Legislator Case Law & Legislation
C30600814 / C-0497-17 AI generated

Court dismisses claim to void a support agreement due to deceased donor's mental incapacity at signing.

Case Number C30600814 / C-0497-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's request to declare a support agreement void, ruling that the deceased donor's mental state at the time of signing invalidated the agreement. Although medical records showed the donor was under the influence of narcotic and psychotropic substances, the court found no evidence he lacked the capacity to understand the contract's content or consequences. Consequently, the court held that the donor's intent was not impaired to the extent required to void the agreement.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law Section 1665; Civil Law Section 1666: A support agreement is voidable only if the donor lacked the capacity to understand its content and legal consequences at the time of signing due to mental illness or substance influence.

Keywords

AI generated
support agreement validity mental capacity assessment narcotic substance influence inheritance rights dispute notarial act validity

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Section 1665
Civil Law Section 1666
Civil Procedure Law Section 140
Civil Procedure Law Section 8
Civil Procedure Law Section 9
Civil Procedure Law Section 193
Civil Procedure Law Section 194
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C30600814

Lietvedības Nr. C0497-17/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 30.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ilona Rūķe

ar sekretāri Viju Bergmani,

piedaloties prasītājas pārstāvei Elizabetei Brukslei,

atbildētājas pārstāvim Robertam Eglītim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, 2017. gada 16.martā civillietu /pers. D/ prasībā pret /pers. E/ par uztura līguma atzīšanu par

spēkā neesošu.

Aprakstošā daļa.

2014. gada 15.jūlijā /pers. D/ (turpmāk prasītāja) iesniegusi tiesā prasību pret /pers. E/ (turpmāk atbildētāja) par uztura līguma

atzīšanu par spēkā neesošu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013. gada 13. decembrī Rīgā, Hipokrāta ielā 2, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā sastādīts

Uztura līguma akts starp prasītājas tēvu /pers. G/ un viņa laulāto, atbildētāju /pers. E/.

Prasītāja pēc tēva nāves 14.01.2014. devās pie notāra mantojuma lietas uzsākšanai. Notārs informējis, ka mantojuma atstājējam piederoša manta

nav konstatēta.

Prasītājai bija zināms, ka mantojuma atstājējam piederēja nekustamais īpašums - dzīvoklis /adrese/. Iepazīstoties ar Zemesgrāmatu nodalījuma

norakstu konstatējusi, ka īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodalījumā nr./numurs/uz atbildētājas

vārda uz neilgi pirms tēva nāves noslēgtā uztura līguma akta pamata. Prasītāja uzskata, ka 2013. gada 13. decembrī starp atbildētāju un viņas mirušo

tēvu noslēgtais Uztura līgums ir atceļams. /pers. G/ SIA “Rīgas Austrumu klīniskā slimnīca” saņēma medicīnisko palīdzību stacionāra “Gaiļezers” 7.

nodaļā no 13.11.2013. līdz 22.11.2013. un tika izrakstīts ar diagnozēm: ?A prostatae ar MTS skeleta kaulos, multipla kraniāla neiropātija (n. trigeminus

dextra, n. facialis dextra, n. hipoglossus dextra, n. glossopharyngeus sinistra), jauktas ģenēzes encefalopātija (dismetabola, paraneoplastiska, vaskulāra),

primāra arterial hipertensija II ar augstu risku, kā arī ārstējās 8. nodaļā no 24.11.2013. līdz 20.12.2013. un tika izrakstīts ar diagnozi: CA prostatae IV

T3N2M1G3+4, metastāzes skeleta kaulos, sāpju sindroms, labās puses pleinonefrīts. HNS. Kanceromatoza un urēmiska intoksikācija, labās nieres un

aknu cistas, primāra arteriālā hipertensija 2. pakāpe. Saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības pavadlapā sniegto informāciju 13.11.2013. /pers.

G/ uz NMP izsaukšanas brīdi bija grūtības runāt, sūdzības par nejūtīgu mēli un labās puses žokli, galvassāpes. SIA “Austrumu klīniskā slimnīca”

stacionāra “Gaiļezers” stacionārā pacienta medicīniskās kartes nr. /numurs/Narkotiku reģistrācijas lapā veiktie ieraksti liecina, ka /pers. G/ kopš

15.11.2013. regulāri saņēma narkotiskās vielas sāpju sindroma mazināšanas nolūkā.?

Pastāvot šādiem apstākļiem Prasītāja uzskata, ka mirušajam ne tikai bija fiziski traucētas runas funkcijas, bet bija ierobežota rīcībspēja, tajā skaitā

spriestspēja un spēja formulēt un izteikt savu gribu. Atrodoties narkotisko vielu ietekmē, kā arī pastāvot kanceromatozai un urogēnai intoksikācijai, /pers.

G/ nebija saprotamas savas rīcības sekas, kas konkrētajā gadījumā izpaužas kā darījuma slēgšana atsavinot nekustamo īpašumu.

Starp Prasītāju un /pers. G/ pastāvēja ciešas, mīlestības pilnas vecāku -bērnu attiecības. Prasītāja bija mantojuma atstājēja vienīgā meita. Prasītāja

uzturēja kontaktus ar tēvu, tiekoties katru reizi pēc atgriešanās no komandējuma.

Pastāvot šādiem apstākļiem, /pers. G/ nebūtu rīkojies pretēji Prasītājas interesēm - ar uztura līguma sastādīšanu un īpašuma nonākšanu laulātās

īpašumā atstājis viņu bez iespējas mantot.

Uztura līguma 3.1. punkts paredz Atbildētājas apņemšanos dot uzturu 50,- LVL apmērā katru mēnesi līguma darbības laikā, kā arī segt izdevumus,

kas saistīti ar elektroenerģijas patēriņu un komunālajiem maksājumiem, gādāt par apkopšanu vecuma nespēka gadījumā, medicīnisko aprūpi.

Uztura līgums pēc savas būtības ir reāllīgums un galvenokārt paredz konkrētu darbību veikšanu, rūpju izrādīšanu, ilgstošu pienākumu pildīšanu. Šajā

konkrētajā gadījumā - uztura došanu, mitekļa izdevumu segšanu, apkopšanu vecuma nespēka gadījumā un medicīnisko aprūpi.

Atbildētājai bija skaidri zināms un saprotams /pers. G/ veselības stāvoklis, un konkrēti fakts, ka viņa dzīve pēc līguma noslēgšanas ilgs ne vairāk kā

dažus mēnešus. Tāpat Atbildētājai bija zināma diagnoze un fakts, ka slimība progresē ļoti strauji un neatgriezeniski. Pastāvot šādām diagnozēm nav

iespējama ilgstoša kopšana un rūpju sniegšana. Prasītāja uzskata, ka 2013.gada 13. decembrī noslēgtais uztura līgums noslēgts aiz maldības, jo

Atbildētāja ar savām darbībām maldināja /pers. G/, kurš viņai kā laulātājai pilnībā uzticējās un pastāvot iepriekš minētājām diagnozēm un narkotisko vielu

terapijai, nevarēja saprast notiekošo darbību būtību un secīgi juridiskās sekas - nekustamā īpašuma pāreju laulātās īpašumā un to, ka viņa nāves gadījumā

viņam nepastāvētu nekāda manta.

Atbildētāja nekavējoties pēc uztura līguma akta sastādīšanas 17.12.2013. iesniedza Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļai vienlaicīgi ar uztura

līguma aktu sastādīto Nostiprinājuma lūgumu par jaunas tiesības nostiprināšanu un īpašuma tiesības Atbildētājai ar Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas

tiesneses Ilgas Neimanes 20.12.2013. lēmumu, žurnāls nr. /numurs/, tika reģistrētas jau 20.12.2013., tātad tikai 11 dienas pirms /pers. G/ nāves.

Prasības pieteikuma papildinājumos prasītāja norādījusi, ka Prasītājas ieskatā Atbildētāja ir rīkojusies negodprātīgi, ļaunā ticībā, pretēji labiem

tikumiem, jo īpaši ievērojot to, ka lietā esošie pierādījumi (Skype sarakste) liecina, ka Atbildētājai bija skaidri zināms /pers. G/ veselības stāvoklis ilgi

pirms uztura līguma noslēgšanas.

Prasītāja uzskata 2013. gada 13. decembrī starp Atbildētāju un mirušo /pers. G/ noslēgto Uztura līgumu par atceļamu sekojošu papildus

apsvērumu dēļ:

Atbildētājai bija zināma /pers. G/ diagnoze pēc izrakstīšanas no stacionāra. Civillikuma 1405. pants paredz, ka tiesisku darījumu nedrīkst taisīt

personas, kurām nav tiesībspējas vai rīcībspējas. Savukārt Civillikuma 1413. pants paredz, ka par saistību priekšmetu var būt tikai, kas iespējams.

Atbildētājai noslēdzot uztura līgumu par uztura sniegšanu ar personu, kura atrodas smagā un neizdziedināmā veselības stāvoklī, bija zināms, ka šo līgumu

izpildīt faktiski nebūs iespējams. Prasītājas ieskatā tādēļ noslēgtais līgums atzīstams par prettiesisku un ir atceļams.

Prasītāja pamato savu prasību ar Civillikuma 1. pantu, kas nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības, Civillikuma

1415. pantu, kas nosaka, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērta uz to, lai

apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā .

Prasītājas ieskatā Atbildētāja ir rīkojusies pretēji labiem tikumiem, jo Atbildētājai bija zināms, ka starp Prasītāju un mirušo /pers. G/ pastāvēja

ciešas, mīlestības pilnas vecāku-bērnu attiecības, Prasītāja bija mantojuma atstājēja vienīgā meita. Prasītāja uzturēja kontaktus ar tēvu tiekoties katru reizi

pēc atgriešanās no komandējuma, kopīgi svinēja ģimenes svētkus, apmeklēja tēvu slimnīcā.

Prasītājas ieskatā uztura līgums tika noslēgts nolūkā apiet Prasītājas mantošanas tiesības , lai apietu likumu un tādēļ noslēgtais uztura līguma

atzīstams par prettiesiku un ir atceļams.

Uztura līgums pēc savas būtības ir reāllīgums un galvenokārt paredz konkrētu darbību veikšanu, rūpju izrādīšanu, ilgstošu pienākumu pildīšanu. Šajā

konkrētajā gadījumā - uztura došanu, mitekļa izdevumu segšanu, apkopšanu vecuma nespēka gadījumā un medicīnisko aprūpi.

Prasītājas ieskatā ir pārkāptas visai sabiedrībai kopumā pastāvošās vērtības un noteikumi. Ir vispārpieņemts fakts, ka indivīdi ar savu darbu un

piepūli rada materiālas vērtības un labklājības pieaugumu. Vecāki rūpējas par saviem bērniem, bieži sastopams, ka jau dzīves laikā vecāki parūpējas par

sava īpašuma nodošanu bērnu nākotnes nodrošināšanai.

Civillikuma mantošanas tiesību pamatprincips par mantojuma dalīšanu paredz neatraidāmo mantinieku institūtu. Prasītāja neapšaubāmi ir

neatraidāmā mantiniece, kura mantotu gan likumiskā ceļā, gan arī gadījumā, ja visa manta ar testamentu būtu novēlēta trešajām personām - kā

neatraidāmā mantiniece.

Uztura līgums kā īpašuma tiesību pārejas pamats ir vienīgais veids, kādā iespējams apiet mantošanas tiesībās pastāvošo neatraidāmā mantinieka

institūtu. Prasītājas ieskatā Atbildētāja ir rīkojusies negodprātīgi, pretēji labiem tikumiem un tādējādi uztura līgums ir prettiesisks un atceļams.

Atbildētāja 2014.gada 22.decembra paskaidrojumos norādījusi, ka uztura līgums parakstīts mēnesi pēc /pers. G/ ārstēšanās stacionārā. Nepiekrīt

prasītājas apgalvojumam, ka vīram bijusi ierobežota rīcībspēja, grūtības formulē viedokli un izteikt gribu. Notāre I.Čeiča, ierodoties slimnīcā pārbaudīja

/pers. G/ identitāti un rīcībspēju. Notārs līgumā atzīmējis, ka /pers. G/ vēlas slēgt līgumu. Tas norāda uz to, ka viņa nebija runas traucējumu, viņš bija

spējīgs brīvi izteikt savu gribu un slēgt līgumu. Nepamatots ir aizrādījums par to, ka nekavējoties pēc Līguma parakstīšanas 2013.gada 17.decembrī

iesniegusi Zemesgrāmatas nodaļā dokumentus ar nolūku reģistrēt īpašuma tiesības uz sava vārdu. Saskaņā ar Līguma nosacījumiem, viņa, atbildētāja

apņēmusies segt izdevumus, saistītus ar elektroenerģijas patēriņu un komunāliem maksājumiem. Līgums uzlicis pienākumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no

tā noslēgšanas reģistrēties kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātājai.

Noliedz prasītājas argumentu par maldināšanu, šo apgalvojumu uzskata par aizvainojumu, jo ar /pers. G/ kopā nodzīvojuši 24 gadus, laulību

reģistrējuši tikai 1999.gadā pēc septiņu gadus kopdzīves. Ar atbildētāju /pers. G/ šī bijusi trešā laulība. No pirmās laulības viņam ir meita /pers. D/.

Laulība ar prasītājas māti bija izbeigta 09.02.1978., kad prasītājai bija 4 gadi. Otrā /pers. G/ laulība ilgusi tikai divus mēnešus. Visu kopdzīves gadus

veltījusi savu mīlestību un uzmanību vīram, pietiekoši pierādot savu uzticību un cieņu, lai viņš objektīvi spriestu, kas un ko šajā dzīvē ir pelnījis. Bērnībā

prasītājai bija liegta iespēja tikties ar tēvu viņas mātes un vecmāmiņas nostājas dēļ. Atbildētājas un /pers. G/ mājās prasītāju redzējusi tikai vienu reizi.

Neatbilst patiesībai prasītājas norāde, ka tikusies ar tēvu pēc katras atgriešanās no komandējuma. Prasītāja vairāk kā 8 gadus pastāvīgi dzīvo un strādā

ārzemēs un ar tēvu viņai nekāda kontakta nebija. Viņa nekad neinteresējās par tēva dzīvi, vēl jo vairāk par viņa veselības stāvokli. Par tēva slimību

atbildētāja prasītājai paziņojusi tad, kad /pers. G/ ievietots slimnīcā. Lēmumu par uztura līguma noslēgšanu /pers. G/ pieņēma personīgi pēc tam, kad viņu

slimnīcā bija apciemojusi prasītāja (lietas lapa 52-53).

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja uz prasības grozījumos norādītā pamata un apstākļiem, paskaidroja, ka sarakste, kas ir

fiksēta ar tiesu izpildītāja Gintera Hmiļevska aktu, liecina, ka Atbildētājai bija skaidri zināms kāds ir /pers. G/ veselības stāvoklis. Sarakstes vairākās

vietās ir redzams, sākot ar 23.novembri, ka iet runa, ka /pers. G/ ir smagas muguras sāpes, vēlāk jau, 15.decembrī, veselības stāvoklis ir krietni

pasliktinājies, vēl pirms tam,19.novembrī, ir runāts, ka veselības stāvoklis ir smags, ir konstatēta onkoloģija, kas ir neatgriezeniska un labs iznākumā nav

gaidāms. Šajā sarakstē ir skaidri saprotams, ka Atbildētājai bija zināms smagais veselības stāvoklis, bija zināms, ka pēc diagnozes fakta konstatēšanas ir

gaidāma /pers. G/ drīza nāve. Eksperts ir konstatējis, ka uztura līguma parakstīšanas brīdī /pers. G/ atradās narkotisko psihotropo vielu ietekmē. Lietojot

šāda veida medikamentus, cilvēks atrodas apreibinošu vielu ietekmē. Pēdējos saņemtajos dokumentos no Rīgas slimnīcas “Bikur Holim” ir apliecinājums,

ka pacients 30.decembrī slimnīcā iestājās galēji smagā stāvoklī, kas ir saistīts ar pamatslimību- priekšdziedzera vēzis. Apziņa bija skaidra, bet viņš bija

kavēts. Ir medicīniskie pierādījumu, kas norāda, ka viņš īsti nevarēja saprast un apzināties savas rīcības sekas, jo atradās narkotisko vielu ietekmē.

Izrakstiem ir pievienotas ziņas no Austrumu slimnīcas “Gaiļezers”, kas vēlreiz apstiprina, ka šāda medicīniskā diagnoze pastāv, ir bijusi narkotisko vielu

lietošana. Prasītāja uzskata, ka mirušajam /pers. G/ nebija pietiekošu spēju izpaust savu gribu un pilnīgi apzināties savas gribas izteikuma sekas.

13.11.2013. neatliekamās palīdzības izsaukšanas brīdī /pers. G/ bija grūtības runāt, bija sūdzības par nejūtīgu mēli, labās puses žokli un galvassāpēm. Tas

arī apliecina, ka viņš nevarēja ne tikai domāt, bet arī skaidri izteikties. Austrumu slimnīcas “Gaiļezers” medicīniskās kartes izraksti liecina, ka kopš

15.11.2013. līdz pat miršanas brīdim tika regulāri saņemtas un lietotas narkotiskās vielas sāpju sindroma mazināšanai. Prasītāja uzskata, ka /pers. G/

nebija saprotamas savas rīcības sekas un viņš nevarēja apzināties kādas sekas iestāsies parakstot nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu. Slēdzot

uztura līgumu, bija jābūt apstāklim- uztura došanai, palīdzība būtu sniedzama ilgstoši. Šajā gadījumā nevar aprobežoties ar divām nedēļām, izņemt uztura

ņēmēju no slimnīcas un nodrošināt aukli, ielikt atpakaļ slimnīcā. Šai uztura došanai būtu bijis jābūt ilgstošai. Prasītāja uzskata, ka Atbildētājai bija

saprotams, ka šī uztura došana nenotiks ilgstoši, jo slimība ir nāvējoša un ir pilnīgi skaidrs, ka drīzumā iestāsies nāve, ka šo uztura līgumu pēc būtības

nebūs reāli izpildīt. Šī uztura līguma 3.1.punktā ir paredzēta apņemšanās dot uzturu 50 Ls (71.14 Eur) apmērā katru mēnesi līguma darbības laikā, kā arī

segt izdevumus, kas saistīti ar komunālajiem maksājumiem, gādāt par apkopšanu vecuma nespēka gadījumā un medicīnisko aprūpi. Šajā gadījumā nevar

runāt par aprūpi vecuma nespēka gadījumā, jo bija skaidrs, ka šāda apkope nemaz pie šādas diagnozes nevar iestāties. Slēdzot līgumu nepastāvēja šis

vecuma nespējas gadījums. Nepatiesi ir norādīts Atbildētājas iesniegtajos paskaidrojumos, ka Prasītāja pastāvīgi dzīvo un strādā ārzemēs. Prasītāja

strādā uz kuģa, atrodas periodiski komandējumos, darba grafiks paredz prombūtni no trīs līdz sešām nedēļām un pēc tam Prasītāja ir Latvijā. Visus

periodus, kad viņa bija Latvijā, devās ciemos pie tēva, piedalījās mājas viesībās, uzturēja komunikāciju, ko pierāda lietas materiāliem pievienotās

fotogrāfijas. Prasītāja ir arī mirušā vienīgais bērns. Līdz ar to ir uzskatāms, ka nevarēja pastāvēt apstākļi, ka mirušais būtu gribējis savu bērnu izstumt no

mantojuma, kas faktiski, slēdzot uztura līgumu, ir vienīgais veids kā ir iespējams atstumt neatraidāmo mantinieku, jo neatraidāmais mantinieks mantotu gan

likumiskā, gan testamentārā mantošanas ceļā. Prasītāja uzskata, ka uztura līgums bija noslēgts ar nolūku viņu izstumt no mantojuma. Prasītāja uzskata, ka

Atbildētāja ar savām darbībām ir maldinājusi /pers. G/ par to, kas tiek parakstīts un kādas ir juridiskās sekas. No lietas materiāliem redzams, ka mirušais

/pers. G/ ļoti uzticējās laulātajai. /pers. G/ paļāvās uz laulātās darbībām, bet nepieņēma patstāvīgu lēmumu, jo pastāvēja iepriekš minētās diagnozes un

narkotisko vielu terapija. Viņš nevarēja saprast notiekošo darbību būtību un juridiskās sekas, ka īpašums pāries laulātās valdījumā un pēc viņa nāves

meita neko nemantos. Zemesgrāmatā redzams, ka Atbildētāja īpašuma nostiprinājums ir ierakstīts /pers. G/ slimības laikā, kas liecina, ka ir bijusi steiga

darījumu nostiprināt. Prasītājas ieskatā šis uztura līgums ir noslēgts ar mērķi izvairīties no mantojuma iestāšanās un šāda rīcība ir pretēja labiem tikumiem.

Atbildētāja ir rīkojusies pretēji labiem tikumiem, jo viņai bija zināms, ka starp mirušo un /pers. D/ pastāvēja ciešas vecāku un bērnu attiecības. Prasītājai

nebija pamats šaubām, ka tēvs viņu vēlas izstumt no mantojuma. Līdz ar ko ir uzskatāms, ka Atbildētāja ir rīkojusies negodprātīgi un pretēji labiem

tikumiem.

Atbildētājas pārstāvis prasību neatzina un paskaidroja, ka notariālais akts noslēgts pieaicinot notāru, vienlaicīgi parakstīts nostiprinājuma lūgums.

Līguma noslēgšanā piedalījās amatpersona, kura ir apveltīta ar speciālām zināšanām par darījuma dalībnieku gribas izpausmi, dalībnieku saprātu un

sapratni par to, ko viņi paraksta. Lietas materiālos ir fakti, ka Atbildētāja sazinājās ar Prasītāju un paziņoja par /pers. G/ slimības stāvokli, ka tēvs ir

slimnīcā, jo meita to nemaz nezināja. Līdz ar to nevar vērtēt Atbildētājas rīcību kā negodprātīgu un mēģinājumu maldināt un novilcināt ziņu nonākšanu līdz

Prasītājai, nolūkā sakārtot mantiskās attiecības. Sastādot uztura līgumu, Atbildētāja norādīja, ka ar mirušo /pers. G/ laulībā nodzīvojusi kopā 24 gadus un

mirušais ir vēlējies, lai šis nekustamais īpašums paliek sievai. /pers. G/ ir apzinājies, ka šis darījums nodrošinās to, ka viņa sieva saņem dzīvokli. Likumā

nav noteikts, ka uztura līgumu sastādot, uztura ņēmējam ir jābūt darba nespējīgam. Tēvam un meitai varēja būt labas attiecības, bet tas neizslēdz tēva

gribu mantojumu atstāt tieši sievai, zinot, ka meita pati sev ir nodrošinājusi dzīvi, strādā labi apmaksātā amatā, jauna gados un vēl ilgstoši spēs sevi uzturēt

pienācīgā līmenī. Līdz ar to nav liegts parūpēties par to, lai kāda manta paliktu vienam konkrētam cilvēkam un tas nenozīmē, ka mirušais nav mīlējis savu

meitu. Šis darījums nekādā veidā nenorāda uz pretlikumību.

Tiesa noklausījusies pušu paskaidrojumus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst prasību par nepamatotu un noraidāmu.

Motīvu daļa

Saskaņā ar 2016. gada 21. decembra prasības pieteikuma grozījumiem, prasītāja prasību pamatojusi ar Civillikuma 1405., 1413. un 1415,pantu,

norādot, ka tiesisku darījumu nedrīkst taisīt personas, kurām nav tiesībspējas vai rīcībspējas. Savukārt Civillikuma 1413. pants paredz, ka par saistību

priekšmetu var būt tikai, kas iespējams. Atbildētājai noslēdzot uztura līgumu par uztura sniegšanu ar personu, kura atrodas smagā un neizdziedināmā

veselības stāvoklī, bija zināms, ka šo līgumu izpildīt faktiski nebūs iespējams. Uztura līgums kā īpašuma tiesību pārejas pamats ir vienīgais veids, kādā

iespējams apiet mantošanas tiesībās pastāvošo neatraidāmā mantinieka institūtu un Prasītājas ieskatā Atbildētāja ir rīkojusies negodprātīgi, pretēji labiem

tikumiem.

Lietā nav strīda, ka 2013. gada 13. decembrī starp atbildētāju /pers. E/ un prasītājas tēvu /pers. G/ uztura līgums noslēgts Rīgas Austrumu

klīniskās universitātes slimnīcā Rīgā, Hipokrāta ielā 2 ( lietas lapa 6).

Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai (Civillikuma 1403.pants). Katrā

tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma (Civillikuma 1404.pants).

Atbilstoši Civillikuma 1427.pantam darījuma dalībnieka gribas izteikums - uz noteiktu tiesisku seku iestāšanos vērsts privāts gribas izpaudums - ir

katra tiesiska darījuma pamatelements.

No Uztura līguma redzams, ka notāre I.Čeiča slimnīcā ieradusies pēc abu pušu lūguma, pārbaudījusi pušu rīcībspēju, izskaidrojusi akta saturu un

nozīmi, akta dalībnieki ar personīgajiem parakstiem apliecinājuši, ka saprot akta saturu un nozīmi, ka akts atbilst viņu gribai, ka notārs ir izskaidrojis

akta būtību un juridiskās sekas, kā arī aktā lietotos terminus un formulējumus. Pie šādiem apstākļiem tiesa noraida prasītājas argumentu, ka atbildētāja

rīkojusies pretēji labiem tikumiem.

Prasītāja ir mirušā /pers. G/ mantiniece, nevis atbildētājas mantiniece. Pie apstākļiem, kad notārs izskaidrojis uztura līguma juridiskās sekas, tiesai

ir pamats uzskatīt, ka /pers. G/ bija saprotams, ka viņa nekustamais īpašums netiks nodots mantojumā meitai.

Tiesa pievienojas atbildētājas pārstāvja argumentam, ka tēvam un meitai varēja būt labas attiecības, bet tas neizslēdz tēva gribu mantojumu atstāt

tieši sievai, ar kuru kopā nodzīvojis vairāk kā 20 gadus. Turklāt neviens normatīvs akts neuzliek pienākumu vecākiem nodrošināt bērnu dzīvi, atstājot

mantojumu.

Ar Pēcnāves ambulatorās tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumā Nr. 217/2016 secināto pierādīts, ka /pers. G/ veselība stāvoklis uztura

līguma parakstīšanas brīdī neliedza saprast uztura līguma notariālā akta saturu un nozīmi. Psihiskās veselības stāvoklis uztura līguma parakstīšanas brīdī

neliedza /pers. G/ izpaust savu gribu, ka uztura līguma notariālais akts atbilst viņa gribai. /pers. G/ uztura līguma parakstīšanas brīdī atradās narkotisko un

psihotropo vielu ietekmē. Eksperta rīcībā esošajā medicīniskajā dokumentācijā nav ziņu par to, ka narkotisko un psihotropo vielu ietekme uztura līguma

parakstīšanas brīdī būtu izpaudusies tādā pakāpē, kas liegtu /pers. G/ saprast savu darbību un to vadīt, liegtu viņam saprast uztura līguma notariālā akta

saturu un nozīmi (lietas lapa 114).

Uztura līgumā uztura ņēmēja un uztura devēja mantinieku tiesiskās attiecības reglamentē Civillikuma 2105.pants, kas paredz, ka nodotās mantas

atprasīšana var notikt, ja uztura līgums ir atcelts. Tiesība celt prasību par uztura līguma atcelšanu nepāriet uz mantinieku, jo tā ir personiska rakstura

tiesība. /pers. G/ savas dzīves laikā pats netika ierosinājis strīdu par uztura līguma atcelšanu.

Iepriekš norādītie argumenti ir prasības noraidīšanas pamatā.

Ar 2014. gada 24.novembra tiesneses lēmumu apmierināts prasītājas pieteikums par prasības nodrošināšanu. Prasība nodrošināta,

ierakstot aizlieguma atzīmi zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/uz /pers. E/, personas kods /personas kods/, piederošo nekustamo īpašumu /adrese

A/, kadastra Nr. /numurs/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.panta sesto daļu, noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 9., 193.,194, pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. D/ prasību pret /pers. E/ par uztura līguma atzīšanu par spēkā neesošu noraidīt.

Atcelt ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014. gada 24. novembra lēmumu uzlikto nodrošinājumu- aizlieguma atzīmes ierakstīšanu

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/ uz /pers. E/, personas kods /personas kods/, piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr. /numurs/.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšana noteikta uz 2017.gada 13. aprīli.

Pilns spriedums faktiski sastādīts 2017. gada 5. jūnijā.

Tiesnese I.Rūķe