Legislator Case Law & Legislation
C30430018 / CA-0814-19 ECLI:LV:RAT:2019:0408.C30430018.9.S AI generated

Appeal court dismisses debt collection claim for property management fees due to lack of statutory calculation proof.

Case Number C30430018 / CA-0814-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The appeal court fully dismissed SIA "CDzP"'s debt collection claim against /pers. A/ for property management fees totaling 605.65 euros. The first-instance court had awarded the claim, but the appellate court found the plaintiff failed to prove the fees were calculated according to the specific regulations governing the relevant period. Consequently, the court ruled that without evidence of proper calculation methodology, the claimed amounts were not legally substantiated, leading to the complete rejection of the suit.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204., 432. un 440.11 panti: A claim for property management fees is dismissed if the plaintiff fails to prove the amounts were calculated in accordance with applicable statutory regulations.

Keywords

AI generated
property management fees debt collection claim statutory calculation rules burden of proof appeal court decision civil procedure law fee substantiation

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204. pants
Civilprocesa likuma 432. pants
Civilprocesa likuma 440.11 pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. CA-0814-19/31

ECLI:LV:RAT:2019:0408.C30430018.9.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 8.aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētaja tiesnese Agnese Veita

tiesnese Dace Jansone

tiesnese Lidija Pliča

ar tiesas sēžu sekretāri Inesi Pelēkzirni

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “CDzP” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers. A/ apelācijas

sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 5.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar dzīvojamās mājas /adrese A/, dzīvokļu īpašnieku sapulces 2001.gada 5.marta protokollēmumu nolemts izvirzīt /pers. B/ par pilnvaroto

personu dzīvojamās mājas /adrese A/, kopīpašuma apsaimniekošanas līguma noslēgšanai ar Cēsu pilsētas dzīvokļu pārvaldi (lietas 1.sējuma 15.lapa) .

2001.gada 27.martā starp Cēsu pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmumu “Dzīvokļu pārvalde” kā apsaimniekotāju un dzīvojamās mājas /adrese

A/, pilnvaroto personu /pers. B/ kā īpašnieku noslēgts dzīvojamās mājas /adrese A/, kopīpašuma apsaimniekošanas līgums (lietas 1.sējuma 13.,

14.lapa).

Privatizācijas un reorganizācijas procesā Cēsu pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums “Dzīvokļu pārvalde” pārveidots par SIA “Cēsu dzīvokļu

pārvalde” un vēlāk par SIA “CDzP” (lietas 1.sējuma 16.-38.lapa).

2011.gada 28.septembrī īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese B/, nostiprinātas /pers. A/ (lietas 1.sējuma 69.-71.lapa).

[2] 2018.gada 8.janvārī prasītāja SIA “CDzP” cēlusi vienkāršotās procedūras prasību (agrāk – maza apmēra prasību) pret atbildētāju /pers. A/

par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja prasītājas labā ekspluatācijas maksājumu parādu 605,65 euro un tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītājai

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % procentus no galvenā parādā, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka atbildētājs kopš 2014.gada 1.oktobra nav veicis maksājumus par dzīvojamās mājas ekspluatācijas

izdevumiem, kā dēļ par laiku no 2014.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.novembrim izveidojies parāds 605,65 euro. Par parādu atbildētājs ir brīdināts,

nosūtot viņam paziņojumu uz deklarēto dzīvesvietu un publicējot brīdinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, taču parāds nav samaksāts.

[3] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 5.oktobra spriedumu prasība apmierināta.

No atbildētāja prasītājas labā piedzīts parāds par nedzīvojamās telpas pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu par laiku no 2014.gada 1.oktobra līdz

2017.gada 30.novembrim 605,65 euro un tiesas izdevumi 94,15 euro.

SIA “CDzP” noteiktas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6 % gadā no piespriestās, bet

nesamaksātās pamatparāda summas.

Spriedums pamatots ar turpmāk norādīto.

[3.1] Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-5. un 8.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos

nodokļus; 5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; 8) pildīt dzīvokļu īpašnieku

kopības pieņemtos lēmumus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu

vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Kā izriet no šā likuma 16.panta trešās daļas, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa

īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus,

kuros šā likuma 17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu

īpašnieku kopība.

Saskaņā ar 2001.gada 27.marta dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līguma 2.punktu apsaimniekotājs (prasītāja) organizē mājai

sekojošos pakalpojumus: slēdz līgumus un norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem; sagatavo rēķinus un iekasē apsaimniekošanas un komunālos

pakalpojumus; apdrošina dzīvojamo māju; izgatavo mājas gada remontdarbu tāmes; novērš avārijas bojājumus; veic grāmatvedības uzskaiti un analīzi par

saimnieciski finansiālo darbību; nodrošina santehniķu diennakts dežūras; veic jebkurus santehniķa, galdnieka, elektriķa pakalpojumus dzīvoklī; sniedz

juridiskos pakalpojumus; papildus veic maksas pakalpojumus dzīvoklī.

Saskaņā ar šā līguma 7.1.apakšpunktu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums laikus veikt ikmēneša maksājumus, kā arī paziņot ūdens skaitītāju

rādījumus.

Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka prasītāja neveiktu nekustamā īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu vai atbildētājam netiktu sniegti

pakalpojumi, vai, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītājas sniegtos pakalpojumus.

Tādējādi atbildētājam ir pienākums veikt samaksu prasītājai par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar nedzīvojamo telpu Nr./numurs/

/adrese A/, kas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, pārvaldīšanu un pakalpojumu sniegšanu neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu

līgumu.

Atbildētājam nav likti šķēršļi nedzīvojamās telpas izmantošanai un pamatpakalpojumu saņemšanai, kurus sniedza prasītāja.

[3.2] No piedzenamās summas aprēķina lietas (lietas 46., 47.lapa) izriet, ka atbildētāja parāds par dzīvojamās telpas pārvaldīšanu un pakalpojumu

piegādi no 2014.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.novembrim ir 605,65 euro.

Atbildētājs saņēmis prasītājas 2016.gada 5.maija brīdinājumu par sankciju piemērošanu līgumsaistību neizpildes gadījumā (lietas 43.lapa).

Iebildumus pret brīdinājuma norādīto parāda apmēru atbildētājs prasītājai nav cēlis. Arī pēc prasības pieteikuma nosūtīšanas paskaidrojumu sniegšanai,

atbildētājs piedzenamās summas apmēru un aprēķinu nav apstrīdējis.

Ņemot vērā Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu un Civillikuma 1838.pantu, atzīstams, ka lietā nav iesniegti pierādījumi

tam, ka atbildētājs ir apmaksājis prasītājas izsniegtos rēķinus, līdz ar to nav pamata neticēt prasītājas argumentiem, ka samaksa prasītājas norādītajā laika

periodā nav veikta.

Tādējādi prasība ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja prasītājas labā parādu par nedzīvojamās telpas pārvaldīšanu un

pakalpojumu sniegšanu no 2014.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.novembrim 605,65 euro.

[3.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā, no nesamaksātās pamatparāda summas.

[3.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 94,15 euro, jo, ceļot

prasību prasītāja samaksājusi valsts nodevu 90,85 euro (lietas 8. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (lietas 9.lapa).

[4] Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedzis /pers. A/, pārsūdzot to pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzībā sprieduma nepareizībai norādīti šādi argumenti.

[4.1] Tiesa nav pārliecinājusies par prasītājas tiesībām iesniegt prasību tiesā. Prasītājai dzīvojamās mājas īpašnieki nav izsnieguši pilnvaru un arī

apsaimniekošanas līgumā nav norādītas pēdējās tiesības pārstāvēt dzīvojamo māju tiesā.

[4.2] Nav saprotams, kā aprēķināta no atbildētāja piedzenamā summa un kā tiek aprēķināti maksājumi par sniegtajiem pakalpojumiem.

Lai gan ne 2001.gada 5.marta dzīvojamās mājas kopsapulces protokolā, ne apsaimniekošanas līgumā nav norādīti šādi maksājumi, prasītāja

aprēķinā iekļāvusi izdevumus par brīdinājuma nosūtīšanu un kompensāciju par teritorijas apsaimniekošanu.

Kompensācija par teritorijas apsaimniekošanu 2010.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.906 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” 5.punkta un Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunkta

un 7.panta 1.punkta izpratnē ir dzīvojamās mājas sanitārā apkope, un atlīdzībai par to jābūt iekļautai apsaimniekošanas maksā.

Atsevišķas kompensācijas par teritorijas apsaimniekošanu norādīšana ir pretrunā Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likumā noteiktajam. Turklāt

minētā likuma noteikumiem neatbilstoši pārvaldīšanas līgumi saskaņā ar pārejas noteikumu 4.punktu bija saskaņojami ar šā likuma noteikumiem līdz

2011.gada 31.decembrim.

Kā izriet no prasības pieteikumiem pievienotajiem dokumentiem, līdz 2016.gada jūnijam prasītāja aprēķinājusi arī ekspluatācijas izdevumus

15,67 euro mēnesī, bet ar 2016.gada jūliju aprēķinājusi pārvaldīšanas ieņēmumus 15,50 euro mēnesī.

Ne 2001.gada 5.marta dzīvojamās mājas kopsapulces protokols, ne apsaimniekošanas līgums neparedz pienākumu atbildētājam veikt samaksu

par ekspluatācijas izdevumiem. Nav saprotams, kādēļ minēto ekspluatācijas izdevumu apmērs atšķiras no pārvaldīšanas izdevumu apmēra, un kura no

pozīcijām atbilst mājas īpašnieku kopības nolemtajam.

No iepriekš norādītā izriet, ka prasītāja piedzenamās summas aprēķinu nav ne pierādījusi, ne pamatojusi, bet tiesa par to nav pārliecinājusies.

[4.3] Lietā nav gūti pierādījumi par prasītājas veiktām apsaimniekošanas darbībām laika periodā, par kuru pieprasīts parāds, un arī tiesa uz šādām

darbībām nav norādījusi.

Turklāt prasītāja nav izpildījusi šādus tai ar Ministru kabineta noteikumiem uzliktos pārvaldnieka pienākumus.

Proti, 2017.gada 17.novembra noteikumu Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”

24.punktā norādīto pienākumu katru gadu līdz 1.aprīlim rakstiski paziņot dzīvokļu īpašniekiem, kur tie var iepazīties ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu.

Arī 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi” 18.punktā noteikto

pienākumu ne retāk kā reizi ceturksnī izplatīt dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām mājā dzīvojošām personām Slimību profilakses un kontroles centra

tīmekļvietnē pieejamo informatīvo materiālu par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos Legionella spp. baktēriju

izplatības ierobežošanai.

Tāpat prasītāja nav izpildījusi 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu,

tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 11., 12. un 13.punktā noteiktos pienākumus mājas pārbaudei un

apsekošanai.

[5] Paskaidrojumus par apelācijas sūdzību ir iesniegusi prasītāja SIA “CDzP”, uzskatot apelācijas sūdzību par nepamatotu un noraidāmu.

[6] Apelācijas instances tiesas sēdē atbildētāja /pers. A/ pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ apelācijas sūdzību uzturēja saskaņā ar tajā norādītajiem

argumentiem. Prasību neatzina. Sniedza analogus paskaidrojumus rakstveidā iesniegtajiem.

Prasītājas SIA “CDzP” pilnvarotā pārstāve /pers. D/ apelācijas sūdzību neatzina, prasību uzturēja saskaņā ar tajā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi tos kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem,

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un prasība ir noraidāma.

[8] Lietā nav strīda, ka atbildētājs ir nedzīvojamās telpas Nr./numurs/ /adrese A/ īpašnieks.

Nav strīda arī par to, ka atbildētājs nav veicis maksājumus saskaņā ar prasītājas izrakstītajiem rēķiniem, līdz ar ko par laika periodu no 2014.gada

1.oktobra līdz 2017.gada 30.novembrim ir izveidojies parāds 605,65 euro, un par tā piedziņu prasītāja cēlusi prasību.

Strīds starp pusēm ir par to, vai prasītājai ir tiesības celt prasību, vai prasītāja pārvaldīšanas izdevumu apmēru ir noteikusi un aprēķinājusi atbilstoši

normatīvo aktu prasībām un vai pakalpojumi, par kuriem pārvaldīšanas izdevumi ir pieprasīti, ir sniegti.

[9] No lietā iesniegtajiem rēķiniem kopsakarā ar prasītājas paskaidrojumiem, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka prasītājas rēķinos norādītie

ekspluatācijas izdevumi un pārvaldīšanas ieņēmumi pēc būtības ir pārvaldīšanas izdevumi Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta izpratnē.

[9.1] Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

No lietas materiāliem redzams, ka dzīvojamās mājas /adrese A/, dzīvokļu īpašnieku sapulces 2001.gada 5.marta protokolā dzīvokļu īpašnieki

izlēmuši jautājumu, kas ir to kompetencē atbilstoši tobrīd spēkā esošā likuma “Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim,

8.panta, 27.2panta un 32.panta pirmās daļas noteikumiem, proti, par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas veidu un pilnvaroto personu dzīvojamās mājas

kopīpašuma apsaimniekošanas līguma noslēgšanai.

Tā kā lietā nav ziņu par to, ka minētais protokols un tajā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku lēmumi likumā noteiktajā kārtībā būtu apstrīdēti vai atzīti par

spēkā neesošiem, tiesas kolēģija atbildētāja iebildumus par šī protokola tiesiskumu atzīst par nepamatotiem.

[9.2] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, proti, Cēsu pilsētas domes 2004.gada 27.maija sēdes protokola Nr.12 (lietas 1.sējuma

17.lapa), Uzņēmumu reģistra 2005.gada 6.aprīļa lēmuma (lietas 1.sējuma 38.lapa), SIA “Cēsu dzīvokļu pārvalde” 2004.gada 7.jūlija dalībnieku sapulces

protokola un tam pievienotā pirkuma līguma (lietas 1.sējuma 31.-37.lapa), nepārprotami izriet, ka prasītāja ir 2001.gada 27.marta dzīvojamās mājas

kopīpašuma apsaimniekošanas līgumā norādītās Cēsu pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmumu “Dzīvokļu pārvalde” tiesību un saistību pārņēmēja.

Secīgi, prasītāja ir dzīvojamās mājas /adrese A/, apsaimniekotāja. Ziņu par cita apsaimniekošanas vai pārvaldīšanas līguma noslēgšanu lietā nav.

[9.3] Dzīvokļa īpašuma likumā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, tajā skaitā piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā (10.panta 1. un 2.punkts).

Savukārt saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta 4.1daļas 3.punktu pārvaldniekam ir pienākums celt tiesā citu dzīvojamās

mājas īpašnieku interesēs prasību pret dzīvojamās mājas īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.

Ievērojot norādīto, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka prasītājai kā pārvaldniecei jeb apsaimniekotājai ir prasījuma tiesības pret atbildētāju par

saistību izpildīšanu saskaņā ar likumu un 2001.gada 27.marta dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līgumu, līdz ar ko atbildētāja iebildumi par

to, ka prasība ir atstājama bez izskatīšanas saskaņā ar Civilprocesa likuma 219.panta pirmās daļas 3.punktu, jo prasību prasītāja vārdā cēlusi persona,

kura nav tam likumā noteiktā kārtībā pilnvarota, atzīstami par nepamatotiem. Apstākļi minētās procesuālās normas piemērošanai izskatāmajā lietā nav

konstatējami.

[10] Tiesas kolēģija par pamatotiem atzīst atbildētāja iebildumus par rēķinos norādīto izdevumu neatbilstību normatīvajiem aktiem.

Prasītāja ekspluatācijas izdevumu un pārvaldīšanas ieņēmumu apmēru pamatojusi ar Cēsu pilsētas domes 1996.gada 13.jūnija lēmumu Nr.219

(lietas 1.sējuma 123. lapa) un 1997.gada 10.jūnija lēmumu Nr.98 (lietas 1.sējuma 124.lapa), ar kuru apstiprināti Cēsu pilsētas domes saistošie noteikumi

“Par dzīvojamo telpu īres maksām Cēsu pilsētā”.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta otrā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz 2008.gada 26.martam, noteica,

ka līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas-pieņemšanas aktu pārņem

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu

un apsaimniekošanu nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Savukārt ar 2008.gada 21.februāra likumu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, kas stājās spēkā

2008.gada 27.martā, 50.pants tika izteikts jaunā redakcijā. Tā trešā daļa paredzēja, ka līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu

īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas-pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļu īpašnieki,

likumā noteiktajā kārtībā savstarpēji vienojoties, nosaka:

1) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu par to;

2) kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas

daļas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtību.

Minētā likuma 50.panta ceturtā daļa noteica: ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 1.punktā minēto, kārtību, kādā

pārvaldnieks aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu

tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam laika periodam, informē dzīvokļu īpašniekus par noteiktam laika periodam tāmē

paredzētajām izmaksām, kā arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem ikgadēju atskaiti par attiecīgās maksas izlietošanu, nosaka Ministru kabinets.

Ziņu par to, ka dzīvokļu īpašnieki būtu pieņēmuši minētos lēmumus lietā nav.

Laikā no 2014.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 20.jūlijam kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldniekam bija jāaprēķina pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksa, noteica Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, bet no 2017.gada 21.jūlija līdz 2017.gada 30.novembrim to noteica Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija

noteikumi Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”.

Lietā nav tādu pierādījumu, kas apstiprinātu, ka prasītāja pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) maksas apmēru būtu noteikusi atbilstoši minētajam

normatīvajam regulējumam un tajā paredzētajai aprēķināšanas kārtībai.

No lietas materiāliem arī neizriet, ka dzīvojamās mājas /adrese A/, dzīvokļu īpašnieki atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantam (dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumu segšana) jebkad būtu noteikuši izdevumu apmēru obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas

būtu piemērojams strīdus laika periodā no 2014.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.novembrim.

Arī 2001.gada 27.marta dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līgumā ne pārvaldīšanas, ne apsaimniekošanas maksa nav noteikta.

Tiesas kolēģijas ieskatā, nav tiesiska pamata ar Cēsu pilsētas domes pieņemtiem lēmumiem par ekspluatācijas maksu pamatot prasītājas

pieprasītos ekspluatācijas izdevumus vai pārvaldīšanas ieņēmumus strīdus laika periodā pie apstākļiem, kad apsaimniekošanas un pārvaldīšanas

jautājumus regulējošie normatīvie akti noteic speciālu kārtību, kādā minētā maksa ir aprēķināma.

Ņemot vērā minēto, ir neiespējami pārbaudīt prasītājas pieprasītā parāda aprēķina pamatotību, līdz ar ko prasība ir noraidāma, jo prasītāja nav

pierādījusi, ka tā ir ievērojusi normatīvo aktu prasības un ka tās aprēķini ir pareizi un pamatoti.

Noraidot prasību uz minētā pamata, tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzības argumenti par neveiktām pārvaldīšanas darbībām nav izvērtējami,

jo, neesot pierādījumiem par pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) maksas apmēra pamatotību, sniegtajiem pakalpojumiem pašiem par sevi nav nozīmes.

[11] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir kļūdaini novērtējusi lietas faktiskos apstākļus, un tas bijis par pamatu nepareiza

sprieduma taisīšanai, prasību pilnībā apmierinot. Apelācijas sūdzības argumenti par aprēķinātās pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) maksas neatbilstību

normatīvajiem aktiem ir pamats pretēja sprieduma taisīšanai.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Tādējādi pilnīgi noraidot prasību un atzīstot par pamatotu apelācijas sūdzību, no prasītājas atbildētāja labā ir piedzenama viņa samaksātā valsts

nodeva par apelācijas sūdzību 90,85 euro (lietas 1.sējuma 89.lapa).

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par valsts nodevas piedziņu –

desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204. , 432. un 440.11pantu Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

pilnīgi noraidīt SIA “CDzP” vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no SIA “CDzP”, reģistrācijas numurs 44103029458, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā valsts nodevu 90,85 euro.

Noteikt SIA “CDzP” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par valsts nodevas piedziņu - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums nav pārsūdzams.

Spriedums sagatavots 2019.gada 8.aprīlī.

Agnese

Tiesnese

Veita

Tiesnese Dace

Jansone

Lidija

Tiesnese

Pliča