Court allowed bank's debt collection claim against three individuals based on loan contract and guarantee agreements.

Lietas arhīva Nr. C-2320-18/28

ECLI:LV:RPPT:2018:0524.C68547217.3.S

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2018.gada 24.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Vazdiķe

ar tiesas sēžu sekretāri A.Zakrževsku

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14, izskatīja civillietu AS „Swedbank” prasībā pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 27.decembrī, vēlāk precizējot, AS „Swedbank” (turpmāk – prasītāja) cēla tiesā prasību pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ (turpmāk-

atbildētāji) par parāda piedziņu, kurā pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1651., 1695., 1698.pantu, 1702.panta otro daļu, 1759.panta 1.punktu, 1765.,

1934. un 1943.pantu, lūgts tiesu piedzīt no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas iespējamības gadījumā solidāri no /pers. C/ un /pers. D/ par labu

prasītājai, saskaņā ar 2008.gada 21.februāra Aizdevumu līgumu izsniegto un neatmaksāto aizdevuma summu 11 005,77 euro, kā arī visus samaksātos

tiesāšanās izdevumus, un atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas iespējamības

gadījumā solidāri no /pers. C/ un /pers. D/, likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās aizdevuma summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 21.februārī starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ noslēgts Aizdevuma līgums Nr. /numurs/, un grozījumi pie

tā. Saskaņā ar minēto aizdevuma līgumu un tā grozījumiem atbildētājai izsniegts aizdevums 29 078,38 euro apmērā. Aizdevuma līguma 2013.gada 21.jūnija

grozījumu parakstīšanas brīdī neatmaksātā summa sastādīja 27 783,78 euro. Atbilstoši aizdevuma līguma I daļas 1.5.punktam aizdevuma atmaksas gala

termiņš noteikts 2033.gada 14.februāris.

Aizdevuma līguma saistību izpildes nodrošināšanai 2008.gada 21.februārī starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ noslēgts Hipotēkas līgums Nr./numurs/,

ar grozījumiem pie tā, ieķīlājot par labu prasītājai sev piederošo nekustamo īpašumu /adrese/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs/, ar kadastra numuru /kadastra numurs/. Papildus no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildei 2009.gada 26.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju

/pers. D/ noslēgts Galvojuma līgums Nr./numurs/, ievērojot noslēgtos grozījumus pie tā. Saskaņā ar minētā galvojuma līguma II daļas 1.punktu atbildētājs

uzņēmās pienākumu atbildēt prasītājai par no aizdevuma līguma izrietošajām saistībām ar visu savu mantu. Vienlaikus atbilstoši galvojuma līguma II daļas

2.punktam no aizdevuma līguma izrietošās saistības uzņēmās kā pati atbildētāja /pers. B/.

2010.gada 5.janvārī no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildes nodrošināšanai starp prasītāju un atbildētāju /pers. C/ noslēgts Galvojuma līgums

Nr./numurs/, ievērojot noslēgtos grozījumus pie tā. Saskaņā ar minētā galvojuma līguma II daļas 1.punktu atbildētājs uzņēmās pienākumus atbildēt prasītājai

par no aizdevuma līguma izrietošajām saistībām ar visu savu mantu. Vienlaikus atbilstoši galvojuma līguma II daļas 2.punkta noteikumiem atbildētājs no

aizdevuma līguma izrietošās saistības uzņēmās kā pati atbildētāja /pers. B/.

Atbildētāja/pers. B/ kopš 2014.gada 14.februāra ilgāk kā 60 dienas kavēja aizdevuma atmaksas un procentu samaksas maksājumus. Līdz ar to

prasītāja ar 2014.gada 12.jūnija paziņojumu izmantojot aizdevuma līguma II daļas 7.4.1.punktā noteiktās tiesības, Par aizdevuma līguma saistību pirmstermiņa

izpildi informēja par vienpusēju atkāpšanos no aizdevuma līguma, pieprasot nekavējoties no aizdevuma līguma izrietošo maksājumu saistību 27 441,37 euro

apmērā izpildi. Vienlaikus brīdinot atbildētāju, ka gadījumā, ja minētās saistības netiks izpildītas, prasītāja uzsāks normatīvajos tiesību aktos noteiktās darbības

saistību piespiedu izpildei.

Atbildētājam/pers. D/ un /pers. C/ nosūtīti paziņojumi Par galvinieka saistību, ar kuriem galvinieki informēti par prasītājas vienpusēju atkāpšanos no

aizdevuma līguma, pieprasot nekavējošu no aizdevuma līguma izrietošo maksājumu saistību izpildi, brīdinot, ka gadījumā, ja atbildētāji neveiks no aizdevuma

līguma saistību izpildi prasītāja uzsāks normatīvajos tiesību aktos noteiktās darbības saistību piespiedu izpildei.

Aizdevuma līguma izrietošo maksājumu saistību izpilde netika veikta, un prasītāja 2014.gada 27.augustā vērsās Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas

tiesā ar pieteikumu par ķīlas priekšmeta labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, kas ar 2014.gada 28.augusta lēmumu lietā Nr./numurs/tika apmierināts,

atļaujot pārdot labprātīgā izsolē ķīlas priekšmetu.

Pārdošanas rezultātā prasītāja saņēma naudas līdzekļus 15 346,29 euro apmērā, kuri 2015.gada 3.martā tika novirzīti daļējai izsniegtās un

neatmaksātās aizdevuma summas dzēšanai. Ņemot vērā, ka atbildētāji nav veikuši maksājumus kopš 2014.gada 17.aprīļa no aizdevuma līguma izsniegtā un

neatmaksātā aizdevuma summa sastāda 11 805,77 euro. Atbildētāji/pers. C/ un /pers. D/ saistības uzņēmušies kā atbildētāja /pers. B/, līdz ar to atbilstoši

Civillikuma 1702.panta otrajai daļai prasītājai ir tiesības prasīt parāda samaksu no galviniekiem nevēršoties sākumā pie parādnieces, un tikai no prasītājas

ieskata ir atkarīgs, no kā prasīt parāda samaksu. Ņemot vērā minēto prasītāja lūdz vērst piedziņu pret atbildētāju /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības vai

daļējas iespējamības gadījumā pret atbildētājiem /pers. C/ un /pers. D/.

2018.gada 5.februārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. B/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību neatzīst pilnībā. 2008.gada 21.februārī paņemto

kredītu maksājusi līdz 2014.gadam, proti, sešu gadu laikā samaksājusi 11 500 euro. Savukārt, 2014.gadā sākoties veselības problēmām, lūgts prasītāju iesaldēt

maksājumus vai atlikt uz pāris mēnešiem, uz ko telefoniski informēta, ka jāatmaksā visa atlikusī summa. Mēneša laikā saņemta vēstule, kurā norādīts, ka

parādsaistības nodotas tiesu izpildītājam, kurš klātienē apgalvojis, ka dzīvoklis tiks pārdots par pēc iespējas lielāku summu un parādsaistības pret prasītāju tiks

segtas. Atbildētāja līdz 2015.gadam nav saņēmusi nekādu informāciju par parāda atlikumu. Savukārt, sazinoties telefoniski uzzinājusi, ka atlikusī neatmaksātā

summa sastāda 4000 euro. /pers. B/ mēģinājusi vienoties, bet prasītāja nav sniegusi nekādu atbildi, norādījusi, ka prasītājas darbinieki sazināsies ar

atbildētāju. Pēc trīs gadiem informēta, ka parāda summa sastāda 11 805 euro. Atbildētāja norāda, ka dzīvoklis izsolē pārdots par neadekvātu cenu 15 346,29

euro, un kopā ar veiktajiem maksājumiem 11 500 euro, uzskatāms, ka prasītāja saņēmusi 26 846 euro. Ņemot vērā, ka aizņēmuma summa bija 29 078,38

euro, parādsaistību atlikums sastāda 2232 euro.

2018.gada 6.februārī tiesā saņemti atbildētāja /pers. D/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst pilnībā, jo vienlaikus uzsākta piedziņa pret

visiem atbildētājiem. Lietā nepastāv strīds, ka 2009.gada 26.jūnijā, ar 2013.gada 21.jūnija grozījumiem, parakstīts Galvojuma līgums Nr./numurs/, uzņemoties

pienākumu atbildēt prasītājai par atbildētājas /pers. B/ saistībām, kas izriet no 2008.gada 21.februāra Aizdevuma līguma Nr./numurs/, ar grozījumiem

2009.gada 26.jūnijā, 2010.gada 5.janvārī un 2013.gada 21.jūnijā. Atbildētājs faktiski bijis formāls galvinieks, un iegūtie naudas līdzekļi izmantoti atbildētāju

/pers. B/ un /pers. C/ vajadzībām, proti īstermiņa saistību dzēšanai, uz ko norāda aizdevuma mērķis. No prasības pieteikumam pievienotā kredīta izraksta

redzams, ka minētie atbildētāji bijuši patiesie labuma guvēji. Vienlaikus vēršot uzmanību, ka nav uzskaitīti skaidras naudas maksājumi, līdz ar to nav iespējams

precizēt saistību dzēšanai novirzīto summu apmēru un minēto maksājumu datumu. Saprātīgas šaubas rada apstāklis, ka atbilstoši kredīta izrakstam 15 346,29

euro ieskaitīti kontā kā aizdevuma pamatsummas atmaksa 2015.gada 3.martā, bet ieķīlātais nekustamais īpašums /adrese/, pārdots izsolē SIA /Nosaukums/

par 18 700 euro. Atbildētājs nav saņēmis arī 2014.gada 12.jūnija paziņojumu Nr./numurs/, jo 2014.gadā, dzīvojis /adrese/. Vienlaikus vēršot uzmanību uz

apstākli, ka lietas materiālos neatrodas pierādījumi, ka 2016.gada 12.janvārī atbildētājam /pers. D/ nosūtīts aicinājums vienoties par labprātīgu saistību izpildi

Nr./numurs/. Prasītāja zināja, ka atbildētājai /pers. B/ piederošais nekustamais īpašuma pārdots izsolē, un neuzskatīja par vajadzīgu noskaidrot atbildētāja

aktuālo dzīvesvietas adresi, lai pienācīgi brīdinātu galvinieku. No ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/redzams, ka prasītāja

objektīvu iemelsu dēļ nevarēja nezināt, ka atbildētājs /pers. D/ nav sasniedzams minētajā adresē, /adrese/.

Ņemot vērā, ka prasītāja atkāpusies no aizdevuma līguma, 2014.gada 12.jūnijs atzīstams par aizdevuma līguma izbeigšanas datumu, vadoties no

Komerclikuma 406.panta, līdz 2017.gada 12.jūnijam prasītājai bija jārealizē arī prasījumi, kuri izriet no galvojuma līgumiem. Atbildētājs uzskata, ka prasītāja ir

nokavējusi prasības pieteikuma iesniegšanas termiņu, jo konstatējams noilgums. Līdz ar to, apstāklim, ka atbildētājs galvojuma līgumu parakstījis uzņemoties

pienākumu atbildēt par atbildētājas saistībām kā pats parādnieks, konkrētajā gadījumā vairs nav nozīmes. Atbildētājs uzskata, ka nav pienācīgi informēts par

piedziņas procesa gaitu, tādējādi liedzot iespēju izteikt iebildumus un informēt par savu nespēju pildīt izpildīt ar galvojuma līgumu uzņemtās saistības. Prasības

tiesības realizācija iespējama tikai stingri un atbilstoši likumā noteiktajām prasībām.

Prasītājas rīcībā nav informācijas par atbildētājas /pers. B/ mantisko stāvokli, ko tieši norāda prasības pieteikumā norādītais prasījums par piedziņu no

galviniekiem, piedziņas neiespējamības vai daļējas neiespējamības gadījumā no /pers. B/. Atbilstoši Civillikuma 1910.pantam, ekspromisorisko galvinieku

esamība neatbrīvo atbildētāju no parāda, un attiecīgi prasītāju no pienākuma konstatēt, ka piedziņa no atbildētājas nav iespējama.

Atbildētājam nav mantas, uz kuru iespējams vērst piedziņu. Attiecībā uz piederošajām kapitāla daļām SIA /Nosaukums/, prasītāja tās raksturojusi kā

nevērtīgas. Minētajām kapitāla daļām uzlikti vairāki nodrošinājumi, t.sk. 2009.gada 25.maijā piemērots aizliegums atsavināt kapitāldaļas, 2009.gada 13.oktobrī

apķīlātas, 2018.gada 9.janvārī piemērots aizliegums visa veida pašreģistrācijai. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamās datu bāzes datiem SIA

/Nosaukums/ nodokļu parāds uz 2018.gada 26.janvāri sastāda 3995,43 euro.

2018.gada 13.martā tiesā saņemtas prasītājas atsauksmes uz atbildētāju /pers. B/ un /pers. D/ sniegtajiem paskaidrojumiem, kurās norādīts, ka lietā

nepastāv strīds, ka prasītāja līdz ieķīlātā nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanai izsolē aizdevuma līguma saistību dzēšanai saņēmusi naudas līdzekļus

11 511,58 euro. Saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem, aizņēmējam jāmaksā procenti par aizdevuma lietošanu, kā arī nokavējuma procenti un

nokavējuma līgumsods gadījumā, kad aizdevuma atmaksas un procentu maksājumi tiek kavēti. Aizdevuma līguma II daļas 3.1.punktā noteikts, ka aizņēmējam

jāatmaksā prasītājai aizdevums un jāmaksā procenti no aizdevuma par visu faktisko aizdevuma izmantošanas laiku saskaņā ar aizdevuma līguma

noteikumiem. Savukārt, 3.2.punktā, ka procenti tiek aprēķināti pamatojoties uz procentu likmi un pieņemot, ka gadā ir 360 dienas. Atbilstoši aizdevuma līguma

I daļas 1.6.1.1. un 1.6.1.2.punkta noteikumiem kā procentu par aizdevuma lietošanu likme noteikta 3 mēnešu EURIBOR + pievienotā likme 4%. Saskaņā ar

aizdevuma līguma I daļas 1.7.punktu kā ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājuma datums noteikts katra mēneša 8.datums. Aizdevuma līguma

II daļas 3.3.punktā noteikts, ka par savlaicīgi neatmaksātu aizdevumu aizņēmējs maksāja prasītājai nokavējuma procentus 0,16% dienā no nokavētās

aizdevuma atmaksas summas par katru nokavēto dienu. Vienlaikus aizdevuma līguma II daļas 3.4.punktā noteikts, ka par procentu samaksas termiņu

kavēšanu parādniece maksā prasītājai nokavējuma līgumsodu 0,16% dienā no nokavētās procentu maksājuma summas par katru nokavēto dienu. Ņemot

vērā, ka atbildētāja bieži nenodrošināja, ka aizdevuma atmaksas un procentu samaksas datumā kontā ir nepieciešamie naudas līdzekļi, ko norakstīt aizdevuma

atmaksas un procentu maksājumu veikšana, līdz ar ko prasītāja aprēķināja nokavējuma procentus un nokavējuma līgumsodu. Saistību izpildei saņemtie naudas

līdzekļi 11 511,58 euro novirzīti- izsniegtās aizdevuma summas atmaksai 1926,32 euro, procentu par aizdevuma lietošanu samaksai 7814,68 euro,

nokavējuma procentu samaksai 1155,84 euro un nokavējuma līgumsoda samaksai 614,64 euro. No ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē saņemtie

naudas līdzekļi novirzīti daļējai izsniegtās un neapmaksātās aizdevuma summas atmaksai.

Attiecībā par parāda summas pieaugumu, atkāpjoties no aizdevuma līguma 2014.gada 12.jūnija paziņojumā prasītāja norādījusi, ka neatmaksātā

aizdevuma summa sastāda 27 441,37 euro. Atbildētāja pēc minētā paziņojuma nosūtīšanas nav vērsusies pie prasītājas. /pers. B/ apgalvo, ka darbiniece

telefoniski informējusi par neizpildīto saistību apmēru 4000 euro. No lietas materiāliem izriet, ka ar 2015.gada 23.decembra aicinājumu vienoties par

labprātīgu saistību izpildi prasītāja norādījusi, ka saskaņā ar aizdevuma līguma izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma summas sastāda 11 805,77 euro.

Aicinājums labprātīgi veikt saistību atmaksu atbildētājai nosūtīts 2017.gada 20.oktobrī.

Atbildētāja iebildumi pret ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas cenu uzskatāmi par nepamatotiem, jo prasītāja nevar ietekmēt par kādu summu izsolē

tiks nosolīts nekustamais īpašums, kā arī lēmums par izsoles akta apstiprināšanu no atbildētājas puses netika apstrīdēts, vienlaikus iebildumi nav pamatoti ar

tiesā iesniegtiem pierādījumiem. Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese lēmumu par izsoles akta

apstiprināšanu, ieķīlātais nekustamais īpašums nosolīts par naudas summu 18 700 euro, no kuras zvērināts tiesu izpildītājs ieturējis izdevumus, un prasītājai

pārskaitījis naudas līdzekļus 15 346,29 euro.

Savukārt, atbildētājs /pers. D/ paskaidrojumos norādījis, ka nav strīda par to, ka noslēdzis galvojuma līgumu, kā arī tā grozījumus. Nedz no lietas

materiāliem, nedz atbildētāja sniegtajiem paskaidrojumiem neizriet, ka atbildētājam nebija zināmas galvojuma līguma noslēgšanas sekas. Atbildētājs uzņēmies

pienākumu atbildēt prasītājai par no aizdevuma līguma izrietošajām saistībām ar visu savu mantu. Atbilstoši galvojuma līguma II daļas 2.punktam kā pati

parādniece. Līdz ar to, nav nekādas tiesiskas nozīmes tam kā vajadzībām aizdevuma līgums ticis izmantots.

No atbildētāja paskaidrojumiem nav saprotams kādā kontā atbildētājs skaidras naudas līdzekļus ieskaitījis, jo atbilstoši aizdevuma līguma II daļas

6.1.punkta noteikumiem, aizdevuma atmaksa un procentu samaksa notiek aizdevējam norakstot attiecīgo naudas summu no aizņēmēja konta. Atbildētājs

norādījis, ka nav saņēmis 2014.gada 12.aprīļa paziņojumu, jo faktiski dzīvojis citā dzīvesvietā. Minētā paziņojuma nosūtīšanas brīdī atbildētāja deklarētā

dzīvesvietas adrese bija /adrese/. Atbilstoši Paziņošanas likuma 4.panta pirmajai daļai adresētam ir pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē. Turklāt,

atbildētājs nebija informējis prasītāju, ka paziņojumi jāsūta uz citu adresi. Attiecībā par noilguma iestāšanos, atsaucoties uz tiesību doktrīnā pausto atziņu,

norāda, ka jebkura darbība, kas pārtrauc noilgumu pret galveno parādnieku, pārtrauc noilgumu arī pret galvinieku. Paziņojums par atkāpšanos no aizdevuma

līguma atbildētājiem nosūtīts 2014.gada 12.jūnijā, savukārt, 2014.gada 27.augustā prasītāja vērsusies Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ar

pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2015.gada

7.janvāra lēmumu apmierināts zvērināta tiesu izpildītāja pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu, kas spēkā stājies 2015.gada 26.janvārī. Līdz ar to, nododot

saistību piespiedu izpildei, tā atrodas izpildes procesā neatkarīgi no piedzinēja gribas, ko nevar uzskatīt par termiņa tecējumu, saskaņā ar Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta atziņu. Turklāt, noilguma tecējums vairākkārtīgi pārtraukts ar nosūtītiem paziņojumiem un aicinājumiem

labprātīgi vienoties par saistību izpildi.

2018.gada 8.maijā tiesā saņemtajā AS „Swedbank” prasības precizējumā norādīts, ka pēc prasības celšanas prasītāja saņēmusi četrus maksājumus par

kopējo summu 800 euro, kas novirzīti daļējai neatmaksātās aizdevuma summas atmaksai. Līdz ar to, ir pamats samazināt prasījuma apmēru, proti, 11 005,77

euro apmērā.

Prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. K/ tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un atsauksmēs uz paskaidrojumiem norādītajiem

pamatiem un prasības pieteikuma precizējumā norādītajā apmērā.

Atbildētāja/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdes laiku un vietu likumā noteiktajā kārtībā informēta. 2018.gada 9.maijā tiesā saņemts

atbildētājas iesniegums, kurā norādīts, ka nevarēs ierasties uz tiesas sēdi, jo ir mazs bērns, kuru nav ar ko atstāt, dzīvo /adrese/, kā arī ir trešās grupas

invalīde. Pierādījumi nav pievienoti, atlikt lietas izskatīšanu nav lūgts.

Atbildētājs /pers.D/uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu likumā noteiktajā kārtībā informēts. 2018.gada 8.maijā tiesā saņemts

iesniegums, no kura redzams, ka atbildētājs norīkots komandējumā 2018.gada 8.maijā darījumu slēgšanai /adrese/, un nevarēs ierasties uz nozīmēto tiesas

sēdi. Nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu iespējams izskatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes.

Atbildētājs/pers. C/ tiesas sēdē prasību atzina, par ko parakstījās tiesas sēdes protokola pielikumā. Paskaidroja, ka nepiekrīt, ka viņam vienam jāatbild

par saistībām. Uzskata, ka atbildība jāuzņemas visiem atbildētājiem

Motīvu daļa

Tiesa, noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei

nav jāpierāda fakti, kurus Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civilprocesa likuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto

tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1943.pantam, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds

daudzums, kādu viņš saņēmis.

No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 21.februārī starp AS „Hansabanka” (pēc nosaukuma maiņas AS „Swedbank”) un atbildētāju /pers. B/

noslēgts Aizdevuma līgums Nr. /numurs/, ar 2009.gada 26.jūnija, 2010.gada 5.janvāra un 2013.gada 21.jūnija grozījumiem (lietas 14.-27.lapa), ar kuriem

atbildētājai piešķirts aizdevums 29 078,38 euro apmērā, nosakot aizdevuma atmaksas datumu līdz 2033.gada 14.februārim.

Saskaņā ar minētā aizdevuma līguma II daļas 2.1.punktu, aizdevums tika izsniegts pārskaitot to uz aizņēmēja kontu, ko apliecina kredīta izraksts (lietas

46.-62., 146.-154.lapa).

Atbilstoši maksājumu grafikam atbildētājai bija jāveic maksājumi katra mēneša 14.datumā, veicot ikmēneša procentu samaksu un aizdevuma atmaksu.

Aizdevuma līgumā noteikto saistību izpildes nodrošināšanai 2008.gada 21.februārī AS „Hansabanka” ar atbildētāju /pers. B/ noslēdza Hipotēkas līgumu

Nr./numurs/, ar 2009.gada 26.jūnija, 2010.gada 5.janvāra un 2013.gada 21.jūnija grozījumiem (lietas 29.-36.lapa), saskaņā ar kuru zemesgrāmatā, tika

nostiprināta hipotēka /pers. B/ piederošajam nekustamajam īpašumam /adrese/.

No lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 26.jūnijā prasītāja un atbildētājs /pers. D/ noslēguši Galvojuma līgumu Nr./numurs/, ar 2013.gada 21.jūnija

grozījumiem (lietas 40.-41.lapa), kā arī 2010.gada 5.janvārī prasītāja un atbildētājs /pers. C/ noslēguši Galvojuma līgumu Nr./numurs/, ar 2013.gada 21.jūnija

grozījumiem (lietas 42.-43.lapa), saskaņā ar kuriem /pers. D/ un /pers. C/ uzņēmās pienākumu kā pats parādnieks atbildēt par /pers. B/ saistībām, kas izriet

no Aizdevuma līguma Nr./numurs/un tā grozījumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, tomēr pēdējo

neatsvabinot no viņas parāda.

Atbilstoši Civillikuma 1698.panta noteikumiem, galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas

vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Galvojumu līgumu II daļas 1., 2. un 5.1.punktā atbildētāji /pers. D/ un /pers. C/ saistību uzņēmās kā pats parādnieks, līdz ar to ir atbildīgi par aizdevuma

līgumā noteikto un ar to saistīto maksājumu atmaksu. Atbildētājs /pers.D/2018.gada 6.februārī tiesā saņemtajos paskaidrojumos norādījis, ka nepastāv strīds,

ka kā galvinieks 2009.gada 26.jūnijā parakstījis Galvojuma līgumu Nr./numurs/, un saistības uzņēmies tikai tāpēc, ka /pers. B/ ir atbildētāja māte, kā arī

prasītājas izvirzīto priekšnoteikumu uzņemto saistību nodrošinājumam, līdz ar to uzskatāms par formālu galvinieku. No lietas materiāliem tiesa nekonstatē, ka

atbildētājs /pers. D/ būtu apstrīdējis minēto galvojuma līgumu pēc būtības. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam tas ir saistošs.

Atbildētājas/pers. C/ tiesas sēdē prasību atzina.

No lietā esošā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2009.gada 17.marta lēmuma redzams, ka AS “Hansabanka” nosaukums tika mainīts uz

“Swedbank” AS (lietas 80.lapa).

Atbildētājas/pers. B/ konta kredīta izraksts par laika periodu no 2008.gada 27.marta līdz 2014.gada 12.jūnijam, ar tajā atspoguļotajiem atbildētājas

veiktajiem maksājumiem (lietas 146.-154.lapa) apstiprina, ka atbildētāja nepildīja pienācīgi savas ar aizdevuma līgumu uzņemtās saistības un kavēja līgumā

paredzētos maksājumus ilgāk kā 60 dienas.

Lietā nav strīda, ka 2014.gada 12.jūnijā prasītāja ierakstītā sūtījumā nosūtīja atbildētājiem paziņojumu par aizdevuma līguma saistību pirmstermiņa izpildi

Nr./numurs/, Nr./numurs/ un Nr./numurs/, kurā informēja, ka prasītāja izmanto savas aizdevuma līgumā II daļas 7.4.1.apakšpunktā noteiktās tiesības

vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma un pieprasa nekavējoties atmaksāt visu neatmaksāto aizdevuma summu un citus maksājumus, izskaidrojot

nesamaksāšanas sekas. Uz 2014.gada 12.jūniju neizpildīto saistību apmērs sastādīja 27 441,37 euro (lietas 63.-66.lapa).

Atbildētājs /pers.D/ 2018.gada 6.februārī tiesā saņemtajos paskaidrojumos norādījis, ka minēto paziņojumu nav saņēmis, jo 2014.gadā vairs nedzīvoja

adresē /adrese/, bet adresē /adrese/. Līdz ar to nebija zināms attiecīgā paziņojuma saturs. Vienlaikus, arī 2016.gada 12.janvāra aicinājums vienoties par

labprātīgu saistību izpildi Nr./numurs/, nosūtīts uz /adrese/, lai gan faktiski piederošais nekustamais īpašums pārdots izsolē pēc prasītājas iniciatīvas.

Atbildētāja ieskatā konstatējama noilguma iestāšanās atbilstoši Komerclikuma 406.pantam.

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 4.panta pirmo daļu fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto

papildu adresi. Dokumentu var paziņot uz citu adresi gadījumā, ja adresāts norādījis uz objektīviem apstākļiem, kādēļ tas nepieciešams. Adresātam ir

pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē.

No lietas materiālos esošā galvojuma līguma redzams, ka /pers. D/, kā savu dzīvesvietas adresi norādījis /adrese/. Prasības pieteikumam pievienota

izdruka no Personu datu pārlūka, kas apliecina, ka atbildētājs dzīvesvietu /adrese/, deklarējis vien 2016.gada 6.janvārī. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājam

/pers. D/ likumā noteiktajā kārtībā paziņots par aizdevuma līguma saistību pirmstermiņa izpildi.

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja iebildumus, ka lietā ir iestājies prasības noilgums.

Saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Saskaņā ar Komerclikuma Pārejas noteikumu 16.punktu, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma

termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no

2010.gada 1.janvāra.

Civillikuma 1904.pants noteic, ka prasības celšana pārtrauc visas saistību tiesības noilgumu, kaut arī tā būtu papriekš celta tikai par šīs tiesības noteiktu

daļu. Savukārt, Civillikuma 1905.pants, ka atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu.

Lietas materiālos atrodas AS „Swedbank” 2014.gada 12.jūnija, 2015.gada 23.decembra, 2015.gada 28.decembra un 2016.gada 12.janvāra paziņojumi

par no līguma izrietošo neizpildīto saistību izpildīšanu, kā arī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2015.gada

7.janvāra lēmums, ar kuru apstiprināts nekustamā īpašuma /adrese/, 2014.gada 26.novembra izsoles akts Nr./numurs/, nostiprinot minēto nekustamo īpašumu

uz SIA /Nosaukums/ vārda (lietas 44.-45.lapa).

Iepriekšminētie paziņojumi un prasītājas vēršanās tiesā ar pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē pierāda, ka prasītāja

pārtrauca noilgumu un noilgums civillietā nav iestājies, jo prasība celta tiesā 2017.gada 27.decembrī.

Izvērtējot lietā esošos materiālus, tiesa secina, ka atbildētāja /pers. B/ nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu. Atbildētāja

savas saistības, neatmaksātā aizdevuma pamatsummu un parāda aprēķinu nav apstrīdējusi. Pierādījumi par saistības daļēju vai pilnīgu izpildi no atbildētājas

netika saņemti. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civillikuma 1319.pantu ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas un

šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.

No lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2015.gada 7.janvāra lēmuma lietā

Nr./numurs/ redzams, ka sakarā ar atbildētājas /pers. B/ neizpildītajām maksājumu saistībām pret prasītāju vērsta piedziņa uz ķīlas priekšmetu- dzīvokļa

īpašumu Nr./numurs/ un tam piederošām 4688/52465 kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas, tai skaitā palīgceltnēm, un zemesgabalu

/adrese/, ar kadastra numuru /kadastra numurs/, un rezultātā ķīlas priekšmets tika pārdots izsolē. Pārdošanas rezultātā prasītāja saņēma naudas līdzekļus

15 346,29 euro apmērā, kuri 2015.gada 3.martā tika novirzīti daļējai izsniegtās un neatmaksātās aizdevuma summas dzēšanai. Tādejādi prasījums daļā par

neatmaksātā aizdevuma pamatsummas 11 005,77 euro piedziņu ir pamatots un apmierināms.

Saskaņā ar Civillikuma 1670.pantu par nedalītu jeb solidāru prasījums vai saistība atzīstami tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt visu

priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt, pie kam tomēr priekšmetu var prasīt un tas jāizpilda tikai vienu reizi. Tādā

gadījumā pirmos sauc par kopkreditoriem, bet otros par kopparādniekiem.

Civillikuma 1672.pants noteic, ka solidāro saistību nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Līgums un testaments saskaņā ar Civillikuma 1673.pantu

nodibina solidāru saistību tikai tad, kad līdzēji vai testators to tieši noteikuši.

Atbilstoši Civillikuma 1698.pantam un galvojumu līgumu 5.punktam, ja galvenajā līgumā noteiktajā termiņā parādnieks nesamaksā kreditoram tam

pienākošos parāda summu (tā daļu), galvinieki apņēmās parādnieka vietā pilnībā samaksāt kreditoram parādu (tā nesamaksāto daļu), kā arī atlīdzināt

parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītos zaudējumus un kreditoram radušos tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1699.pantu vairākas personas, kas galvojušas par vienu un to pašu parādnieku un vienu un to pašu parādu, atbild solidāri. Abi

galvinieki /pers. D/ un /pers. C/ uzņēmās pienākumu atbildēt kreditoram par /pers. B/ parādsaistībām pēc 2008.gada 21.februāra aizdevuma līguma. Līdz ar

to atbildētāji ir solidāri atbildīgi par kredīta un ar to saistīto maksājumu atmaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1702.panta pirmo daļu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā

parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Prasītāja ir cēlusi tiesā prasību gan pret pašu parādnieku, gan pret galviniekiem, tādēļ parāda

summa piedzenama vispirms no parādnieka un tikai parāda vai tā daļas piedziņas neiespējamības gadījumā piedziņa vēršama pret galviniekiem.

Šādos apstākļos tiesa secina, ka no galvenā parādnieka /pers. B/ prasītājas labā ir piedzenams galvenais parāds 11 005,77 euro. Gadījumā, ja piedziņa

no galvenā parādnieka pilnībā vai daļēji nav iespējama, tad nesamaksātā summa piedzenama solidāri no galviniekiem /pers. D/ un /pers. C/.

Ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai par laika periodu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) ir atzīstamas tiesības saņemt no /pers. B/, bet

piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā- solidāri no /pers. D/ un /pers. C/ likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda

pamatsummas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisāms spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli prasījumu apmierinātajai daļai, no atbildētājas /pers. B/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā-

solidāri no /pers. D/ un /pers. C/ par labu prasītājai, piespriežami tiesas izdevumi –valsts nodeva 669,44 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,34

euro, kopā 676,78 euro.

Bez tam, atbilstoši lietā esošai izziņai, ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu kopējais apmērs lietā ir 13,69 euro, līdz ar to, ievērojot Civilprocesa likuma

42.panta noteikumus, no atbildētājiem vienādās daļās valsts labā piedzenama ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu starpība, t.i., 6,35 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu, atbildētājiem nosakāms labprātīgs spieduma izpildes termiņš – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-193., 195., 204.1 pantu, tiesa

no s prie da

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas koda /personas kods/, bet piedziņas daļējas vai pilnīgas neiespējamības gadījumā solidāri no /pers. D/, personas kods

/personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Swedbank”, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, neatmaksātā

aizdevuma pamatsummu 11 005,77 euro, un tiesas izdevumus 676,78 euro, kopā 11 682,55 euro (vienpadsmit tūkstoši seši simti astoņdesmit divi euro un 55

centi), kas jāiemaksā kontā:Nr./konta numurs/, AS „/Nosaukums/”.

Atzīt AS „Swedbank”, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, bet piedziņas

pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā- solidāri no /pers. D/ un /pers. C/ likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. B/, personas koda /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,12 euro (divi euro, 12 centi) valsts labā.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,12 euro (divi euro, 12 centi) valsts labā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,12 euro (divi euro, 12 centi) valsts labā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāiemaksā šādā kontā: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods:

TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, Iemaksas mērķis: 21499, civillieta Nr.C68547217. Maksājumu apliecinošie dokumenti lēmuma labprātīgai

izpildei noteiktajā termiņā iesniedzami Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā, Baložu ielā 14, Rīgā, lai novērstu lēmuma nodošanu piespiedu izpildei.

Noteikt atbildētājiem termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā Baložu ielā 14, Rīgā.

Spriedums sastādīts un pieejams 2018.gada 24.maijā.

Tiesnese L.Vazdiķe