Court allows landlord's small claims suit for unpaid condominium maintenance fees and interest.

Lietas Nr. C26069414

Lietas arhīva Nr. C-0694-14/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknes tiesa

šādā sastāvā: tiesnese T.Maļinovska

ar sekretāri L.Krevicu

2014.gada 01.decembrī atklātā tiesas sēdē Rēzeknē, Dārzu ielā 24 izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes

Namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par apsaimniekošanas maksas parāda EUR 810,63 un likumisko procentu EUR 15,84 piedziņu,

Aprakstošā daļa :

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā SIA) „Rēzeknes Namsaimnieks” ir cēlusi mazā apmēra prasību tiesā pret /pers. A/ par

dzīvokļa īpašuma apsaimniekošanas maksas parāda EUR 810,63 un likumisko procentu EUR 15,84 piedziņu.

Prasībā norādīts, ka atbildētājs /pers. A/ ir dzīvokļa Nr.43, /adrese/ īpašnieks kopš 2006.gada. Māja /adrese/atrodas SIA „Rēzeknes

namsaimnieks” apsaimniekošanā.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 01.01.2011.) 12.pantu un saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu

atbildētājam ir pienākums maksāt kopīpašuma esošās daļas apsaimniekošanas maksu.

Kopš 2008.gada /pers. A/ par dzīvokļa apsaimniekošanu nemaksā pilnā apmērā. Uz prasības sastādīšanas dienu atbildētājam ir izveidojies

parāds par dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašuma esošās daļas apsaimniekošanu EUR 810,63 apmērā.

Atbildētājs tika brīdināts par parāda apmaksu, kā arī katru mēnesi tiek nosūtīti rēķini, kuros tiek atspoguļota parāda summa un apmaksas

termiņš.

Līdz šim brīdim, saskaņā ar izziņu – aprēķinu parāds nav nomaksāts.

Pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu (spēkā līdz 01.01.2011.), Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu (spēkā no

01.01.2011.), prasītājs lūdz tiesu piedzīt parādu no /pers. A/ par dzīvokļa Nr./adrese/ kopīpašumā esošās daļas uzturēšanu un apsaimniekošanu EUR

810,63, likumiskos procentus EUR 15,84, kopā EUR 826,47 par laika periodu no 2008.gada 01.aprīļa līdz 2014.gada 31.martam, kā arī piedzīt no

atbildētāja tiesāšanās izdevumus; naudas summu pārskaitīt uz prasītāja AS Swedbank kontu: LV19HABA0551005214298.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētājs tiesā nav iesniedzis, tiesas sūtītos paziņojumus pēc deklarētās dzīvesvietas nesaņēma, no

pasta iestādes ir atpakaļsūtījums (l.l.25,27).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu, tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai, ja tiesa

uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Ar 2014.gada 22.septembra Rēzeknes tiesas tiesneses lēmumu nolemts civillietu nolikt iztiesāšanai tiesas sēdē 2014.gada 01.decembri, par ko

paziņots pusēm Civilprocesa likumā norādītajā kārtībā – nosūtot pusēm paziņojumus un pavēstes ierakstītā pasta sūtījumā pēc deklarētās dzīvesvietas

(l.l.28).

Tiesas sēdē prasītāja SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” pārstāvis nepiedalījās, ir prasītāja pārstāvja lūgums, kur pārstāvis prasību uztur pilnā

apmērā un lūdz izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes (l.l.35).

Atbildētājs /pers.A/ tiesas sēdē neieradās, par neierašanās iemesliem nepaziņoja. Atbildētājam tika paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu

Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, tiesas paziņojumus un pavēsti, nosūtot uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Līdz ar to uzskatams, ka atbildētājam

par prasības iesniegšanu un par tiesas sēdes laiku un vietu ir paziņots. Ņemot vērā augstākminēto, tiesa uzskatīja par iespējamu izskatīt lietu bez

atbildētāja klātbūtnes.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā sekojošo

apsvērumu dēļ:

Motīvu daļa :

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājam /pers. A/ pieder dzīvokļa īpašums /adrese/ (l.l.32,33), atbildētājs ar SIA „Rēzeknes namsaimnieks”

nav noslēdzis apsaimniekošanas līgumu.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu (redakcija līdz 01.01.2011.) un Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā 01.01.2011.)

10.panta pirmo daļu, 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašniekam ir ar likumu noteikts pienākums piedalīties mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

izdevumu segšanā, ka arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav iesaistījies mājas kopīgā

pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, ir noslēgts līgums ar mājas pārvaldnieku vai nav.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa (redakcijā no 30.12.2000. līdz 21.03.2013.) nosaka, ka

valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību

nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astotā daļa (20.07.2010. redakcijā) nosaka, ka valsts dzīvojamās

mājas valdītājam vai pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par

dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu (redakcijā, kas spēkā no 21.03.2013.) nosaka,

ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku

sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums

pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav

sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu (lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai noslēgtu savstarpēju

līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu).

Nav pierādījumu, ka dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas tiesības ir nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Līdz ar to, pienākums pārvaldīt un apsaimniekot minēto dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai ir

pašvaldībai.

Konstatēts, ka daudzdzīvokļu māja /adrese/, atrodas SIA „Rēzeknes namsaimnieks” apsaimniekošanā, lietā ir dzīvojamo māju pārvaldīšanas –

pilnvarojuma līgums no 01.02.2013., kas noslēgts starp Rēzeknes pilsētas domi un SIA „Rēzeknes namsaimnieks”. Saskaņā ar minēto līguma 1.1.punktu

pašvaldība uzdod SIA „Rēzeknes namsaimnieks” un sabiedrība uzņemas pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un apsaimniekošanā esošās

dzīvojamās mājas saskaņā ar Līguma 1.pielikumā noradīto sarakstu (l.l.16-20).

Saskaņā ar 01.10.2009. deleģēšanas līguma par Rēzeknes pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kas noslēgts starp

Rēzeknes pilsētas domi un SIA „Rēzeknes namsaimnieks”, 2.1.punktu pašvaldība deleģē apsaimniekotājam un apsaimniekotājs apņemas veikt šādus

valsts pārvaldes uzdevumus līguma pielikumā uzskaitīto dzīvojamo māju pārvaldīšanai un apsaimniekošanai : slēgt apsaimniekošanas līgumus [...];

nodrošināt dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu [...] (l.l.9-15).

Pašvaldība ir nodrošinājusi šīs dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ar SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” starpniecību, līdz ar to

saskaņā ar iepriekš minētām tiesību normām SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu viņu

privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturto, piekto daļām (redakcijā no 27.03.2008. līdz

31.12.2014) ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies likumā noteiktajā kārtībā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu

par to un par īpašniekiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtību, tad, kārtību, kādā pārvaldnieks aprēķina maksu par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu [...], dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumu apmaksas kārtību gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts ar pārvaldnieka starpniecību, [...] nosaka

Ministru kabinets.

Pamatojoties uz prasītāja izziņu - aprēķinu (l.l.4,5) atbildētāja parāds prasītājam izveidojās laika periodā no 2008.gada 01.aprīļa līdz 2014.gada

31.martam un sastāv no apsaimniekošanas maksas parāda, parāda par sadzīves atkritumu izvešanu, parāda par elektroenerģijas patēriņu koplietošanas

telpās un sastāda EUR 810,63, likumiskie procenti EUR 15,84, kopā EUR 826,47.

Strīdus periodā, tas ir kopš 01.04.2008., apsaimniekošanas maksa bija nosākama saskaņā ar 09.12.2008. Ministru kabineta noteikumiem

Nr.1014 "Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu" (stājas spēkā 18.12.2008.).

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai savus iebildumus, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt apsaimniekošanas maksas apmēra aprēķinu, parāda par

komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu parāda aprēķinu.

Prasītājs ik mēnesi sūtīja atbildētājam rēķinus ar maksājumu aprēķiniem, ko atbildētājam bija jāsedz. Prasītāja tiesības veikt maksājumu rēķinu

izsniegšanu noradītas 01.10.2009. deleģēšanas līguma par Rēzeknes pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kas noslēgts starp

Rēzeknes pilsētas domi un SIA „Rēzeknes namsaimnieks” 4.2.6.punktā.

Ar lietas materiāliem ir pieradīts, ka atbildētājs no 2008.gada aprīļa pilnā apmērā neveica maksājumus par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem

(l.l.2), līdz ar to tam radās maksājumu kavējumi.

Līdz ar to, tiesa secina, ka SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” ir likumiskas tiesības celt prasību pret atbildētāju par apsaimniekošanas parāda,

parāda par komunālajiem pakalpojumiem piedziņu.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus part laika periodu no 2010.gada līdz 2014.gadam, kas sastāda EUR 15,84

(l.l.2-5).

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.daļu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma 1756.pants

nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. pantu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Atbildētājs ir kavējis prasītāja rēķinos noteiktus maksājumu termiņus, līdz ar to ir iestājies nokavējums un no tā izrietošās sekas – prasītāja

tiesības prasīt likumiskos nokavējuma procentus.

Tādējādi, prasītājs pamatoti prasa no atbildētāja likumisko procentu piedziņu EUR 15,84 apmērā.

Prasītājam ir tiesas izdevumi EUR 128,67 apmērā (valsts nodeva EUR 123,97 apmērā, izdevumi, kas saistīti ar lietas izskatīšanu EUR 4,70

apmērā, kurus saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu jāpiedzen no atbildētāja prasītāja labā.

Rezolutīvā daļa :

Pamatojoties uz augstākminēto, vadoties pēc likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcija līdz 01.01.2011.) 12.panta, Dzīvokļa īpašuma likuma

(redakcija no 01.01.2011.) 10.panta 1.daļas, 13.panta 1.daļas, likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta, Civillikuma

1587., 1590., 1652., 1653., 1756.panta, 1759.panta 1.daļas, Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, 193.panta, 2041.panta, 250.25panta, tiesa

nosprieda :

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes Namsaimnieks”, reģ.nr. 40003215461, labā

parādu par dzīvojamās mājas, /adrese/, kopīpašumā esošās daļas uzturēšanu un apsaimniekošanu EUR 810,63, likumiskos nokavējuma procentus EUR

15,84 un tiesas izdevumus EUR 128,67, kopā EUR 955,14 (deviņi simti piecdesmit pieci euro un 14 eurocenti).

Parāda samaksa veicama prasītāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes Namsaimnieks”, reģ.nr. 40003215461, kontā -

LV19HABA0551005214298, AS „Swedbank”.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rēzeknes tiesā.

Tiesnese: