Court partially allowed bank's debt collection claim, awarding principal, reduced penalty, and interest while rejecting full penalty demand.

Lietas Nr. C30576314

Lietas arhīva Nr. C-2212-15/12

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Strode

ar sekretāri M.Subotinu

2015.gada 2.martā, atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, izskatīja civillietu akciju sabiedrības (turpmāk AS) ’’Citadele banka” prasībā pret /pers. B/ par

parāda piedziņu, un

konstatēja

2014.gada 20.oktobrī tiesā saņemts AS ’’Citadele banka’’ prasības pieteikums pret /pers. B/ par parāda piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada

22.janvārī starp AS ’’??rex banka’’ (pēc nosaukuma maiņas AS ’’Reverta’’) un /pers. B/ tika noslēgts Līgums par parāda samaksu Nr.LPS-4.-10/60, saskaņā

ar ko atbildētājs apliecināja savu parāda saistību pret AS ’’??rex banka’’ 3725,16 LVL, kas sastāda 5300,43 EUR, kas izveidojies no iepriekš minētā līguma

1.1.punktā norādītajām saistībām. Atbildētājs apņēmās veikt parāda samaksu Līgumam par parāda samaksu Nr.LPS-4.-10/60 pievienotajā maksājumu grafikā

noteiktajā kārtībā.

Papildus minētajam prasības pieteikumā norādīts, ka uzņēmuma pārejas rezultātā, kas notika 2010.gada 1.augustā, AS ’’??rex banka’’ nodeva AS

’’Citadele banka’’ savas tiesības un saistības, kas izriet no Līguma par parāda samaksu Nr.LPS-4.-10/60.

Prasītājs nosūtīja atbildētājam 2012.gada 13.aprīļa atgādinājumu par parāda saistībām, taču atbildētājs savas saistības nav izpildījis. Atbildētāja neizpildīto

saistību apmērs ir aprēķināts saskaņā ar Līgumu par parāda samaksu Nr.LPS-4.-10/60 un sastāda 7739,51 EUR, kas sastāv no galvenā parāda 5243,51 EUR,

līgumsoda 1192,74 EUR un likumiskajiem procentiem 1303,26 EUR.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 33., 34.pantu, 41.panta pirmo daļu, 127.panta pirmo daļu, 195.pantu, Civillikuma

1587.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1716., 1717., 1765., 1828., 1874., 1934., 1943.pantu, AS ’’Citadele banka’’ lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ galveno parādu

5243,51 EUR, līgumsodu 1192,74 EUR un likumiskos procentus 1303,26 EUR. Tāpat arī prasītājs prasības pieteikumā lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu

AS ’’Citadele banka’’ visus ar tiesāšanos saistītos tiesas izdevumus un noteikt AS ’’Citadele banka’’ tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus - 6 % no

simta gadā no galvenā parāda 5243,51 EUR līdz sprieduma izpildei.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus Civilprocesa likuma 148.panta kārtībā nav sniedzis.

2015.gada 27.februārī tiesā saņemti prasības pieteikuma papildinājumi, kuros prasītājs, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punktu,

norādījis, ka prasītājs ir tiesīgs palielināt prasījumu apmēru iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Sakarā ar to, ka no prasības pieteikuma iesniegšanas

brīža līdz nozīmētajai tiesas sēdei ir pagājis ievērojams laiks, prasītājs, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punktu, 36.panta otro daļu,

195.pantu un Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1760.pantu, 1765.panta pirmo daļu, palielina prasību, aprēķinot papildus likumiskos procentus. Prasības

pieteikumā likumiskie procenti aprēķināti 1303,26 EUR. Prasītājs, sākot no 2014.gada 17.oktobra līdz 2015.gada 2.martam, aprēķinājis papildus likumiskos

procentus, kas sastāda 117,22 EUR. Līdz ar to, kopā likumiskie procenti sastāda 1420,48 EUR (1303,26 EUR + 117,22 EUR = 1420,48 EUR). Tādējādi

prasītājs ar prasības pieteikuma papildinājumiem lūdz piedzīt no atbildētāja 7856,73 EUR, kas sastāv no galvenā parāda 5243,51 EUR, līgumsoda 1192,74 EUR

un likumiskajiem procentiem 1420,48 EUR. Tāpat arī prasītājs prasības pieteikuma papildinājumos lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu AS ’’Citadele

banka’’ visus ar tiesāšanos saistītos tiesas izdevumus un noteikt AS ’’Citadele banka’’ tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus - 6 % no simta gadā no

galvenā parāda 5243,51 EUR līdz sprieduma izpildei.

AS ’’Citadele banka’’ pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. 2015.gada 27.februārī tiesā saņemts prasītāja iesniegums, kurā lūgts tiesu izskatīt civillietu bez

prasītāja pārstāvja klātbūtnes, norādot, ka pēc prasības pieteikuma iesniegšanas nav veikta neviena iemaksa un, ka prasītājs uztur prasību pilnā apmērā.

/pers. B/ uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņoja neierašanās iemeslus, kā arī nelūdza atlikt tiesas sēdi. Atbildētājam par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots

Civilprocesa likuma 56.panta pirmajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

Tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos gadījumus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu un, līdz ar to, nolēma izskatīt civillietu

bez lietas dalībnieku piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka AS ’’Citadeles banka’’ prasība ir apmierināma daļēji turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Civillikuma 1587.pantā ir noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu. Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš

saņēmis (Civillikuma 1943.pants).

2010.gada 22.janvārī AS ’’??rex banka’’ un /pers. B/, ņemot vērā apstākli, ka 2007.gada 22.decembrī starp pusēm noslēgts Iesniegums maksājumu

kartes saņemšanai un konta atvēršanai un, ka sakarā ar maksājumu saistību nepildīšanu /pers. B/ ir izveidojies parāds bankai, noslēdza Līgumu par parāda

samaksu Nr.LPS-4.-10/60. Līdzēji konstatēja un /pers. B/ atzina, ka viņa parāda saistības pret AS ’’??rex banka’’, kas izriet no Iesnieguma maksājumu kartes

saņemšanai un konta atvēršanai, šī līguma noslēgšanas dienā ir 3725,16 LVL. Atbildētājs uzņēmās samaksāt bankai parādu līgumam pievienotajā maksājumu

grafikā noteiktajos termiņos un apmērā.

Saskaņā ar 2014.gada 4.septembra AS ’’Reverta’’ (pirms nosaukuma maiņas AS ’’Parex banka’’) un AS ’’Citadele banka’’ Ap liecinājumu AS ’’Parex

banka’’ ir nodevusi un AS ’’Citadele banka’’ ir pārņēmusi visas tiesības un saistības pret atbildētāju, kas izriet no 2010.gada 22.janvāra Līguma par parāda

samaksu Nr.LPS-4.-10/60 un pie līguma noslēgtā maksājuma grafika.

Tādējādi tiesa atzīst, ka AS ’’Citadele banka’’ ir prasījuma tiesības pret atbildētāju par

2010.gada 22.janvāra Līguma par parāda samaksu Nr.LPS-4.-10/60 saistību neizpildi.

No Līgumam par parāda samaksu Nr.LPS-4.-10/60 pievienotā maksājuma grafika, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa, izriet, ka pirmais maksājums

atbildētājam bija jāveic 2010.gada 22.janvārī, bet pēdējais – 2010.gada 30.jūnijā.

No prasības pieteikumam pievienotajām atbildētāja konta izdrukām izriet, ka 2010.gada 26.janvārī atbildētājs ir samaksājis prasītājam 20 LVL un

2010.gada 28.februārī – 20 LVL, bet pēc tam uzņemto saistību izpildi pārtraucis. Līdz ar to, atbildētāja neatmaksātā parāda pamatsumma ir 3685,16 LVL, kas

atbilst 5243,51 EUR.

Līguma par parāda samaksu Nr.LPS-4.-10/60 2.2.punktā noteikts, ka gadījumā, ja parādnieks nokavē kādu no maksājumu grafikā noteiktajiem samaksas

termiņiem vai neveic maksājumu grafikā norādīto maksājumu pilnā apmērā, parādnieks maksā bankai līgumsodu 0,25 % apmērā no termiņā nesamaksātās naudas

summas par katru nokavējuma dienu. Līgumsods tiek aprēķināts līdz pilnīgai saistību izpildei un tā samaksa neatbrīvo no līguma galvenās saistības izpildes.

Pamatojoties uz minēto, prasītājs aprēķinājis atbildētājam līgumsodu 838,26 apmērā, kas atbilst 1192,74 EUR, par laika periodu no 2010.gada 31.marta

līdz 2010.gada 27.septembrim.

Civillikuma 3.pants paredz, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda

persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram

līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu

lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civilprocesa likuma 5.panta trešā daļa paredz, ja attiecīgo tiesību jautājumu regulē Eiropas Savienības tiesību normas, kas ir tieši

piemērojamas Latvijā, Latvijas likumu piemēro, ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības tiesību normas.

Eiropas Padomes Ministru komiteja 1978.gada 20.janvārī pieņēma rekomendāciju ’’Par soda klauzulu civiltiesībās”, rekomendējot

ievērot rekomendācijas pielikumā norādītos principus. Soda klauzula ir jebkurš līguma punkts, kas paredz par pamatsaistības neizpildi

pienākumu apsolītājam (parādniekam) maksāt naudas summu kā soda naudu vai kompensāciju. Noteikto summu tiesa var samazināt, ja

tā ir acīm redzami pārāk liela.

Līgumsods ir saistību pastiprināšanas līdzeklis, kas izpaužas gan kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta, gan kā

atbildības izpausme, kad ir noticis saistību pārkāpums. Tomēr līgumsods Civillikuma izpratnē nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors

tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina (peļņas avots), kas ir pretēji tiesību izmantošanas labticīguma principam. Līgumsods nedrīkst būt

paverdzinošs vai nesamērīgi liels. Vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, jāvadās no samērīguma kritērija, ievērojot, ka ’’pie samērīguma

noteikšanas jāņem vērā visas kreditora intereses un parādnieka spējas’’ (K.Torgāns. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību

tiesības. Rīga, 2002., 225 lpp.).

Tiesa atzīst, ka prasījums par līgumsoda piedziņu izvērtējams kontekstā ar Civillikuma 1.pantu, kurā noteikts, ka tiesības un

pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Saskaņā ar labas ticības principu, katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās

tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses. Personai var tikt liegta subjektīvo tiesību

izlietošana, ja izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar konkrētiem lietas apstākļiem ir atzīstamas par svarīgām.

Izvērtējot prasītāja aprēķinātā līgumsoda apmēru un tā samērīgumu, tiesa ņem vērā arī judikatūrā atzīto, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu

un taisnīgumu konkrētos apstākļos izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un

vispārējiem tiesību principiem (Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamenta 2004.gada 22.septembra spriedums lietā Nr. SKC-441,

2005.gada 26.janvāra spriedums lietā Nr. SKC-48, 2007.gada 20.jūnija lēmums lietā Nr. SPC-43, 2008.gada 14.maija spriedums lietā

Nr.SKC-212).

Tāpat arī tiesību doktrīnā ieteikti vairāki kritēriji, kas ņemami vērā, izvērtējot līgumsoda apmēru un tie ir šādi:

1) ar līguma pārkāpumu radīto seku smagums (ļaunums, kaitējums plašā nozīmē);

2) līgumsoda apmērs, vērtējot procentuāli pret pamatparādu;

3) laika periods, kurā līgumsoda apmērs ir veidojies;

4) tas, vai līgumsoda piedziņa nekaitētu parādniekam (daudziem parādniekiem kopumā) tādā mērā, ka varētu tikt skartas arī sabiedrības intereses;

5) kā un cik lielā mērā saistība ir tikusi pildīta;

6) vai ar konkrēto līgumsoda apmēru ir nodrošināts taisnīgs rezultāts;

7) tiesību principi, kas attiecas uz soda atbilstības izvērtēšanu, ciktāl tie nav pretrunā ar civiltiesību pamatuzdevumu nodrošināt ekvivalenci mantiskajās

attiecībās.

Kritēriji, kas ņemami vērā, nosakot samērīga līgumsoda apmēru, ir minēti Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatoru 2013.gada oktobra

sanāksmē akceptētajā tiesu prakses apkopojumā ’’Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā”. Minētajā apkopojumā norādīts, ka tiesai, vērtējot līgumsoda

samērīgumu, jāievēro ekvivalences principa īstenošana, lai izslēgtu pārmērīgu iedzīvošanos uz cita tiesisko attiecību dalībnieka neveiksmju vai neizdarības rēķina.

Par kritērijiem, pēc kuriem izvērtējama ekvivalence, var kalpot:

1) samērs, kādā līgumsods ir ar saistības pārkāpuma mantiskajām sekām, tostarp radītajiem zaudējumiem;

2) naudas maksājumos jau noteiktie likumiskie procenti par sveša kapitāla lietošanu kā iespējamo zaudējumu kompensācija;

3) nozaru rentabilitāte, tas ir, cik lielu peļņu nes ieguldītie līdzekļi katrā konkrētā nozarē.

Papildus minētajam tiesa ņem vērā, ka likumdevējs, pieņemot 2013.gada 20.jūnijā likumu ’’Grozījumi Civillikumā’’, kas ir spēkā no

2014.gada 1.janvāra, ir izvērtējis līgumsoda apmēru un atbilstību labticīguma principam, nosakot Civillikuma 1716.pantā, ka līgumsods

var tikt noteikts ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Lai arī, pamatojoties uz Civillikuma 3.pantu un likuma ’’Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību

daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību’’ 21.pantā noteikto, tiesai, izlemjot prasījumu par līgumsoda piedziņu, nav tiesiska

pamata piemērot šobrīd spēkā esošās Civillikuma normas par līgumsoda apmēra aprobežošanu 10% apmērā, tiesa to ņem vērā kā

kritēriju, lai noteiktu līgumsoda samērīgumu un prasītāja labticību.

Ņemot vērā iepriekš minētos līgumsoda izvērtēšanas kritērijus, tiesa atzīst, ka prasītāja aprēķinātais līgumsods nav atzīstams par

samērīgu, taisnīgu un labas ticības principam atbilstošu, ņemot vērā tā likmi, pēc kādas tas aprēķināts, un laika periodu, par kādu tas

aprēķināts. Tiesas ieskatā, attiecībā uz atbildētāja pieļauto līguma pārkāpumu, samērīgs un taisnīgs, samērojot to ar parāda apmēru,

kavējuma laiku, līgumsoda jēgu un mērķi, ir līgumsods 10 % apmērā no parāda pamatsummas. Līdz ar to šajā daļā prasība ir

apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam līgumsodu 521,69 EUR apmērā. Pārējā daļā prasība par līgumsoda

piedziņu ir noraidāma.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktam, procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Pamatojoties uz minētajām tiesību normām, prasītājs aprēķinājis atbildētājam likumiskos 6% no simta gadā, kas par laika periodu no 2010.gada

27.septembra līdz 2015.gada 2.martam ir 1420,48 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa atzīst, ka AS ’’Citadeles banka’’ prasība ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam parādu 5243,51 EUR, līgumsodu 524,35

EUR un likumiskos nokavējuma procentus 1420,48 EUR apmērā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1756., 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam nosakāmas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus

no simta gadā no pamatparāda summas, tas ir, 5243,51 EUR, par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ņemot vērā ar spriedumu piedzīto likumisko

nokavējuma procentu apmēru, kas ir 1420,48 EUR, un Civillikuma 1763.panta nosacījumus par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla lielumu.

Savukārt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu AS ’’Citadele banka’’ piedzenama valsts nodeva 521,69 EUR

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt AS ’’Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu;

piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS ’’Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, parādu 5243,51 EUR, līgumsodu

524,35 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 1420,48 EUR, valsts nodevu 521,69 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā

piedzenot 7714,73 EUR (septiņi tūkstoši septiņi simti četrpadsmit euro un septiņdesmit trīs euro centi);

noteikt AS ’’Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% gadā

no pamatparāda summas, tas ir, 5243,51 EUR par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā ar spriedumu piedzīto likumisko nokavējuma procentu summu, tas ir,

1420,48 EUR un Civillikuma 1763.panta nosacījumus;

noraidīt pārējā daļā prasību par līgumsoda piedziņu;

noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienas pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Prasītājs aizmugurisku spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs nav tiesīgs aizmugurisku spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs

iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena 2015.gada 16.marts.

Tiesnese I.Strode