Legislator Case Law & Legislation
C32310815 / C-1206-16 AI generated

C32310815 / C-1206-16 · Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

Case Number C32310815 / C-1206-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Spriedums par prasības noraidīšanu

Legislator summary

AI generated

rakstveida procesā izskatīja civillietu maksātnespējīgās SIA „E.P. Ieguldījumi” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu. Tiesa Maksātnespējīgā SIA „E.P. Ieguldījumi” (turpmāk – prasītāja) 2015.gada 26.augustā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā cēlusi maza apmēra

Legislator headnote

AI generated

C32310815 / C-1206-16 · Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa: maksājumus sākot ar 2011.gada 10.septembri, un tā turpmāk katra mēneša 10.datumā, līdz pilnīgai saistību izpildei.

Keywords

AI generated
approximate cost estimate calculation and rates of reimbursement unpaid advance on costs bank charges overpaid insurance benefits obligation to quantify claims
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C32310815

Lietas arhīva Nr. C-1206-16/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 1.jūnijā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis

rakstveida procesā izskatīja civillietu maksātnespējīgās SIA „E.P. Ieguldījumi” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu. Tiesa

konstatēja

Maksātnespējīgā SIA „E.P. Ieguldījumi” (turpmāk – prasītāja) 2015.gada 26.augustā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā cēlusi maza apmēra

prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu. Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai neatmaksāto aizdevuma

summu EUR 142,29, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu EUR 109,96, likumiskos procentus EUR 38,19; noteikt prasītājai tiesības saņemt

likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārīgās daļas 2.1.punktu pieteikumu aizdevuma saņemšanai iesniedz, aizpildot

pieteikuma formu mājas lapā. 2011.gada 10.augustā SIA “icredit.lv” pakalpojuma sniegšanas vietā (mājas lapā) www.icredit.lv atbildētāja elektroniski

iesniedza pieteikumu aizdevuma saņemšanai.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārīgās daļas 2.3.punktu, kas nosaka, ka pieteikums aizdevuma saņemšanai iesniedzams elektroniskā veidā

aizdevēja mājas lapā. Aizpildot un iesniedzot pieteikumu aizdevuma saņemšanai aizdevējam, klients apliecina, ka viņš ir iepazinies ar standarta informāciju

par aizdevēja piedāvāto aizdevumu, datu subjekta piekrišanas noteikumiem, līguma noteikumiem, ka šāda informācija un nosacījumi viņam ir saprotami

un pieņemami. Ņemot vērā atbildētājas izteikto vēlmi saņemt aizdevumu, aizdevējs pieņēma lēmumu par aizdevuma izsniegšanu Ls 100,00 jeb EUR

142,29 apmērā, par ko, pamatojoties uz Aizdevuma līguma 3.5.punktu, atbildētāja tika telefoniski informēta. Pēc tam, kad atbildētāja mutiski vēlreiz

apstiprināja piekrišanu aizdevumam, uz viņas pieteikumā norādīto e-pasta adresi tika nosūtīts atkārtoti Aizdevuma līgums, e-pasts ar hipersaiti uz formu

aizdevēja mājas lapā un klientam piešķirta parole, ar kuru tiek apstiprināts aizdevuma darījums.

Pēc tam, kad atbildētāja saskaņā ar Aizdevuma vispārīgās daļas 4.1.punktu ievadīja viņam piešķirto paroli mājas lapas attiecīgajā sadaļā, un tādā

veidā atkārtoti apliecināja, ka piekrīt aizdevuma summai, aizdevuma atmaksas termiņam, līguma noteikumiem un vēlas nekavējoties saņemt aizdevumu uz

savu norādīto bankas kontu, 2011.gada 10.augustā ar atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.1312955181. Saskaņā ar Aizdevuma līgumu

atbildētājai tika izsniegts aizdevums Ls 100,00 jeb EUR 142,29 apmērā.

Prasītāja atsaucas uz Civillikuma 1756.pantu un norāda, ka Aizdevuma līgumā tika pielīgti līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu 15 %

mēnesī (dienā 0,5 %) no neatmaksātās aizdevuma summas, kas izteikta komisijas maksas veidā, kā arī turpina maksāt komisijas maksu par aizdevuma

lietošanu līdz dienai, kad izpilda saistības.

Aizdevuma summa saskaņā ar Aizdevuma līguma nosacījumiem tika izmaksāta atbildētājas bankas kontā.

Prasītāja norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu atbildētāja uzņēmās ciest pametumu, tas ir, līgumsodu sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un proti, ja atbildētājs neizpilda savas ar līgumu uzņemtās saistības vai izpilda tās nepilnā

apmērā, viņš atsevišķi par katru līgumsaistību pārkāpumu un/vai nokavējumu maksā prasītājam līgumsodu saskaņā ar līguma 7.4.punktu 0,5 % apmērā

no neatmaksātās aizdevuma summas par katru nokavēto saistību izpildes dienu.

Starp SIA “icredit.lv” un prasītāju 2012.gada 20.oktobrī tika noslēgts cesijas līgums Nr.20121020 un tā pielikums, saskaņā ar kuru SIA

“icredit.lv” cedēja visas savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no iepriekš minētā Aizdevuma līguma, prasītājam. Līdz ar to prasītāja no

cesijas noslēgšanas brīža var darboties ar kreditora tiesībām.

Atbildētājai saskaņā ar Aizdevuma atmaksas grafiku, kas tika pievienots līgumam un ir tā neatņemama sastāvdaļa, bija pienākums veikt

maksājumus sākot ar 2011.gada 10.septembri, un tā turpmāk katra mēneša 10.datumā, līdz pilnīgai saistību izpildei.

Prasītāja atsaucas uz Civillikuma 1587.pantu un norāda, ka atbildētāja līgumā noteiktajā kārtībā neveica saistību izpildi. Atbildētāja jau pēc saistību

termiņa iestāšanās ir veikusi šādus maksājumus: 1) 2012.gada 3.aprīlī EUR 42,69 apmērā. Uzkrātā parāda summa uz 2012.gada 3.aprīli sastādīja EUR

353,34, kuru veidoja: EUR 142,29 neatmaksātā aizdevuma summa, EUR 128,10 aprēķinātā līgumisko procentu (komisijas maksas) summa – 15 %

mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas (EUR 142,29) par laika periodu no 2011.gada 10.augusta līdz 2012.gada 10.februārim (kopā 6 mēneši),

EUR 1,56 – pēc saistību termiņa iestāšanās dienas likumiskie procenti 6 % gadā no neatmaksātās aizdevuma summas (EUR 142,29) par laika periodu

no 2012.gada 10.februāra līdz 2012.gada 3.aprīlim (kopā 52 dienas) (pieņemot, ka gadā ir 365 dienas, tad likumiskie procenti par katru kavēto dienu

sastāda 0,02% no neatmaksātās aizdevuma summas, EUR 81,39 – aprēķinātais līgumsods, kas aprēķināts 0,5 % dienā no termiņā nesamaksātās

aizdevuma summas par laika periodu no 2011.gada 11.septembra līdz 2012.gada 3.aprīlim. EUR 42,69 saskaņā ar līguma nosacījumiem (līguma

6.10.punkts) tika novirzīti daļējai līgumsodu dzēšanai. Uzkrātā parāda summa uz 2012.gada 3.aprīli sastādīja EUR 310,65 apmērā (EUR 142,29

neatmaksātā aizdevuma summa, EUR 128,10 procenti (komisijas maksa), EUR 1,56 likumiskie procenti un EUR 38,70 līgumsods); 2) 2013.gada

3.jūlijā EUR 20,92 apmērā. Uzkrātā parāda summa uz 2013.gada 3.jūliju sastādīja EUR 324,33, kuru veidoja: EUR 142,29 – neatmaksātā parāda

summa, EUR 128,10 – aprēķinātie un nesamaksātie līgumiskie procenti (komisijas maksa) par aizdevuma lietošanu, EUR 15,24 – pēc saistību termiņa

iestāšanās dienas likumiskie procenti 6 % gadā no neatmaksātās aizdevuma summas (EUR 142,29) par laika periodu no 2012.gada 10.februāra līdz

2013.gada 3.jūlijam (kopā 508 dienas) (pieņemot, ka gadā ir 365 dienas, tad likumiskie procenti par katru kavēto dienu sastāda 0,02 % no

neatmaksātās aizdevuma summas; EUR 38,70 – aprēķinātais un nesamaksātas līgumsods. EUR 42,69 saskaņā ar līguma nosacījumiem (līguma

6.10.punkts) tika novirzīti daļējai līgumsodu dzēšanai. Uzkrātā parāda summa uz 2013.gada 3.jūliju sastādīja EUR 303,41 apmērā (EUR 142,20

neatmaksātā aizdevuma summa, EUR 128,10 procenti (komisijas maksa), EUR 15,24 likumiskie procenti un EUR 17,78 līgumsods); 3) 2013.gada

16.augustā EUR 20,92 apmērā. Uzkrātā parāda summa uz 2013.gada 16.augustu sastādīja EUR 304,73, kur veidoja: EUR 142,29 – neatmaksātā

aizdevuma summa, EUR 128,10 – aprēķinātie un nesamaksātie līgumiskie procenti (komisijas maksa) par aizdevuma lietošanu; EUR 16,56 – pēc

saistību termiņa iestāšanās dienas likumiskie procenti 6 % gadā no neatmaksātās aizdevuma summas (EUR 142,29) par laika periodu no 2012.gada

10.februāra līdz 2013.gada 16.augustam (kopā 552 dienas) (pieņemot, kad gadā ir 365 dienas, tad likumiskie procenti par katru kavēto dienu sastāda

0,02 % no neatmaksātās aizdevuma summas, EUR 17,78 – aprēķinātais un nesamaksātais līgumsods. EUR 20,92 saskaņā ar līguma nosacījumiem

(līguma 6.10.punkts) tika novirzīti sekojoši: EUR 17,78 līgumsodu dzēšanai un EUR 3,14 procentu (komisijas maksas) dzēšanai. Uzkrātā parāda summa

uz 2013.gada 16.augustu sastādīja EUR 283,81 apmērā (EUR 142,29 neatmaksātā aizdevuma summa, EUR 124,96 procenti (komisijas maksa) un

EUR 16.56 likumiskie procenti); 4) 2014.gada 17.oktobrī EUR 15,00 apmērā. Uzkrātā parāda summa uz 2014.gada 17.oktobri sastādīja EUR 296,62,

kuru veidoja: EUR 142,29 – neatmaksātā aizdevuma summa, EUR 124,96 – aprēķinātie un nesamaksātie līgumiskie procenti (komisijas maksa) par

aizdevuma lietošanu, EUR 29,37 – pēc saistību termiņa iestāšanās dienas likumiskie procenti 6 % gadā no neatmaksātās aizdevuma summas (EUR

142,29) par laika periodu no 2012.gada 10.februāra līdz 2014.gada 17.oktobrim (kopā 979 dienas) (pieņemot, ka gadā ir 365 dienas, tad likumiskie

procenti par katru kavēto dienu sastāda 0,02 % no neatmaksātās aizdevuma summas. EUR 15,00 saskaņā ar Civillikuma 1843.panta nosacījumiem tika

novirzīti daļējai procentu (komisijas maksas) dzēšanai. Uzkrātā parāda summa uz 2014.gada 17.oktobri sastādīja EUR 281,62 apmērā (EUR 142,29

neatmaksātā aizdevuma summa, EUR 109,96 procenti (komisijas maksa) un EUR 29,37 likumiskie procenti).

Prasītāja norāda, ka vairāk maksājumus atbildētāja nav veikusi. Sakarā ar to, ka atbildētāja nepildīja saistības 2015.gada 31.jūlijā tika izsūtīts

atbildētājai paziņojums par neizpildītām parāda saistībām, vienlaikus paziņojot par saistību tiesību cesiju. Atbildētāja paziņojumu nav ņēmusi vērā.

Neskatoties uz to, ka jau 2012.gada 10.februārī ir iestājies aizdevuma atdošanas termiņš, un vairākkārtīgi mēģināts sazināties ar atbildētāju,

atbildētāja līdz prasības celšanas dienai nav veikusi nekādas darbības aizdevuma summas, procentu un līgumsodu atdošanai un ir noticis parādnieka –

atbildētājas nokavējums saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu. Atbildētāja saistības nav izpildījusi pilnā apmērā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1652. 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1793., 1805., 1806., 1934.pantu.

2015.gada 27.augustā atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta otrajā daļā noteiktajam atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus nav sniegusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25025.panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2015.gada 30.oktobrī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2016.gada

1.jūnijā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

Civillikuma 1793.panta trešais punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citiem un izlietot to pret parādnieku.

Civillikuma 1801.pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

2012.gada 20.oktobrī starp SIA „icredit.lv” un SIA „E.P. Ieguldījumi” noslēgts Cesijas līgums Nr.20121020 un tā pielikums Nr.1312955181,

saskaņā ar kuru visas prasījuma tiesības pret atbildētāju nodotas prasītājai (lietas 23., 24.lapa).

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka minētais Cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi ir saistošs pusēm un prasītāja ir ieguvusi

prasījuma tiesības pret Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma

sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē

publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas

nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.

Ministru Kabineta 2004. gada 21. decembra noteikumu Nr.1037 „Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” (spēkā līdz

2014.gada 12.jūnijam) 2. un 3.punkts noteica, ka šie noteikumi piemērojami distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu (turpmāk -

distances līgums), kas tiek slēgti starp finanšu pakalpojumu sniedzēju (turpmāk - pakalpojuma sniedzējs) un patērētāju, kas ir fiziska persona (turpmāk -

patērētājs).

Finanšu pakalpojums šo noteikumu izpratnē ir jebkurš kredītiestādes, kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto pensiju,

ieguldījumu vai maksājumu pakalpojums, ko pakalpojuma sniedzējs savas profesionālās darbības ietvaros sniedz patērētājam.

No lietas materiāliem redzams, ka 2011.gada 10.augustā atbildētājs pakalpojuma sniegšanas vietā www.icredit.lv elektroniski aizpildījis un

iesniedzis pieteikumu aizdevuma saņemšanai (lietas 5.lapa).

2011.gada 10.augustā starp SIA „icredit.lv” un atbildētāju /pers. B/ noslēgts Aizdevuma līgums „Īstermiņa kredīts” Nr.1312955181 (lietas 7. -

19.lapa).

Saskaņā ar minēto līgumu, prasītāja 2011.gada 10.augustā izsniegusi atbildētājai aizdevumu Ls 100, ar ikmēneša procentu maksājumu 15% mēnesī

no neatmaksātā aizdevuma, ar atmaksas termiņu 6 mēneši, galīgais aizdevuma atmaksas termiņš noteikts 2012.gada 10.februāris. Līgumā norādīts, ka

kopējā atmaksājamā summa ir Ls 158,52.

Izvērtējot noslēgto līgumu, tiesa atzīst, ka tas ir distances līgums Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un noslēgts atbilstoši Ministru

Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumos „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” noteiktajai kārtībai.

Tiesa uzskata, ka distances Aizdevuma līgums noslēgts atbilstoši arī Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām

sastāvdaļām.

No lietā esošā aizdevuma atmaksas grafika, kas ir Aizdevuma līguma neatņemama sastāvdaļa, 3.punkta redzams, ka puses vienojušās, ka saņemto

Aizdevumu un aprēķināto komisijas maksu aizņēmējs veic pa daļām, atbilstoši grafikā noteiktajam (lietas 19.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 6.1.punktu aizdevuma atmaksas termiņš sākas ar dienu, kad aizdevējs ir veicis aizdevuma izmaksu uz klienta

pieteikumā aizdevuma saņemšanai norādīto bankas kontu un klientam ir pienākums aizdevumu un komisijas maksu atmaksāt saskaņā ar Līguma

noteikumiem, maksājumus veicot aizdevēja bankas kontā (Aizdevuma līguma 6.2.punkts).

No iepriekš minētā nepārprotami izriet, ka klientam ir pienākums aizdevumu un komisijas maksu atmaksāt saskaņā ar Līguma noteikumiem.

2015.gada 31.jūlijā MSIA „ E.P. Ieguldījumi”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, nosūtījusi atbildētājam /pers. B/ paziņojumu par saistību

tiesību cesiju un brīdinājumu par saistību nepildīšanu. Paziņojumā norādīts, ka uz 2015.gada 31.jūliju atbildētāja parādsaistības ir 290,23 euro, ko veido

– neatmaksātā aizdevuma summa 142,29 euro, aprēķinātie un nesamaksātie līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu 109,96 euro, aprēķinātie

likumiskie nokavējuma procenti 37,98 euro. Saistības jāizpilda līdz 2015.gada 6.augustam (lietas 21.lapa).

Civillikuma 1893.pants paredz, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā.

Civillikuma 1895.pants paredz, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti

īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

2010.gada 1.janvārī spēkā stājās Komerclikuma D daļa, kurā ietilpst 406.pants, kurā noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst

triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Saskaņā ar Komerclikuma 388.pantu komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.

Savukārt, saskaņā ar Komerclikuma 389.pantu ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par

komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos

likumos nav noteikts citādi.

Komersants Latvijas Komerclikuma izpratnē ir fiziska vai juridiska persona, kura ir ierakstīta komercreģistrā (individuālais komersants vai

personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), kas veic komercdarbību. Komersanta saimnieciskā darbība orientēta uz peļņas gūšanu.

Tiesa atzīst, ka prasītāja līgumslēdzēja viena puse ir komersants Komerclikuma izpratnē un strīdus pakalpojums ir saistīts ar prasītājas

komercdarbību.

Atbilstoši Komerclikuma 388. un 389.pantam, tā kā viena no līgumslēdzējpusēm ir komersants, tad darījums, proti, aizdevuma līgums, ir atzīstams

par komercdarījumu.

Ievērojot teikto, tiesa atzīst, ka attiecībā uz prasītājas prasījuma tiesībām ir piemērojamas Komerclikuma normas, kas nosaka, kādā kārtībā

komercdarījumu dalībnieki var aizsargāt savas aizskartās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tajā skaitā tiesību normas, kas nosaka prasības

noilgumu, proti, Komerclikuma 406.pants, kas paredz noilguma termiņu prasījumiem, kas izriet no komercdarījumiem.

Komerclikuma noteikumi attiecībā uz komercdarījumiem ir speciāli noteikumi attiecībā pret Civillikumā noteikto 10 gadu noilguma termiņu. Līdz ar

to, komercdarījumiem piemērojami Komerclikuma noteikumi.

Komerclikuma Pārejas noteikumu 16.punktā noteikts, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais

noilguma termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma

termiņš, kurš skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu,

noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

Civillikuma 1896.pants paredz, ka noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis

savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis.

Saskaņā ar to, noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem – lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem

prasījumiem - lai termiņš jau būtu notecējis.

Pie lietā noskaidrotajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka trīs gadu noilguma termiņš sāka tecēt 2012.gada 10.februārī.

Augstākās tiesas Senāts 2010.gada 21.aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC100/2010 norādīja, ja izskatot lietu pēc būtības, tiesa konstatē, ka ir

iestājies civiltiesību normās noteiktais noilgums, tad tai jāpārbauda vienīgi jautājums par noilguma apturēšanu vai pārtraukšanu, bet nav jāskaidro faktiskie

apstākļi un jāvērtē pierādījumi, jo noilgums ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.

Atbilstoši minētajam, tiesa uzskata, ka tiesai konstatējot, ka ir iestājies noilgums saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu, jāpārbauda jautājums par

noilguma apturēšanu un pārtraukšanu.

Tā kā prasība tiesā celta 2015.gada 26.augustā, lai konstatētu, ka noilgums nav iestājies, nepieciešams konstatēt, vai pastāv kāds apstāklis, kas

pārtrauc noilgumu un proti:

atbilstoši Civillikuma 1902.pantam tiesības izlietošana, ceļot prasību tiesā [..]

pārtrauc noilgumu [..]; atbilstoši Civillikuma 1905.pantam atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu; atbilstoši Civillikuma 1906.pantam

noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.

Lai varētu konstatēt, ka noilgums nav iestājies, lietā ir jāgūst pierādījumi, ka noilguma tecējuma laikā no 2012.gada 11.februāra līdz 2015.gada

26.augustam tā tecējums ir pārtraukts vai ar prasības celšanu, vai ar atgādinājumu atbildētājam, vai ar atbildētāja izdarītu prasības atzīšanu.

Brīdinājums (lietas 21.lapa) liecina, ka cesionārs SIA „ E.P. Ieguldījumi” 2015.gada 31.jūlijā ir brīdinājis atbildētāju par parādu. Tiesa atzīst, ka

minētais brīdinājums nerada noilguma tecējuma pārtraukumu, jo izdarīts jau pēc noilguma iestāšanās. Lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētājs noilguma

tecējuma laikā atzinis prasītājas prasību.

Ievērojot minēto kopumā, tiesa secina, ka lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka Komerclikumā noteiktais noilguma termiņš būtu pārtraukts vai

apturēts. Līdz ar to, atbilstoši lietā iesniegtajiem pierādījumiem, noilgums ir iestājies 2015.gada 10.februārī. Ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas

nevien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība (Civillikuma 1910.pants).

Tiesa atzīst, ka prasījums un atbildētāja saistība ir izbeigušies noilguma dēļ, kas ir absolūts materiāltiesisks šķērslis prasības apmierināšanai.

Tā kā prasījumam ir iestājies noilgums, tad tas ir objektīvs un pietiekams pamats prasības noraidīšanai.

Prasītāja no pienākuma maksāt tiesas izdevumus valsts ienākumos atbrīvota pēc likuma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42., 74., 93., 97., 189.-193., 250.25 pantu, tiesa

no s pri e da

Prasību noraidīt pilnībā.

Noraidīt MSIA „E.P.Ieguldījumi”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, maza apmēra prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par

parāda piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016. gada 14. jūnija, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) Dz.Melbārdis