Appeal court partially allowed farmer's claim for agricultural subsidy payment while rejecting procedural defect argument.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42746808

AA43 – 0801 – 10/11

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 2.jūlijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz.Amerika,

tiesneses L.Slica un Ļ.Kušnire,

piedaloties pieteicējas zemnieku saimniecības „Punči” īpašniekam K.F. un

pieteicējas pārstāvim zvērinātam advokātam Aigaram Laizānam, atbildētāja

Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Lauku atbalsta dienesta

pārstāvēm I.O., S.B. un D.Š.,

atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta,

pamatojoties uz zemnieku saimniecības „Punči” pieteikumu par Lauku atbalsta

dienesta 2008.gada 29.septembra lēmuma Nr.6.6/P-566/6403 „Par iesnieguma

izskatīšanu” atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, sakarā ar

zemnieku saimniecības „Punči” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona

tiesas 2009.gada 7.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 14.maijā Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD vai

atbildētājs) Ziemeļvidzemes reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (turpmāk –

Ziemeļvidzemes pārvalde) saľemts zemnieku saimniecības „Punči” (turpmāk –

pieteicēja) atbalsta iesniegums „Platību maksājumu iesniegums 2007.gadā”

(reģ.Nr.090704657) un tā pielikums „Atbalsta iesniegums Agrovides

apakšpasākumiem 2007.gadā”, piesakot uz Vienoto platību maksājumu

(turpmāk – VPM) 163,18 ha, uz Papildu valsts tiešajiem maksājumiem

(turpmāk – PVTM) 154,70 ha un uz pasākuma „Agrovide” apakšpasākuma

„Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” atbalstu 8,48 ha

lauksaimniecībā izmatojamās zemes.

[1.1] Ziemeļvidzemes pārvalde 2008.gada 11.jūlijā pieľēma lēmumu

Nr.09.010-01/0821505 „Lēmums par platību maksājumiem iesniegumam

Nr.090704657” (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējai aprēķināja

VPM Ls 3185,94 apmērā, PVTM atbalstu Ls 409,49 apmērā, bioloģiskās

daudzveidības uzturēšanas zālājos atbalstu Ls 0,00 apmērā, atdalīto PVTM par

platībām Ls 572,54 apmērā, atdalīto PVTM par nokautiem un/vai eksportētiem

liellopiem Ls 761,38 apmērā.

[1.2] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicēja 2008.gada 25.augusta

iesniegumā LAD direktoram lūdza pieľemt lēmumu, balstoties uz

dokumentētiem mērījumiem, kas pamatoti ar atbilstošu normatīvo aktu

konkrētiem punktiem. Iesniegumā pieteicēja norāda, ka nesaprot, kādi lauki,

kādās platībās un uz kāda pamata nav ľemti vērā, kā arī informē, ka nav

piekritusi 2008.gada janvārī veiktajai kontrolei un 2008.gada 12.februāra

kontroles ziľojumam Nr.1.1-16/211. Pieteicēja lūdz izskatīt visas LAD

adresētās vēstules.

[1.3] LAD direktors ar 2008.gada 29.septembra lēmumu Nr.6.6/P-

566/6403 „Par iesnieguma izskatīšanu” (turpmāk – Lēmums) Sākotnējo

lēmumu atcēla daļā par platības samazinājuma piemērošanu PVTM par kultūras

grupu „lopbarība” par 24,40 % (deklarētā platība noteikta 134,52 ha, uz atbalstu

tiesīgā platība noteikta 108,14 ha, platības samazinājums 26,38 ha), pārējā daļā

Sākotnējo lēmumu atstājot negrozītu.

[2] Pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par

Lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, norādot turpmāko.

[2.1] Pieteicēja iebilst pret kultūras kodu nomaiľu laukiem Nr.25, Nr.26,

Nr.34, Nr.35, Nr.36, Nr.37, Nr.44 un Nr.45 no „Aramzemē sētie ilggadīgie

zālāji” (kultūras kods 720) uz „Pastāvīgās pļavas un ganības” (kultūras kods

710). Nosauktajiem laukiem sējumu platības atbilst kodam 720, kā to 2007.gada

atbalsta iesniegumā norādījusi pieteicēja. Lauku kodu maiľai nav pamatojuma,

jo augu seka tajos ir līdz 5 gadiem, ko apliecina lauku vēsture, taču pārbaudes

laikā tā netika prasīta. Ziemas apstākļos zelmeľu sastāvu nopļautiem un

noganītiem laukiem nav iespējams noteikt, kā to apliecina LLU profesors A.A.,

kura paskaidrojums nosūtīts arī atbildētājam.

[2.2] Pieteicēja nepiekrīt, ka laukiem Nr.28, Nr.31 un Nr.33 kultūras kods

mainīts no „Pastāvīgas pļavas un ganības” (kultūras kods 710) uz „Atmata”

(kultūras kods 620). Uzskaitītie lauki visu laiku tiek ekstensīvi noganīti ar

pieļaujamo dzīvnieku vienību skaitu uz platības vienību, kā to paredz metodika.

Nekādi papildus pasākumi nav pieļaujami, piemēram, apauguma novākšana,

kas arī tika ievērots un izpildīts. Laukus, kas tiek ekstensīvi noganīti, nevar

uzskatīt par atmatām.

[2.3] Pieteicēja iebilst, ka laukiem Nr.10, Nr.11, Nr.12, Nr.14 un Nr.15

nav tīrīti meliorācijas grāvji. Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumu

Nr.272 „Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”

(turpmāk – noteikumi Nr.272) 5.1.apakšpunkts nosaka meliorācijas sistēmu

sistemātisku atbrīvošanu no šķēršļiem ūdens tecēšanai un atbilstoši šiem

nosacījumiem meliorācijas sistēmas laukos uzturētas labā kārtībā. Pārbaudes

laikā netika konstatēti šo noteikumu pārkāpumi. Kontroles ziľojuma

2.pielikuma 14.punktā rakstīts, ka nav tīrīti meliorācijas grāvji laukiem, taču

reālās situācijas apraksta neatbilstību uzskaitījuma nav, lai gan to pieprasa

2.pielikuma aizpildīšanas noteikumi. Tikai apgalvojums par grāvju netīrīšanu

bez faktu konstatēšanas nevar kalpot par pierādījumu un līdz ar to par

pamatojumu platību maksājuma atteikumam, jo noteikumos Nr.272 nav

noteikts, ka grāvji jākopj reizi gadā.

[2.4] Atbalstam pieteiktā lauka Nr.7 deklarētā platība patiešām ir 15,4 ha,

taču kontroles mērījumā uzrādīti 10,84 ha, jo atšķirība radusies neuzmanības dēļ

– 4,56 ha platība no lauka uzarta, bet nav deklarēta atsevišķi kā papuve.

[2.5] Lēmumā norādīts, ka laukā Nr.56 konstatēta kultūra „Pastāvīgās

pļavas un ganības”, kas neatbilst patiesībai, ko arī konstatēja, pārbaudot

Kontroles ziľojumu.

[2.6] Par atbildētāja 2008.gada 4.jūlija pārbaudi nav sagatavots kontroles

ziľojums, tātad nav fiksēta faktiskā situācija. No tā izriet, ka ir apšaubāma šīs

pārbaudes kvalitāte. Pamatpārbaude ilga 4 dienas, tādēļ atkārtotās pārbaudes

nesamērīgi īsais laiks neliecina par pārbaudes objektivitāti.

[2.7] Pieteicēja paskaidro, ka tai nav sniegta informācija par Kontroles

ziľojumā veiktajiem labojumiem (šāda informācija izriet no Lēmuma), saľemts

ir tikai pirmās pārbaudes Kontroles ziľojums.

[2.8] Lēmuma pieľemšanā nav ievērots Administratīvā procesa likuma

(turpmāk – APL) 14.pantā noteiktais procesuālā taisnīguma princips, kas paredz

objektivitātes ievērošanu faktisko apstākļu noskaidrošanā. Atbalsta tiesīgo

lauku kodi ir nepamatoti mainīti un lauku platību mērījumi nav atbilstoši,

tādējādi atbildētājs ir pieļāvis virkni nepilnību, kas norāda uz pieľemtā Lēmuma

neatbilstību tiesību normām. Tas liecina par Lēmuma prettiesiskumu, tātad

Lēmums ir atceļams.

[3] Rakstveida paskaidrojumos tiesai LAD pieteikumu uzskata par

nepamatotu un noraidāmu uz turpmāk norādīto argumentu pamata.

[3.1] Atbildētājs nepiekrīt pieteicējas iebildumiem par kultūras kodu

nomaiľu laukiem Nr.25, Nr.26, Nr.34, Nr.35, Nr.36, Nr.37, Nr.44 un Nr.45 no

„Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji” (kultūras kods – 720) uz „Pastāvīgās pļavas

un ganības” (kultūras kods – 710). Atbildētājs atsaucas uz Sākotnējā lēmumā un

Lēmumā minēto argumentāciju, papildus paskaidrojot, ka, veicot pārbaudi uz

vietas, inspektori veic apsekošanu dabā un vizuāli izvērtē lauku agrotehnisko

stāvokli, botānisko sastāvu, nosaka laukā esošo kultūru, vadoties pēc faktiskās

situācijas, nevis pēc dokumentiem, piemēram, ierakstiem lauku vēsturē.

Izvērtējot pieteicējas iebildumus par ziemas periodā uz vietas veiktās

pārbaudes pareizību, atbildētājs paskaidro, ka uzskaitītie lauki apsekoti arī

vasaras periodā (2008.gada 4.jūlijā) un papildus pārbaudē konstatēts, ka

konkrētie lauki faktiski atbilst kultūras kodam „Pastāvīgās pļavas un ganības”,

nevis pieteicējas deklarētajam izmantošanas veidam – kultūras kodam

„Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji”.

[3.2] Pieteicēja nepiekrīt lauku Nr.28, Nr.31 un Nr.33 kultūras kodu

maiľai no „Pastāvīgās pļavas un ganības” uz „Atmata”, jo lauki tiek ekstensīvi

noganīti un papildus pasākumi nav pieļaujami. Atbildētājs šādu pieteicējas

apgalvojumu uzskata par nepamatotu.

Pārbaudē uz vietas secināts, ka uzskaitītie lauki, kas deklarēti ar kultūras

kodu „Pastāvīgās pļavas un ganības”, nav apstrādāti (zāle nav noganīta, krūmi

nav izcirsti, kā arī nav veiktas citas darbības, kas norādītu uz pļavu vai ganību

kopšanu) ilgāk par vienu gadu, ko pēc būtības pieteicēja nenoliedz.

Pieteicējas apgalvojums, ka šie lauki ir tikai ekstensīvi jānogana, neatbilst

Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumu Nr.269 „Kārtība, kādā tiek

piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta

shēmu ietvaros” (turpmāk – noteikumi Nr.269) 25.4.3. apakšpunktā ietvertajai

normai, kas paredz pastāvīgo pļavu un ganību noganīšanu un appļaušanu

vismaz vienu reizi gadā. Līdz ar to pieteicējas apgalvojums, ka vienīgais

bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanas veids ir platību ekstensīva

noganīšana, ir nepamatots un platību atstāšana atmatā nav pieļaujama, jo

tādējādi degradē bioloģiski vērtīgo zālāju.

[3.3] Pieteicējas iebildumiem par laukiem Nr.10, Nr.11, Nr.12, Nr.14 un

Nr.15 LAD nepiekrīt un uzskata par nepamatotu pieteicējas argumentāciju, ka

viens pats arguments par to, ka netiek tīrīti meliorācijas grāvji, nevar kalpot par

pierādījumu, papildus norādot, ka grāvjus tīra regulāri un ka noteikumos Nr.272

nav norādīts grāvju kopšanas biežums reizi gadā. Kontroles ziľojuma

2.pielikuma 14.punktā uz jautājumu: „Vai atbalsta pretendenta atbildībā esošās

meliorācijas sistēmas ir uzturētas darba kārtībā un vai tās ir koptas” izdarīta

atzīme „Nē”, norādot, ka nosauktajiem laukiem meliorācijas grāvji nav tīrīti, jo

pārbaudes uz vietas laikā tika konstatēts, ka meliorācijas grāvjos aug krūmi un

atvases. Līdz ar to pamatots ir secinājums, ka pieteicēja nav veikusi savlaicīgus

un regulārus meliorācijas sistēmu kopšanas pasākumus, kā to paredz noteikumi

Nr.272.

[3.4] Atbildētājs, izvērtējot pieteicējas argumentāciju par lauku Nr.7, ka

kļūda ieviesusies pieteicējas neuzmanības dēļ, jo 4,56 ha no deklarētās platības

uzarta, bet nav deklarēta atsevišķi kā papuve, norāda, ka, veicot mērījumus, tiek

mērīta platība, kas faktiski apsaimniekota atbilstoši deklarētajam izmantošanas

veidam, un pārbaudes uz vietas laikā konstatēts, ka lauka faktiskā platība, kas

atbilst deklarētajam kultūras kodam un atbilst „Agrovide” apakšpasākuma

„Erozijas ierobežošana” atbalsta saľemšanas nosacījumiem, ir 10,84 ha.

Atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr.796/2004 (2004.gada 21.aprīlis), ar

ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību,

modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta

Padomes Regulā (EK) Nr.1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu

noteikumus saskaľā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas

atbalsta shēmas lauksaimniekiem (turpmāk – regula 796/2004) 15.panta

3.punktā noteiktajam attiecībā uz tiem lauksaimniecības zemes gabaliem,

saistībā ar kuriem konstatēti pārkāpumi, grozījumus izdarīt nav atļauts. Līdz ar

to fakts, ka pieteicēja atbalstam pieteikusi lielāku platību, nekā laukā Nr.7

faktiski ir, nav uzskatāms par neuzmanību.

[3.5] Pieteicēja nav izpratusi Lēmumā norādīto par lauku Nr.56. Lēmumā

attiecībā uz lauku Nr.56 paskaidrots, ka lauks atbilst deklarētajai kultūrai, kas

norādīta pieteicējas 2007.gada atbalsta iesniegumā, līdz ar to minētā platība ir

atbalsttiesīga uz PVTM. Tādējādi Lēmums par pieteicējas lauku Nr.56 ir

pozitīvs.

[3.6] Atbildētājs uzskata par nepamatotām pieteicējas izteiktās šaubas par

2008.gada 4.jūlija papildus pārbaudes kvalitāti. Atkārtotā pārbaude veikta tikai

tām platībām, par kurām pieteicēja izteica iebildumus savā 2008.gada 18.aprīļa

iesniegumā. Līdz ar to atkārtotā pārbaude veikta samērīgā laika periodā un par

tās rezultātiem pieteicēja informēta ar Lēmumu. Nav pamata uzskatīt, ka

inspektori būtu neobjektīvi vai nekompetenti veikt pārbaudi uz vietas, būtu

nolaidīgi izturējušies pret saviem darba pienākumiem vai būtu ieinteresēti veikt

tādu faktu konstatāciju, kas neatbilst reālajai situācijai dabā.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 7.augusta spriedumu

pieteicējas pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem

argumentiem.

[4.1] Lietā pastāv strīds par to, vai atbildētājs pamatoti secinājis, ka lauki

Nr.25, Nr.26, Nr.34, Nr.35, Nr.36, Nr.37, Nr.44 un Nr.45 faktiski atbilst

kultūras kodam „Pastāvīgās pļavas un ganības”, līdz ar to pieteicēja nav tiesīga

par šiem laukiem saľemt PVTM, ka lauki Nr.28, Nr.31 un Nr.33 faktiski atbilst

kultūras kodam „Atmata”, līdz ar to pieteicēja nav tiesīga saľemt nevienu no

atbalsta veidiem, kā arī to, ka laukiem Nr.10, Nr.11, Nr.12, Nr.14 un Nr.15 nav

tīrīti meliorācijas grāvji, līdz ar to samazinot VPM atbalstu par 3 %.

[4.2] Tiesa atsaukusies uz regulas 796/2004 29., 28.panta 1.punktu un

23.panta 2.punktu, Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumu Nr.255

„Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku

attīstībai – vides un lauku ainavas uzlabošanai” (turpmāk – noteikumi Nr.255)

30., 31. un 35.punktu, no šīm normām secinot, ka atbilstību Eiropas Savienības

atbalsta shēmu noteikumiem pārrauga LAD. Viens no pārraudzības veidiem ir

pārbaude uz vietas saimniecībā, kurā pretendenta piedalīšanās nav obligāta.

Pārbaudes uz vietas rezultāts ir LAD amatpersonas sastādīts kontroles ziľojums.

[4.3] Latvijas Lauku attīstības plāna Lauku attīstības programmas

īstenošanai 2004.–2006.gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada

30.novembra noteikumiem Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams

programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības

programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam”” (turpmāk – Lauku attīstības

plāns), 9.1.5.apakšnodaļā kā viens no nosacījumiem atbalsta saľemšanai ir

noteikts, ka pretendentam saistību laikā katru gadu ziemas periodā no

15.novembra līdz nākamā gada 1.martam vismaz 70 % no saimniecības

lauksaimniecībā izmantojamās zemes jāaizľem ar zaļajām platībām.

Noteikumu Nr.269 14.pielikums „Kultūras kodi” noteic kultūras, kas var

pretendēt uz atbalstu.

Tiesa secinājusi, ka apakšpasākuma „Erozijas ierobežošana” īstenošanas

un līdz ar to arī kontroles periods ir no 15.novembra līdz nākamā gada

1.martam, LAD darbiniekiem veicot pārbaudi uz vietas. Pārbaudes laikā LAD

darbinieki pārliecinās par deklarētā izmantošanas veida atbilstību faktiskajai

situācijai dabā un vai vismaz 70 % no saimniecības lauksaimniecībā

izmantojamās zemes ir aizľemta ar zaļajām platībām.

[4.4] No lietas materiāliem konstatēts, ka 2008.gada 18., 22., 26.janvārī

un 2008.gada 8.februārī pieteicējas 2007.gada 2.oktobra atbalsta iesniegumā

Nr.E090700670 deklarētajām platībām tika veikta pārbaude uz vietas.

Pārbaudes laikā sagatavots Kontroles ziľojums, kas pieteicējai nosūtīts ar

Ziemeļvidzemes pārvaldes 2008.gada 12.februāra vēstuli Nr.1.1-16/211

„Paziľojums par kontroles ziľojuma kopijas nosūtīšanu”.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka: 1) lauki Nr.25, Nr.26, Nr.34, Nr.35,

Nr.36, Nr.37, Nr.39, Nr.44, Nr.45, Nr.46 un Nr.58 faktiski atbilst kultūras

kodam „Pastāvīgās pļavas un ganības”, nevis pieteicējas deklarētajam

izmantošanas veidam „Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji”; 2) lauki Nr.28, Nr.31

un Nr.33 faktiski atbilst kultūras kodam „Atmata”, nevis pieteicējas

deklarētajam izmantošanas veidam „Pastāvīgās pļavas un ganības”; 3) laukiem

Nr.10, Nr.11, Nr.12, Nr.14 un Nr.15 nav tīrīti meliorācijas grāvji; 4) lauki

Nr.22, Nr.29 un Nr.30 novērtēti kā lauksaimniecībā neizmantojamā zeme ar

kodu 999; 5) uzmērīti lauki Nr.19 un Nr.20; 6) no lauka Nr.56, kas ir papuve,

izveidots jauns lauks ar Nr.57, jo novērtēta kā pastāvīga pļava; 7) no lauka

Nr.17 atdalīti un atsevišķi uzmērīti lauki Nr.58 un Nr.59; 8) precizēti dati

laukiem Nr.6, Nr.7 un Nr.56; 9) laukiem Nr.59 un Nr.18 dienvidu pusē sakrājies

liels ūdens daudzums, kas netiek iemērīts lauku kopējā platībā.

Nepiekrītot Kontroles ziľojumā konstatētajam, pieteicēja to apstrīdēja

Ziemeļvidzemes pārvaldei, pēc tam arī LAD direktoram, kurš ar 2008.gada

6.jūnija atbildi Nr.4.3/P-239/3472 informē, ka objektīva lēmuma pieľemšanai

pieteicējas deklarētajiem laukiem tiks veikta atkārtota pārbaude (lietas 49.lapa).

2008.gada 4.jūlijā LAD darbinieki veica pieteicējas lauku Nr.25, Nr.26,

Nr.28, Nr.29, Nr.30, Nr.31, Nr.33, Nr.34, Nr.35, Nr.36, Nr.37, Nr.39, Nr.45,

Nr.46 un Nr.58 atkārtoto pārbaudi uz vietas. Atkārtotās pārbaudes laikā LAD

darbinieki secināja, ka pirmajā pārbaudē uz vietas konstatētajam neatbilst lauki

Nr.39, Nr.46 un Nr.58, kas klasificējami kā „Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji”,

nevis „Pastāvīgās pļavas un ganības”. Attiecībā par pārējiem pieteicējas

laukiem secināts, ka tie atbilst pirmajā pārbaudē uz vietas konstatētajam (lietas

107. un 108.lapa).

[4.5] Pieteicēja norāda, ka ziemā nav iespējams noteikt zālājam botānisko

sastāvu un blīvumu, to drīkst veikt tikai veģetācijas periodā vai tā sākumā, kad

zālāji sāk dīgt. Kā apstiprinājumu savam argumentam pieteicēja atbildētājam

iesniegusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesora A.A.

paskaidrojumu, kurā norādīts, ka zelmeľu botāniskā sastāva noteikšanu jāveic

augu veģetācijas laikā, ievērojot atbilstošu metodiku. Tikai vizuālais zelmeľa

botāniskā sastāva novērtējums ziemas periodā ir ļoti nekorekts.

Atbildētājs nolēma veikt atkārtotu pārbaudi uz vietas augu veģetācijas

laikā tiem pieteicējas laukiem, par kuriem lietā pastāv strīds. 2008.gada 4.jūlijā

veiktās atkārtotās pārbaudes rezultātā konstatēts, ka pirmajā pārbaudē uz vietas

konstatētajam neatbilst lauki Nr.39, Nr.46 un Nr.58, kas klasificējami kā

„Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji”, nevis „Pastāvīgās pļavas un ganības”, tādēļ

šajā daļā Kontroles ziľojumā ir izdarāmi labojumi. Attiecībā par pārējiem

pieteicējas laukiem secināts, ka tie atbilst pirmajā pārbaudē uz vietas

konstatētajam.

No šajā punktā minētā secināms, ka atbildētājs Lēmumu pieľēmis,

pamatojoties uz divām veiktajām pārbaudēm uz vietas, proti, ziemas periodā

(2008.gada 18., 22., 26.janvārī un 2008.gada 8.februārī), kā arī vasaras periodā

(2008.gada 4.jūlijā), t.i., augu veģetācijas laikā. Līdz ar to pieteicējas arguments

par to, ka atbildētājs Lēmumu pieľēmis, pamatojoties uz ziemas periodā veikto

pārbaudi, ir nepamatots un noraidāms, jo ľemts vērā arī atkārtotā pārbaudē

konstatētais.

[4.6] Lēmumā atbildētājs izskaidro atšķirības starp kultūrām „Pastāvīgās

pļavas un ganības” un „Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji”. Atbildētājs norāda,

ka zeme, ko izmanto stiebrzāļu vai cita veida zāles lopbarības (visi stiebrzāļu

augi, kas tradicionāli aug dabiskās ganībās vai parasti tiek iekļauti sēklas

maisījumos ganībām vai pļavām) audzēšanai dabiskā veidā (pašsējā) vai

kultivējot (iesējot) un kas nav bijusi iekļauta saimniecības augsekas sistēmā

piecus gadus vai ilgāk, ir uzskatāma par kultūras „Pastāvīgās pļavas un ganības”

platību. Savukārt „Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji” ir sējumu platības, kas tiek

iekļautas augsekā līdz 5 gadiem un kas nodrošina mājlopu vajadzības pēc zāles

lopbarības vasaras un ziemas periodā. To zelmeľu botānisko sastāvu veido

kultivējamās tauriľziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas (tauriľziežu dzimta –

lucerna, galega, sarkanais āboliľš, baltais āboliľš, bastarda āboliľš; stiebrzāļu

dzimta – timotiľš, kamolzāle, pļavas auzene, pļavas lapsaste, ganību airene,

pļavas skarene, sarkanā auzene), un tām ir raksturīgs labs kultūrtehniskais

stāvoklis.

Tiesai nav pamata apšaubīt Lēmumā konstatēto faktu, ka lauki Nr.25,

Nr.26, Nr.34, Nr.35, Nr.36, Nr.37, Nr.44 un Nr.45 faktiski atbilst kultūras

kodam „Pastāvīgās pļavas un ganības”, nevis pieteicējas deklarētajam

izmantošanas veidam „Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji”. Šo faktisko apstākli ir

konstatējušas LAD amatpersonas, tātad attiecīgās jomas speciālisti, kuru

pienākums ir veikt efektīvu Eiropas Savienības atbalsta pasākumu pārraudzību.

Lai gan LAD amatpersonu sastādītie dokumenti (arī ziľojumi) nav paši par sevi

uzskatāmi par absolūti ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr šādu amatpersonu

sastādītajiem dokumentiem par apstākļiem, kas konstatēti, tiem pildot savus

amata pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.

Konkrētajā gadījumā augsta ticamība piešķirama arī tādēļ, ka Kontroles

ziľojumā konstatētās neatbilstības apstiprina arī atkārtotā pārbaude uz vietas.

Tiesa uzskatījusi, ka LAD darbiniekiem nav pamata norādīt reāliem apstākļiem

neatbilstošus faktus, savukārt pieteicēja ir ieinteresēta noliegt konstatētās

neatbilstības, lai saľemtu atbalsta maksājums.

Tādējādi tiesa konkrētajā gadījumā augstāku ticamību piešķīrusi LAD

amatpersonu platību Kontroles ziľojumā konstatētajam, kas apstiprinājās

atkārtotās pārbaudes uz vietas laikā, nevis pieteicējas pieteikumā un pieteicējas

pārstāvja tiesas sēdē norādītajam. Līdz ar to tiesa atzinusi par pamatotu

atbildētāja norādīto, ka pieteicēja par laukiem Nr.25, Nr.26, Nr.34, Nr.35,

Nr.36, Nr.37, Nr.44, un Nr.45 nav tiesīga saľemt PVTM.

[4.7] Saskaľā ar Lauku attīstības plāna 9.1.2.apakšpunktu Bioloģiskās

daudzveidības uzturēšanas zālājos atbalsta mērķis ir uzturēt un aizsargāt sugām

bagātākās zālāju ekosistēmas, veicinot videi draudzīgu metožu lietošanu

lauksaimnieciskajā darbībā un vides aizsardzības prasībām atbilstošu ekstensīvu

saimniecisko darbību dabisko zālāju platībās. Savukārt minētā apakšpasākuma

atbalstāmās aktivitātes ir zālāju uzturēšana videi draudzīgā veidā, īstenojot

ekstensīvo ganīšanu un zālāju vēlo pļaušanu.

Saskaľā ar noteikumu Nr.269 25.4.3.apakšpunktu, ja lauksaimnieks

vienlaikus pretendē uz VPM par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un uz

bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas zālājos atbalstu, pastāvīgās pļavas un

ganības vismaz vienu reizi gadā nogana un appļauj.

No minētajām tiesību normām secināms, ka bioloģiskās daudzveidības

uzturēšanas zālājos atbalsta platībās nav pieļaujami krūmi un šo platību

atstāšana atmatā, jo tādējādi tiek degradēts bioloģiski vērtīgais zālājs un šīs

platības jāapsaimnieko, izmantojot ekstensīvas saimniekošanas metodes

saskaľā ar vispārpieľemto lauksaimniecības praksi, proti, īstenojot ekstensīvo

ganīšanu un zālāju pļaušanu.

[4.8] Tiesa konstatējusi, ka 2007.gada atbalsta iesniegumā pieteicēja

laukus Nr.28, Nr.31 un Nr.33 deklarējusi kā „Pastāvīgās pļavas un ganības”

(kultūras kods – 710).

Atbildētājs pārbaudes uz vietas laikā un atkārtotās pārbaudes laikā

konstatēja, ka šie lauki nav apstrādāti (zāle nav noganīta, krūmi nav izcirsti, kā

arī nav veiktas citas darbības, kas norādītu uz pļavu vai ganību kopšanu) ilgāk

par 1 gadu. Līdz ar to šie lauki faktiski atbilst kultūrai „Atmata” (kultūras kods

– 620).

Savukārt pieteicēja norāda, ka uzskaitītie lauki visu laiku tiek ekstensīvi

noganīti ar pieļaujamo dzīvnieku vienību skaitu uz platības vienību, kā to

paredz metodika. Nekādi papildus pasākumi nav pieļaujami, piemēram,

apauguma novākšana, kas arī tika ievērots un izpildīts. Laukus, kas tiek

ekstensīvi noganīti, nevar uzskatīt par atmatām.

Tiesai nav pamata apšaubīt Lēmumā konstatēto faktu, ka lauki Nr.28,

Nr.31 un Nr.33 atbilst kultūrai „Atmata”, nevis pieteicējas deklarētajam

izmantošanas veidam „Pastāvīgās pļavas un ganības”. Šo faktisko apstākli ir

konstatējušas LAD amatpersonas, kuru sastādītajiem dokumentiem par

apstākļiem, kas konstatēti, tiem pildot savus amata pienākumus, ir piešķirama

augsta ticamības pakāpe.

Konkrētajā gadījumā augsta ticamība piešķirama arī tādēļ, ka Kontroles

ziľojumā konstatētās neatbilstības apstiprina arī atkārtotā pārbaude uz vietas,

kuras laikā izdarīti fotouzľēmumi vienam no minētajiem laukiem, proti, laukam

Nr.28 (lietas 95. un 96.lapa). Tiesas ieskatā šie fotouzľēmumi apstiprina

atbildētāja konstatēto. Līdz ar to tiesa atzinusi, ka atbildētājs pamatoti norādījis,

ka 2007.gadā pieteicēja par laukiem Nr.28, Nr.31 un Nr.33 nav tiesīga saľemt

nevienu no atbalsta veidiem.

[4.9] Noteikumu Nr.269 24.2.apakšpunkts, 26.punkts, regulas 796/2004

66.panta 1.punkts lauksaimniekam, kurš pretendē uz VPM, uzliek pienākumu

lauksaimniecībā izmantojamā zemē uzturēt kārtībā esošo meliorācijas sistēmu,

nodrošinot zemes mitruma režīma regulēšanu. Bet gadījumā, ja lauksaimnieks

šo pienākumu nepilda, piemēro atbalsta samazinājumu tiešo maksājumu

kopsummai.

2008.gada 18., 22., 26.janvārī un 2008.gada 8.februārī veiktajā pārbaudē

uz vietas konstatēts, ka laukiem Nr.10, Nr.11, Nr.12, Nr.14, Nr.15 nav tīrīti

meliorācijas grāvji (tajos aug krūmi, atvases), līdz ar to atbildētājs secinājis, ka

pieteicēja nav izpildījusi savu pienākumu uzturēt kārtībā meliorācijas sistēmas.

Pieteicēja norāda, ka grāvji tiek regulāri tīrīti, kā arī to, ka noteikumos

Nr.272 nav minēts, ka grāvji jākopj reizi gadā.

Noteikumu Nr.272 5.1.apakšpunkts noteic, ka viens no meliorācijas

sistēmas kopšanas pasākumiem ir ūdensnoteku, novadgrāvju, kontūrgrāvju un

susinātājgrāvju atbrīvošana no sadzīves atkritumiem, zāles, atvasēm, krūmiem,

kokiem un piesērējuma vai šķēršļiem, kas traucē brīvu ūdens kustību vai rada

uzstādinājumu.

No minētās tiesību normas tiesa secinājusi, ka tajā minēto grāvju

attīrīšana jāveic sistemātiski, proti, tik bieži, lai nepieļautu šķēršļu rašanos, jo

jebkurš šķērslis traucē ūdens brīvai kustībai un var radīt ūdens uzstādinājumu

attiecīgā šķēršļa priekšā. Tādējādi lauksaimnieka pienākums ir regulāri veikt

atbrīvošanu no šķēršļiem, t.sk., veikt regulāru un savlaicīgu atvašu, krūmu un

koku nociršanu vai nopļaušanu, lai novērstu šķēršļu rašanos.

No lietas materiāliem tiesa konstatējusi, ka pati pieteicēja 2008.gada

28.februāra iesniegumā piekritusi tam, ka grāvji ir nekopti laukos Nr.14 un

Nr.15, tomēr šos laukus šķērso arī grāvis, kas ir kopts (lietas 39.lapa). Savukārt

atbildētājs lietas materiāliem pievienojis lauku Nr.10 un Nr.12 fotogrāfijas

(lietas 90. un 92.lapa), kurās redzams, ka šo lauku grāvji ir aizauguši ne tikai ar

atvasēm, bet jau ar kokiem.

Tādējādi, ľemot vērā Kontroles ziľojumā konstatēto, pieteicējas

2008.gada 28.februāra iesniegumā norādīto, kā arī minētajos fotouzľēmumos

redzamo, tiesa atzinusi, ka atbildētājs pamatoti secinājis, ka laukiem Nr.10,

Nr.11, Nr.12, Nr.14 un Nr.15 nav tīrīti meliorācijas grāvji, līdz ar to pamatoti

samazinājis VPM atbalstu par 3 %.

[4.10] Pieteicēja pievērš uzmanību uz Lēmumā norādīto, ka laukā Nr.56

konstatēta kultūra „Pastāvīgās pļavas un ganības”, kas neatbilst patiesībai, jo

Kontroles ziľojumā norādītā kultūra ir „Papuve”.

Lēmumā atbildētājs norāda, ka atkārtoti izvērtēja pārbaudes uz vietas

rezultātus (Kontroles ziľojumu) un secina, ka par 2007.gada iesniegumā

deklarēto lauku Nr.56 pieteicēja ir tiesīga saľemt PVTM atbalstu. Tādējādi

atbildētājs Sākotnējo lēmumu atcēla daļā par PVTM atbalstu, kas noteica, ka uz

atbalstu tiesīgā platība ir 108,14 ha, bet pārdeklarācija veido 24,40 %.

Līdz ar to pieteicējas arguments ir nepamatots un noraidāms.

[4.11] Attiecībā uz 2008.gada 4.jūlija pārbaudes rezultātā sastādīto

Apsekošanas aktu tiesa konstatējusi, ka noteikumu Nr.255 VI nodaļa, kas

reglamentē pārbaudes kārtību uz vietas saimniecībā, neregulē jautājumu par

atkārtoto jeb papildus pārbaudi, savukārt šo noteikumu 30.punkts expressis

verbis noteic, ka par katru pārbaudi uz vietas jāsastāda kontroles ziľojums.

Tādējādi tiesa secinājusi, ka LAD darbiniekiem, veicot arī atkārtoto jeb

papildus pārbaudi, jāsastāda kontroles ziľojums, nevis apsekošanas akts.

Līdz ar to tiesa atzinusi, ka atbildētājs, nesastādot kontroles ziľojumu par

2008.gada 4.jūlija pārbaudē uz vietas konstatēto faktisko situāciju, noformēja

neatbilstošu procesuālu dokumentu – apsekošanas aktu, izdarot procesuālu

pārkāpumu.

Tiesas, atsaucoties uz judikatūru un juridisko literatūru, atzinusi, ka

atbildētāja pieļautais procesuālais pārkāpums nav atzīstams par būtisku, jo tas

neietekmēja procesa rezultātu un tas nevar būt par pamatu Lēmuma atzīšanai

par prettiesisku.

[4.12] Ľemot vērā spriedumā konstatētos faktiskos un tiesiskos apstākļus,

tiesa atzinusi, ka Lēmums ir pamatots un tiesisks, līdz ar to pieteicējas

pieteikums ir noraidāms.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 7.augusta spriedumu

pieteicēja ir iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa nav izvērtējusi sekojošus apstākļus.

[5.1] Veicot atkārtotu pārbaudi, netika sagatavots kontroles ziľojums.

Pārbaudes veikšanas fakts nav fiksēts un ir apšaubāms. Pieteicējai netika

paziľots par pārbaudes rezultātiem. Par pārbaudi sastādītais apsekošanas akts

nav iereģistrēts LAD lietvedībā un tas neatbilst Ministru kabineta noteikumu

Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” prasībām, tam

nav juridiska spēka.

[5.2] Tiesa, atzīstot, ka LAD amatpersonu kā attiecīgo jomas speciālistu

dokumenti nav uzskatāmi par absolūti ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr ir

piešķīrusi augstāku ticamības pakāpi, tādējādi izslēdzot turpmāku pārbaudes

materiālu izpētes nepieciešamību. Bet, ľemot vērā, ka strīds ir par ziľojumā

iekļautās informācijas atbilstību dabā pastāvošajiem apstākļiem, bez ziľojuma

izvērtēšanas nav iespējams lietu izspriest objektīvi.

[5.3] LAD nonāk pretrunā ar savu argumentāciju par iespējām noteikt

lauku bioloģisko sastāvu dažādos gadalaikos. LAD apgalvo, ka ziemā to esot

iespējams konstatēt (Kontroles ziľojumā), bet vasarā nevar (Apsekošanas aktā).

[5.4] Tiesa nav izvērtējusi un ľēmusi vērā, ka lauki Nr.28, Nr.31, Nr.33,

Nr.49 un Nr.50 visu laiku tiek ekstensīvi noganīti ar pieļaujamo dzīvnieku

vienību skaitu uz platības vienību. Nekādi papildus pasākumi nav pieļaujami.

[5.5] Tiesa vadījās no atbildētāja sagrozītās informācijas par netīrītajiem

meliorācijas grāvjiem. Tiesā iesniegtajās fotogrāfijās meliorācijas grāvji ir

nofotografēti tādā rakursā, kas liedz redzēt faktiskos apstākļus. Pieteicējas

uzľemtajos fotoattēlos no tuvāka attāluma ir redzams, ka koki un krūmi atrodas

uz kaimiľu zemes.

Atbildētājam nav reālās situācijas apraksta un neatbilstību uzskaitījuma, ir

tikai apgalvojums.

[6] 2009.gada 5.oktobrī Administratīvajā apgabaltiesā saľemtajos

paskaidrojumos par apelācijas sūdzību LAD apelācijas sūdzību neatzīst uz

turpmāk minēto argumentu pamata.

[6.1] Tiesa spriedumā ir vērtējusi materiālo un procesuālo normu

piemērošanu, izdodot Lēmumu. Pieteicējas apgalvojums, ka tiesa nav ľēmusi

vērā apstākli, ka atkārtotajā pārbaudē netika sagatavots kontroles ziľojums, ir

nepamatots. Sprieduma [22] punktā tiesa ir vērtējusi šī pārkāpuma būtiskumu.

[6.2] Tiesa spriedumā ir pamatojusi, kāpēc kontroles ziľojumam ir

piešķirta augsta ticamības pakāpe.

[6.3] LAD kā nepamatotu noraida pieteicējas norādīto, ka LAD nonāk

pretrunās ar savu argumentāciju par iespējām noteikt lauku bioloģisko sastāvu

dažādos gadalaikos.

Virskontroles laikā ir norādīts, ka lauki Nr.25, Nr.26, Nr.34, Nr.35, Nr.36,

Nr.37 un Nr.45 ir pārsēti un kontroles brīdī ir „Aramzemē sētie ilggadīgi zālāji”.

Pārsēšanas process noticis ļoti nesen, par ko liecināja izcirsto koku un krūmu

celmi un saknes, kas samesti kaudzēs lauku malās. Izplēstie koki un krūmi bija

salapojuši, kā arī zālāju asni tik tikko izdīguši. Tādēļ secinājums par kodu maiľu

laukiem Nr.25, Nr.26, Nr.34, Nr.35, Nr.36, Nr.37, Nr.44 un Nr.45 no

„Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji” uz „Pastāvīgās pļavas un ganības” ir

pamatots.

[6.4] Atbildētāja norāda, ka pieteicējas apgalvojums, ka vienīgais

bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanas veids ir šo platību ekstensīva

noganīšana, ir nepamatots, atsaucoties uz Lauku attīstības plāna

9.1.2.apakšpunktu.

Kultūras kodu „Atmata” inspektori norāda gadījumos, kad konstatē

lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību, kas nav apstrādāta ilgāk par vienu

gadu, ko pieteicēja nenoliedz. Šādu platību atstāšana novārtā nav pieļaujama, jo

tādējādi tiek degradēts bioloģiski vērtīgais zālājs.

Tiesa ir vērtējusi Lēmumā ietvertos secinājumus par lauku Nr.28, Nr.31

un Nr.33 faktisko izmantošanas veidu un sprieduma [18] punktā tos ir atzinusi

par pamatotiem.

[6.5] Nepamatots ir pieteicējas apgalvojums, ka tiesa ir vadījusies no

sagrozītas atbildētāja informācijas par netīrītiem meliorācijas grāvjiem.

No LAD iesniegtajiem fotouzľēmumiem nepārprotami ir secināms, ka

koki un krūmi aug meliorācijas grāvjos, kas atrodas pie pieteicējas laukiem

Nr.10 un Nr.12. Turklāt pieteicēja savā 2008.gada 28.februāra iesniegumā

piekrīt, ka meliorācijas grāvji laukiem Nr.14 un Nr.15 nav kopti.

[7] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji pieteikumu un apelācijas sūdzību

uzturēja, atsaucoties uz pieteikumā un apelācijas sūdzībā minētajiem

argumentiem.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāves pieteikumu un apelācijas sūdzību

neatzina uz Lēmumā un paskaidrojumos sniegto argumentu pamata.

Tiesas sēdē sniedza atzinumu Administratīvā procesa likuma (turpmāk –

APL) 30.panta trešās daļas kārtībā pieaicinātās institūcijas Latvijas

Lauksaimniecības universitātes Agrobiotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks

profesors, Dr.habil.agr. A.R.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudot lietas materiālus un noklausoties lietas dalībnieku

paskaidrojumus, izvērtējot institūcijas sniegto atzinumu, Administratīvā

apgabaltiesa (turpmāk – apgabaltiesa) atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir

daļēji pamatota un pieteikums ir apmierināms daļēji.

[9] Pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi, ka lietā pastāv strīds par

to, vai atbildētājs pamatoti secinājis, ka 1) lauki Nr.25, Nr.26, Nr.34, Nr.35,

Nr.36, Nr.37, Nr.44 un Nr.45 faktiski atbilst kultūras kodam „Pastāvīgās pļavas

un ganības”; 2) lauki Nr.28, Nr.31 un Nr.33 faktiski atbilst kultūras kodam

„Atmata”; 3) laukiem Nr.10, Nr.11, Nr.12, Nr.14 un Nr.15 nav tīrīti

meliorācijas grāvji.

Šādā apjomā pieteicējs ir vērsies tiesā ar pieteikumu un līdz ar to

Lēmuma tiesiskums pārbaudāms un jautājums par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu izvērtējams tikai šajā apjomā.

[10] Pārbaudot Lēmuma tiesiskumu daļā, kurā lauki Nr.25, 26, 34, 35, 36,

37, 44 un 45, kurus pieteicēja deklarējusi kā aramzemē sētos ilggadīgos zālājus

ar kultūras kodu 720 VPM un PVTM atbalstam lopbarības platībām, atzīti par

pastāvīgajām pļavām un ganībām ar kultūras kodu 710, apgabaltiesa konstatē un

secina turpmāk norādīto.

[10.1] Minētie lauki tika pieteikti „Agrovides” pasākuma apakšpasākumā

„Erozijas ierobežošana” (sk. 2007.gada atbalsta iesniegumu, lietas 63.lapa).

Saskaľā ar noteikumu Nr.269 25.2.apakšpunktu platībās, kuras pieteiktas

atbalstam pasākuma „Agrovide” apakšpasākumā „Erozijas ierobežošana”,

augsni apstrādā tā, kā tas noteikts Lauku attīstības plānā, kura 9.1.5.apakšpunkts

savukārt noteic, ka ziemas periodā no 15.novembra līdz nākamā gada 1.martam

vismaz 70 % no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes jābūt

aizľemtām ar zaļajām platībām, tai skaitā aramzemē sētie ilggadīgie zālāji, zālāji

sēklu iegūšanai, ziemāju graudaugi (ziemas kvieši, ziemas mieži, tritikāle,

rudzi), ziemas rapsis, neiestrādātas kultūraugu pēcpļaujas atliekas – rugāji,

zaļmēslojuma augu zelmenis (piemēram, ziemas ripsis, ziemas rapsis).

Tas nozīmē, ka minētajā laika periodā lauksaimniecībā izmantojamā

zeme, kura pieteikta apakšpasākumam „Erozijas ierobežošana”, nedrīkst būt

aparta, turklāt, tām jābūt aizľemtām ar tādām zaļajām platībām, kuras atbilst

noteiktiem kultūras kodiem, tai skaitā, ar aramzemē sētajiem ilggadīgajiem

zālājiem (kods 720).

[10.2] Kā to pareizi norādījis atbildētājs Lēmumā, saskaľā ar regulu

Nr.796/2004 LAD ir jānodrošina atbalsta piešķiršanas efektīva kontrole. Tas

nozīmē, ka kontrole ir veicama tā, lai sasniegtu kontroles mērķus, lai tās veids

un laiks nodrošinātu to, lai objektīvi varētu noskaidrot faktiskos apstākļus.

Konkrētajā gadījumā, ievērojot to, ka apakšpasākuma „Erozijas

ierobežošana” priekšnoteikums ir tas, ka zeme laika periodā no 15.novembra

līdz nākamā gada 1.martam nedrīkst būt aparta, tad kontroles (pārbaudes)

priekšmets ir tieši šis fakts – vai zaļās platības aizľem vismaz 70 % no

saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lai to konstatētu, pārbaude

ir jāveic šajā laika periodā.

Tai pat laikā otrs apakšpasākuma „Erozijas ierobežošana”

priekšnoteikums ir, ka zaļajām platībām ir jābūt aizľemtām ar konkrētām

kultūrām. Līdz ar to otrs pārbaudes priekšmets ir zālaugu sugu noteikšana laukā.

Apgabaltiesa pārbaudīs, vai un kā atbildētājs ir noteicis kultūras kodu, vai

to ir iespējams izdarīt laikā, kad atbildētājs sākotnēji veica pārbaudes.

[10.3] Atbildētājs Lēmumā norāda, ka, ievērojot to, ka aramzemē sētie

zālāji raksturojas ar konkrētām zālaugu sugām un labu agrotehnisko stāvokli, to

identificēšanu var veikt jebkurā gadalaikā.

Kontroles ziľojuma 12.punktā „Piezīmes” (lietas 28.lapa) attiecībā uz

laukiem Nr.25, 26, 34, 35, 36, 37, un 45 norādīts, ka tie deklarēti kā aramzemē

sētie zālāji, bet konstatētas pļavas. Lauks Nr.44 piezīmēs nav pieminēts.

Savukārt Kontroles ziľojuma 1.pielikumā (lietas 29.-33.lapa), kur fiksēti

mērījumi erozijas ierobežošanas atbalstam, ir tikai fakta konstatācija par faktiski

konstatēto kultūras kodu un nosaukumu attiecībā uz strīdus laukiem Nr.25, 26,

34, 35, 36, 37, 44 un 45.

Kontroles ziľojumā nav norādīts, pēc kādām pazīmēm inspektori

vadījušies, nosakot to, ka lauki atbilst pastāvīgajām pļavām un ganībām. Nav

norādīts, vai inspektori vadījušies no zemes agrotehniskā stāvokļa, vai noteikuši

zālaugu sugas, vai ľēmuši vērā citus faktus un apsvērumus.

Neapšaubot LAD darbinieku kompetenci, gan pieteicējai, gan arī tiesai ir

jāzina, kādi apsvērumi kalpo par pamatu tam, ka kultūras kods tiek mainīts.

Tikai tad, ja šie apsvērumi ir zināmi, to pamatotību ir iespējams pārbaudīt,

iebilst tiem vai sniegt savus argumentus. Iespējams, ka LAD darbinieki pamatoti

konstatējuši, ka laukos Nr.25, 26, 34, 35, 36, 37, 44 un 45 patiesībā vismaz uz

pirmās pārbaudes laiku bijušas pļavas un ganības, taču novērojumi, kāpēc šāds

secinājums ir izdarīts, nav norādīti.

Līdz ar to tiesa nemaz nevar pārbaudīt, vai LAD darbinieki spēja noteikt

zelmeľa sastāvu, jo nav zināms, vai viľi to centušies darīt. Iespējams, ka

kultūras kods ir noteikts, vadoties no citiem apsvērumiem, kuri ne pieteicējai, ne

tiesai nav zināmi.

Turklāt, lietas materiālos atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitātes

Lauksaimniecības fakultātes Agrotehnoloģijas institūta profesora A.A. (lietas

50.lapa) paskaidrojums, kurā norādīts, ka aramzemē sētos ilggadīgos zālājus var

veidot ne tikai no kultivējamām tauriľziežu un stiebrzāļu sugām, bet arī tikai no

augstražīgām kultivējamām stiebrzāļu sugām. Zelmeľa botāniskā sastāva, tā

blīvuma un izmantošanas ilguma noteikšana ziemas periodā ir šīs darbības rupjš

pārkāpums. Nopļautam vai noganītam zālāju zelmenim botānisko sastāvu

precīzi nevar noteikt ziemas periodā pat visaugstākās kvalifikācijas speciālists.

Zelmeľa botāniskā sastāva noteikšana jāveic augu veģetācijas laikā.

Arī profesors A.R., tiesas sēdē sniedzot atzinumu, norādīja, ka pilnībā

piekrīt A.A. sniegtajam atzinumam, ka nopļautiem zālājiem ziemā nevar noteikt

botānisko sastāvu. Tai pat laikā A.R. norāda, ka, lai noteiktu, vai tie ir sētie

zālāji, nav nepieciešams noteikt zelmeľa botānisko sastāvu. Ir pietiekami

konstatēt, ka laukā ir saauguši krūmi, priedītes un bērziľi, lai secinātu, ka tie nav

sētie zālāji, kuri būtu sēti pirms 4-5 gadiem.

Pārbaudot pirmās instances tiesā, gan arī apgabaltiesā iesniegtās

fotogrāfijas, apgabaltiesa secina, ka fotogrāfijās (lietas 86.-94.lapa) ar roku

pierakstīti lauku numuri, bet neviena no šīm fotogrāfijām, kas veiktas ziemas

periodā, neattiecas uz konkrētajiem strīdus laukiem. No vasaras periodā

uzľemtajām fotogrāfijām (lietas 95.-103.lapa) redzams, ka tikai viena no tām

attiecas uz strīdus laukiem Nr.25, 26, 34, 35, 36, 37, 45 (lietas 99.lapa). Taču uz

šīs vienas fotogrāfijas ir ar roku izdarīta atzīme par tās attiecināmību uz visiem

šiem laukiem, līdz ar to apgabaltiesai nav pārliecības, uz kuru no laukiem šī

fotogrāfija ir attiecināma. Tāpat arī uz lietu nav iespējams attiecināt tās

fotogrāfijas, no kurām nav redzams, par kādiem laukiem fotogrāfijas izdarītas

(lietas 100.-103.lapa). Lietā ir divas fotogrāfijas, kas izdarītas ziemas periodā,

par laukiem Nr.34 un 44 (attiecīgi lietas 104. un 106.lapa). Vienā ir redzams,

ka gar lauka malām aug krūmi, bet otrā, ka lauka vidū redzami krūmi.

Arī fotogrāfijas, par kurām atzinumu sniedzis profesors A.R., ir

vērtējamas kritiski (lietas 163.-171.lapa). Daudzām no tām nav norādes, par

kādu lauku tiek sniegts atzinums, ieskaitot to, vai tiek novērtēts lauks, kurš

deklarēts kā aramzemē sētie ilggadīgie zālāji, vai lauks, kurš deklarēts kā

pastāvīgās pļavas un ganības. Profesors A.R. ir sniedzis savu atzinumu par katru

no fotogrāfijām, taču nav iespējams noteikt, uz kuru lauku tas attiecināms un vai

tādējādi atbildētājs ir pareizi noteicis kultūras kodu.

Tikai divās no fotogrāfijām redzams, ka ir vērtēti lauki Nr.44 un 45 (lietas

165.-166.lapa), kuri deklarēti kā aramzemē sētie ilggadīgie zālāji. Pie šiem

attēliem profesors A.R. norādījis, ka krūmi lauka vidū un to izplešanās gar lauka

malām liecina par iepriekšēju ilgstošu lauka atstāšanu atmatā. Novērtējot attēlus,

sniegts atzinums, ka, iespējams, kādreiz šie lauki ir bijuši sētie zālāji, taču

ilgstošas nepietiekamas kopšanas rezultātā tie ir vairāk vai mazāk degradējušies

un pašlaik vairāk atbilst ganību tipam.

Savukārt videomateriālā (lietas 154.lapa) attiecībā uz strīdus laukiem,

kuri deklarēti kā aramzemē sētie ilggadīgie zālāji, redzami lauki Nr.36, 44 un

45, kuri ir pārsēti.

2008.gada 4.jūlijā veiktās virskontroles laikā konstatēts, ka lauki Nr.25,

26, 34, 35, 36, 37 un 45 šogad ir pārsēti un kontroles brīdī ir aramzemē sētie

zālāji. Par lauku Nr.44 nekādi secinājumi nav izdarīti.

Apgabaltiesa konstatē, ka LAD darbinieki virskontrolē atzinuši pieteicējas

deklarēto kultūras kodu laukiem Nr.39, 46 un 58 – aramzemē sētie zālāji, nevis

pastāvīgās pļavas un ganības. Dokumentā norādīts, ka kontroles brīdī lauki

Nr.46 un 58 bija tikko nopļauti un aramzemē sētos zālājus bija iespējams

konstatēt tikai pēc nopļautā vāla zelmeľa botāniskā sastāva. Savukārt lauks

Nr.39 kontroles brīdī bija jau pēc nopļaušanas novākts. Bet ievērojot to, ka

pļāvums bijis nekvalitatīvs un uz lauka palikuši vietām nenopļauti tauriľzieži un

stiebrzāles, tādēļ pēc dažviet palikušā nenopļautā zelmeľa un pēcpļaujas

atliekām bija iespējams noteikt lauka botānisko sastāvu.

No virskontrolē konstatētā apgabaltiesa secina, ka atbildētājs Lēmumā

pretrunīgi apgalvo, ka zelmeľa sastāvu var noteikt arī ziemā, jo vasarā zelmeľu

sastāvs noteikts tikai pēc nopļautā vāla, bet kur vāls bija novākts, tikai pēc

nenopļautiem augiem.

Līdz ar to apgabaltiesai rodas pamatotas šaubas par to, pēc kādām

pazīmēm un kā tieši LAD darbinieki noteica zelmeľa botānisko sastāvu.

Apgabaltiesa var piekrist profesora A.R. sniegtajam atzinumam, ka lauki, kur

saauguši krūmi, nevar būt apsēti pirms 4-5 gadiem, tāpēc nav uzskatāmi par

aramzemē sētiem ilggadīgajiem zālājiem. Taču šādi pierādījumi ir tikai par

diviem laukiem – 44. un 45. lauku. Turklāt, lietā ir arī pretēji pierādījumi. No

atbildētāja lietai pievienotajām fotogrāfijām, kas veiktas ziemas periodā,

redzams, ka laukā Nr.39 (lietas 91.lapa) aug krūmi. Taču vasaras periodā

atbildētājs šo lauku tomēr atzinis kā aramzemē sētos zālājus, nosakot zelmeľa

botānisko sastāvu. Līdz ar to atbildētāja rīcībā nav nekādas konsekvences un nav

skaidrs, pēc kādām pazīmēm tiek noteikts kultūras kods. Nav saprotams, vai

krūmi ir pieļaujami, vai nav, cik lielā mērā. Līdz ar to apgabaltiesa nevar

paļauties uz faktu, ja fotogrāfijā redzami krūmi, tad to vairs nevar atzīt par

aramzemē sēto zālāju, jo attiecībā uz lauku Nr.39 ir atzīts pretējais.

[10.4] Ievērojot iepriekš minēto, apgabaltiesa secina, ka, lai veiktu

efektīvu kontroli tieši konkrētajam atbalsta veidam, bija jāveic divas kontroles –

viena laika periodā no 15.novembra līdz nākamā gada 1.martam, bet otra – augu

veģetācijas periodā, jo pretējā gadījumā ir liela iespēja kļūdīties, kā tas ir noticis

attiecībā uz laukiem Nr.39, 46 un 48.

Kā redzams no profesora A.R. atzinuma, tad to, ka lauks patiesībā ir

pastāvīgās pļavas un ganības, ziemā ir iespējams noteikt tikai pēc krūmiem, kas

liecina par to, ka lauks nav apsēts pirms 4-5 gadiem. Taču, kā liecina

pierādījumi lietā, atbildētājs lauku Nr.39, kurā auga krūmi, tomēr atzinis par

aramzemē sētiem zālājiem. Līdz ar to, ievērojot to, ka nav skaidrs, pēc kādām

pazīmēm tādā gadījumā ir noteikts lauku kultūras kods, tad secināms, ka arī

attiecībā uz laukiem Nr.25, 26, 34, 35, 36, 37, 44 un 45 LAD darbinieki varēja

kļūdīties.

Savukārt vasaras pārbaudes rezultāti vairs neko nevar pierādīt, jo lauki

tika pārsēti. Bet atbildētāja aizdomas par to, ka tādējādi pieteicēja slēpusi faktu,

ka šajos laukos patiesībā bija pļavas, nav pietiekams pamats, lai secinātu, ka

pirms lauku pārsēšanas tur neatradās deklarētie kultūras kodi.

[10.5] Pirmās instances tiesa attiecībā uz šo strīdus jautājumu nekritiski

atzinusi, ka LAD darbinieki ir kompetenti un viľu secinājumi nav apšaubāmi

(sk. šī sprieduma [4.6] punktu). Tiesai pašai bija jānovērtē lietā esošie

pierādījumi un jāizdara atbilstoši secinājumi. Pirmās instances tiesa savus

secinājumus izdarījusi uz LAD darbinieku autoritatīva konstatējuma pamata,

kuram trūkst pamatojuma. Ievērojot to, ka LAD darbinieki bija kļūdījušies

attiecībā uz laukiem Nr.39, 46 un 48, tiesai bija jānovērtē, vai attiecībā uz citiem

laukiem ir pārliecinoši pierādījumi, kas attaisnotu Lēmumā konstatēto.

[10.6] Ievērojot [10] punktā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka trūkst

pierādījumu tam, ka lauki Nr.25, 26, 34, 35, 36, 37, 44 un 45 neatbilda

aramzemē sētajiem ilggadīgajiem zālājiem, pieteicējai bija tiesības uz atbalstu

„Agrovides” apakšpasākumam „Erozijas ierobežošana” par minētajiem laukiem.

[11] APL 307.panta ceturtā daļa paredz, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka

zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās

instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta

piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Apgabaltiesa, pārbaudot pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu

(šī sprieduma [4] punkts), atzīst, ka pārējā sprieduma daļā, izľemot [4.6] punktā

izdarītos secinājumus, tiesa ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus. Apgabaltiesa pirmās instances tiesas pamatojumu šajā daļā atzīst par

pareizu un pilnībā pietiekamu, tāpēc pievienojas pirmās instances tiesas

sprieduma motivācijai un to neatkārto.

[12] Apgabaltiesa pieteicējas apelācijas sūdzību daļā uzskata par

nepamatotu, ievērojot sekojošus apsvērumus.

[12.1] Atbildētājs pamatoti laukus Nr.28, 31 un 33 atzinis par atmatām,

ľemot vērā turpmāk minēto.

Pieteicēja laukus Nr.28, 31 un 33 ir pieteikusi ne tikai Agrovides atbalsta

apakšpasākumam „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” ar ekstensīvo

ganīšanu (sk. 2007.gada atbalsta iesniegumu, 60.lietas lapa), bet arī uz VPM

(sk. 2007.gada atbalsta iesniegumu, 58. un 61.lietas lapa).

Atbilstoši noteikumu Nr.269 25.4.1.apakšpunktam, ja lauksaimnieks

vienlaikus pretendē uz VPM par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un uz

atbalstu Latvijas Lauku attīstības plāna 2004.–2006.gadam pasākumā

„Agrovide” un Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam

pasākumā „Agrovides maksājumi”, attiecībā uz pastāvīgajām pļavām vai

ganībām, kā arī aramzemē sētajiem ilggadīgajiem zālājiem ievēro šādus laba

lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus – nogana, ja lauksaimnieks

pretendē uz atbalstu pasākuma „Agrovide” apakšpasākuma „Bioloģiskās

daudzveidības uzturēšana zālājos” aktivitātē „Ekstensīva ganīšana” saskaľā ar

normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā ieviešams programmdokuments

„Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–

2006.gadam”.

No minētās normas izriet, ka pieteicējai bija pienākums tikai ekstensīvi

noganīt laukus Nr.28, 31 un 33, kā to pamatoti norāda pieteicēja, bet noteikumu

Nr.269 25.4.3.apakšpunkta piemērošanai, uz ko atsaucies atbildētājs, nav

pamata, jo tas attiecināms uz apakšpasākumu „Buferjoslu ierīkošana”, kas ir

pasākums, uz kuru ir jāpiesakās atsevišķi.

Tai pat laikā atbilstoši Lauku attīstības plāna 9.1.2.apakšpunktam

„Apakšpasākums: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” plāna

ieviešanas laikā tiek pārraudzīta citstarp ainavas saglabāšana, nepieļaujot pļavu

aizaugšanu ar krūmiem. Proti, tas, ka pieteicējai ir pienākums atbilstoši atbalsta

noteikumiem lauku tikai noganīt, neatbrīvo pieteicēju no pienākuma ievērot labu

saimniekošanas praksi.

Arī atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr.1257/1999 (1999.gada 17.maijs)

par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu

lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu 22.pantam šī pasākuma

mērķis ir veicināt citstarp lauksaimniecībā izmantojamās zemes ainavas un

vēsturisko vērtību uzturēšanu kārtībā.

No minētā izriet, ka apakšpasākumā „Bioloģiskās daudzveidības

uzturēšana zālājos” nav pieļaujams, ka pastāvīgās pļavas un ganības aizaug ar

krūmiem gan pa lauku perimetru, gan pašā laukā.

No pieteicējas iesniegumiem atbildētājam apgabaltiesa secina, ka lietā

nepastāv strīds par to, ka laukos Nr.28, 31 un 33 ir izauguši krūmi (sk.

2008.gada 28.februāra iesniegumu, 38.-40.lapa, 2008.gada 28.aprīļa

iesniegumu, lietas 47.-48.lapa), bet pieteicēja uzskata, ka krūmi šajā

apakšpasākumā ir pieļaujami.

Apgabaltiesa norāda, ka atbilstoši noteikumu Nr.269 14.pielikumam

lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas nav atbalsttiesīga (620 kultūras kods),

ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kura nebija labā

lauksaimniecības un vides stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā vai kura nav apstrādāta

ilgāk par vienu gadu (platība sākusi apaugt ar krūmiem un krūmu atvasēm vai

zāle nav pļauta, par ko liecina vairāku gadu laikā izveidojies kūlas slānis), vai

kura ir pārpurvojusies, vai kurā ir latvāľu ģints sugas augi.

No minētā izriet, ka ir pietiekoši konstatēt, ka platība ir sākusi apaugt ar

krūmiem un krūmu atvasēm, lai secinātu, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme

nav tiesīga uz atbalstu, proti, tā ir atmata ar kultūras kodu 620.

Tas nozīmē, ja arī pieteicēja laukus ekstensīvi nogana, tas tomēr nav

pietiekoši, lai tos atzītu par pastāvīgajām pļavām un ganībām. Pastāvīgajām

pļavām un ganībām ir jāatbilst visiem priekšnoteikumiem, kuri paredzēti, lai

varētu saľemt atbalstu.

[12.2] Attiecībā uz meliorācijas grāvjiem papildus pirmās instances tiesas

vērtējumam apgabaltiesa norāda, ka no lietā esošajām fotogrāfijām (lietas 86.-

87., 90., 92., 93.-94.lapa) pārliecinoši var redzēt, ka, pirmkārt, tās nav uzľemtas

no attāluma, otrkārt, atvases, krūmi un pat koki aug abās grāvja pusēs.

Noteikumu Nr.272 5.1.1.apakšpunkts noteic, ka meliorācijas sistēmas

kopj, laikus un sistemātiski citstarp veicot arī šādus pasākumus: ūdensnoteku,

novadgrāvju, kontūrgrāvju un susinātājgrāvju atbrīvošana no sadzīves

atkritumiem, zāles, atvasēm, krūmiem, kokiem un piesērējuma vai šķēršļiem,

kas traucē brīvu ūdens kustību vai rada uzstādinājumu.

Jānorāda, ka meliorācijas grāvju kopšanas vienīgais mērķis nav ūdens

brīvas kustības nodrošināšana. Atbilstoši šo noteikumu 4.punktam nav

pieļaujamas darbības, kuru dēļ tiek bojātas vai iznīcinātas meliorāciju sistēmu

būves un ierīces vai traucēts to darbības režīms.

No minētā izriet, ka meliorācijas grāvju kopšanas mērķis, pirmkārt, ir pats

sakoptības fakts, kas izriet no 5.punkta vārdiskā skanējuma, otrkārt, lai

meliorācijas sistēmas tiktu saglabātas, bet kā tiesas sēdē norādīja atzinuma

sniedzējs profesors A.R., tad krūmu un koku saknes grauj meliorācijas sistēmu.

Līdz ar to meliorācijas grāvju atbrīvošanas no atkritumiem, atvasēm,

zāles, krūmiem un kokiem mērķis nav tikai brīva ūdens kustība, bet gan

sakoptība un meliorācijas sistēmu saglabāšana. Frāze „kas traucē brīvu ūdens

kustību vai rada uzstādinājumu”, apgabaltiesas ieskatā, attiecināma tikai uz

šķēršļiem, piemēram, bebru izveidotiem dambjiem. Ir apšaubāms, ka

likumdevējs būtu paredzējis, ka grāvji atbrīvojami, piemēram, no atkritumiem

tikai tāpēc, ka tie traucē brīvu ūdens kustību.

[12.3] Pārbaudot pieteicējas argumentus attiecībā uz otro pārbaudi, kas

veikta 2008.gada 4.jūlijā, apgabaltiesa tos noraida kā nepamatotus.

Pirmkārt, kā jau tas konstatēts šajā spriedumā, kontroles ir veicamas

efektīvi, proti, tā, lai varētu objektīvi konstatēt visus nepieciešamos faktus. Līdz

ar to LAD darbinieki var veikt atkārtotas kontroles, cik tas ir nepieciešams.

Otrkārt, kā to pareizi secinājusi pirmās instances tiesa, pārbaudes var veikt arī

bez pieteicējas pārstāvju klātbūtnes. Treškārt, par to, ka tiks veikta atkārtota

pārbaude, pieteicējai paziľots 2008.gada 6.jūnijā (lietas 49.lapa), bet par tās

rezultātiem – Lēmumā.

Regulas 796/2004 28.panta pirmā daļa paredz, kādām ziľām ir jābūt

norādītām kontroles ziľojumā, tostarp ir jānorāda pārbaudītos pieteikumus un

atbalsta shēmas, klātesošās personas, pārbaudītos lauksaimniecības zemes

gabalus, vai lauksaimnieks ir bijis brīdināts par apmeklējumu, un ja ir bijis, šāda

iepriekšēja paziľojuma laiku, norādes par visiem īpašiem kontroles

pasākumiem, kas jāveic saistībā ar atsevišķām atbalsta shēmām, norādi par

visiem veiktajiem kontroles papildpasākumiem.

2008.gada 4.jūlija sastādītais akts (lietas 107.lapa) satur visus augstāk

minētos datus, izľemot datus par to, vai lauksaimnieks bija brīdināts, norādes

par visiem īpašiem kontroles pasākumiem, kas jāveic saistībā ar atsevišķām

atbalsta shēmām, norādi par visiem veiktajiem kontroles papildpasākumiem.

Pēdējais faktiski ir pieminēts, proti, ka ir notikusi pamatpārbaude ziemas

periodā.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka saturiski šis dokuments atbilst

kontroles ziľojumam, tikai neatbilst tā formai, kāda izstrādāta un kādu praksē

izmanto LAD. Taču minētais nevar ietekmēt dokumentu pēc būtības. To ir

sastādījušas amatpersonas, kuras bija tiesīgas veikt pārbaudi. Fakts, ka

pieteicējas pārstāvis nav piedalījies pārbaudē nevar kalpot par pamatu šaubām,

vai pārbaude vispār ir notikusi, jo kā paredz augstāk minētā regula, tad

pārbaudes var notikt bez jebkāda brīdinājuma un lauksaimniekam klāt neesot.

Ievērojot minēto, 2008.gada 4.jūlijā sastādītajam aktam ir juridisks spēks

un to ir iespējams izmantot kā pierādījumu lietā.

[13] Ievērojot apgabaltiesas spriedumā konstatēto, apgabaltiesa atzīst, ka

pieteicējas pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu daļā ir

apmierināms, bet daļā noraidāms.

Tā kā atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu tiesiskums

pārbaudāms, skatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, nevis

vērtējams kā patstāvīgs prasījums par administratīvā akta atcelšanu, jo iestādes

izdotais atteikums nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets, bet abi prasījumi kopā

veido vienu prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, atsevišķa

lemšana par pārsūdzētā Lēmuma atcelšanu vai atstāšanu spēkā daļā nav

nepieciešama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu,

126.panta pirmo daļu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Daļēji apmierināt zemnieku saimniecības „Punči” pieteikumu.

Uzlikt pienākumu Lauku atbalsta dienestam viena mēneša laikā no

sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot administratīvo aktu, aprēķinot un

izmaksājot zemnieku saimniecībai „Punči” atbalstu par laukiem Nr.25, 26, 34,

35, 36, 37, 44 un 45.

Pārējā daļā zemnieku saimniecības „Punči” pieteikumu par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu noraidīt.

Uzlikt pienākumu Lauku atbalsta dienestam atlīdzināt zemnieku

saimniecībai „Punči” tās samaksāto valsts nodevu Ls 20 (divdesmit latu)

apmērā.

Spriedumu 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas

sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) Dz.Amerika

Tiesneses (paraksts) Ļ.Kušnire

(paraksts) L.Slica

NORAKSTS PAREIZS:

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Dz.Amerika

Rīgā, 2010.gada 2.jūlijā