Supreme Court dismisses prosecutor's appeal against lower court's decision to reject appeal protest.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia dismissed the prosecutor's protest against the Regional Court's decision to reject an appeal protest. The prosecutor argued the Regional Court erred by not holding a hearing and claimed the prosecutor was absent intentionally, yet the court found the prosecutor had been informed of the hearing date but failed to explain his absence. Consequently, the court determined the lower court did not violate procedural laws regarding summons and notification, leaving the original decision unchanged.
Legislator headnote
AI generatedCriminal Procedure Law Art. 560(1), 328, 330, 331(1), 582(2), 587; The court must hold a hearing for an appeal protest unless specific statutory exceptions apply, and a prosecutor's failure to appear without valid explanation does not constitute a procedural violation warranting the protest's rejection.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11088035115
Lietas arhīva Nr. SKK-0423-16
LĒMUMS
Rīgā, 2016.gada 5.augustā
Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnese A.Branta izlēma Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora
I.Kobzeva protestu par Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 19.aprīļa lēmumu un
k o ns t a t ē ja
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 19.maija spriedumu
/V.Z./, /personas kods/,
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar piespiedu darbu 150 stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteiktajam sodam pilnīgi pieskaitīts sods, kas piespriests ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona
tiesas 2015.gada 9.februāra spriedumu, un galīgais sods /V.Z./ noteikts brīvības atņemšana uz 6 mēnešiem un piespiedu darbs uz 150 stundām.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu /V.Z./ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā paredzētajā
noziedzīgajā nodarījumā par to, ka neatļauti lietoja narkotiskās un psihotropās vielas, būdams persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par
narkotisko un psihotropo vielu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu.
Pirmās instances tiesa konstatēja, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos.
/V.Z./, 2014.gada 22.maijā būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un
lietošanu, ne vēlāk kā līdz 2014.gada 4.oktobrim neatļauti lietoja narkotiskās vielas – heroīnu un metadonu –, kā arī psihotropo vielu – tramadolu. Par
minēto vielu lietošanu /V.Z./ tika aizturēts 2014.gada 4.oktobrī.
Iztiesājot lietu sakarā ar Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora I.Kobzeva apelācijas protestu, Rīgas
apgabaltiesa ar 2016.gada 19.aprīļa lēmumu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 560.panta trešo daļu, prokurora I.Kobzeva apelācijas protestu
atstāja bez izskatīšanas.
Par šo lēmumu protestu iesniedzis Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors I.Kobzevs, lūdzot atcelt
Rīgas apgabaltiesas lēmumu un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Prokurors norāda, ka par Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu bija iesniegts prokurora apelācijas protests, lūdzot atcelt
spriedumu daļā par /V.Z./ noteikto sodu un taisīt šajā daļā jaunu spriedumu. Proti, /V.Z./ pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas sodīt ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu uz 20 dienām, bet saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgo sodu /V.Z./ noteikt brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem un
20 dienām.
Prokurors uzskata, ka apelācijas instances tiesa, vienīgi atsaucoties uz prokurora neierašanos apelācijas instances tiesas sēdē, bez tiesiska
pamata atstāja bez izskatīšanas apelācijas protestu.
Protesta autors norādījis, ka Rīgas apgabaltiesa nav ievērojusi kārtību, kādā prokurors jāuzaicina uz tiesas sēdi atbilstoši Kriminālprocesa
likuma normās noteiktajam. Prokurors nav saņēmis apelācijas instances tiesas aicinājumu ierasties uz tiesas sēdi 2016.gada 19.aprīlī plkst.13.00.
Savukārt apelācijas instances tiesas atsauce lēmumā, ka tiesas sēdes laiks paziņots 2016.gada 8.februārī notikušajā tiesas sēdē, pēc prokurora domām,
ir formāla un neatbilst Kriminālprocesa likuma 331.panta pirmajā daļā noteiktajam. Prokurors arī norāda, ka 2016.gada 8.aprīļa tiesas sēdē prokuroram
tika paziņots, ka nākamās tiesas sēdes laiks tiks saskaņots vēlāk. Prokurors arī uzskata, ka tiesas paziņojums par tiesas sēdes laiku neatbrīvo tiesu no
pienākuma aicināt prokuroru uz tiesas sēdi Kriminālprocesa likumā paredzētajā kartībā. Tā kā prokurors ir ieinteresēts iesniegtā apelācijas protesta
izskatīšanā un krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšanā, tādēļ uzskatīt, ka prokurors nav ieradies apzināti, ir neloģiski un absurdi.
Augstākās tiesas tiesnese atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 19.aprīļa lēmums, ar kuru nolemts prokurora I.Kobzeva apelācijas
protestu atstāt bez izskatīšanas, ir atstājams negrozīts, bet Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora I.Kobzeva
protests noraidāms.
Kasācijas instances tiesas tiesnese konstatē, ka, iztiesājot lietu apelācijas kārtībā un atstājot bez izskatīšanas prokurora iesniegto apelācijas
protestu, Rīgas apgabaltiesa nav pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 560.panta pirmās daļas, 328. un 330.panta un 331.panta pirmās daļas pārkāpumu.
Kriminālprocesa likuma 560.panta pirmajā daļā norādīts to personu loks, kuras aicināmas uz apelācijas instances tiesas sēdi, bet šā likuma
328.pantā sniegta pavēstes definīcija.
Savukārt Kriminālprocesa likuma 330.pantā noteikts, ka pavēsti izsniedz ne vēlāk kā divas dienas pirms tajā norādītā ierašanās laika. Savukārt, ja
procesuālā darbība ir neplānota vai nav atliekama – tieši pirms ierašanās. Minētajā pantā norādīti pavēstes izsniegšanas iespējamie veidi. Šā likuma
331.panta pirmajā daļā atrunāts, ka pavēsti aicināmajai personai izsniedz pret parakstu un paraksta daļā norādāms pavēstes saņemšanas laiks. Tādējādi
minētajās likuma normās ir noteikta kārtība, kādā procesa virzītājs aicina personu uz izmeklēšanas iestādi, prokuratūru vai tiesu, nevis nosaka kārtību,
kādā pavēste izsniedzama prokuroram.
Turklāt atzīstams, ka prokurors protestā norādījis patiesībai neatbilstošus apstākļus. Minētais secināms no apelācijas instances tiesas sēdes
protokola. Proti, ar tiesneša 2015.gada 25.jūnija lēmumu krimināllieta /V.Z./ apsūdzībā nozīmēta izskatīšanai 2015.gada 16.decembrī plkst.14.30 (lietas
151.-152.lapa). Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai paziņojums par lietas iztiesāšanu sakarā ar iesniegto apelācijas
protestu nosūtīts 2015.gada 15.jūnijā (lietas 160.lapa). Lietas iztiesāšana atlikta un nākamā tiesas sēde notikusi 2016.gada 8.februārī plkst.11.00. (lietas
167.lapa). Sakarā ar apsūdzētā /V.Z./ neierašanos uz tiesas sēdi tā atlikta uz 2016.gada 19.aprīli plkst.13.00 (lietas 167.lapa). Turklāt prokurors lūdzis
uz nākamo tiesas sēdi /V.Z./ nodrošināt aizstāvja piedalīšanos, lai lemtu jautājumu par drošības līdzekļa grozīšanu.
Tādējādi no Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 8.februāra tiesas sēde protokola redzams, ka prokurors bija informēts par 2016.gada 19.aprīlī
paredzēto tiesas sēdi, uz kuru viņš neieradās, bet par neierašanās iemesliem tiesu neienormēja.
Ievērojot minēto, Augstākās tiesas tiesnese atzīst, ka Rīgas apgabaltiesa, iztiesājot krimināllietu, nav pieļāvusi prokurora protestā norādītos
Kriminālprocesa likuma pārkāpumus.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 582.panta otro daļu un 587.pantu, Augstākās tiesas tiesnese
n o l ē ma
Atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 19.aprīļa lēmumu, ar kuru nolemts prokurora I.Kobzeva apelācijas protestu atstāt bez izskatīšanas,
bet Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora I.Kobzeva protestu noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese (paraksts) A.Branta