Court partially allows municipal claim for unpaid land rent, dismissing specific amounts due to calculation errors.

Lietas arhīva Nr. C-2686-21/15

ECLI:LV:RPPT:2021:0531.C68268621.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīga, 2021.gada 31.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese A.Freimane

izskatīja rakstveida procesā Rīgas pilsētas pašvaldības vienkāršotas procedūras prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas pašvaldība (turpmāk tekstā arī prasītāja) ir cēlusi tiesā vienkāršotas procedūras prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā arī

atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 927., 1425., 1587., 1651., 1652.panta 3.punktu, 1811., 1828., 2112., 2141., 2146., 2165.pantu,

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmo daļu un 3.pantu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.panta

otro daļu, Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumu Nr. 735 “Noteikumi par publiskas personas zemes nomu” 7.2. apakšpunktu, 7.1 punktu,

12.punktu, Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 137.punktu.

[1.1] Vienkāršotas procedūras prasībā norādīts, ka atbildētājs līdz 2016.gada 10.oktobrim bija dzīvokļa Nr./adrese/ īpašnieks. 2010.gada

31.martā puses noslēgušas zemes nomas līgumu Nr.RD-10-380-lī, ar kuru atbildētāja lietošanā nodota 940/35074 domājamā daļa no prasītājam

piederošā zemesgabala 7910 m2 platībā /adrese/ atbildētāja piederošā dzīvokļa uzturēšanai.

Ar noslēgtā zemes nomas līguma 3.4. apakšpunktu atbildētājs pielīga maksāt zemes nomu 1,5% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības.

Ņemot vērā, ka atbildētājs nav izpildījis zemes nomas līgumā noteiktos pienākumus, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja nesamaksāto zemes nomas

maksas parādu 191,85 EUR, kas aprēķināts par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 10.oktobrim.

[1.2] 2021.gada 14.janvārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojuma sniegšanai līdz 2021.gada 15.februārim.

Atbildētājs nav iesniedzis rakstveida paskaidrojumus par tiesā celto prasību.

[1.3] 2021.gada 19.februārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu pusēm nosūtīts paziņojums, kurā paziņots, ka sprieduma

norakstu lietas dalībnieki tiesas kancelejā varēs saņemt 2021.gada 27.maijā.

Prasītājam paziņojums nosūtīts ar elektroniskā pasta starpniecību, atbildētājam - pasta sūtījumā saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto

daļu uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi.

[1.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,

bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras

veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai

šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu [..].

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta noteikumiem uzskatāms, ka tiesa ir informējusi puses par lietas izskatīšanas datumu.

[1.5] 2021.gada 14.janvāra paziņojumā par paskaidrojumu sniegšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu pusēm izskaidrotas

viņu procesuālās tiesības, bet 2021.gada 19.februāra paziņojumā par lietas izskatīšanu rakstveida procesā puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei. Līdz sprieduma taisīšanai lietā no atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, lietas

izskatīšana tiesas sēdē nav lūgta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas noteikumiem paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Pie minētajiem apstākļiem, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[2] Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

[2.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļā noteiktajam tiesa pēc savas iniciatīvas šā panta 2.3 daļā noteiktajā kārtībā var sastādīt

spriedumu atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Ievērojot minētās tiesību normas regulējumu, tiesa pēc savas iniciatīvas sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma

saturam.

[2.2] No lietas materiāliem redzams, ka 2010.gada 31.martā starp Rīgas pilsētas pašvaldību kā iznomātāju un atbildētāju kā nomnieku noslēgts

zemes nomas līgums Nr.RD-10-380-lī, ar kuru atbildētāja lietošanā nodota 940/35074 domājamā daļa no prasītājam piederošā zemesgabala 7910 m2

platībā /adrese/ atbildētājam piederošā dzīvokļa Nr. /adrese/ uzturēšanai. Līguma 3.4.punktā atbildētājs pielīga maksāt nomas maksu 1,5% apmērā no

zemesgabala kadastrālās vērtības gadā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ievērojot pušu noslēgto līgumu un Civillikuma 1587.pantā noteikto pienākumu izpildīt tiesiski noslēgta līguma saistības, prasījums piedzīt no

dzīvokļa īpašnieka nomas maksu par dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala nomu atbilstoši atbildētājam piederošā dzīvokļa īpašuma domājamai daļai

ir pamatots, jo tiesvedības laikā atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecina, ka atbilstoši līgumā pielīgtai saistībai atbildētājs ir veicis nomas

maksas samaksu prasītājam.

[2.3] Saskaņā ar zemesgrāmatu nodalījuma norakstu 2016.gada 10.oktobrī atbildētājam dzēstas īpašuma tiesības uz dzīvokļa Nr. /adrese/

īpašumu, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 2.jūnija lēmumu, kas stājies likumīgā spēkā 2016.gada 27.septembrī.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā, savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma

ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras

dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

No citētās tiesību normas otrās daļas regulējuma tiesa secina, ka arī gadījumos, kad dzīvokļa īpašnieks savas īpašuma tiesības nav reģistrējis

zemesgrāmatā, dzīvokļa īpašnieks – persona, kura valdījumā īpašums atrodas uz īpašuma tiesību pamatojošiem dokumentiem, ir Dzīvokļa īpašuma likuma

subjekts, uz kuru secīgi ir attiecināmi arī likumā noteiktie dzīvokļu īpašnieka tiesības un pienākumi, tostarp pienākums maksāt zemes nomas maksu par

zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes (likuma 10.panta pirmās daļas 5.punkts). Sistēmiski tulkojot minēto

tiesību normu, tiesa atzīst, ka likumā par dzīvokļa īpašnieku atzīstama persona, kas tiesiskā kārtā uz darījuma vai šajā gadījumā uz tiesas lēmuma pamata,

ir ieguvusi īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu.

Minētais izriet no likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 2.,3.panta, kas noteic, ka zemesgrāmatā ir ierakstāmas jau iegūtās

tiesības, kas konkrētā gadījumā iegūtas ar brīdi, kad stājies spēkā tiesas lēmums par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz īpašnieka vārda.

Ņemot vērā, ka tiesas lēmums, uz kura pamata atbildētājam dzēstas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ir stājies likumīgā spēkā 2016.gada

27.septembrī, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība par zemes nomas maksas parāda piedziņu ir apmierināma un no atbildētāja ir piedzenams zemes nomas

maksas parāds par laika periodu līdz 2016.gada 27.septembrim, tas ir, 188,32 EUR apmērā.

[2.4] Vienkāršotas procedūras prasībai ir pievienoti atbildētājam izrakstītie rēķini par zemes nomas maksu:

1) 2014.gada 27.janvāra rēķins Nr. 005932 par zemes nomas maksu par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.martam par

summu 33,88 EUR, kas atbilstoši prasītāja sniegtajai informācijai nav apmaksāts par summu 14,60 EUR;

2) 2014.gada 6.maija rēķins Nr. 024748 par zemes nomu par laika periodu no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 30.jūnijam par summu 33,88

EUR, kas atbilstoši prasītāja sniegtajai informācijai nav apmaksāts par summu 21,79 EUR;

3) 2014.gada 2.jūlija rēķins Nr. 036032 par zemes nomas maksu par laika periodu no 2014.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 30.septembrim, kas

atbilstoši prasītāja sniegtajai informācijai nav apmaksāts par summu 19,90 EUR;

4) 2014.gada 2.oktobra rēķins Nr.051167 par zemes nomas maksu par laika periodu no 2014.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 31.decembrim par

summu 33,88 EUR;

5) 2015.gada 19.februāra rēķins Nr.013172 par zemes nomas maksu par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.martam par

summu 24,81 EUR;

6) 2015.gada 8.aprīļa rēķins Nr. 024512 par zemes nomas maksu par laika periodu no 2015.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 30.jūnijam par summu

24,81 EUR;

7) 2015.gada 1.jūlija rēķins Nr. 041821 par zemes nomas maksu par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.septembrim par

summu 24,81 EUR;

8) 2016.gada 2.jūlija rēķins Nr. 038930 par zemes nomu par laika periodu no 2016.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 30.septembrim par summu 24,81

EUR;

9) 2016.gada 2.oktobra rēķins Nr. 053517 par zemes nomas maksu par laika periodu no 2016.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 10.oktobrim par

summu 2,44 EUR.

Ievērojot spriedumā iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka nomas maksa, kas iekļauta 2016.gada 2.oktobra rēķinā nevar tikt piedzīta no atbildētāja,

savukārt nomas maksa, kas pamatota ar 2016.gada 2.jūlija aprēķinu ir piedzenama par summu 23,72 EUR, tas ir, par laika periodu līdz 2016.gada

27.septembrim un ir aprēķināta sekojoši: 87 dienu nomas periods x 24,81 (rēķinā iekļautā apmaksas summa) /91 (nomas maksa par 91 dienu).

Vadoties no minētā, prasība par nomas maksas parāda piedziņu ir apmierināma daļēji 188,32 EUR apmērā.

[2.5] Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa atzīst prasītāja tiesības par laiku no

sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās pamatsummas,

ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikto, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 70

EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 5,47 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.pantam atbildētājam nosakāms

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 60 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 204.1 , 250.25, 250.27 panta otro

daļu, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas numurs 90011524360, zemes nomas maksas

parādu 188,32 EUR un tiesas izdevumus 75,47 EUR, kopā 263,79 EUR (divi simti sešdesmit trīs euro 79 centi), kas iemaksājami Rīgas pilsētas

pašvaldības, reģistrācijas numurs 90011524360, kontā Nr.LV46RIKO0020300003010, “Luminor Bank” AS Latvijas filiāle.

Noteikt Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas numurs 90011524360, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no piedzītā, bet nesamaksātā pamatparāda.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei termiņu 60 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā, ja pastāv kāds no Civilprocesa

likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese A. Freimane