus 100% no kredīta pārtēriņa, ja tāds ir (kredīta pārtēriņš - konta debeta (negatīva)
atlikuma palielinājums par summu, kas pārsniedz noteikto kredītlimitu vai, ja kredītlimits nav piešķirts, visa konta debeta (negatīva) atlikuma summa.
Kredīta pārtēriņš var rasties arī tad, ja banka ietur maksājumu, kas tai pienākas saskaņā ar pakalpojuma noteikumiem un cenrādi un kontā nav pietiekošā
daudzumā klienta naudas līdzekļu un kredītlimita līdzekļu) kopā ar kredīta izmantošanas procentiem un ar kartes izmantošanu saistītajām maksām.
Kreditors savas saistības izpildīja pilnā apjomā, bet atbildētāja pārkāpa līguma nosacījumus un pielaida maksājuma kavējumu. 2009.gada 21.novembrī
AS “Citadele banka” konstatēja, ka atbildētāja neveic minētos maksājumus, nemaksā procentus par kredīta lietošanu un ar kartes lietošanu saistīto
izdevumu samaksas (bankas komisijas) un tādējādi nepilda līgumu un kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumus. 2009.gada 21.novembrī AS
“Citadele banka” veica atbildētājas kartes konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka uz 2009.gada 21.novembri izmantotā un neatgrieztā kredīta summa ir
507,81 euro. 2009.gada 21.novembrī AS “Citadele banka” izmantoja ar līgumu pielīgto tiesību un vienpusēji atkāpās no līguma. Pēdējais maksājums no
atbildētājas tika saņemts 2011.gada 5.decembrī. Saskaņā ar 2014.gada 13.februārī AS “Citadele banka” un SIA “Julianus Inkasso Latvija” starpā
noslēgto cesijas līgumu un tam saistošo pielikumu Nr.2, AS “Citadele banka” cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no līguma, prasītajai ar tiesībām prasīt
nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā. Prasītāja izsūtīja atbildētājai Paziņojumu par
prasījuma tiesību cedēšanu, kas uzskatāms par paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju saskaņā ar Civillikuma 1804.pantu, un paziņojumu par
parādsaistībām. Prasītāja veikusi visas nepieciešamās pirmstiesas darbības prasījuma un blakus prasījumu iekasēšanā no atbildētājas. Prasītāja prasības
iesniegšanas brīdī aprēķina likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6 procenti gadā, t.i., 0,01644% dienā par katru kavēto dienu. Pamatojoties uz
Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantu, Civilprocesa likuma 1., 8.pantu,
41.panta pirmo daļu, 195., 250.18, 250.19 un 250.20pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu 507,81 euro, likumiskos nokavējuma
procentus 194,43 euro, valsts nodevu 105,34 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos
procentus 6% gadā no galvenā parāda par laiku līdz sprieduma izpildei. Vienlaikus prasītāja norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu noklausīšanās tiesas sēdē.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2016.gada 5.maijā uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu tiesa nosūtījusi prasības
pieteikumu ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses
(..). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (..).
Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic – ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā (..),
uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas
dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi
(..) un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu
paziņošanas faktu.
Ievērojot minēto ir pamats uzskatam, ka par tiesvedību atbildētājai ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt, atbilstoši Civilprocesa likuma
250.21panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida
pierādījumiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata
rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas
sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (..).
Atbilstoši minētajiem noteikumiem, 2016.gada 7.jūnijā pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus norādot
sprieduma noraksta pieejamības datumu.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un
apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Lietā konstatēts, ka pamatojoties uz atbildētājas 2008.gada 26.marta iesniegumu, atbildētājas un AS “Parex banka” (pēc reorganizācijas AS
“Citadele banka”) starpā noslēgts Pakalpojumu līgums Nr.763134 (lietas 11.-13.lapa), ar kuru atbildētājai piešķirta kredītkarte MasterCard Standard ar
kredītlimitu 400 Ls. Parakstot minēto iesniegumu, atbildētāja apliecināja, ka ar norēķinu konta atvēršanas un apkalpošanas noteikumiem un cenrādi ir
iepazinusies, piekrīt tiem pilnībā un apņemas tos ievērot.
2014.gada 13.februārī SIA “Julianus Inkasso Latvija” kā cesionārs un AS “Citadele banka” kā cedents noslēdza Cesijas līgumu (lietas 16.lapa),
saskaņā ar kura 1.1.punktu, cedents pret atlīdzību cedēja cesionāram prasījuma tiesības, kas cedentam radušās pret fiziskām personām saskaņā ar
līguma 1., 2., 3.pielikumā esošajiem sarakstiem, kuros norādīti parādnieki, līgumi un prasījumu summas.
No 2014.gada 13.februāra Cesijas līguma Pielikuma Nr.2 izraksta (lietas 15.lapa) redzams, ka AS “Citadele banka” ir cedējusi prasītājai savas
prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no 2008.gada 26.martā noslēgtā līguma Nr.763134, ar galveno parādu 507,81 euro apmērā, kur kā saistību
nofiksēšanas datums norādīts 2009.gada 21.novembris.
Saskaņā ar Cesijas līguma 2.1.punktu, puses vienojās, ka cedents cedē līguma 1.1.punktā minētos prasījumus pret līguma 1., 2., 3.pielikumā
fiksētajām personām arī attiecībā uz visām iespējamām galvenajām un blakus saistībām un blakus prasījumiem, tai skaitā līgumsodiem, pielīgtiem un
likumiskiem procentiem un trešo personu galvojumiem.
N o 2014.gada 13.maija paziņojuma par prasījuma tiesību cesiju (lietas 18.lapa) konstatēts, ka SIA “Julianus Inkasso Latvija” paziņojusi
atbildētājai par to, ka 2014.gada 13.februārī AS “Citadele banka” ir cedējusi SIA “Julianus Inkasso Latvija” atbildētājas parādsaistību prasījuma
tiesības, ar tiesībām prasīt līgumsodu/nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies 2008.gada 26.marta līguma neizpildes
rezultātā. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1793.panta 3.punktu, 1798.pantu un 1801.pantu, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi
prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,
ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu
atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Tiesas rīcībā nav ziņu, ka atbildētāja būtu apstrīdējusi noslēgto un parakstīto līgumu un ar to noteikto maksājumu kārtību.
Kā norādījusi prasītāja, uzņemtās saistības no bankas puses ir izpildītas un atbildētājai ir piešķirts kredītlimits, ko atbildētāja nav apstrīdējusi.
No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāja uzņemtās saistības nav pildījusi pienācīgi, jo nav pielīgtajā kārtībā un termiņā savā privātajā kontā
nodrošinājusi līgumā noteiktos naudas līdzekļus. Minēto apstiprina lietā esošā 2014.gada 13.februāra izziņa Nr.2.1.18.2.-01/4071 (lietas 14.lapa),
saskaņā ar kuru atbildētājas neatmaksātā aizdevuma pamatsumma sastāda 507,81 euro. Pierādījumi par pretējo tiesā nav iesniegti.
Kā izriet no prasībā norādītā un ko apstiprina lietas materiāli (lietas 15.lapa), ņemot vērā, ka atbildētāja nepildīja uzņemtās saistības, banka
izmantoja pielīgtās tiesības un 2009.gada 21.novembrī vienpusēji atkāpās no līguma.
Lietā pierādīts, ka 2014.gada 13.maijā prasītāja nosūtīja atbildētājai paziņojumu par parādsaistībām, lūdzot nokārtot parādsaistības līdz 2014.gada
20.maijam, kā arī norādot uz iespēju vienoties par parādsaistību segšanu pa daļām (lietas 19.lapa).
Kā izriet no prasības pieteikuma, arī pēc paziņojuma nosūtīšanas parāds nav samaksāts. Ņemot vērā minēto, prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz
piedzīt no atbildētājas galveno parādu 507,81 euro, ko veido neatmaksātā aizdevuma pamatsumma.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētājas galvenā parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo,
saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Lietā konstatēts, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus,
nav cēlusi iebildumus par prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi pierādījumus, ka būtu veikta naudas
līdzekļu samaksa prasītājai, no kā secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Līdz ar to atzīstams, ka prasības pieteikumā norādītos
apstākļus apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst prasību par galvenā parāda 507,81 euro piedziņu par pierādītu.
Par pamatotu tiesa atzīst arī prasību daļā par likumisko procentu 194,43 euro apmērā piedziņu par laika periodu no 2009.gada 21.novembra
(līguma izbeigšanas datums) līdz 2016.gada 8.aprīlim (prasības pieteikuma sagatavošanas diena), jo parādnieka pienākums maksāt likumiskos procentus
izriet no Civillikuma 1753.panta, kas noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, Civillikuma 1756.panta, saskaņā ar kuru
pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, Civillikuma 1759.panta 1.punkta, kas noteic, ka procenti
jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu (..) un Civillikuma 1765.panta pirmās daļas
noteikumiem, kas paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Bez tam, prasītāja lūdz atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā gadā no galvenā parāda par laiku līdz sprieduma izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā
gadā no galvenā parāda līdz sprieduma izpildes dienai.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus (..), no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 105,34 euro un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 4,70 euro.
Bez tam tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,86 euro apmērā – starpība, kuru nav
segusi prasītāja, samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās
daļas 5.punktam.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1,
250.25, 440.2 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /pers.kods/, par labu SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģ. Nr.40003717522 (bankas konts parāda samaksai:
saņēmējs SIA “Julianus Inkasso Latvija”, norēķinu konts Nr.LV61HABA0551008868793, AS “Swedbank”) galveno parādu 507,81 euro, likumiskos
nokavējuma procentus par laika periodu no 2009.gada 21.novembra līdz 2016.gada 8.aprīlim 194,43 euro, kā arī tiesas izdevumus lietā – valsts nodevu
105,34 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā – 812,28 euro (astoņi simti divpadsmit euro, 28 centi).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,86 euro (nulle euro, 86 centi).
Atzīt SIA “Julianus Inkasso Latvija” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda 507,81 euro līdz sprieduma
izpildes dienai.
Noteikt /pers. A/tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi valsts labā iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās
personas reģistrācijas numurs LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000.
Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija. Maksājumu apliecinošs
dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.
Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas
apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese /personiskais paraksts/ D.Liepiņa