Court dismisses taxpayer appeal, upholding tax authority's decision to recover debts based on statutory criteria.

Lietas arhīva Nr. A42-00527-25/46

ECLI:LV:ADRJVTN:2025:0310.A420201524.3.S

Administratīvā rajona tiesa

Valmieras tiesu nams

S P R I E D U

Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2025. gada 10. martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S. Pone,

piedaloties pieteicējas /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Ilmāram Svarinskim,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču rīku, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicējas

/pers. A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2024. gada 24. jūlija lēmuma Nr. 30.4/22.13/2326 atcelšanu. Ar minēto lēmumu pieteicējai noteikts

pienākums atlīdzināt SIA /Nosaukums A/ nokavētos nodokļu maksājumus.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore 2024. gada 4. jūnija pieņēma lēmumu Nr. 30.4/17.23/62901

(turpmāk – sākotnējais lēmums) par SIA /Nosaukums A/ nokavēto nodokļu maksājumu 47 986,79 euro atlīdzināšanu budžetam no pieteicējas.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Pieteicēja sūdzībā norādījusi, ka

sākotnējais lēmums ir nepamatots, jo nav izpildījušies likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5. punktā noteiktie

kritēriji, lai uzsāktu procesu par SIA /Nosaukums A/ nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no pieteicējas. Proti, pieteicējas

SIA /Nosaukums A/ pienākumu pildīšanas pēdējā dienā 2023. gada 20. maijā SIA /Nosaukums A/ nodokļu parāds bija 15 016,53 euro, lēmums par

nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu SIA /Nosaukums A/ ir paziņots 2023. gada 19. jūnijā, t. i., pēc pieteicējas atkāpšanās no SIA /Nosaukums A/

valdes, savukārt likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktā kritērija izpilde ir konstatēta periodā, kad

SIA /Nosaukums A/ nodokļa parāds nepārsniedza 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Ņemot vērā, ka nav izpildījies likuma

„Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktais kritērijs, tad uz pieteicēju nav attiecināms minētā likuma 60. panta pirmās daļas

5. punktā noteiktais kritērijs. Turklāt pastāv iespēja, ka SIA /Nosaukums A/ jaunais dalībnieks iesniegs tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu.

Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, ar Valsts ieņēmumu dienesta 2024. gada 24. jūlija lēmumu Nr. 30.4/22.13/2326 (turpmāk –

pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Pārsūdzētajā lēmumā secināts, ka SIA /Nosaukums A/ saimnieciskie darījumi veikti un tās

nodokļu parāds ir izveidojies tieši pieteicējas kā SIA /Nosaukums A/ valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas laikā, kā arī laikā, kad

SIA /Nosaukums A/ sāka veidoties nodokļu parāds (2022. gada 25. jūlijs) ir atsavināti SIA /Nosaukums A/ aktīvi, pēc kā faktiski arī pārtraukta

saimnieciskās darbības veikšana, jo SIA /Nosaukums A/ atsavināta un likvidēta, nodokļu parādu atgūšanu padarot neiespējamu. Konkrētajā gadījumā

pieteicējas rīcība nodokļu maksājumu neveikšanā vairāku gadu garumā, pildot amata pienākumus, nav bijusi godprātīga. Valdes locekļi ir personas, kas

vislabāk pārzina komercsabiedrības finansiālo stāvokli un var savlaicīgi lemt par komercsabiedrības saistību pienācīgu izpildi. Vienlaikus valdes loceklim ir

jāapzinās sekas, kas izriet no tā, ka nav pildīts likumā noteiktais pienākums ar pienācīgu rūpību vadīt komercsabiedrības ikdienas darbu.

[2] Pieteicēja, nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie

argumenti.

[2.1] SIA /Nosaukums B/ nokavēto nodokļu maksājumu 32 970,26 euro apmērā nevar attiecināt uz jaunu juridisko personu – komercsabiedrību

SIA /Nosaukums A/, minēto nodokļa parādu iekļaujot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas 1. punkta kritērija noteikšanā.

Pārsūdzētajā lēmumā ir norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienests 2022. gada 17. augustā konstatējis, ka SIA /Nosaukums B/ nokavētie nodokļu

maksājumi ir 31 587,53 euro, kas atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas 1. punktam jau 2022. gada 17. augustā

pārsniedz tā brīža 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (uz to brīdi 25 000 euro). 2022. gada 30. septembrī pieņemts lēmums

par nokavēto nodokļu/nodevu parāda piedziņu. Tomēr pārsūdzētajā lēmumā nav norādīts, kad tika sastādīts akts par piedziņas neiespējamību no

SIA /Nosaukums B/. Pie minētajiem apstākļiem jau laika periodā no 2022. gada septembra līdz 2022. gada decembrim bija iestājies likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmajā daļā noteiktais nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas pamats no SIA /Nosaukums B/ valdes locekļa

jeb pieteicējas.

[2.2] Konkrētā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests piemērojis Komerclikuma 20. panta pirmās daļas regulējumu un konstatējis SIA /Nosaukums

B/ pārēju uz SIA /Nosaukums A/, par to nosūtot brīdinājumu Nr. 30.4/17.23/41792 2023. gada 10. maijā, kas ir septiņus mēnešus pēc tam, kad ir

pieņemts lēmums par SIA /Nosaukums B/ nokavēto nodokļu parāda piedziņu. Pie šādiem apstākļiem pārkāpts Administratīvā procesa likuma 8. pantā

noteiktais tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips, jo nokavēto nodokļu piedziņa bija jāuzsāk brīdī, kad iestājās likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 60. panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji. Novilcinot apstākļu noskaidrošanu un mākslīgi uzaudzējot soda procentus, ir radītas nelabvēlīgas

sekas pieteicējai.

[2.3] Pārsūdzētais lēmums neatbilst vienlīdzības principam, jo faktiski pastāvot vienādiem apstākļiem, kad konstatējot nokavēto nodokļu parādu,

tas netiek atgūts likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. un 61. pantā noteiktajā kārtībā, bet tā atgūšana tiek novilcināta, lai apvienotu divu dažādu

juridisko personu nenomaksāto nodokļu kopumu.

[3] Valsts ieņēmumu dienests rakstveida paskaidrojumā lūdz pieteikumu noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā ietverto argumentāciju,

papildus norādot turpmāk minētos apsvērumus.

[3.1] Laikā no 2022. gada 24. marta līdz 2022. gada 5. septembrim ir notikusi SIA /Nosaukums B/ uzņēmuma pāreja uz SIA /Nosaukums A/.

SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums A/ savstarpēji veikto darbību rezultātā nodokļu parāda iekasēšana no SIA /Nosaukums B/ nav bijusi

iespējama. Proti, tā vietā, lai SIA /Nosaukums B/ veiktu darbības nodokļu parāda nomaksai un turpinātu komercdarbību, tās saimnieciskā darbība

pakāpeniski tika pārcelta uz SIA /Nosaukums A/, tādējādi nodrošinot saimnieciskās darbības turpmāku funkcionēšanu jaunās komercsabiedrības

veidolā.

SIA /Nosaukums A/ ir uzskatāma par SIA /Nosaukums B/ uzņēmuma pārņēmēju Komerclikuma 20. panta pirmās daļas izpratnē.

Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās

daļas saistībām. No minētās normas izriet, ka tā aizsargā kreditoru intereses un mazina viņu risku, nosakot, ka kreditors iegūst prasījuma tiesības pret

ieguvēju, vienlaikus saglabājot prasījuma tiesības arī pret atsavinātāju.

No iegūšanas brīža uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas ieguvējs uzskatāms par uzņēmumā ietilpstošu saistību pārņēmēju un atbild kreditoriem gan

par visām tām saistībām, kuras uzņēmumā ir bijušas līdz pārejas brīdim, gan arī par tām, kuras nodibinātas pēc pārejas.

Ievērojot minēto, SIA /Nosaukums B/ nokavēto nodokļu maksājumu parāds pārejas rezultātā ir attiecināms uz SIA /Nosaukums A/.

[3.2] SIA /Nosaukums A/ valdes locekle no 2022. gada 24. marta līdz 2023. gada 20. maijam bija pieteicēja un viņas amata pienākumu pildīšanas

laikā no 2022. gada 25. jūlija sāka veidoties SIA /Nosaukums A/ nokavētie nodokļu maksājumi, kas 2023. gada 15. jūnijā pārsniedza 50 Latvijas

Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (2024. gadā minimālā mēneša darba alga ir 700 euro, tādējādi 50 Latvijas Republikā noteikto

minimālo mēnešalgu kopsumma ir 35 000 euro).

Pieteicēja no 2021. gada 4. augusta līdz 2022. gada 12. septembrim arī bija SIA /Nosaukums B/ vienīgā amatpersona – valdes locekle.

Lietā konstatētie apstākļi apstiprina, ka komercsabiedrības nodokļu parāds ir izveidojies tieši pieteicējas kā SIA /Nosaukums A/ (t.sk. no

SIA /Nosaukums B/ pārņemtos nodokļu parādus) valdes locekles amata pienākumu pildīšanas laikā, kā arī aktīvi atsavināti pēc nodokļu parāda

izveidošanās, pēc kā faktiski arī pārtraukta saimnieciskās darbības veikšana, nodokļu parādu atgūšanu padarot praktiski neiespējamu.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmo daļu Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atbildību par

juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem uzlikt valdes loceklim.

[4] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, minot pieteikumā norādītos argumentus.

Tiesas sēdē atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve pieteicējas pieteikumu neatzina, minot

pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumā ietvertos argumentus.

Motīvu daļa

[5] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējai kā bijušajai SIA /Nosaukums A/ amatpersonai ir pienākums atlīdzināt komercsabiedrības nokavētos

nodokļu maksājumus 47 986,79 euro apmērā.

[6] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmajā daļā noteikts, ka dienestam ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas

nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie

nodokļu maksājumi ir izveidojušies, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie kritēriji:

1) nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;

2) lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai;

3) ir konstatēts, ka pēc tam, kad pieņemts lēmums par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, nosūtīts paziņojums par datu atbilstības pārbaudes laikā

konstatētajām konkrētajām neatbilstībām starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, noformēts

tematiskās pārbaudes akts, ja tematiskās pārbaudes laikā konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī pēc

nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi sev piederošos aktīvus un valdes locekļa darbības vai bezdarbības rezultātā

nav pilnā apmērā veikti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi likumā noteiktajos termiņos;

4) ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību;

5) juridiskā persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Ja ir konstatēti iepriekš minētie kritēriji, Valsts ieņēmumu dienests triju mēnešu laikā no akta par piedziņas neiespējamību sastādīšanas dienas

rakstveidā brīdina juridisko personu un valdes locekli, kura pilnvaru laikā nokavētie nodokļu maksājumi izveidojušies, par to, ka tiek uzsākts process par

juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no attiecīgā juridiskās personas valdes locekļa. Brīdinājumā norāda periodu,

par kādu iesniedzami pierādījumi saskaņā ar šā likuma 61. panta trešo daļu.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 61. panta trešo daļu, ja pastāv objektīvi iemesli maksātnespējas procesa pieteikuma

neiesniegšanai tiesā, kā arī pierādījumi tam, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskās personas aktīvu atsavināšana atbilst

ekonomiskajai būtībai, vai ir pierādījumi, kas apliecina, ka valdes loceklis nav atbildīgs par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu

izveidošanos un juridiskās personas aktīvu atsavināšanu (valdes locekļu pienākumu sadalījums, attaisnojoši iemesli u.tml.), valdes loceklis viena mēneša

laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas dienas informē Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot par periodu no dienas, kad

nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, līdz akta par piedziņas neiespējamību

sastādīšanas dienai, bet ne vairāk kā par viena gada periodu, minētajā tiesību normā noteiktos dokumentus.

Iegūstot minēto informāciju saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 61. panta sesto daļu, Valsts ieņēmumu dienests Administratīvā

procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu vai informē valdes locekli par to, ka process par

valdes locekļu atbildību par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam tiek izbeigts.

No minētā izriet, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem valdes locekļiem paredzēta tikai gadījumos, kad izpildās

likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmajā daļā precīzi definētie, specifiskie kritēriji (Satversmes tiesas 2016. gada 15. novembra

sprieduma lietā Nr. 2015-25-01 19.1. apakšpunkts).

[7] No lietas materiāliem konstatējams un lietā nav strīda par to, ka SIA /Nosaukums A/ reģistrēta 2022. gada 24. martā un laika posmā no

2022. gada 24. marta līdz 2023. gada 20. maijam pieteicēja bija SIA /Nosaukums A/ amatpersona – valdes locekle (vienīgā amatpersona) (lietas 92.–

94. lapa).

2020. gada 5. februārī reģistrēta komercsabiedrība SIA /Nosaukums B/, kura vienīgā kapitāla daļu īpašniece un vienīgā amatpersona ar

pārstāvības tiesībām (valdes locekle) laika posmā no 2021. gada 2. augusta līdz 2022. gada 25. augustam ir pieteicēja, bet laika posmā no 2021. gada

4. augusta līdz 2022. gada 12. septembrim vienīgā amatpersona ir pieteicēja.

[8] Valsts ieņēmumu dienests 2023. gada 15. jūnijā pieņēmis lēmumu Nr. 30.4/17.23/53451 par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, kas

SIA /Nosaukums A/ paziņots 2023. gada 19. jūnijā (lietas 56.–60. lapa). Ar minēto lēmumu Valsts ieņēmumu dienests, konstatējot, ka laika periodā no

2022. gada 24. marta līdz 2022. gada 5. septembrim ir notikusi SIA /Nosaukums B/ uzņēmuma pāreja uz SIA /Nosaukums A/, pamatojoties uz likuma

„Par nodokļiem un nodevām” 26. panta pirmo un trešo daļu, nolemts piedzīt no SIA /Nosaukums A/ nokavētos SIA /Nosaukums B/ nodokļu

maksājumus 32 970,26 euro un ar to piedziņu saistītos izdevumus.

Tātad Valsts ieņēmumu dienests ar minēto lēmumu ir konstatējis, ka laika periodā no 2022. gada 24. marta līdz 2022. gada 5. septembrim, kad

pieteicēja vienlaicīgi ir gan SIA /Nosaukums B/, gan SIA /Nosaukums A/ īpašniece un vienīgā amatpersona, ir notikusi SIA /Nosaukums B/ uzņēmuma

pāreja uz SIA /Nosaukums A/.

Valsts ieņēmumu dienesta 2023. gada 15. jūnija lēmumu Nr. 30.4/17.23/53451 SIA /Nosaukums A/ pieteicēja nav apstrīdējusi.

Atbilstoši Civillikuma 1402. pantam saistības, kas rodas no uzņēmuma pārejas, nodibinās uz likuma pamata ar brīdi, kad tiek konstatēta uzņēmuma

pāreja (Senāta 2017. gada 15. decembra SKC-330/2017 (C10084013) 5.3. punkts). Proti, Komerclikuma 20. panta ietvertās saistības tiek

nodibinātas, pamatojoties uz likumu, tajā brīdī, kad faktiski ir veikta uzņēmuma pāreja.

Ņemot vērā Valsts ieņēmuma dienesta konstatēto, ka SIA /Nosaukums B/ uzņēmuma pāreja uz SIA /Nosaukums A/ ir notikusi līdz 2022. gada

5. septembrim, no 2022. gada 5. septembra SIA /Nosaukums A/ ir atbildīga par SIA /Nosaukums B/ saistībām.

Minētajā lēmumā norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienests 2023. gada 10. maijā izdevis brīdinājumu Nr. 30.4/17.23/41792, ar kuru

SIA /Nosaukums A/ aicināta divu nedēļu laikā veikt parādnieka SIA /Nosaukums B/ nodokļu saistību samaksu, jo SIA /Nosaukums B/ izveidojušies

nodokļu parādi (par ko Valsts ieņēmumu dienests 2022. gada 30. septembrī pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīdus

kārtībā), kas 2023. gada 9. maijā bija 32 970,26 euro (pamatparāds 27 777,43 euro un nokavējuma nauda 5 192,83 euro), bet laikā no 2022. gada

24. marta līdz 2022. gada 5. septembrim ir notikusi SIA /Nosaukums B/ uzņēmuma pāreja uz SIA /Nosaukums A/. Brīdinājums nosūtīts

SIA /Nosaukums A/ 2023. gada 11. maijā, tas ir laikā, kad SIA /Nosaukums A/ amatpersona vēl bija pieteicēja un pieteicēja pēc Valsts ieņēmumu

dienesta rīcībā esošās informācijas ar to ir iepazinusies 2023. gada 11. maijā.

Attiecībā par pieteicējas izteiktajiem iebildumiem par minētā brīdinājuma novēlotu izdošanu (7 mēnešu pēc lēmuma pieņemšanas par

SIA /Nosaukums B/ nokavēto nodokļu parāda piedziņas) norādāms, ka šie iebildumi vērtējami Valsts ieņēmumu dienesta 2023. gada 15. jūnija lēmuma

Nr. 30.4/17.23/53451 tiesiskuma izvērtējuma ietvaros, taču minētais lēmums ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, proti, tā tiesiskums nav

pārvērtējams izskatāmās lietas ietvaros.

[9] Pieteicējas pēdējā SIA /Nosaukums A/ amata pildīšanas dienā 2023. gada 20. maijā SIA /Nosaukums A/ nokavēto nodokļu maksājumu

parāds bija 15 016,53 euro. par ko lietā nav strīda. Šis nokavēto nodokļu maksājumu parāds SIA /Nosaukums A/ bija izveidojies atbilstoši

SIA /Nosaukums A/ iesniegtajām deklarācijām un ziņojumiem, normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un apmēros neveicot nodokļu maksājumus.

Ņemot vērā, ka laikā no 2022. gada 24. marta līdz 2022. gada 5. septembrim (pieteicējas amata pilnvaru laikā) notika SIA /Nosaukums B/

uzņēmuma pāreja uz SIA /Nosaukums A/, kas noslēgusies 2022. gada 5. septembrī, bet, pārņemot SIA /Nosaukums B/ uzņēmumu, SIA /Nosaukums

A/ atbilstoši Komeclikuma 20. pantam pārņēma arī visas tā saistības, pieteicējas pēdējā SIA /Nosaukums A/ amata pildīšanas dienā 2023. gada

20. maijā SIA /Nosaukums A/ nokavēto nodokļu maksājumu parādu veidoja arī SIA /Nosaukums B/ saistības, tostarp nodokļu saistības.

No Valsts ieņēmumu dienesta 2022. gada 30. septembra lēmuma Nr. 30.4/17.20.2/83277 konstatējams, ka SIA /Nosaukums B/ nodokļu

maksājumu pamatparāds 2022. gada 29. septembrī bija 27 777,43 euro, nokavējuma nauda – 1 675,45 euro. 2023. gada 10. maijā SIA /Nosaukums

B/ nokavēto nodokļu maksājumu nokavējuma nauda bija jau 4 775,78, līdz ar to kopējā no SIA /Nosaukums B/ pārņemto saistību nokavēto nodokļu

maksājumu summa bija 32 553,21 euro (Valsts ieņēmumu dienesta 2023. gada 10. maija brīdinājums).

[10] Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā

darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2. punktu redakcijā, kas bija spēkā laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz

2023. gada 31. decembrim, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros 2023. gadā bija 620 euro. Likuma „Par nodokļiem un nodevām”

60. panta pirmās daļas 1. punktā minētās 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsumma 2023. gadā bija 31 000 euro.

Tātad SIA /Nosaukums A/ nokavēto nodokļu maksājumu summa pieteicējas pēdējā amata pildīšanas dienā 2023. gada 20. maijā pārsniedza

50 Latvijas Republikā 2023. gada noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Līdz ar to atzīstams, ka, Valsts ieņēmumu dienestam uzsākot procesu par

SIA /Nosaukums A/ nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no pieteicējas, bija izpildījies likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta

pirmās daļas 1. punkta kritērijs.

[11] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktais priekšnosacījuma procesa uzsākšanai par nokavēto

nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no amatpersonas izpildei nepieciešams konstatēt, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir

paziņots juridiskajai personai. Kā pamatoti norādīts pārsūdzētajā lēmumā, šajā kritērijā nav konkretizēts laiks, līdz kuram juridiskajai personai jābūt

paziņotam par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, tostarp nav izvirzīta prasība, ka lēmumam par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu būtu jābūt

paziņotam tieši amatpersonas, kuras laikā izveidojies nodokļu maksājumu parāds, pilnvaru pildīšanas laikā. Līdz ar to secināms, ka lēmumam par

nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu būtu jābūt paziņotam līdz procesa uzsākšanai par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no

amatpersonas.

Kā konstatēts šā sprieduma 8. punktā, Valsts ieņēmumu dienests 2023. gada 15. jūnija pieņēma lēmumu Nr. 30.4/17.23/53451 par

SIA /Nosaukums B/ nokavēto nodokļu maksājumu 32 970,26 euro piedziņu no SIA /Nosaukums A/ (lietas 56.–60. lapa). Minētais lēmums paziņots

SIA /Nosaukums A/ 2023. gada 19. jūnijā (nosūtīts 2023. gada 15. jūnijā, Paziņošanas likuma 9. panta trešā daļa, likuma „Par nodokļiem un nodevām”

7.2 panta otrā daļa).

Minētais lēmums par SIA /Nosaukums A/ nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemts tikai attiecībā par nokavētajiem nodokļu maksājumiem,

kurus SIA /Nosaukums A/ pārņēmusi no SIA /Nosaukums B/ uzņēmuma pārejas rezultātā, neietverot nokavēto nodokļu maksājumu daļu, kas

SIA /Nosaukums A/ izveidojusies tās deklarēto nodokļu savlaicīgas nesamaksāšanas rezultātā. Tomēr nokavēto nodokļu maksājumu summa, par kuras

piedziņu pieņemts Valsts ieņēmumu dienesta 2023. gada 15. jūnija lēmums Nr. 30.4/17.23/53451, pārsniedz 50 Latvijas Republikā 2023. gadā noteikto

minimālo mēnešalgu kopsummu. Līdz ar to atzīstams, ka ir izpildījies arī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktais

kritērijs.

[12] Lai atzītu, ka ir izpildījies likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktais kritērijs, izskatāmajā

gadījumā nepieciešams konstatēt, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās SIA /Nosaukums A/ ir atsavinājusi tai piederošos aktīvus un valdes

locekļa darbības vai bezdarbības rezultātā nav pilnā apmērā veikti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi likumā noteiktajos termiņos.

Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis un lietā nav strīda par to, ka nokavētie nodokļu maksājumi SIA /Nosaukums A/ izveidojušies kopš

2022. gada 25. jūlija. Turklāt Valsts ieņēmumu dienests konstatējis, ka laikā, kad pieteicēja bija SIA /Nosaukums B/ amatpersona un SIA /Nosaukums

A/ amatpersona, aprēķinātie un deklarācijās un ziņojumos norādītie nodokļu maksājumi valsts budžetā vispār netika veikti.

Sākoties sabiedrības finansiālajām grūtībām, viens no valdes locekļu pienākumiem ir nodrošināt parādnieka aktīvu saglabāšanu, lai būtu iespējams

maksimāli apmierināt kreditoru prasījumus (Senāta 2018. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. SKC-291/2018 (C26097912) 10. punkts).

Attiecībā par SIA /Nosaukums A/ aktīvu atsavināšanu pārsūdzētajā lēmumā konstatēts, ka no 2022. gada 26. septembra līdz 2023. gada

5. aprīlim izņemta skaidrā nauda 2 845 euro, kuru izlietošana komercsabiedrības saimnieciskās darbības nodrošināšanai nav konstatējama. Minēto faktu

apliecina lietā iesniegtais AS /Nosaukums C/ norēķinu konta pārskats par periodu no 2022. gada 1. jūnija līdz 2023. gada 9. maijam (lietas 25.–

28. lapa). Tādējādi laika posmā, kad sāka veidoties SIA /Nosaukums A/ nodokļu parāds, ir atsavināti komercsabiedrības aktīvi (naudas līdzekļi kā

finanšu aktīvi, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. panta pirmās daļas 6. punkts). Turklāt laikā, kad veikta naudas līdzekļu izmaksa no

norēķinu konta, komercsabiedrība nav pildījusi nodokļu saistības, kuru izpildes termiņš bija iestājies.

Ievērojot minēto, secināms, ka ir izpildījies likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas 3. punkta kritērijs, proti, ir konstatējama

komercsabiedrības aktīvu atsavināšana un nodoms neveikt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu.

[13] Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajam kritērijam, administratīvā procesa uzsākšana par

juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad

attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies, ir pieļaujama tikai tad, ja nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa no juridiskās personas nav

iespējama, ko apliecina akts par piedziņas neiespējamību.

No lietas materiāliem konstatējams, ka 2023. gada 25. oktobrī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona, veicot SIA /Nosaukums A/ nokavēto

nodokļu maksājumu piedziņu, konstatējusi, ka SIA /Nosaukums A/ nav mantas, uz ko varētu vērst piedziņu, tādēļ secināts, ka nokavēto nodokļu

maksājumu piedziņa no SIA /Nosaukums A/ nav iespējama, par ko 2023. gada 25. oktobrī sastādīts Akts par piedziņas neiespējamību

Nr. 30.4/17.22/90855 (lietas 29. lapa).

Līdz ar to atzīstams, ka izskatāmajā gadījumā ir izpildījies arī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktais

kritērijs.

[14] Par pieteicējas argumentu, ka pārsūdzētajā lēmumā Valsts ieņēmumu dienests nav konstatējis, ka būtu sastādīts akts par SIA /Nosaukums B/

parāda piedziņas neiespējamību no SIA /Nosaukums B/, norādāms, ka pārsūdzētais lēmums ir pieņemts par SIA /Nosaukums A/ nokavēto nodokļu

maksājumu atlīdzināšanu no pieteicējas. Kā konstatēts šā sprieduma 8. punktā, no brīža, kad noslēdzās SIA /Nosaukums B/ uzņēmuma pāreja uz

SIA /Nosaukums A/, tas ir, no 2022. gada 5. septembra, SIA /Nosaukums A/ atbilstoši Civillikuma 1402. pantam un Komerclikuma 20. pantam ir

atbildīga par SIA /Nosaukums B/ saistībām. SIA /Nosaukums B/ uzņēmuma pāreja uz SIA „/Nosaukums A/ konstatēta ar spēkā stājušos Valsts

ieņēmuma dienesta lēmumu, kura tiesiskums nav pārbaudāms izskatāmās lietas ietvaros. Savukārt SIA /Nosaukums A/ pārņemtā SIA /Nosaukums B/

nodokļu maksājuma parāda piedziņas neiespējamība ir konstatēta iepriekš aplūkotajā 2023. gada 25. oktobra aktā par piedziņas neiespējamību

Nr. 30.4/17.22/90855.

Tādēļ likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktā kritērija konstatēšanai Valsts ieņēmumu dienestam nebija

nepieciešams atsevišķi vērtēt šā kritērija izpildi attiecībā par SIA /Nosaukums B/, kura uzņēmuma pāreja uz SIA /Nosaukums A/ notikusi jau laika

posmā līdz 2022. gada 5. septembrim.

[15] No Tiesu informatīvās sistēmas datiem konstatējams, ka SIA /Nosaukums A/ nav iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu, par ko lietā

nav strīda. Tādējādi ir konstatējams arī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktais priekšnosacījums administratīvā

procesa uzsākšanai SIA /Nosaukums A/ nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanai no pieteicējas.

[16] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā ir izpildījušies visi likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās

daļas kritēriji procesa veikšanai par SIA /Nosaukums A/ nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no pieteicējas.

Izvērtējot pārsūdzēto lēmumu kopumā un kopsakarā ar lietas materiāliem, atzīstams, ka, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, ir ievērotas arī pārējās šā

sprieduma 6. punktā aplūkotās likuma „Par nodokļiem un nodevām” 61. panta tiesību normu prasības. Līdz ar to pārsūdzētais lēmums atzīstams par

tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. pantu un 289.–291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2024. gada 24. jūlija lēmuma Nr. 30.4/22.13/2326 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Tiesnese S. Pone