Court orders full child support payment despite respondent's low income, establishing statutory minimums override financial status.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's request for child support, ordering the respondent to pay 96 EUR monthly starting from the claim date. Although the respondent argued for a reduced amount due to her low income and maternity leave, the court rejected this defense. The decision rests on the statutory mandate that parents must provide support at the minimum level regardless of their financial capacity, with the state guarantee fund stepping in if payment becomes impossible.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 177; Civil Law 179: Parents have a statutory duty to support their children at the minimum level regardless of their financial status, and the state guarantee fund covers unpaid amounts.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C40069614
Lietas arhīva Nr.C-0696-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ventspils tiesa šādā sastāvā:
tiesnese S.Lucava,
2014.gada 5.jūnijā izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu, un
konstatēja
Prasība tiesā celta 2014.gada 22.aprīlī.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 1997.gada 9.martā dzimis dēls Roberts. Bērns dzīvo kopā ar prasītāju, bet laikā, kamēr atrodas
Anglijā dzīvo ar vecomāti. Ikdienas aizgādību un aprūpi īsteno prasītājs. Bērns mācās /nosaukums/ un tūrisma profesionālajā
vidusskolā. Atbildētājai ar Ventspils tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības. Lūdz piedzīt bērna uzturam valstī noteiktos
minimālos uzturlīdzekļus, nosakot sprieduma nekavējošu izpildi.
Prasība pamatota ar Civillikuma 179.pantu.
Rakstveida paskaidrojumos atbildētāja norāda, ka prasību atzīst daļēji. Piekrīt maksāt uzturlīdzekļus 50 EUR mēnesī, jo viņas
apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni: /pers. C/, kuram ir 10 gadi un /pers. D/, kurai ir 1,5 gads. Pašreiz algotu darbu nestrādā, jo atrodas
bērna kopšanas atvaļinājumā, nav arī līdzekļu, lai algotu auklīti. Viņai nepieder nekāda manta, ko varētu realizēt uzturlīdzekļu
samaksai. Dzīvoklis, kurā dzīvo pieder bijušajam vīram. Viņas ienākumi no maija mēneša ir bērna kopšanas pabalsts 69,60 euro
mēnesī. Iespēju robežās palīdz māte.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta otrajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu rakstveida procesā, jo puses lietas
iztiesāšanu tiesas sēdē nav lūgušas.
Novērtējusi iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Ar dzimšanas apliecību Nr./numurs/ apstiprināts un lietā nav strīda par to, ka puses ir 1997.gada 9.martā dzimušā /vārds/, vecāki
(lietas 8.lapa) un bērns atrodas prasītāja aprūpē (lietas 10.lapa). Tāpat nav strīda par atbildētājas pienākumu maksāt prasītājam
bērna uzturlīdzekļus.
Ar Ventspils tiesas 2012.gada 8.augusta spriedumu atbildētājai atņemtas aizgādības tiesības uz dēlu /pers. E/ (lietas 12.-13.lapa).
/pers. E/ mācās /nosaukums/ un tūrisma profesionālajā vidusskolā 1.kursā dienas nodaļā (lietas 14.lapa).
Lietā ir strīds par maksājamo uzturlīdzekļu apmēru. Prasītājs lūdz piedzīt valstī noteiktos minimālos uzturlīdzekļus, savukārt, atbildētāja,
norādot, ka viņa pašlaik atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un viņas vienīgie ienākumi ir ģimenes valsts un bērna kopšanas
pabalsti, kopā 69,60 euro, piekrīt maksāt uzturlīdzekļus 50 euro apmērā.
Civillikuma 177.pantsuzliek par pienākumu abiem vecākiem rūpēties par saviem bērniem un tos aprūpēt, nodrošinot viņa uzturēšanu,
t.i. ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērnu kopšanu un viņu izglītošanu un audzināšanu. Savukārt,
Civillikuma 179.panta pirmā, otrā un piektā daļa noteic vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu.
Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt un neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai
nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram
no vecākiem neatkarīgi no viņu mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna
vecumu.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” Nr.37, 2.punkts noteic, ka katra
vecāka pienākums, neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, ir nodrošināt katram savam bērnam minimālos
uzturlīdzekļus, kas no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai ir 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas, bet turpmāk līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumos Nr.665 noteiktā minimālā mēneša darba alga valstī no 2014.gada 1.janvāra ir
320 euro.
Tiesai nav pamata apšaubīt to, ka bērns atrodas prasītāja aprūpē un atbildētājai ir pienākums maksāt līdzekļus bērna uzturam
prasītājam, jo par to nav strīda. Ievērojot to, ka prasītājs lūdz piedzīt uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā apmērā, tiesa nevērtē
vecāku mantisko stāvokli, jo viņu pienākums tos maksāt ir noteikts likumā.
Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētājas iebildumus saistībā ar viņas nepietiekamiem ienākumiem, jo likumdevējs vecāka
pienākumu maksāt minimālos uzturlīdzekļus nav saistījis ar vecāka mantisko stāvokli, bet gluži otrādi noteicis, ka tam nav nozīmes.
Vecākam ir pienākums rast iespēju piedalīties bērna uzturēšanā vismaz šādā minimālā apmērā, bet, ja viņš to nevar kādu iemeslu
dēļ, viņa vietā uzturlīdzekļus maksās Uzturlīdzekļu garantijas fonds. Turpmāk nemaksātājs kļūst par valsts parādnieku un šim parādam
nav noilguma, kā arī parādniekam būs par to valstij jāmaksā arī likumiskie 6% gadā no izmaksāto uzturlīdzekļu kopējās summas.
Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa atzīst prasību par pierādītu un prasītāja labā no atbildētājas sākot no 2014.gada 22.aprīļa
piedzenami līdzekļi bērna uzturam 96 euro mēnesī, taču ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta pirmajai daļai, sprieduma daļā par uzturlīdzekļu piedziņu nosakāma nekavējoša izpilde.
Mainoties apstākļiem, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga iesniegt jaunu prasību un prasīt
maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.
Ievērojot to, ka prasītājs saskaņā ar likumu ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas uzturlīdzekļu lietā, saskaņā ar Civilprocesa
likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētājas valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva 172,80 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 5,87 EUR apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1panta pirmajai daļai atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par
tiesāšanās izdevumu piedziņu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193., 250.25pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, līdzekļus 1997.gada 9.martā
dzimušā /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi 96 EUR (deviņdesmit seši euro) apmērā, taču ne mazāk kā
30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2014.gada 22.aprīļa līdz bērna pilngadībai.
Piespriestos naudas līdzekļus ieskaitīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, bankas kontā: /numurs/, DNB banka.
Noteikt sprieduma nekavējošu izpildi daļā par uzturlīdzekļu piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 172,80 EUR (viens simts septiņdesmit divi euro
80 centi) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,87 EUR (pieci euro 87 centi) apmērā.
Noteikt labprātīgas izpildes 10 (desmit) dienu termiņu daļā par tiesas izdevumu piedziņu no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Ventspils tiesā 20
(divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, t.i., no 2014.gada 5.jūnija.
Ventspils tiesas tiesnese S.Lucava