Court dismisses appeal against speeding fine, upholding police decision based on statutory provisions and procedural compliance.

Lietas Nr. 130073712

Lietas arhīva Nr. 1-0106-13/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 20.septembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Millere

ar tiesas sēdes sekretāri /L.B./,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai /pers. A/ un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

Prevencijas pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei /E.R.-S./,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzības par Valsts

policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2012.gada 24.septembra lēmumu Nr.3541 un

konstatēja

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja (turpmāk - VP GKPP PP

SUB) jaunākais inspektors /V.J./ 2012.gada 10.augustā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.FR00196276 par

to, ka 2012.gada 20.jūlijā plkst.14.43 transportlīdzeklis Renault Kangoo, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, brauca Inčukalna

novadā, apdzīvotā vietā “Vangaži”, pa autoceļu Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A-2), 31.km (virzienā uz Rīgu), ar ātrumu

93 km/h, pie atļautā braukšanas ātruma 70 km/h. Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu – 90 km/h. Ar

administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.FR00196276 transportlīdzekļa vadītājam uzliks naudas sods Ls 5 apmērā, norādot,

ka tika pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk - CSN) 116.punkta prasības. Minētās darbības kvalificētas pēc Latvijas

administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.8panta pirmās daļas.

/pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.FR00196276 apstrīdēja VP GKPP PP.

Ar VP GKPP PP 2012.gada 24.septembra lēmumu Nr.3541 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts 2012.gada 10.augusta VP GKPP

PP Satiksmes uzraudzības biroja jaunākā inspektora /V.J./ lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.FR00196276.

2012.gada 19.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Lēmumu, lūdzot to atcelt.

Sūdzībā /pers. A/ norāda, ka iepazīstoties ar lēmumu Nr. 3541 secināja, ka policija veic likumu tulkošanu pēc savas saprašanas un

interpretācijas. Tiek vērsta uzmanība, ka biznesa struktūra (fotoradaru gadījumā) veic tehnisku policijas norādījumu izpildi. Vērtējot

patiesās radaru uzstādīšanas vietas un to veidu secina, ka vai nu policija darbojas pretēji sabiedrības interesēm pārkāpumus novērst,

nevis pieļaut, vai komersants klaji ignorē policijas norādījumus.

Tāpēc, uzskata, ka ceļu kontroli veic komersants, jo policijas darbinieki nevarētu tik neprofesionāli novietot mērierīces, kā arī

neizvietojot attiecīgo ceļa zīmi ,,radars”.

Izvērtējot administratīvo protokolu Nr.FR00196276 grib papildus iepazīties ar policijas rīkojumu par mērierīces PoliScan

Speed M1HP (sērijas nr. PS-650335) novietošanu 2012.gada 20. jūlijā plkst. 14.43 vai tas sakrīt ar attiecīgās mērierīces

novietošanas GPS koordinātām. Vēlas, lai viņam izsniegtu radara PoliScan Speed M1HP instrukciju, lai pārliecinātos, ka pulksteņa

datus tāpat kā pārējos nevar sagrozīt.

Vēlas arī saņemt oriģinālās fotogrāfijas pēc kurām var noteikt gan auto vadītāju un numuru pretviltošanas zīmes, lai izslēgtu

varbūtību, ka kāds ir braucis ar līdzīgu autotransporta līdzekli ar viltotām numuru zīmēm, jo saņemtās fotogrāfijās redzamas darbības,

kas liek domāt par iejaukšanos no malas un ar roku laboti numura zīmes burti un cipari.

Tāpēc uzskata, ka savāktie pierādījumi nepārliecinoši un ar viltojuma pazīmēm un pārkāpuma protokola lēmums šādā

gadījumā atceļams.

Neatbilstība Ceļu satiksmes panta 43.4 prasībām, jo šajā gadījumā neviens no Valsts policijas neveic satiksmes uzraudzību,

bet policija tikai izsūta rēķinus, kuri balstīti uz komersanta iegūtu informāciju.

43.4 pants. Braukšanas ātruma kontrole. Noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu Valsts policija kontrolē ar šim nolūkam

paredzētām mērierīcēm.

Tāpat tiek pārkāpts 41. pants, jo nav dzirdēta informācija, ka policija šo komersantu tagad ,,V-traffik” būtu pilnvarojoši

satiksmes uzraudzībai.

41. pants. Ceļu satiksmes regulēšana un uzraudzība.

(1) Ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas likumos un citos normatīvajos aktos tam pilnvarotas personas.

(2) Personām, kuras pilnvarotas aktīvi regulēt satiksmi uz ceļiem, kā arī personām, kuras uzrauga satiksmi, jābūt jebkurā diennakts

laikā labi saredzamā attiecīgā formastērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un ar atšķirības zīmi, kā arī tām jābūt klāt

dienesta apliecībai. Tā kā komersants nav Valsts policija un nav tās pakļautībā, iegūtā informācija ir nelikumīga.

Tāpat nav gūti pierādījumi vai konkrētā gadījumā attiecīgās mērierīces atrašanās vieta atbilst norādītajai un pēc policijas mājas

lapā atrodamās informācijas “Lēmuma pieņemšanas kārtības par fotoradaru dislokācijas vietām” 3. punkta ir nepieciešamie

saskaņojumi, būvatļaujas, utt. Tātad vai bija likumīgs pamats attiecīgo ierīci novietot.

Iegūtās fotogrāfijas ir ar redzamām fotorediģēšanas programmām apstrādātās, tāpēc iespējams viltotas. Redzams, ka valsts

reģistrācijas numura zīmes burti un cipari ir apvilkti ar tumšāku krāsu turklāt šķībi un izceļas ar toni. Tāpat nav saskatāmas valsts

reģistrācijas numuru zīmes pretviltošanas marķējums, kuras ir iestrādātas numuru zīmēs, lai izslēgtu iespēju līdzīgu auto pārvietošanos

ar līdzīgām, viltotām valsts reģistrācijas numuru zīmēm.

Tāpat policija atsakās izsniegt fotoradara PoliScan Speed M1HP instrukciju, pamatojoties uz autortiesībām (sarakste e-

pastā), tātad ir pamats domāt, ka ir iespējams vienkārši viltot vai sagrozīt ar mērierīci iegūtos datus, kā arī apšaubīt mērierīces

darbību, piemēram, vai dotajā fotogrāfijā ir nofotografēts likumu pārkāpjošais transportlīdzeklis vai cits, kurš brauc blakus, jo cik

zināms šī mērierīce sastāv no vairākām atsevišķām iekārtām, kuras viena fiksē ātrumu, bet otra fotografē.

Nevienam nav pārliecības kurš ir likuma pārkāpējs, to saskaņā ar pašreizējo likumdošanu, pārsteidzošā kārtā nosaka parasta

juridiska persona, šajā gadījumā SIA ,,/Nosaukums/”, kurai diez vai kāds ir uzticējis veikt izmeklēšanu saistītus pasākumus un norādīt,

kam tiek piespriests administratīvais sods.

Pamatojoties uz minēto, lūdz tiesu atzīt administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.FR00196276 par nelikumīgu,

pierādījumus par nepietiekamiem un atcelt šo lēmumu.

Lēmumā norādīts, ka 2012.gada 10.augustā VP GKPP PP Satiksmes uzraudzības biroja jaunākais inspektors /V.J./ sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr.FR00196276, kurā norādīja, ka šī gada 20.jūlijā plkst.14.43 transportlīdzeklis

Renault Kangoo, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, brauca pa autoceļu Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A-2),

31.km, Inčukalna novadā, apdzīvotā vietā „ Vangaži”, virzienā uz Rīgu ar ātrumu 93 km/h, pie atļautā braukšanas ātruma 70 km/h.

Ātrums fiksēts ar transportlīdzekļu ātruma kontroles sistēmu PoliScan Speed M1HP (sērijas Nr.PS-650335), kuras maksimālā kļūda

ekspluatācijas režīmā ir + 3 km/h (ja ātrums

CSN 116.punkts nosaka, ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz

ceļa zīmē norādīto.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149.8 panta pirmajā daļā - par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz

20 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa

nepārsniedz 7,5 tonnas, - transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu 5 (pieci) lati.

Ceļu satiksmes likuma (turpmāk - CSL) 43.6panta trešā daļa nosaka, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai

videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, par to bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols — lēmums (..).

Saskaņā ar CSL 43. 6panta otro daļu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot

transportlīdzekli, piemēro tikai vadītājam paredzēto minimālo naudas sodu.

2012.gada 10.augustā jaunākais inspektors /V.J./, saskaņā ar Latvijas APK 274.pantu un 275.panta pirmās daļas 1.punktu un CSL

43.6panta otro daļu pieņēma lēmumu Nr.FR00196276, transportlīdzekļa Renault Kangoo, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/,

vadītājam uzliekot Latvijas APK 149.8panta pirmās daļas sankcijā paredzēto naudas sodu 5 (piecu) latu apmērā.

Ceļu satiksmes likuma 43.6panta piektās daļas pirmajā teikumā noteikts, ka protokolu - lēmumu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc

lēmuma pieņemšanas nosūta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts,

transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam).

2012.gada 9.augustā VP GKPP PP saņemta /pers. A/ sūdzība par administratīvā pārkāpuma protokola-lēmuma pārsūdzēšanas

laiku, kurā norāda, ka lēmums ir pieņemts vairākus mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas, savukārt pārsūdzēt var tikai 10 darba dienu

laikā no spēkā stāšanās dienas, nevis paziņošanas dienas. Turklāt, /pers. A/ norāda, ka šajā laikā ir atradies ārpus valsts robežām

un viņam nav bijusi iespēja pārsūdzēt lēmumu.

2012.gada 24.augustā VP GKPP PP saņemta /pers. A/ sūdzība par lēmumu Nr.2399, kurā viņš norāda, ka VP GKPP PP nav

atbildējusi uz /pers. A/ jautājumiem pēc būtības, kādēļ no pārkāpuma izdarīšanas līdz pieņemšanas brīdim ir pagājuši vairāki mēneši,

savukārt pārsūdzēšanas termiņš ir 10 darba dienas. /pers. A/ uzskata, ka lēmums ir pieņemts ar nelikumīgām metodēm, jo ātrumu

kontrolē komersants, nevis Valsts policija.

Saskaņā ar Latvijas APK 286.panta otro daļu, augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma

lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

CSL 43.4 pants nosaka - noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Valsts policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm.

Prasības braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm ir noteiktas normatīvajos aktos, kas reglamentē vispārējās mērierīču prasības, t.i.

likums “Par mērījumu vienotību” un 2005.gada 28.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.455 “Kārtība, kādā tiek veikta mērīšanas

līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizējā verificēšana un tirgus uzraudzība”.

Ātruma mērījumu un pārkāpumu fiksēšanas precizitāti un pareizību ir apliecinājuši Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas

centrs un Latvijas nacionālais metroloģijas centrs, veicot, PoliScan Speed mērīšanas līdzekļa tipa novērtēšanu un pirmreizējo

verificēšanu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

Šajā gadījumā administratīvā pārkāpuma fiksēšanai tika izmantota ātruma mērīšanas iekārta PoliScan Speed M1HP (sērijas Nr.PS -

650335). Minētās mērierīces pirmreizējās verificēšanas sertifikātā norādīts, ka konkrētais mērīšanas līdzeklis atzīts par derīgu.

Fiksētais mērījums, ņemot vērā iekārtas kļūdu, ir 90 km/h. Izvērtējot minēto, secināms, ka atļautais braukšanas ātrums

pārsniegts par 20 km/h.

Transportlīdzekļu vadītāju atbildība par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā ar vieglajiem

automobiļiem ir paredzēta Latvijas APK 149.8 panta pirmajā daļā.

Saskaņā ar Latvijas APK 37.pantu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no

pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas. Līdz ar to jaunākajam

inspektoram /V.J./ bija tiesības pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.FR00196276 2012.gada 10.augustā, kaut gan

administratīvais pārkāpums bija fiksēts 2012.gada 20.jūlijā.

Latvijas APK 281.pants nosaka, ka sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma

paziņošanas dienas (redakcija 01.07.2012.).

Vienlaicīgi atbildot uz jautājumu par braukšanas ātruma kontroli, paskaidro, ka, lai atklātu CSL 43. 4pantā minētās normas jēgu

un saturu, tā jātulko ne tikai ar valodniecisko jeb gramatisko iztulkošanas metodi, bet arī loģisko un teleoloģisko (mērķa) iztulkošanas

metodi. Proti, normas jēga ir noteikt, ka policijai braukšanas ātruma kontrolei ir jāizmanto tam paredzētas ierīces, nevis, piemēram,

acumērs vai patruļmašīnas spidometrs vai tamlīdzīgi. Iegādātās iekārtas (fotoradari) Poliscan Speed M1HP nepārprotami ir

braukšanas ātruma kontrolei paredzētas ierīces, ko apstiprina valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu

metroloģiskā kontrole (tipa apstiprinājums un pirmreizējā verifikācija) un ražotāja sniegtā informācija. Pamatojoties uz minēto, nevar

pastāvēt saprātīgas šaubas par to, ka šīs iekārtas ir paredzētas braukšanas ātruma kontrolei.

Nevar piekrist /pers. A/ viedoklim par to, ka šobrīd ātruma kontrole ir nodota biznesa struktūrai (fotoradaru gadījumā), jo tika

izsludināts iepirkums un konkursa kārtībā izvēlēts pretendents, ar kuru tika noslēgts līgums. Jāņem vērā, ka komersants veic tikai

iekārtu uzstādīšanu, apkalpošanu un to darbības nodrošināšanu. Valsts policija joprojām izvēlas vietas, kur veikt ātruma kontroli, no

kāda ātruma fiksēt pārkāpumus un citus nosacījumus, kamēr komersants veic tikai tehnisku šo norādījumu izpildi. Tādējādi, pielietojot

dažādas tiesību normu iztulkošanas metodes, iespējams nonākt pie secinājuma, ka Valsts policija veic atļautā braukšanas ātruma

kontroli ar tam paredzētām mērierīcēm, neskatoties uz to, ka atsevišķas tehniskas darbības uz līguma pamata ir nodotas izpildei

komersantam.

Pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot

pierādījumus (ar fotoradaru fiksēto informāciju un /pers. A/ sūdzību) uzskata, ka transportlīdzekļa Renault Kangoo, ar valsts

reģistrācijas numuru /TL numurs/, vadītāja vaina Latvijas APK 149. 8panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā ir pierādīta, administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr.FR00196276 sastādīts atbilstoši CSL 43.6 panta prasībām.

Latvijas APK 32.pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Ņemot vērā Latvijas APK 149. 8panta pirmās daļas sankcijā paredzēto naudas sodu un CSL 43. 6panta otrās daļas nosacījumus,

lietderības apsvērumu padziļināta izvērtēšana un iekļaušana administratīvajā aktā nav mērķtiecīga, jo nav iespējams mīkstināt

administratīvo sodu.

Pamatojoties uz minēto un Latvijas APK 287.panta pirmās daļas 1.punktu, nolēma VP GKPP PP SUB jaunākā inspektora /V.J./

2012.gada 10.augusta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.FR00196276 atstāt negrozītu, /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Tiesas sēde /pers. A/ sūdzību uzturēja uz citiem argumentiem, norādot, ka nebija transportlīdzekļa vadītājs.

VP GKPP PP pārstāve sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

Uzklausot procesa dalībniekus un izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.

Administratīvā pārkāpuma protokols /pers. A/ sastādīts par Latvijas APK 149. 8 panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu, norādot, ka ir pārkāpts CSN 116.punkts.

Latvijas APK 149. 8 panta pirmā daļa nosaka, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā ar

motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

CSN 116.punktā noteikts, ka ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi drīkst braukt ar ātrumu, kas

nepārsniedz ceļa zīmē norādīto.

Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajām tiesību normām, nepieciešams konstatēt, ka

transportlīdzekļa vadītājs ir pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu līdz 20 km/h.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par

faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā irpie administratīvās atbildības sauktās

personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par

faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par

faktiem; lietiskie pierādījumi.

Lietas materiāliem ir pievienotas dokumentu kopijas: 2012.gada 10.augusta administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums

Nr.FR00196276, ātruma mērīšanas sistēmas PoliScan Speed M1HP mērījumu vietas pase, SIA „Latvijas nacionālais metroloģijas

centrs” pirmreizējās verificēšanas sertifikāts Nr.E1275V11.

Vērtējot /pers. A/ sūdzībā norādīto, ka ceļu kontroli veic nevis policija, bet komersants, tiesa secina, ka Ceļu satiksmes likuma

(turpmāk – CSL) 43.4 pants nosaka, ka noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu Valsts policija kontrolē ar šim nolūkam paredzētām

mērierīcēm. Šī likuma 43.6panta pirmā daļa nosaka, ka pārkāpumus var fiksēt ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai

videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli. Kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus (fotoiekārtas vai videoiekārtas), nosaka Ministru

kabinets.

2006.gada 22.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.694 ,,Tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtība”

6.punktā noteikts, ka pārvietojamo tehnisko līdzekļu izmantošanas laiku un vietu nosaka atbildīgā Valsts policijas amatpersona.

Tādējādi secināms, ka braukšanas ātruma kontroles veikšana ir policijas kompetencē, ko veic ar tam paredzētajām mērierīcēm un

tiesa pievienojas Lēmumā norādītajam, ka komersants veic tikai iekārtu uzstādīšanu, apkalpošanu un to darbības nodrošināšanu un

Valsts policija izvēlas vietas, kur veikt ātruma kontroli, no kāda ātruma fiksēt pārkāpumus un citus nosacījumus, kamēr komersants

veic tikai tehnisku šo norādījumu izpildi.

Sūdzībā /pers. A/ lūdz atcelt Lēmumu, jo uzskata, ka savāktie pierādījumi ir nepārliecinoši un ar viltojuma pazīmēm.

Vērtējot minētos argumentus, tiesa secina, ka lietā nav nekādu ziņu, kas apstiprinātu /pers. A/ sūdzībā izteiktos pieņēmums, ka

savāktie pierādījumi ir nepārliecinoši un ar viltojuma pazīmēm. Tikai apstāklis, ka pie administratīvās atbildības sauktā persona

neatzīst, ka ir veikusi administratīvo pārkāpumu, nedod pamatu apšaubīt policijas iegūtos pierādījumus un secināt, ka tie ir viltoti.

Kā izriet no mobilās ātruma mērīšanas sistēmas „PoliScan Speed” lietotāju pamācības un ekspluatācijas rokasgrāmatas, tad katra

fiksētā ātruma pārkāpuma dati ir šifrēti īpašā aizsargātā pierādījumu failā (TUFF fails), kurā tiek glabāta visa pārkāpuma informācija.

Pilnvarotais lietotājs var lejuplādēt PoliScan Speed sistēmā apkopotos un saglabātos datus. Šie dati tiek pārvietoti, nevis kopēti, un

tādēļ tie eksistē tikai vienā eksemplārā, tādējādi garantējot to izcelsmes autentiskumu. No katra automātiski vai manuāli uzņemtā

attēla, PoliScan Speed sistēma ģenerē parakstītu pierādījuma failu TUFF formātā ar iestrādātām ūdenszīmēm, kas sastāv no teksta,

kas ir saistīts ar pārkāpumu, dokumentētiem attēliem, kas ir saistīti ar pārkāpumu un vērtēšanas veidnes. Līdz ar ko, secināms, ka

manipulācijas ar pārkāpuma datiem, kā arī fotoattēlu nav iespējamas.

Veicot ātruma kontroli uz ceļiem, jautājumi par mērierīces izvietošanas pamatotību neietekmē mērierīces tehniskās iespējas un

neliedz iegūtās ziņas izmantot administratīvā pārkāpuma fiksēšanai, kā arī faktu, ka transportlīdzekļu ātruma kontroles sistēma

PoliScan Speed M1HP tika izvietota minētajā vietā, tas ir Inčukalna novads, apdzīvota vieta “Vangaži”, autoceļš Rīga-Sigulda-

Igaunijas robeža (Veclaicene) (A-2), 31.km, (virzienā uz Rīgu), apliecina lietas materiālos esošās ziņas, konkrēti, mērījumu vietas

pase Nr.11174. Minētais mērījuma vietas pases numurs redzams arī 2012.gada 10.augusta protokola- lēmuma Nr.FR00196276

fotoattēlā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka ātruma mērīšanas sistēmas izvietošana konkrētajā vietā bija tiesiski pamatota.

Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.455 „Kārtība, kādā tiek veikta mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizēja

verificēšana un tirgus uzraudzība” nosaka konkrētas prasības, kas jāievēro, lai ātruma mērierīces varētu izmantot transportlīdzekļu

ātruma kontrolei.

Tādējādi, transportlīdzekļa braukšanas ātrumu ir jāfiksē ar šim nolūkam paredzētu, noteiktā kārtībā verificētu mērierīci.

/pers. A/ vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums fiksēts ar ātruma kontroles sistēmu PoliScan Speed M1HP (sērijas Nr.PS-

650335), kuras atbilstību Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumiem Nr.455 un faktisko derīgumu apliecina 2011.gada

11.oktobra izsniegtais Latvijas nacionālā metroloģijas centra sertifikāts Nr.E1275V11, kurā noteikts ka sistēma derīga līdz 2012.gada

9.oktobrim.

No tiesas rīcībā esošās mobilās ātruma mērīšanas sistēmas „PoliScan Speed” lietotāju pamācības un ekspluatācijas rokasgrāmatas

izriet, ka „PoliScan Speed” ir digitālā ātruma pārkāpumu kontroles sistēma, kura nodrošina ātruma noteikšanas un reģistrēšanas

iespēju, balstoties uz gaismas detektēšanas un aranžēšanas iekārtas (LIDAR) darbību, kā arī satiksmes pārkāpumu dokumentāciju,

kas tiek sastādīta ar divu augstas izšķirtspējas digitālo kameru sistēmas palīdzību (ieskaitot kopainas un numura zīmes attēlus).

„PoliScan Speed” sistēmā uzstādītie mērījuma sensori nodrošina ceļa braucamās daļas vairāku braukšanas joslu vienlaicīgu

uzraudzību, tādējādi mērot ātrumu un apstrādājot informāciju par visiem transportlīdzekļiem, kuri atrodas uzraudzītajā koridorā. No

katra automātiski vai manuāli uzņemtā faila „PoliScan Speed” sistēma ģenerē parakstītu pierādījuma failu tuff formātā ar iestrādātām

ūdenszīmēm, kas sastāv no: 1) teksta, kas saistīts ar pārkāpumu; 2) kopainas attēla (16 biti), ieskaitot transporta līdzekļa numurzīmi

un autovadītāja zonu (priekšējais skats) – atsevišķos gadījumos (atkarībā no lēcas izvēles) pastāv iespēja saglabāt divus attēlus; 3)

vērtēšanas veidnes (datu apstrādes sistēma). Vērtēšanas veidne ir perspektīvā attēlots 1 metru augsts taisnstūra apgabals

transportlīdzekļa tuvumā. Tā platums atbilst transportlīdzekļa daļai, no kuras ir iegūtas mērījumu vērtības. Veidnē vismaz daļēji ir jābūt

redzamam vismaz vienam priekšējam ritenim (priekšējā mērījuma gadījumā), attiecīgi vismaz vienam aizmugurējam ritenim

(aizmugurējā mērījuma gadījumā) un/vai vismaz daļēji ir jābūt redzamai transportlīdzekļa numura zīmei. Citi satiksmes dalībnieki, kas

pārvietojas tajā pašā virzienā pa to pašu joslu vai blakus esošo joslu nedrīkst būt redzami vērtēšanas veidnē. Turklāt vērtēšanas

veidnes rāmīša apakšējai malai ir jābūt zem transportlīdzekļa riteņiem. Pretējā gadījumā attēls ir jānoraida kā nepieņemams

pierādījums.

/pers. A/ vadītajam transportlīdzeklim ir veikts priekšējais mērījums. Apskatot lietas materiālos esošo administratīvā pārkāpuma

protokola-lēmuma Nr.FR00196276 fotogrāfiju, gan lietas materiālos esošo palielināto transportlīdzekļa fotogrāfiju no protokola-

lēmuma Nr.FR00196276, tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā ir skaidri redzams, ka vērtēšanas veidne ietver transportlīdzekļa, ar

valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, priekšējo daļu, vērtēšanas veidnē ir redzama automašīnas numura zīme un daļēji ietverts

automašīnas kreisais priekšējais ritenis, vērtēšanas veidnes rāmīša apakšējā mala ir zem transportlīdzekļa riteņa, līdz ar ko, tiesa

atzīst, ka fotoattēls ir pieņemams pierādījums.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka /pers. A/ vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums noteikts atbilstoši spēkā esošajam

tiesiskajam regulējumam.

Tiesas sēdē /pers. A/ uzturēja sūdzību uz pavisam citiem argumentiem, vairs nenoliedzot, ka bija pārsniegts pieļautais braukšanas

ātrums, bet norādot, ka transportlīdzekli vadīja kāda cita persona, kuru /pers. A/ šobrīd nevarot sameklēt.

Vērtējot minētos apstākļus, tiesa secina, ka argumenti, kādēļ pārsūdz iestādes pieņemto lēmumu ir jānorāda sūdzībā, kuru iesniedz

tiesai. Savukārt, iesniegtajā sūdzībā /pers. A/ neko nav minējis, ka nebūtu vadījis transportlīdzekli, bet norāda, ka nav pierādījumu tam,

ka bija pārsniegts braukšanas ātrums.

CSL 43 6.panta pirmā daļa nosaka, ka pārkāpumus var fiksēt ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot

transportlīdzekli. Kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus (fotoiekārtas vai videoiekārtas), nosaka Ministru kabinets. Panta otrā un

trešā daļa nosaka, ka par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot

transportlīdzekli, piemēro tikai vadītājam paredzēto minimālo naudas sodu. Ja pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem

(fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, par to bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā

pārkāpuma protokols — lēmums (...). Savukārt, CSL 43 6.panta piektā daļa nosaka, ka protokolu–lēmumu ne vēlāk kā triju darbdienu

laikā pēc tā pieņemšanas nosūta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts, —

transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). Saskaņā ar CSL 43. 6panta 5.2daļu, ja šā panta piektās daļas pirmajā, otrajā un trešajā

teikumā minētā persona nav vadījusi transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī, tā protokolu–lēmumu nodod (nosūta)

transportlīdzekļa vadītājam, kurš pārkāpuma fiksēšanas brīdī vadīja transportlīdzekli. CSL 43. 6 panta 5.3daļa nosaka, ka protokolu–

lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt transportlīdzekļa vadītājs, kurš pārkāpuma fiksēšanas brīdī vadīja transportlīdzekli.

Vērtējot lietā esošos materiālus tiesa secina, ka protokols-lēmums Nr.FR00196276 ir nosūtīts transportlīdzekļa īpašniekam SIA

„/Nosaukums/”. Savukārt, transportlīdzekļa īpašnieks atbilstoši CSL 43. 6 panta 5.2daļai, ja nav bijis transportlīdzekļa vadītājs,

protokolu–lēmumu nodod (nosūta) transportlīdzekļa vadītājam, kurš pārkāpuma fiksēšanas brīdī vadīja transportlīdzekli. Ņemot vērā

lietā esošos apstākļus, ka Lēmumu pārsūdz /pers. A/, tad transportlīdzekļa īpašnieks ir nodevis protokolu-lēmumu transportlīdzekļa

vadītājam un pie šādiem apstākļiem, kā arī ņemot vērā, ka /pers. A/ pārsūdzot lēmumu līdz šim neko nav minējis, ka nevadīja

transportlīdzekli, tiesa uzskata, ka administratīvai sods ir piemērots pamatoti.

Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma

motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa pievienojas Lēmumā ietvertajai motivācijai un uzskata, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams.

Administratīvais sods /pers. A/ uzlikts Ls 5 apmērā, kas atbilst Latvijas APK 149.8panta pirmajā daļā noteiktajai sankcijai.

Ņemot vērā izdarītā pārkāpuma apstākļus, tiesa uzskata, ka sods ir piemērots pamatoti, ir pārkāpumam atbilstošs, samērīgs un

atstājams spēkā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir pamatots, tā atcelšanai nav iemeslu, bet /pers. A/ sūdzība ir noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas APK 149.8panta pirmo daļu 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ sūdzību un atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes

2012.gada 24.septembra lēmumu Nr.3541.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2013.gada

20.septembrī.

Tiesnese I.Millere