Court dismisses defendant's default and allows creditor's claim for loan repayment and interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and allowed the plaintiff's claim for loan repayment and costs. The plaintiff proved the loan contract and partial payments, while the defendant neither contested the debt nor provided evidence of repayment. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the principal, accrued interest, and court fees.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: When a defendant fails to appear or contest a claim, the court presumes the plaintiff's evidence is sufficient and grants the claim if the underlying debt is proven.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C20260813
Lietas arhīva Nr. C-2608-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2013. gada 17.septembrī
Liepājas tiesa: tiesnese Inta Pūce rakstveida procesā izskatīja civillietu Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības
maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu, un
konstatēja
2013.gada 22.maijā Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrība Liepājas tiesā iesniegusi maza apmēra prasības pieteikumu
par naudas piedziņu no atbildētāja /pers. A/Ls 753,93 apmērā un tiesāšanās izdevumu piedziņu, kā arī noteikt tiesību saņemt
likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 12.aprīlī starp pusēm tika noslēgts kredīta līgums Nr.4288 (turpmāk – līgums), ar kuru
atbildētajam piešķirts kredīts Ls 700, ar procentu likmi 22% gadā no faktiskās parāda summas, un atmaksas termiņu 2013.gada
12.aprīlī. Uz prasības iesniegšanas brīdi atbildētājs veicis divus maksājumus Ls 121,83 kopsummā. Lūdz piedzīt neatmaksāto kredīta
pamatsummu Ls 602,50, procentus Ls 151,43 laika periodā no 11.06.2011. līdz 31.07.2012., kopā Ls 753,93. Prasītāja nav
vēlējusies uzklausīšanu tiesas sēdē.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1587.,1753., 1759., 1765., 1775., 1934., 1943., 1946. pantu , Civilprocesa likumu.
2013. gada 27.maijā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu un 250.22 panta pirmo daļu, atbildētājam /pers. A/
uz deklarēto dzīvesvietu tika nosūtīts prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti, izskaidrotas procesuālās tiesības, norādīta
informācija par tiesas sastāvu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 17.,22.lapa). Atbildētājs nav izmantojis
savas procesuālās tiesības un nav sniedzis paskaidrojumu par prasību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta 5.daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas
adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi
savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas
adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Civilprocesa likuma 56 1 .panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās
dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas
juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē
dokumentu paziņošanas faktu. Prezumciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar
pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var
atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā
adresē.
Civilprocesa likuma 250.25.panta pirmajā daļā noteikts, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, vai tiesa neuzskata
par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi par to
paziņojot pusēm.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250. 25 panta pirmajai daļai, 2013.gada 21.augustā pusēm paziņots par datumu, kad lieta tiks
izskatīta rakstveida procesā (lietas 27.lapa). Papildus pieteikumi vai lūgumi nav saņemti.
Tiesa secina, ka lieta izskatāma rakstveida procesā.
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir
apmierināma.
Ievērojot Civillikuma 1934.pantu pušu starpā noticis darījums – puses vienojušās, ka prasītāja piešķir atbildētājam kredītu (lietas
9. lapa). Prasītāja nodevusi atbildētājam lietošanā noteiktu naudas summu un atbildētājam ir pienākums izmantot saņemto naudu,
atbilstoši kredīta līguma Nr.4288 noteikumiem.
Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Savukārt Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Prasības pieteikumam pievienotajā parāda aprēķinā ir redzams, ka atbildētāja pamatparāds prasītājai ir Ls 602,50 (lietas
11.lapa).
Civillikuma 1838.pants noteic, to, ka samaksa veikta jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesa nav ieguvusi pierādījumus, ka parāda samaksa būtu veikta. Līdz ar to tiesa atzīst, ka apmierināma prasība par
pamatparāda Ls 602,50 piedziņu.
Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (Civillikuma
1946.pants).
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem saprotama tā atlīdzība, kura dodama par kādas naudas summas vai citu
atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts
nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties.
Tiesa konstatē, ka noslēdzot kredīta līgumu tā 2.2.2.punktā puses vienojušās par gada procentu likmi – 22% no faktiskās
parāda summas.
Līdz ar to pamatota ir prasība piedzīt no atbildētāja procentus Ls 151,43 apmērā par kapitāla lietošanu.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā
pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu
pamatotība. Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi tiesai faktus, uz kuriem tā pamatojusi savu prasījumu.
Iebildumus pret celto prasību atbildētājs tiesā nav iesniedzis, nav apstrīdējis parāda summu un savu pienākumu to maksāt atbildētājs
neapstrīd, līdz ar ko prezumējams, ka strīda par to lietā nav. Tiesā nav arī iesniegti pierādījumi par parāda samaksu.
Tiesa secina, ka atbildētājs /pers. A/ nav izpildījis saistību, ko uzņēmies ar kredīta līgumu Nr.4288.
Pie šādiem apstākļiem prasība apmierināma par pamatsummu Ls 602,50, procentiem Ls 151,53, pavisam kopā Ls 753,93.
Ievērojot Civillikuma 1765.pantu, apmierināms prasītājas lūgums noteikt tai tiesību par laiku no tiesas sprieduma taisīšanas
dienas līdz tā izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no kredīta pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta 1.daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.
Konkrētajā lietā tā ir valsts nodeva Ls 113,09 (lietas 8. lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 (lietas 7. lapa).
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.pantu, no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls
1,81.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204. 1 pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu
piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 97., 193., 194., 204.1 , 250.25 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, adrese /adrese/, par labu Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu
sabiedrībai, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese/, parādu Ls 753,93 (septiņus simtus piecdesmit trīs latus
deviņdesmit trīs santīmus): tai skaitā pamatparādu Ls 602,50, procentus Ls 151,43 par laika periodu no 11.06.2011. līdz
31.07.2012.; kā arī tiesāšanās izdevumus Ls 116,39 (vienu simtu sešpadsmit latus trīsdesmit deviņus santīmus).
Atzīt Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības tiesību saņemt 6% gadā no nesamaksātās aizdevuma
pamatsummas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 1,81 (vienu
latu astoņdesmit vienu santīmus).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:
Saņēmējs: Tiesu administrācija
Reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/
Konta Nr./konta numurs/Saņēmēja banka: Valsts kase
BIC kods TRELLV22
Noteikt/pers. A/ minēto maksājumu labprātīgas nomaksas termiņu -10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2013.gada 17.septembra
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, iesniedzot kasācijas sūdzību Liepājas tiesā.
Tiesnese I.Pūce