Administrative court dismissed appeal against tax authority's decision to list person as high-risk taxpayer due to procedural delay.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RRĒZEKNES TIESU NAMS

Lietas Nr.A420149515

Lietas arhīva Nr.A42-01495-15/43

S P R I E D U M

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rēzeknē 2015.gada 5.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Staņislavs Linkevičs,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz /pers.O/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores

2014.gada 28.novembra lēmuma Nr.22.11/L-35496 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID vai atbildētājs) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes (turpmāk - NPPP) Trešās piedziņas daļas

vadītāja 2014.gada 19.septembrī pieņēma lēmumu Nr.4.1.3/14907 iekļaut /pers.O/ (turpmāk arī – pieteicējs) riska personu sarakstā (turpmāk arī –

Sākotnējais lēmums).

Pieteicējs Sākotnējo lēmumu apstrīdēja VID ģenerāldirektorei.

[2] Ar VID ģenerāldirektores 2014.gada 28.novembra lēmumu Nr.22.11/L-35496 Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Lēmumā ietverts šāds pamatojums.

[2.1] No lietas materiāliem izriet, ka no 2012.gada 24.oktobra pieteicējs ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “/Nosaukums/”

(reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/) valdes loceklis un viņa amata pienākumu pildīšanas laikā SIA “/Nosaukums/” ir izveidojušies nokavētie nodokļu

maksājumi, kas pārsniedz 15000 euro un to samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts un komercsabiedrība nav iesniegusi

maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā. Komercsabiedrības kopējais nodokļu parāds 2014.gada 16.septembrī bija 315 280,57 euro apmērā un

komercsabiedrības nodokļu parāds veidojies /pers.O/ amata pienākumu pildīšanas laika no 2012.gada 24.oktobra līdz 2014.gada septembrim.

Tādējādi VID NPPP Trešās piedziņas daļas vadītāja, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punkta e) apakšpunkta kritērijiem

un 34.3 panta pirmās daļas nosacījumiem, pieņēma Sākotnējo lēmumu.

[2.2] Izvērtējot VID rīcībā esošo informāciju par SIA “/Nosaukums/” nodokļu maksājumu vēsturi un nodokļu maksāšanas disciplīnu par laika periodu,

kurā /pers.O/ ir valdes loceklis (no 2012.gada 24.oktobra), konstatēts, ka galvenokārt tieši /pers.O/ darbības laikā komercsabiedrība nav veikusi pēc

VID iesniegtajām nodokļu deklarācijām aprēķinātos nodokļu maksājumus noteiktajos termiņos un pilnā apmērā un sācis veidoties nodokļu parāds.

Vienlaikus no lietas materiāliem izriet, ka VID veikto piedziņas darbību rezultātā nokavētie nodokļu maksājumi no SIA “/Nosaukums/” nav piedzīti, jo

konstatēts, ka V I rīcībā

D nav informācijas par komercsabiedrības mantu, uz kuru varētu vērst piedziņu nokavēto nodokļu maksājumu segšanai.

[2.3] Attiecībā uz pieteicēja sūdzībā norādīto argumentu par VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas 2013.gada 9.aprīļa lēmumu Nr.23.4/351

par nodokļu audita rezultātiem, kuru SIA “/Nosaukums/” ir pārsūdzējusi likumā noteiktajā kārtībā, VID norāda, ka 2013.gada 11.novembrī V I D

ģenerāldirektore pieņēma lēmumu Nr.22.8/L-29413 par SIA “/Nosaukums/” sūdzības izskatīšanu un nolēma atstāt negrozītu V I Nodokļu D kontroles

pārvaldes amatpersonas 2013.gada 9.aprīļa lēmumu Nr.23.4/351.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmās daļas nosacījumiem, pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu

par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.

Taču, atbilstoši minētās tiesību normas ceturtās daļas nosacījumiem, šī panta pirmā daļa neattiecas uz gadījumiem, ja administratīvais akts uzliek

pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai veikt citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot sodoša rakstura maksājumus (naudas sodus un

soda naudas).

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] Sākotnējais Lēmums tiek pamatots ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Latgales kontroles daļas galvenās nodokļu inspektores 2013.gada

9.aprīļa lēmumu Nr.23.4/351, kā rezultātā SIA “/Nosaukums/” par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.jūlijam papildus nomaksai

budžetā aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis 76805,03 Ls, nokavējuma nauda 13 222,23 Ls un soda nauda 23 041,51 Ls, uzņēmumu ienākuma

nodoklis 38 447,00 Ls, nokavējuma nauda 3 152,65 Ls un soda nauda 11 534,10 Ls un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 26 365,89

Ls, nokavējuma nauda 4 967,86 Ls un soda nauda 79 097,67 Ls, ka arī pārbaudes rezultātā ir samazināts 2011.gada janvāra, februāra un jūlija

pievienotās vērtības nodokļa atmaksājamā nodokļu summa 96,30 Ls un aprēķināta soda nauda 28,89 Ls. Lēmumam bija pievienots audita pārskats

Nr.2013-23.5/371, kurā no VID puses ir minēti apstākļi, uz kuru pamata ir pieņemts SIA “/Nosaukums/” nelabvēlīgais lēmums, kā arī sniegts šo

apstākļu juridiskais novērtējums.

[3.2] Ņemot vēra, ka VID bija nepareizi izvērtējis darījuma starp SIA “/Nosaukums/”, SIA /Nosaukums 1/ un SIA /Nosaukums 2/ faktiskos apstākļus

saistībā ar likuma “Par pievienotas vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu un nepareizi secinājis, ka tie faktiski nav notikuši, kā arī to, ka VID

nav konstatējis apstākļus, ka attiecībā uz darījumiem, kura rezultātā SIA /Nosaukums 1/un SIA /Nosaukums 2/ veica celtniecības (būvniecības) darbus,

nav attiecināmi likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” noteikumi par tā piemērošanu un citiem likumiem un noteikumiem, ka rezultātā veikti augstāk

minētajā lēmumā noradītie papildus aprēķini un palielināti atmaksājamie nodokļi, ko SIA “/Nosaukums/” pārsūdzēja likumā noteiktajā kārtībā un šobrīd

vēl rit tiesvedība un lēmums nav stājies spēkā.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā VID neatzina pieteikumu pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem, papildus norādot sekojošo

[4.1] Pieteikuma iesniegšana tiesā par VID ģenerāldirektores 2013.gada 11.novembra lēmuma Nr.22.8/L-29413 atcelšanu, neaptur minētā

administratīvā akta darbību.

Tādējādi ir pieļaujams, ka nodokļi tiek iekasēti arī tad, ja lēmums par to iekasēšanu ir pārsūdzēts un tiesa vēl nav pieņēmusi gala lēmumu. Tas ir

attaisnojams ar valsts finansiālajām interesēm, kas uzskatāmas par būtisku apsvērumu, lai nodrošinātu efektīvas nodokļu sistēmas funkcionēšanu.

[4.2] Ieviešot riska personu sarakstu, likumdevēja mērķis bija aizsargāt sabiedrības intereses no pretlikumīgas rīcības un tas ir proporcionāls noteiktajiem

šķēršļiem, jo persona, kas izvairās no nodokļu nomaksas, ar savu rīcību nodara zaudējumus valsts interesēm, tātad katram valsts iedzīvotājam. VID,

veicot nodokļu iekasēšanu, nodrošina, ka valstij ir pieejami finanšu resursi, kurus valdība izmanto, lai īstenotu aizsardzības, sociālās, vides aizsardzības un

citas programmas, regulētu ienākumu sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem, iezīmētu nodokļu ieņēmumus īpašiem mērķiem un noteiktu valsts

ieņēmumu izlietošanas virzienus, lai budžeta resursi atbilstoši prioritātēm tiktu izlietoti pēc iespējas efektīvāk.

Personas, kas atbilst riska personas statusam, ir nepieciešams efektīvi atturēt no turpmākas iesaistes uzņēmējdarbības vidē, līdz ar to atteikšanās tās

ierakstīt Uzņēmumu reģistrā vestajos reģistros ir samērīgākais veids, kā sabalansēt visu iesaistīto pušu tiesiskās intereses un tiesības. Personas, kas

negodprātīgi darbojušās, radījušas kaitējumu valsts budžetam, kropļojušas uzņēmējdarbības vidi un grauj visas sabiedrības labklājību, ir nepieciešams

iekļaut riska personu sarakstā, lai preventīvi cīnītos ar gadījumiem, kad šādas personas kļūst par amatpersonām arī citās komercsabiedrībās.

[5] Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja

likumā nav noteikts citādi.

Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs (..).

Tā kā pieteicējs tiesai nav lūdzis lietu izskatīt mutvārdu procesā, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmajai daļai tiesa lietu izskata

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējusi pieteicēja un atbildētāja rakstveidā iesniegtos argumentus, lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir

noraidāms.

[7] Izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai VID pamatoti ir iekļāvis pieteicēju riska personu sarakstā.

[8] Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punkts noteic, ka riska persona ir fiziskā persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a) persona ir piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību;

b) personas deklarētās dzīvesvietas adrese atbilst šā panta 30.punktā minētajam terminam “riska adrese”;

c) persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu

komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai, un no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests ir pieņēmis lēmumu par komercsabiedrības

saimnieciskās darbības apturēšanu, nav pagājuši divi gadi;

d) persona, kurai saimnieciskās darbības veikšanas rezultātā ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 7 000 euro, ja to samaksas

termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts vai nav iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums tiesā, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā

ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību un nav pagājuši trīs gadi no nodokļu samaksas termiņa dienas;

e) persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā, un tās amata pienākumu pildīšanas laikā komercsabiedrībai ir izveidojušies nokavētie nodokļu

maksājumi, kas pārsniedz 15 000 euro, ja to samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts vai komercsabiedrība nav iesniegusi

maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību un nav pagājuši trīs

gadi no nodokļu samaksas termiņa dienas.

Tādēļ par riska personu persona atzīstama gadījumā, ja tā atbilst kādam no minētajā tiesību normā iekļautajiem nosacījumiem.

[9] Lēmums ir pamatots ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punkta e) apakšpunktu.

Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv minētajā tiesību normā noteiktie faktiskie apstākļi pieteicēja atzīšanai par riska personu.

Lai atzītu, ka pieteicējs atbilst šīs normas nosacījumiem, tiesai jāpārbauda:

- vai pieteicējs ir bijis Sabiedrības amatpersona;

- vai laikā, kad pieteicējs bija Sabiedrības amatpersona, komercsabiedrībai ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 euro;

- vai nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts vai komercsabiedrība nav iesniegusi

maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību un nav pagājuši trīs

gadi no nodokļu samaksas termiņa dienas.

[10] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāko.

[10.1] Ar publiski pieejamo Komercreģistra informāciju apstiprinās, ka pieteicējs laikā no 2012.gada 24.oktobra bija vienīgā SIA “/Nosaukums/”

amatpersona - valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt Sabiedrību atsevišķi.

[10.2] Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka SIA “/Nosaukums/” uz 2014.gada 16.septembri kopējais nodokļu parāds ir 315 280,57 euro apmērā un

komercsabiedrības nodokļu parādsnbsp; veidojies pieteicēja amata pienākumu pildīšanas laikā.

[10.3] Saskaņā ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Latgales kontroles dalās galvenās nodokļu inspektores 2013.gada 9.aprīļa lēmumu Nr.23.5/L-351

SIA “/Nosaukums/” papildu nomaksai budžetā aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis 38447,00 Ls, soda nauda 11534,10 Ls un nokavējuma nauda

3152,65 Ls apmērā, pievienotās vērtības nodoklis 76805,03 Ls, soda nauda 23041,51 Ls un nokavējuma nauda 13222,23 Ls, valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas 26365,89 Ls, soda nauda 79097,67 Ls un nokavējuma nauda 4967,86 Ls apmērā, kā arī samazināts no budžeta

atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis par 96,30 Lsnbsp; un aprēķināta soda nauda 28,89 Ls apmērā.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, Sabiedrība to apstrīdēja VID ģenerāldirektoram.

Ar VID ģenerāldirektores 2014.gada 11.novembra lēmumu Nr.22.8/L-29413 nolemts atstāt negrozītu VID Nodokļu kontroles pārvaldes Latgales

kontroles dalās galvenās nodokļu inspektores 2013.gada 9.aprīļa lēmumu Nr.23.5/L-351.

Par VID ģenerāldirektores 2014.gada 28.novembra lēmuma Nr.22.11/L-35496 atcelšanu Sabiedrība iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 12.novembra spriedumu lietā Nr.A420239514 VID ģenerāldirektores 2013,gada 11.novembra lēmums

Nr.22.8/L-29413 tika atstāts negrozīts. Par minēto spriedumu SIA “/Nosaukums/” iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzība Administratīvajā

apgabaltiesā vēl nav izskatīta.

[10.4] 2014.gada 19.septembrī VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas vadītāja pieņēma lēmumu Nr.4.1.3/14907 iekļaut

pieteicēju riska personu sarakstā (lietas 34. - 35.lapa).

[11] Kā jau tiesa norādīja iepriekš, pieteicējs no 2012.gada 24.oktobra ir SIA “/Nosaukums/” vienīgais valdes loceklis, tātad viņa pienākums atbilstoši

Komerclikuma 221.panta pirmās daļas nosacījumiem bija vadīt un pārstāvēt komercsabiedrību, tajā skaitā pildīt nodokļu maksātāja likumā “Par

nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos pienākumus aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas,

noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas un iesniegt nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu

deklarācijas un pārskatus normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Atbilstoši likuma ,,Par grāmatvedību” 3.pantam komercsabiedrības vadītājs organizē

grāmatvedības kārtošanu. Tātad pieteicējam, kā SIA “/Nosaukums/” amatpersonai jāapzinās sava atbildība saistībā ar uzņēmuma vadīšanu un

pārstāvēšanu ar visiem no tā izrietošajiem pienākumiem un tiesībām.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas nosacījumiem - apzināta nepatiesas

informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās

pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai

bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.

Likumdevēja mērķis, ieviešot riska personu sarakstu, ir aizsargāt sabiedrības intereses no pretlikumīgas rīcības un ir proporcionāls noteiktajiem šķēršļiem,

jo persona, kas izvairās no nodokļu nomaksas, ar savu rīcību nodara zaudējumus valsts interesēm, tātad katram valsts iedzīvotājam. VID, veicot nodokļu

iekasēšanu, nodrošina, ka valstij ir pieejami finanšu resursi, kurus valdība izmanto, lai īstenotu aizsardzības, sociālās, vides aizsardzības un citas

programmas, regulētu ieņēmumu sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem, iezīmētu nodokļu ieņēmumus īpašiem mērķiem un noteiktu valsts

ieņēmumu izlietošanas virzienus, lai budžeta resursi atbilstoši prioritātēm tiktu izlietoti pēc iespējas efektīvāk. Nesaņemot pietiekošo finansējumu,

pašvaldība nevar nodrošināt pilnvērtīgu iepriekš minēto mērķu finansēšanu, līdz ar to persona, kas izvairās no nodokļu nomaksas un nemaksā nodokļus

pilnā apmērā, nodara ne tikai finansiālus zaudējumus budžetam, bet arī zaudējumus sabiedrībai, kurus nav iespējams izteikt naudas vērtībā.

[12] Izvērtējot sprieduma [10] un [11] punktos konstatēto, tiesa secina, ka laikā, kad pieteicējs bija SIA “/Nosaukums/” amatpersona,

komercsabiedrībai ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 euro un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņš

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts vai komercsabiedrība nav iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, Valsts ieņēmumu

dienesta rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību (lietas 36.lapa) un nav pagājuši trīs gadi no nodokļu samaksas termiņa dienas.

Līdz ar to tiesa secina, ka VID bija pamats atzīt, ka pastāv likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punkta e) apakšpunktā minētie apstākļi, lai

pieteicēju atzītu par riska personu.

[13] Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.3 panta pirmā daļa noteic, ka VID lēmumu par personas iekļaušanu riska personu sarakstā ir tiesības

pieņemt piecu darbdienu laikā pēc šā likuma 1.panta 31.punktā minēto kritēriju konstatācijas.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.panta trešajā daļā savukārt noteikts, ka, ja persona apstrīd lēmumu par tās iekļaušanu riska personu sarakstā,

Valsts ieņēmumu dienests izskata iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu. Iesnieguma iesniegšana

neaptur apstrīdētā lēmuma izpildi.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka Sākotnējais lēmums pieņemts 2014.gada 19.septembrī, bet Lēmums 2014.gada 28.novembrī.

Tādēļ tiesa atzīst, ka VID nav ievērojis noteikto 5 darba dienu termiņu Lēmuma pieņemšanai. Līdz ar to atzīstams, ka VID, neievērojot likumā noteiktos

termiņus, ir pieļāvis procesuālu pārkāpumu, bet atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, procesuālo tiesību normu pārkāpums ir jāvērtē atkarībā no tā

ietekmes uz galīgo lēmumu un attiecībā uz privātpersonu procesuālais pārkāpums kļūst tiesiski nozīmīgs tikai tad, ja tas ietekmēja vai varēja ietekmēt

administratīvā akta saturu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta sprieduma lietā Nr.SKA-386/2006 7.un 8.punktu).

Tiesa atzīst, ka termiņu neievērošana šajā gadījumā nav atzīstama par būtisku procesuālu pārkāpumu, jo pati par sevi nav radījusi pieteicējam būtisku

tiesību aizskārumu, respektīvi, nav novedusi pie rezultāta, kas pēc būtības būtu uzskatāms par prettiesisku, kā arī par pretēju tiesību normas, kas paredz

personu iekļaut riska personu sarakstā, mērķim - aizsargāt sabiedrības intereses no pretlikumīgas rīcības, atturot personas, kas atbilst riska personu

statusam, no iesaistīšanās komerctiesiskajā vidē.

Par būtisku personas tiesību aizskārumu varētu runāt gadījumā, ja nokavējuma periodā būtu izmainījušies (atkrituši) faktiskie apstākļi, kas bija par pamatu

konkrēta lēmuma pieņemšanai (attiecībā uz sākotnējā lēmuma pieņemšanu), vai būtu nepareizi konstatēti faktiskie apstākļi, kas ir par pamatu šāda

lēmuma pieņemšanai (attiecībā uz Lēmuma pieņemšanu).

Izskatāmajā gadījumā šādi apstākļi nav konstatējami. Faktiskie apstākļi lietā ir konstatēti un novērtēti juridiski pareizi, kā arī tiesību normas, kas nosaka

noteiktajos faktiskajos apstākļos pieņemt noteikta satura lēmumu, piemērotas atbilstoši.

[14] Citiem apstākļiem, tai skaitā faktam, ka par VID ģenerāldirektores 2014.gada 28.novembra lēmuma Nr.22.11/L-35496 atcelšanu Sabiedrība

iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lietā nav izšķirošas juridiskas nozīmes, tāpēc tiesa spriedumā tos detalizēti neatrunā.

Kā izriet no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.panta piektās daļas, par personas izslēgšanu no riska personu saraksta VID var lemt vienīgi pēc

tam, kad persona ir veikusi darbības, kuru rezultātā ir zudis pamats tās iekļaušanai riska personu sarakstā atbilstoši šā likuma 1.panta 31.punkta “b”, “c”,

“d” vai “e” apakšpunktā noteiktajam, un paziņojusi VID.

Pieteikuma iesniegšana Administratīvajā rajona tiesā nav uzskatāma par apstākli, kura rezultātā ir zudis pamats personas iekļaušanai riska personu

sarakstā.

[15] Izvērtējot spriedumā konstatēto, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms, bet Lēmums atstājams negrozīts.

[15] Izvērtējot spriedumā konstatēto, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms, bet Lēmums atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 290.pantu un 291.panta pirmo daļu Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt pilnībā /pers.O/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2014.gada 28.novembra lēmuma Nr.22.11/L-35496 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis S.Linkevičs