Court allows small claims action for unpaid debt and penalty under Latvian Civil Law.

Lietas Nr. C33429713

Lietas arhīva Nr. C-4297-13/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2013.gada 21.novembrī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā tiesnese S.Bernharde

izskatīja Rīgā, Lomonosova ielā 10 rakstveida procesā civillietu SIA /Nosaukums/ maza apmēra prasībā pret SIA /Nosaukums/ par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa.

2013.gada 31.jūlijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā – SIA) /Nosaukums/ (turpmāk tekstā– prasītāja) ir cēlusi Rīgas

rajona tiesā maza apmēra prasību pret SIA /Nosaukums/ (turpmāk tekstā– atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 25.oktobrī noslēgts Pirkšanas-pārdošanas līgums Nr.27/2010. Saskaņā ar 2012.gada

17.decembra pavadzīmi Nr.V004401 atbildētājai bija jāsamaksā Ls 91,55 apmērā līdz 2012.gada 22.decembrim. Saskaņā ar

2012.gada 17.decembra pavadzīmi Nr.V004402 atbildētājai bija jāsamaksā Ls 52,31 apmērā līdz 2012.gada 22.decembrim.

Saskaņā ar 2012.gada 17.decembra pavadzīmi Nr.AP649 atbildētājai bija jāsamaksā Ls 65,19 apmērā līdz 2012.gada

23.decembrim. Kā norāda prasītāja parāds nav samaksāts. Saistības piespiedu izpildīšanas tiesvedība lietā Nr.3-12/1202 izbeigta

2013.gada 1.jūlijā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 2002., 2027., 2033.pantu lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu Ls 418,10, kas

sastāv no pamatparāda Ls 209,05 un līgumsoda Ls 209,05, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.

2013.gada 5.augustā atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma

25021.panta otrajā daļānoteiktajam, atbildētājai izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā,

kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25025.panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2013.gada 26.septembrī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida

procesā 2013.gada 21.novembrī. Ņemot vērā to, ka paziņojums atbildētājai nosūtīts uz viņa juridisko adresei, tad saskaņā ar

Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu uzskatāms, ka atbildētājai par lietas izskatīšanu ir paziņots savlaicīgi un likumā

noteiktajā kārtībā.

Bez tam, tiesa atzīst, ka iesniegtie rakstveida pierādījumi prasības pamatošanai un pieteikumā norādītie argumenti ir pietiekami

sprieduma taisīšanai lietā un ņemot vērā to, ka pusēm Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir paziņots par lietas izskatīšanu,

tiesnese nolēma civillietu izskatīt rakstveida procesā uz lietā esošo pierādījumu pamata.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nepastāv strīds par SIA /Nosaukums/ un SIA /Nosaukums/ saistībām. Pušu saistības apliecina lietas materiāliem pievienoti

2012.gada 25.oktobra Pirkšanas-pārdošanas līgums Nr.27/2012, saskaņā ar kuru prasītāja pārdeva un atbildētāja iegādājās preces,

saskaņā ar pavadzīmi, kurā norādīts pārdodamās preces sortiments, daudzums, cenas un kas pēc parakstīšanas uzskatāma par

līguma neatņemamu sastāvdaļu (l.l.14-15).

Saskaņā ar Civillikuma 2002.pantu pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot

zināmu lietu vai tiesību. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 2021.pantu, no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas

prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu atlīdzību.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

No 2012.gada 17.decembra pavadzīmes Nr.V004401 redzams, ka atbildētājai līdz 2012.gada 22.decembrim bija jāsamaksā par

iegādātajām precēm Ls 91,55 apmērā. No 2012.gada 17.decembra pavadzīmes Nr.V004402 redzams, ka atbildētājai līdz

2012.gada 22.decembrim bija jāsamaksā par iegādātajām precēm Ls 52,31 apmērā un no 2012.gada 17.decembra pavadzīmes

Nr.AP649 redzams, ka atbildētājai līdz 2012.gada 23.decembrim bija jāsamaksā par iegādātajām precēm Ls 65,19 apmērā (l.l.16-

18).

Kā norādīja prasītāja un apstrīdējusi atbildētāja, tad atbildētāja nav veikusi samaksu par piestādītiem rēķiniem. Atbilstoši Civillikuma

1838.pantam to, ka samaksa izdarīta jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu Ls 209,05 apmērā.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā,

ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1717.pantā noteikts, ka līgumsodu var pievienot katram

līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar

zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Saskaņā ar Pirkšanas-pārdošanas līguma 3.4.punktu, gadījumā, ja pircējs neveic samaksu saskaņā ar līgumu, pircējs maksā

līgumsodu 1% apmērā no neapmaksātās summas par katru nokavēto dienu, sākot ar pavadzīmē noteikto apmaksas termiņu.

No līgumsoda aprēķina izriet, ka līgumsods kopumā sastāda Ls 390,07 apmērā, taču prasītāja ir samazinājusi to līdz pamatparāda

apmēram.

Ņemot vērā, ka atbildētāja nav apmaksājusi parādu par iegādātājām precēm, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi tiesības saņemt arī

līgumsodu.

Civilprocesa likuma 33. panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts un 6.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu

un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu[..]

Ievērojot minētās tiesību normas un prasības materiāliem pievienotos maksājuma apliecinošus dokumentus, no atbildētājas par labu

prasītājai piedzenami tiesas izdevumi, kas saistīti ar valsts nodevas samaksu Ls 62,72 (l.l.8-9.) un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi Ls 3,30 (l.l.10-11).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš

sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa.

Tiesa, vadoties no Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 250.25.pantiem, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA /Nosaukums/, reģistrācijas Nr./numurs/, par labu SIA /Nosaukums/, reģistrācijas Nr./numurs/, labā parādu Ls 209,05,

līgumsodu Ls 209,05 un tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu Ls 62,72 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, kopā Ls

484,12 (četri simti astoņdesmit četri lati un 12 santīmi).

Spriedumam noteikt termiņu labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese S.Bernharde