Appeal court partially allowed farmer's claim for agricultural subsidy payment while rejecting procedural defect argument.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court partially dismissed the farmer's request to annul the agricultural support agency's decision and issue a favorable administrative act. The farmer argued that the control report lacked required details, but the court found the agency's internal act sufficient despite its non-standard format. Consequently, the court ordered the agency to pay subsidies for specific fields and refund the state fee, while rejecting the claim to reissue the entire act.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 307. un 309. panti; 126. panta 1. daļa, 329. panta 1. daļa: A formal defect in a control report does not invalidate the substantive evidence if the official act contains all legally required information and was issued by authorized personnel.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.A42746808
AA43 – 0801 – 10/11
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2010.gada 2.jūlijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz.Amerika,
tiesneses L.Slica un Ļ.Kušnire,
piedaloties pieteicējas zemnieku saimniecības „Punči” īpašniekam K.F. un
pieteicējas pārstāvim zvērinātam advokātam Aigaram Laizānam, atbildētāja
Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Lauku atbalsta dienesta
pārstāvēm I.O., S.B. un D.Š.,
atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta,
pamatojoties uz zemnieku saimniecības „Punči” pieteikumu par Lauku atbalsta
dienesta 2008.gada 29.septembra lēmuma Nr.6.6/P-566/6403 „Par iesnieguma
izskatīšanu” atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, sakarā ar
zemnieku saimniecības „Punči” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona
tiesas 2009.gada 7.augusta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2007.gada 14.maijā Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD vai
atbildētājs) Ziemeļvidzemes reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (turpmāk –
Ziemeļvidzemes pārvalde) saľemts zemnieku saimniecības „Punči” (turpmāk –
pieteicēja) atbalsta iesniegums „Platību maksājumu iesniegums 2007.gadā”
(reģ.Nr.090704657) un tā pielikums „Atbalsta iesniegums Agrovides
apakšpasākumiem 2007.gadā”, piesakot uz Vienoto platību maksājumu
(turpmāk – VPM) 163,18 ha, uz Papildu valsts tiešajiem maksājumiem
(turpmāk – PVTM) 154,70 ha un uz pasākuma „Agrovide” apakšpasākuma
„Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” atbalstu 8,48 ha
lauksaimniecībā izmatojamās zemes.
[1.1] Ziemeļvidzemes pārvalde 2008.gada 11.jūlijā pieľēma lēmumu
Nr.09.010-01/0821505 „Lēmums par platību maksājumiem iesniegumam
Nr.090704657” (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējai aprēķināja
VPM Ls 3185,94 apmērā, PVTM atbalstu Ls 409,49 apmērā, bioloģiskās
daudzveidības uzturēšanas zālājos atbalstu Ls 0,00 apmērā, atdalīto PVTM par
platībām Ls 572,54 apmērā, atdalīto PVTM par nokautiem un/vai eksportētiem
liellopiem Ls 761,38 apmērā.
[1.2] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicēja 2008.gada 25.augusta
iesniegumā LAD direktoram lūdza pieľemt lēmumu, balstoties uz
dokumentētiem mērījumiem, kas pamatoti ar atbilstošu normatīvo aktu
konkrētiem punktiem. Iesniegumā pieteicēja norāda, ka nesaprot, kādi lauki,
kādās platībās un uz kāda pamata nav ľemti vērā, kā arī informē, ka nav
piekritusi 2008.gada janvārī veiktajai kontrolei un 2008.gada 12.februāra
kontroles ziľojumam Nr.1.1-16/211. Pieteicēja lūdz izskatīt visas LAD
adresētās vēstules.
[1.3] LAD direktors ar 2008.gada 29.septembra lēmumu Nr.6.6/P-
566/6403 „Par iesnieguma izskatīšanu” (turpmāk – Lēmums) Sākotnējo
lēmumu atcēla daļā par platības samazinājuma piemērošanu PVTM par kultūras
grupu „lopbarība” par 24,40 % (deklarētā platība noteikta 134,52 ha, uz atbalstu
tiesīgā platība noteikta 108,14 ha, platības samazinājums 26,38 ha), pārējā daļā
Sākotnējo lēmumu atstājot negrozītu.
[2] Pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par
Lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, norādot turpmāko.
[2.1] Pieteicēja iebilst pret kultūras kodu nomaiľu laukiem Nr.25, Nr.26,
Nr.34, Nr.35, Nr.36, Nr.37, Nr.44 un Nr.45 no „Aramzemē sētie ilggadīgie
zālāji” (kultūras kods 720) uz „Pastāvīgās pļavas un ganības” (kultūras kods
710). Nosauktajiem laukiem sējumu platības atbilst kodam 720, kā to 2007.gada
atbalsta iesniegumā norādījusi pieteicēja. Lauku kodu maiľai nav pamatojuma,
jo augu seka tajos ir līdz 5 gadiem, ko apliecina lauku vēsture, taču pārbaudes
laikā tā netika prasīta. Ziemas apstākļos zelmeľu sastāvu nopļautiem un
noganītiem laukiem nav iespējams noteikt, kā to apliecina LLU profesors A.A.,
kura paskaidrojums nosūtīts arī atbildētājam.
[2.2] Pieteicēja nepiekrīt, ka laukiem Nr.28, Nr.31 un Nr.33 kultūras kods
mainīts no „Pastāvīgas pļavas un ganības” (kultūras kods 710) uz „Atmata”
(kultūras kods 620). Uzskaitītie lauki visu laiku tiek ekstensīvi noganīti ar
pieļaujamo dzīvnieku vienību skaitu uz platības vienību, kā to paredz metodika.
Nekādi papildus pasākumi nav pieļaujami, piemēram, apauguma novākšana,
kas arī tika ievērots un izpildīts. Laukus, kas tiek ekstensīvi noganīti, nevar
uzskatīt par atmatām.
[2.3] Pieteicēja iebilst, ka laukiem Nr.10, Nr.11, Nr.12, Nr.14 un Nr.15
nav tīrīti meliorācijas grāvji. Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumu
Nr.272 „Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”
(turpmāk – noteikumi Nr.272) 5.1.apakšpunkts nosaka meliorācijas sistēmu
sistemātisku atbrīvošanu no šķēršļiem ūdens tecēšanai un atbilstoši šiem
nosacījumiem meliorācijas sistēmas laukos uzturētas labā kārtībā. Pārbaudes
laikā netika konstatēti šo noteikumu pārkāpumi. Kontroles ziľojuma
2.pielikuma 14.punktā rakstīts, ka nav tīrīti meliorācijas grāvji laukiem, taču
reālās situācijas apraksta neatbilstību uzskaitījuma nav, lai gan to pieprasa
2.pielikuma aizpildīšanas noteikumi. Tikai apgalvojums par grāvju netīrīšanu
bez faktu konstatēšanas nevar kalpot par pierādījumu un līdz ar to par
pamatojumu platību maksājuma atteikumam, jo noteikumos Nr.272 nav
noteikts, ka grāvji jākopj reizi gadā.
[2.4] Atbalstam pieteiktā lauka Nr.7 deklarētā platība patiešām ir 15,4 ha,
taču kontroles mērījumā uzrādīti 10,84 ha, jo atšķirība radusies neuzmanības dēļ
– 4,56 ha platība no lauka uzarta, bet nav deklarēta atsevišķi kā papuve.
[2.5] Lēmumā norādīts, ka laukā Nr.56 konstatēta kultūra „Pastāvīgās
pļavas un ganības”, kas neatbilst patiesībai, ko arī konstatēja, pārbaudot
Kontroles ziľojumu.
[2.6] Par atbildētāja 2008.gada 4.jūlija pārbaudi nav sagatavots kontroles
ziľojums, tātad nav fiksēta faktiskā situācija. No tā izriet, ka ir apšaubāma šīs
pārbaudes kvalitāte. Pamatpārbaude ilga 4 dienas, tādēļ atkārtotās pārbaudes
nesamērīgi īsais laiks neliecina par pārbaudes objektivitāti.
[2.7] Pieteicēja paskaidro, ka tai nav sniegta informācija par Kontroles
ziľojumā veiktajiem labojumiem (šāda informācija izriet no Lēmuma), saľemts
ir tikai pirmās pārbaudes Kontroles ziľojums.
[2.8] Lēmuma pieľemšanā nav ievērots Administratīvā procesa likuma
(turpmāk – APL) 14.pantā noteiktais procesuālā taisnīguma princips, kas paredz
objektivitātes ievērošanu faktisko apstākļu noskaidrošanā. Atbalsta tiesīgo
lauku kodi ir nepamatoti mainīti un lauku platību mērījumi nav atbilstoši,
tādējādi atbildētājs ir pieļāvis virkni nepilnību, kas norāda uz pieľemtā Lēmuma
neatbilstību tiesību normām. Tas liecina par Lēmuma prettiesiskumu, tātad
Lēmums ir atceļams.
[3] Rakstveida paskaidrojumos tiesai LAD pieteikumu uzskata par
nepamatotu un noraidāmu uz turpmāk norādīto argumentu pamata.
[3.1] Atbildētājs nepiekrīt pieteicējas iebildumiem par kultūras kodu
nomaiľu laukiem Nr.25, Nr.26, Nr.34, Nr.35, Nr.36, Nr.37, Nr.44 un Nr.45 no
„Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji” (kultūras kods – 720) uz „Pastāvīgās pļavas
un ganības” (kultūras kods – 710). Atbildētājs atsaucas uz Sākotnējā lēmumā un
Lēmumā minēto argumentāciju, papildus paskaidrojot, ka, veicot pārbaudi uz
vietas, inspektori veic apsekošanu dabā un vizuāli izvērtē lauku agrotehnisko
stāvokli, botānisko sastāvu, nosaka laukā esošo kultūru, vadoties pēc faktiskās
situācijas, nevis pēc dokumentiem, piemēram, ierakstiem lauku vēsturē.
Izvērtējot pieteicējas iebildumus par ziemas periodā uz vietas veiktās
pārbaudes pareizību, atbildētājs paskaidro, ka uzskaitītie lauki apsekoti arī
vasaras periodā (2008.gada 4.jūlijā) un papildus pārbaudē konstatēts, ka
konkrētie lauki faktiski atbilst kultūras kodam „Pastāvīgās pļavas un ganības”,
nevis pieteicējas deklarētajam izmantošanas veidam – kultūras kodam
„Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji”.
[3.2] Pieteicēja nepiekrīt lauku Nr.28, Nr.31 un Nr.33 kultūras kodu
maiľai no „Pastāvīgās pļavas un ganības” uz „Atmata”, jo lauki tiek ekstensīvi
noganīti un papildus pasākumi nav pieļaujami. Atbildētājs šādu pieteicējas
apgalvojumu uzskata par nepamatotu.
Pārbaudē uz vietas secināts, ka uzskaitītie lauki, kas deklarēti ar kultūras
kodu „Pastāvīgās pļavas un ganības”, nav apstrādāti (zāle nav noganīta, krūmi
nav izcirsti, kā arī nav veiktas citas darbības, kas norādītu uz pļavu vai ganību
kopšanu) ilgāk par vienu gadu, ko pēc būtības pieteicēja nenoliedz.
Pieteicējas apgalvojums, ka šie lauki ir tikai ekstensīvi jānogana, neatbilst
Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumu Nr.269 „Kārtība, kādā tiek
piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta
shēmu ietvaros” (turpmāk – noteikumi Nr.269) 25.4.3. apakšpunktā ietvertajai
normai, kas paredz pastāvīgo pļavu un ganību noganīšanu un appļaušanu
vismaz vienu reizi gadā. Līdz ar to pieteicējas apgalvojums, ka vienīgais
bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanas veids ir platību ekstensīva
noganīšana, ir nepamatots un platību atstāšana atmatā nav pieļaujama, jo
tādējādi degradē bioloģiski vērtīgo zālāju.
[3.3] Pieteicējas iebildumiem par laukiem Nr.10, Nr.11, Nr.12, Nr.14 un
Nr.15 LAD nepiekrīt un uzskata par nepamatotu pieteicējas argumentāciju, ka
viens pats arguments par to, ka netiek tīrīti meliorācijas grāvji, nevar kalpot par
pierādījumu, papildus norādot, ka grāvjus tīra regulāri un ka noteikumos Nr.272
nav norādīts grāvju kopšanas biežums reizi gadā. Kontroles ziľojuma
2.pielikuma 14.punktā uz jautājumu: „Vai atbalsta pretendenta atbildībā esošās
meliorācijas sistēmas ir uzturētas darba kārtībā un vai tās ir koptas” izdarīta
atzīme „Nē”, norādot, ka nosauktajiem laukiem meliorācijas grāvji nav tīrīti, jo
pārbaudes uz vietas laikā tika konstatēts, ka meliorācijas grāvjos aug krūmi un
atvases. Līdz ar to pamatots ir secinājums, ka pieteicēja nav veikusi savlaicīgus
un regulārus meliorācijas sistēmu kopšanas pasākumus, kā to paredz noteikumi
Nr.272.
[3.4] Atbildētājs, izvērtējot pieteicējas argumentāciju par lauku Nr.7, ka
kļūda ieviesusies pieteicējas neuzmanības dēļ, jo 4,56 ha no deklarētās platības
uzarta, bet nav deklarēta atsevišķi kā papuve, norāda, ka, veicot mērījumus, tiek
mērīta platība, kas faktiski apsaimniekota atbilstoši deklarētajam izmantošanas
veidam, un pārbaudes uz vietas laikā konstatēts, ka lauka faktiskā platība, kas
atbilst deklarētajam kultūras kodam un atbilst „Agrovide” apakšpasākuma
„Erozijas ierobežošana” atbalsta saľemšanas nosacījumiem, ir 10,84 ha.
Atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr.796/2004 (2004.gada 21.aprīlis), ar
ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību,
modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta
Padomes Regulā (EK) Nr.1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu
noteikumus saskaľā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas
atbalsta shēmas lauksaimniekiem (turpmāk – regula 796/2004) 15.panta
3.punktā noteiktajam attiecībā uz tiem lauksaimniecības zemes gabaliem,
saistībā ar kuriem konstatēti pārkāpumi, grozījumus izdarīt nav atļauts. Līdz ar
to fakts, ka pieteicēja atbalstam pieteikusi lielāku platību, nekā laukā Nr.7
faktiski ir, nav uzskatāms par neuzmanību.
[3.5] Pieteicēja nav izpratusi Lēmumā norādīto par lauku Nr.56. Lēmumā
attiecībā uz lauku Nr.56 paskaidrots, ka lauks atbilst deklarētajai kultūrai, kas
norādīta pieteicējas 2007.gada atbalsta iesniegumā, līdz ar to minētā platība ir
atbalsttiesīga uz PVTM. Tādējādi Lēmums par pieteicējas lauku Nr.56 ir
pozitīvs.
[3.6] Atbildētājs uzskata par nepamatotām pieteicējas izteiktās šaubas par
2008.gada 4.jūlija papildus pārbaudes kvalitāti. Atkārtotā pārbaude veikta tikai
tām platībām, par kurām pieteicēja izteica iebildumus savā 2008.gada 18.aprīļa
iesniegumā. Līdz ar to atkārtotā pārbaude veikta samērīgā laika periodā un par
tās rezultātiem pieteicēja informēta ar Lēmumu. Nav pamata uzskatīt, ka
inspektori būtu neobjektīvi vai nekompetenti veikt pārbaudi uz vietas, būtu
nolaidīgi izturējušies pret saviem darba pienākumiem vai būtu ieinteresēti veikt
tādu faktu konstatāciju, kas neatbilst reālajai situācijai dabā.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 7.augusta spriedumu
pieteicējas pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem
argumentiem.
[4.1] Lietā pastāv strīds par to, vai atbildētājs pamatoti secinājis, ka lauki
Nr.25, Nr.26, Nr.34, Nr.35, Nr.36, Nr.37, Nr.44 un Nr.45 faktiski atbilst
kultūras kodam „Pastāvīgās pļavas un ganības”, līdz ar to pieteicēja nav tiesīga
par šiem laukiem saľemt PVTM, ka lauki Nr.28, Nr.31 un Nr.33 faktiski atbilst
kultūras kodam „Atmata”, līdz ar to pieteicēja nav tiesīga saľemt nevienu no
atbalsta veidiem, kā arī to, ka laukiem Nr.10, Nr.11, Nr.12, Nr.14 un Nr.15 nav
tīrīti meliorācijas grāvji, līdz ar to samazinot VPM atbalstu par 3 %.
[4.2] Tiesa atsaukusies uz regulas 796/2004 29., 28.panta 1.punktu un
23.panta 2.punktu, Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumu Nr.255
„Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku
attīstībai – vides un lauku ainavas uzlabošanai” (turpmāk – noteikumi Nr.255)
30., 31. un 35.punktu, no šīm normām secinot, ka atbilstību Eiropas Savienības
atbalsta shēmu noteikumiem pārrauga LAD. Viens no pārraudzības veidiem ir
pārbaude uz vietas saimniecībā, kurā pretendenta piedalīšanās nav obligāta.
Pārbaudes uz vietas rezultāts ir LAD amatpersonas sastādīts kontroles ziľojums.
[4.3] Latvijas Lauku attīstības plāna Lauku attīstības programmas
īstenošanai 2004.–2006.gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada
30.novembra noteikumiem Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības
programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam”” (turpmāk – Lauku attīstības
plāns), 9.1.5.apakšnodaļā kā viens no nosacījumiem atbalsta saľemšanai ir
noteikts, ka pretendentam saistību laikā katru gadu ziemas periodā no
15.novembra līdz nākamā gada 1.martam vismaz 70 % no saimniecības
lauksaimniecībā izmantojamās zemes jāaizľem ar zaļajām platībām.
Noteikumu Nr.269 14.pielikums „Kultūras kodi” noteic kultūras, kas var
pretendēt uz atbalstu.
Tiesa secinājusi, ka apakšpasākuma „Erozijas ierobežošana” īstenošanas
un līdz ar to arī kontroles periods ir no 15.novembra līdz nākamā gada
1.martam, LAD darbiniekiem veicot pārbaudi uz vietas. Pārbaudes laikā LAD
darbinieki pārliecinās par deklarētā izmantošanas veida atbilstību faktiskajai
situācijai dabā un vai vismaz 70 % no saimniecības lauksaimniecībā
izmantojamās zemes ir aizľemta ar zaļajām platībām.
[4.4] No lietas materiāliem konstatēts, ka 2008.gada 18., 22., 26.janvārī
un 2008.gada 8.februārī pieteicējas 2007.gada 2.oktobra atbalsta iesniegumā
Nr.E090700670 deklarētajām platībām tika veikta pārbaude uz vietas.
Pārbaudes laikā sagatavots Kontroles ziľojums, kas pieteicējai nosūtīts ar
Ziemeļvidzemes pārvaldes 2008.gada 12.februāra vēstuli Nr.1.1-16/211
„Paziľojums par kontroles ziľojuma kopijas nosūtīšanu”.
Pārbaudes laikā konstatēts, ka: 1) lauki Nr.25, Nr.26, Nr.34, Nr.35,
Nr.36, Nr.37, Nr.39, Nr.44, Nr.45, Nr.46 un Nr.58 faktiski atbilst kultūras
kodam „Pastāvīgās pļavas un ganības”, nevis pieteicējas deklarētajam
izmantošanas veidam „Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji”; 2) lauki Nr.28, Nr.31
un Nr.33 faktiski atbilst kultūras kodam „Atmata”, nevis pieteicējas
deklarētajam izmantošanas veidam „Pastāvīgās pļavas un ganības”; 3) laukiem
Nr.10, Nr.11, Nr.12, Nr.14 un Nr.15 nav tīrīti meliorācijas grāvji; 4) lauki
Nr.22, Nr.29 un Nr.30 novērtēti kā lauksaimniecībā neizmantojamā zeme ar
kodu 999; 5) uzmērīti lauki Nr.19 un Nr.20; 6) no lauka Nr.56, kas ir papuve,
izveidots jauns lauks ar Nr.57, jo novērtēta kā pastāvīga pļava; 7) no lauka
Nr.17 atdalīti un atsevišķi uzmērīti lauki Nr.58 un Nr.59; 8) precizēti dati
laukiem Nr.6, Nr.7 un Nr.56; 9) laukiem Nr.59 un Nr.18 dienvidu pusē sakrājies
liels ūdens daudzums, kas netiek iemērīts lauku kopējā platībā.
Nepiekrītot Kontroles ziľojumā konstatētajam, pieteicēja to apstrīdēja
Ziemeļvidzemes pārvaldei, pēc tam arī LAD direktoram, kurš ar 2008.gada
6.jūnija atbildi Nr.4.3/P-239/3472 informē, ka objektīva lēmuma pieľemšanai
pieteicējas deklarētajiem laukiem tiks veikta atkārtota pārbaude (lietas 49.lapa).
2008.gada 4.jūlijā LAD darbinieki veica pieteicējas lauku Nr.25, Nr.26,
Nr.28, Nr.29, Nr.30, Nr.31, Nr.33, Nr.34, Nr.35, Nr.36, Nr.37, Nr.39, Nr.45,
Nr.46 un Nr.58 atkārtoto pārbaudi uz vietas. Atkārtotās pārbaudes laikā LAD
darbinieki secināja, ka pirmajā pārbaudē uz vietas konstatētajam neatbilst lauki
Nr.39, Nr.46 un Nr.58, kas klasificējami kā „Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji”,
nevis „Pastāvīgās pļavas un ganības”. Attiecībā par pārējiem pieteicējas
laukiem secināts, ka tie atbilst pirmajā pārbaudē uz vietas konstatētajam (lietas
107. un 108.lapa).
[4.5] Pieteicēja norāda, ka ziemā nav iespējams noteikt zālājam botānisko
sastāvu un blīvumu, to drīkst veikt tikai veģetācijas periodā vai tā sākumā, kad
zālāji sāk dīgt. Kā apstiprinājumu savam argumentam pieteicēja atbildētājam
iesniegusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesora A.A.
paskaidrojumu, kurā norādīts, ka zelmeľu botāniskā sastāva noteikšanu jāveic
augu veģetācijas laikā, ievērojot atbilstošu metodiku. Tikai vizuālais zelmeľa
botāniskā sastāva novērtējums ziemas periodā ir ļoti nekorekts.
Atbildētājs nolēma veikt atkārtotu pārbaudi uz vietas augu veģetācijas
laikā tiem pieteicējas laukiem, par kuriem lietā pastāv strīds. 2008.gada 4.jūlijā
veiktās atkārtotās pārbaudes rezultātā konstatēts, ka pirmajā pārbaudē uz vietas
konstatētajam neatbilst lauki Nr.39, Nr.46 un Nr.58, kas klasificējami kā
„Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji”, nevis „Pastāvīgās pļavas un ganības”, tādēļ
šajā daļā Kontroles ziľojumā ir izdarāmi labojumi. Attiecībā par pārējiem
pieteicējas laukiem secināts, ka tie atbilst pirmajā pārbaudē uz vietas
konstatētajam.
No šajā punktā minētā secināms, ka atbildētājs Lēmumu pieľēmis,
pamatojoties uz divām veiktajām pārbaudēm uz vietas, proti, ziemas periodā
(2008.gada 18., 22., 26.janvārī un 2008.gada 8.februārī), kā arī vasaras periodā
(2008.gada 4.jūlijā), t.i., augu veģetācijas laikā. Līdz ar to pieteicējas arguments
par to, ka atbildētājs Lēmumu pieľēmis, pamatojoties uz ziemas periodā veikto
pārbaudi, ir nepamatots un noraidāms, jo ľemts vērā arī atkārtotā pārbaudē
konstatētais.
[4.6] Lēmumā atbildētājs izskaidro atšķirības starp kultūrām „Pastāvīgās
pļavas un ganības” un „Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji”. Atbildētājs norāda,
ka zeme, ko izmanto stiebrzāļu vai cita veida zāles lopbarības (visi stiebrzāļu
augi, kas tradicionāli aug dabiskās ganībās vai parasti tiek iekļauti sēklas
maisījumos ganībām vai pļavām) audzēšanai dabiskā veidā (pašsējā) vai
kultivējot (iesējot) un kas nav bijusi iekļauta saimniecības augsekas sistēmā
piecus gadus vai ilgāk, ir uzskatāma par kultūras „Pastāvīgās pļavas un ganības”
platību. Savukārt „Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji” ir sējumu platības, kas tiek
iekļautas augsekā līdz 5 gadiem un kas nodrošina mājlopu vajadzības pēc zāles
lopbarības vasaras un ziemas periodā. To zelmeľu botānisko sastāvu veido
kultivējamās tauriľziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas (tauriľziežu dzimta –
lucerna, galega, sarkanais āboliľš, baltais āboliľš, bastarda āboliľš; stiebrzāļu
dzimta – timotiľš, kamolzāle, pļavas auzene, pļavas lapsaste, ganību airene,
pļavas skarene, sarkanā auzene), un tām ir raksturīgs labs kultūrtehniskais
stāvoklis.
Tiesai nav pamata apšaubīt Lēmumā konstatēto faktu, ka lauki Nr.25,
Nr.26, Nr.34, Nr.35, Nr.36, Nr.37, Nr.44 un Nr.45 faktiski atbilst kultūras
kodam „Pastāvīgās pļavas un ganības”, nevis pieteicējas deklarētajam
izmantošanas veidam „Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji”. Šo faktisko apstākli ir
konstatējušas LAD amatpersonas, tātad attiecīgās jomas speciālisti, kuru
pienākums ir veikt efektīvu Eiropas Savienības atbalsta pasākumu pārraudzību.
Lai gan LAD amatpersonu sastādītie dokumenti (arī ziľojumi) nav paši par sevi
uzskatāmi par absolūti ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr šādu amatpersonu
sastādītajiem dokumentiem par apstākļiem, kas konstatēti, tiem pildot savus
amata pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.
Konkrētajā gadījumā augsta ticamība piešķirama arī tādēļ, ka Kontroles
ziľojumā konstatētās neatbilstības apstiprina arī atkārtotā pārbaude uz vietas.
Tiesa uzskatījusi, ka LAD darbiniekiem nav pamata norādīt reāliem apstākļiem
neatbilstošus faktus, savukārt pieteicēja ir ieinteresēta noliegt konstatētās
neatbilstības, lai saľemtu atbalsta maksājums.
Tādējādi tiesa konkrētajā gadījumā augstāku ticamību piešķīrusi LAD
amatpersonu platību Kontroles ziľojumā konstatētajam, kas apstiprinājās
atkārtotās pārbaudes uz vietas laikā, nevis pieteicējas pieteikumā un pieteicējas
pārstāvja tiesas sēdē norādītajam. Līdz ar to tiesa atzinusi par pamatotu
atbildētāja norādīto, ka pieteicēja par laukiem Nr.25, Nr.26, Nr.34, Nr.35,
Nr.36, Nr.37, Nr.44, un Nr.45 nav tiesīga saľemt PVTM.
[4.7] Saskaľā ar Lauku attīstības plāna 9.1.2.apakšpunktu Bioloģiskās
daudzveidības uzturēšanas zālājos atbalsta mērķis ir uzturēt un aizsargāt sugām
bagātākās zālāju ekosistēmas, veicinot videi draudzīgu metožu lietošanu
lauksaimnieciskajā darbībā un vides aizsardzības prasībām atbilstošu ekstensīvu
saimniecisko darbību dabisko zālāju platībās. Savukārt minētā apakšpasākuma
atbalstāmās aktivitātes ir zālāju uzturēšana videi draudzīgā veidā, īstenojot
ekstensīvo ganīšanu un zālāju vēlo pļaušanu.
Saskaľā ar noteikumu Nr.269 25.4.3.apakšpunktu, ja lauksaimnieks
vienlaikus pretendē uz VPM par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un uz
bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas zālājos atbalstu, pastāvīgās pļavas un
ganības vismaz vienu reizi gadā nogana un appļauj.
No minētajām tiesību normām secināms, ka bioloģiskās daudzveidības
uzturēšanas zālājos atbalsta platībās nav pieļaujami krūmi un šo platību
atstāšana atmatā, jo tādējādi tiek degradēts bioloģiski vērtīgais zālājs un šīs
platības jāapsaimnieko, izmantojot ekstensīvas saimniekošanas metodes
saskaľā ar vispārpieľemto lauksaimniecības praksi, proti, īstenojot ekstensīvo
ganīšanu un zālāju pļaušanu.
[4.8] Tiesa konstatējusi, ka 2007.gada atbalsta iesniegumā pieteicēja
laukus Nr.28, Nr.31 un Nr.33 deklarējusi kā „Pastāvīgās pļavas un ganības”
(kultūras kods – 710).
Atbildētājs pārbaudes uz vietas laikā un atkārtotās pārbaudes laikā
konstatēja, ka šie lauki nav apstrādāti (zāle nav noganīta, krūmi nav izcirsti, kā
arī nav veiktas citas darbības, kas norādītu uz pļavu vai ganību kopšanu) ilgāk
par 1 gadu. Līdz ar to šie lauki faktiski atbilst kultūrai „Atmata” (kultūras kods
– 620).
Savukārt pieteicēja norāda, ka uzskaitītie lauki visu laiku tiek ekstensīvi
noganīti ar pieļaujamo dzīvnieku vienību skaitu uz platības vienību, kā to
paredz metodika. Nekādi papildus pasākumi nav pieļaujami, piemēram,
apauguma novākšana, kas arī tika ievērots un izpildīts. Laukus, kas tiek
ekstensīvi noganīti, nevar uzskatīt par atmatām.
Tiesai nav pamata apšaubīt Lēmumā konstatēto faktu, ka lauki Nr.28,
Nr.31 un Nr.33 atbilst kultūrai „Atmata”, nevis pieteicējas deklarētajam
izmantošanas veidam „Pastāvīgās pļavas un ganības”. Šo faktisko apstākli ir
konstatējušas LAD amatpersonas, kuru sastādītajiem dokumentiem par
apstākļiem, kas konstatēti, tiem pildot savus amata pienākumus, ir piešķirama
augsta ticamības pakāpe.
Konkrētajā gadījumā augsta ticamība piešķirama arī tādēļ, ka Kontroles
ziľojumā konstatētās neatbilstības apstiprina arī atkārtotā pārbaude uz vietas,
kuras laikā izdarīti fotouzľēmumi vienam no minētajiem laukiem, proti, laukam
Nr.28 (lietas 95. un 96.lapa). Tiesas ieskatā šie fotouzľēmumi apstiprina
atbildētāja konstatēto. Līdz ar to tiesa atzinusi, ka atbildētājs pamatoti norādījis,
ka 2007.gadā pieteicēja par laukiem Nr.28, Nr.31 un Nr.33 nav tiesīga saľemt
nevienu no atbalsta veidiem.
[4.9] Noteikumu Nr.269 24.2.apakšpunkts, 26.punkts, regulas 796/2004
66.panta 1.punkts lauksaimniekam, kurš pretendē uz VPM, uzliek pienākumu
lauksaimniecībā izmantojamā zemē uzturēt kārtībā esošo meliorācijas sistēmu,
nodrošinot zemes mitruma režīma regulēšanu. Bet gadījumā, ja lauksaimnieks
šo pienākumu nepilda, piemēro atbalsta samazinājumu tiešo maksājumu
kopsummai.
2008.gada 18., 22., 26.janvārī un 2008.gada 8.februārī veiktajā pārbaudē
uz vietas konstatēts, ka laukiem Nr.10, Nr.11, Nr.12, Nr.14, Nr.15 nav tīrīti
meliorācijas grāvji (tajos aug krūmi, atvases), līdz ar to atbildētājs secinājis, ka
pieteicēja nav izpildījusi savu pienākumu uzturēt kārtībā meliorācijas sistēmas.
Pieteicēja norāda, ka grāvji tiek regulāri tīrīti, kā arī to, ka noteikumos
Nr.272 nav minēts, ka grāvji jākopj reizi gadā.
Noteikumu Nr.272 5.1.apakšpunkts noteic, ka viens no meliorācijas
sistēmas kopšanas pasākumiem ir ūdensnoteku, novadgrāvju, kontūrgrāvju un
susinātājgrāvju atbrīvošana no sadzīves atkritumiem, zāles, atvasēm, krūmiem,
kokiem un piesērējuma vai šķēršļiem, kas traucē brīvu ūdens kustību vai rada
uzstādinājumu.
No minētās tiesību normas tiesa secinājusi, ka tajā minēto grāvju
attīrīšana jāveic sistemātiski, proti, tik bieži, lai nepieļautu šķēršļu rašanos, jo
jebkurš šķērslis traucē ūdens brīvai kustībai un var radīt ūdens uzstādinājumu
attiecīgā šķēršļa priekšā. Tādējādi lauksaimnieka pienākums ir regulāri veikt
atbrīvošanu no šķēršļiem, t.sk., veikt regulāru un savlaicīgu atvašu, krūmu un
koku nociršanu vai nopļaušanu, lai novērstu šķēršļu rašanos.
No lietas materiāliem tiesa konstatējusi, ka pati pieteicēja 2008.gada
28.februāra iesniegumā piekritusi tam, ka grāvji ir nekopti laukos Nr.14 un
Nr.15, tomēr šos laukus šķērso arī grāvis, kas ir kopts (lietas 39.lapa). Savukārt
atbildētājs lietas materiāliem pievienojis lauku Nr.10 un Nr.12 fotogrāfijas
(lietas 90. un 92.lapa), kurās redzams, ka šo lauku grāvji ir aizauguši ne tikai ar
atvasēm, bet jau ar kokiem.
Tādējādi, ľemot vērā Kontroles ziľojumā konstatēto, pieteicējas
2008.gada 28.februāra iesniegumā norādīto, kā arī minētajos fotouzľēmumos
redzamo, tiesa atzinusi, ka atbildētājs pamatoti secinājis, ka laukiem Nr.10,
Nr.11, Nr.12, Nr.14 un Nr.15 nav tīrīti meliorācijas grāvji, līdz ar to pamatoti
samazinājis VPM atbalstu par 3 %.
[4.10] Pieteicēja pievērš uzmanību uz Lēmumā norādīto, ka laukā Nr.56
konstatēta kultūra „Pastāvīgās pļavas un ganības”, kas neatbilst patiesībai, jo
Kontroles ziľojumā norādītā kultūra ir „Papuve”.
Lēmumā atbildētājs norāda, ka atkārtoti izvērtēja pārbaudes uz vietas
rezultātus (Kontroles ziľojumu) un secina, ka par 2007.gada iesniegumā
deklarēto lauku Nr.56 pieteicēja ir tiesīga saľemt PVTM atbalstu. Tādējādi
atbildētājs Sākotnējo lēmumu atcēla daļā par PVTM atbalstu, kas noteica, ka uz
atbalstu tiesīgā platība ir 108,14 ha, bet pārdeklarācija veido 24,40 %.
Līdz ar to pieteicējas arguments ir nepamatots un noraidāms.
[4.11] Attiecībā uz 2008.gada 4.jūlija pārbaudes rezultātā sastādīto
Apsekošanas aktu tiesa konstatējusi, ka noteikumu Nr.255 VI nodaļa, kas
reglamentē pārbaudes kārtību uz vietas saimniecībā, neregulē jautājumu par
atkārtoto jeb papildus pārbaudi, savukārt šo noteikumu 30.punkts expressis
verbis noteic, ka par katru pārbaudi uz vietas jāsastāda kontroles ziľojums.
Tādējādi tiesa secinājusi, ka LAD darbiniekiem, veicot arī atkārtoto jeb
papildus pārbaudi, jāsastāda kontroles ziľojums, nevis apsekošanas akts.
Līdz ar to tiesa atzinusi, ka atbildētājs, nesastādot kontroles ziľojumu par
2008.gada 4.jūlija pārbaudē uz vietas konstatēto faktisko situāciju, noformēja
neatbilstošu procesuālu dokumentu – apsekošanas aktu, izdarot procesuālu
pārkāpumu.
Tiesas, atsaucoties uz judikatūru un juridisko literatūru, atzinusi, ka
atbildētāja pieļautais procesuālais pārkāpums nav atzīstams par būtisku, jo tas
neietekmēja procesa rezultātu un tas nevar būt par pamatu Lēmuma atzīšanai
par prettiesisku.
[4.12] Ľemot vērā spriedumā konstatētos faktiskos un tiesiskos apstākļus,
tiesa atzinusi, ka Lēmums ir pamatots un tiesisks, līdz ar to pieteicējas
pieteikums ir noraidāms.
[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 7.augusta spriedumu
pieteicēja ir iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu pilnā apmērā.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa nav izvērtējusi sekojošus apstākļus.
[5.1] Veicot atkārtotu pārbaudi, netika sagatavots kontroles ziľojums.
Pārbaudes veikšanas fakts nav fiksēts un ir apšaubāms. Pieteicējai netika
paziľots par pārbaudes rezultātiem. Par pārbaudi sastādītais apsekošanas akts
nav iereģistrēts LAD lietvedībā un tas neatbilst Ministru kabineta noteikumu
Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” prasībām, tam
nav juridiska spēka.
[5.2] Tiesa, atzīstot, ka LAD amatpersonu kā attiecīgo jomas speciālistu
dokumenti nav uzskatāmi par absolūti ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr ir
piešķīrusi augstāku ticamības pakāpi, tādējādi izslēdzot turpmāku pārbaudes
materiālu izpētes nepieciešamību. Bet, ľemot vērā, ka strīds ir par ziľojumā
iekļautās informācijas atbilstību dabā pastāvošajiem apstākļiem, bez ziľojuma
izvērtēšanas nav iespējams lietu izspriest objektīvi.
[5.3] LAD nonāk pretrunā ar savu argumentāciju par iespējām noteikt
lauku bioloģisko sastāvu dažādos gadalaikos. LAD apgalvo, ka ziemā to esot
iespējams konstatēt (Kontroles ziľojumā), bet vasarā nevar (Apsekošanas aktā).
[5.4] Tiesa nav izvērtējusi un ľēmusi vērā, ka lauki Nr.28, Nr.31, Nr.33,
Nr.49 un Nr.50 visu laiku tiek ekstensīvi noganīti ar pieļaujamo dzīvnieku
vienību skaitu uz platības vienību. Nekādi papildus pasākumi nav pieļaujami.
[5.5] Tiesa vadījās no atbildētāja sagrozītās informācijas par netīrītajiem
meliorācijas grāvjiem. Tiesā iesniegtajās fotogrāfijās meliorācijas grāvji ir
nofotografēti tādā rakursā, kas liedz redzēt faktiskos apstākļus. Pieteicējas
uzľemtajos fotoattēlos no tuvāka attāluma ir redzams, ka koki un krūmi atrodas
uz kaimiľu zemes.
Atbildētājam nav reālās situācijas apraksta un neatbilstību uzskaitījuma, ir
tikai apgalvojums.
[6] 2009.gada 5.oktobrī Administratīvajā apgabaltiesā saľemtajos
paskaidrojumos par apelācijas sūdzību LAD apelācijas sūdzību neatzīst uz
turpmāk minēto argumentu pamata.
[6.1] Tiesa spriedumā ir vērtējusi materiālo un procesuālo normu
piemērošanu, izdodot Lēmumu. Pieteicējas apgalvojums, ka tiesa nav ľēmusi
vērā apstākli, ka atkārtotajā pārbaudē netika sagatavots kontroles ziľojums, ir
nepamatots. Sprieduma [22] punktā tiesa ir vērtējusi šī pārkāpuma būtiskumu.
[6.2] Tiesa spriedumā ir pamatojusi, kāpēc kontroles ziľojumam ir
piešķirta augsta ticamības pakāpe.
[6.3] LAD kā nepamatotu noraida pieteicējas norādīto, ka LAD nonāk
pretrunās ar savu argumentāciju par iespējām noteikt lauku bioloģisko sastāvu
dažādos gadalaikos.
Virskontroles laikā ir norādīts, ka lauki Nr.25, Nr.26, Nr.34, Nr.35, Nr.36,
Nr.37 un Nr.45 ir pārsēti un kontroles brīdī ir „Aramzemē sētie ilggadīgi zālāji”.
Pārsēšanas process noticis ļoti nesen, par ko liecināja izcirsto koku un krūmu
celmi un saknes, kas samesti kaudzēs lauku malās. Izplēstie koki un krūmi bija
salapojuši, kā arī zālāju asni tik tikko izdīguši. Tādēļ secinājums par kodu maiľu
laukiem Nr.25, Nr.26, Nr.34, Nr.35, Nr.36, Nr.37, Nr.44 un Nr.45 no
„Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji” uz „Pastāvīgās pļavas un ganības” ir
pamatots.
[6.4] Atbildētāja norāda, ka pieteicējas apgalvojums, ka vienīgais
bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanas veids ir šo platību ekstensīva
noganīšana, ir nepamatots, atsaucoties uz Lauku attīstības plāna
9.1.2.apakšpunktu.
Kultūras kodu „Atmata” inspektori norāda gadījumos, kad konstatē
lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību, kas nav apstrādāta ilgāk par vienu
gadu, ko pieteicēja nenoliedz. Šādu platību atstāšana novārtā nav pieļaujama, jo
tādējādi tiek degradēts bioloģiski vērtīgais zālājs.
Tiesa ir vērtējusi Lēmumā ietvertos secinājumus par lauku Nr.28, Nr.31
un Nr.33 faktisko izmantošanas veidu un sprieduma [18] punktā tos ir atzinusi
par pamatotiem.
[6.5] Nepamatots ir pieteicējas apgalvojums, ka tiesa ir vadījusies no
sagrozītas atbildētāja informācijas par netīrītiem meliorācijas grāvjiem.
No LAD iesniegtajiem fotouzľēmumiem nepārprotami ir secināms, ka
koki un krūmi aug meliorācijas grāvjos, kas atrodas pie pieteicējas laukiem
Nr.10 un Nr.12. Turklāt pieteicēja savā 2008.gada 28.februāra iesniegumā
piekrīt, ka meliorācijas grāvji laukiem Nr.14 un Nr.15 nav kopti.
[7] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji pieteikumu un apelācijas sūdzību
uzturēja, atsaucoties uz pieteikumā un apelācijas sūdzībā minētajiem
argumentiem.
Tiesas sēdē atbildētāja pārstāves pieteikumu un apelācijas sūdzību
neatzina uz Lēmumā un paskaidrojumos sniegto argumentu pamata.
Tiesas sēdē sniedza atzinumu Administratīvā procesa likuma (turpmāk –
APL) 30.panta trešās daļas kārtībā pieaicinātās institūcijas Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Agrobiotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks
profesors, Dr.habil.agr. A.R.
Motīvu daļa
[8] Pārbaudot lietas materiālus un noklausoties lietas dalībnieku
paskaidrojumus, izvērtējot institūcijas sniegto atzinumu, Administratīvā
apgabaltiesa (turpmāk – apgabaltiesa) atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir
daļēji pamatota un pieteikums ir apmierināms daļēji.
[9] Pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi, ka lietā pastāv strīds par
to, vai atbildētājs pamatoti secinājis, ka 1) lauki Nr.25, Nr.26, Nr.34, Nr.35,
Nr.36, Nr.37, Nr.44 un Nr.45 faktiski atbilst kultūras kodam „Pastāvīgās pļavas
un ganības”; 2) lauki Nr.28, Nr.31 un Nr.33 faktiski atbilst kultūras kodam
„Atmata”; 3) laukiem Nr.10, Nr.11, Nr.12, Nr.14 un Nr.15 nav tīrīti
meliorācijas grāvji.
Šādā apjomā pieteicējs ir vērsies tiesā ar pieteikumu un līdz ar to
Lēmuma tiesiskums pārbaudāms un jautājums par labvēlīga administratīvā akta
izdošanu izvērtējams tikai šajā apjomā.
[10] Pārbaudot Lēmuma tiesiskumu daļā, kurā lauki Nr.25, 26, 34, 35, 36,
37, 44 un 45, kurus pieteicēja deklarējusi kā aramzemē sētos ilggadīgos zālājus
ar kultūras kodu 720 VPM un PVTM atbalstam lopbarības platībām, atzīti par
pastāvīgajām pļavām un ganībām ar kultūras kodu 710, apgabaltiesa konstatē un
secina turpmāk norādīto.
[10.1] Minētie lauki tika pieteikti „Agrovides” pasākuma apakšpasākumā
„Erozijas ierobežošana” (sk. 2007.gada atbalsta iesniegumu, lietas 63.lapa).
Saskaľā ar noteikumu Nr.269 25.2.apakšpunktu platībās, kuras pieteiktas
atbalstam pasākuma „Agrovide” apakšpasākumā „Erozijas ierobežošana”,
augsni apstrādā tā, kā tas noteikts Lauku attīstības plānā, kura 9.1.5.apakšpunkts
savukārt noteic, ka ziemas periodā no 15.novembra līdz nākamā gada 1.martam
vismaz 70 % no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes jābūt
aizľemtām ar zaļajām platībām, tai skaitā aramzemē sētie ilggadīgie zālāji, zālāji
sēklu iegūšanai, ziemāju graudaugi (ziemas kvieši, ziemas mieži, tritikāle,
rudzi), ziemas rapsis, neiestrādātas kultūraugu pēcpļaujas atliekas – rugāji,
zaļmēslojuma augu zelmenis (piemēram, ziemas ripsis, ziemas rapsis).
Tas nozīmē, ka minētajā laika periodā lauksaimniecībā izmantojamā
zeme, kura pieteikta apakšpasākumam „Erozijas ierobežošana”, nedrīkst būt
aparta, turklāt, tām jābūt aizľemtām ar tādām zaļajām platībām, kuras atbilst
noteiktiem kultūras kodiem, tai skaitā, ar aramzemē sētajiem ilggadīgajiem
zālājiem (kods 720).
[10.2] Kā to pareizi norādījis atbildētājs Lēmumā, saskaľā ar regulu
Nr.796/2004 LAD ir jānodrošina atbalsta piešķiršanas efektīva kontrole. Tas
nozīmē, ka kontrole ir veicama tā, lai sasniegtu kontroles mērķus, lai tās veids
un laiks nodrošinātu to, lai objektīvi varētu noskaidrot faktiskos apstākļus.
Konkrētajā gadījumā, ievērojot to, ka apakšpasākuma „Erozijas
ierobežošana” priekšnoteikums ir tas, ka zeme laika periodā no 15.novembra
līdz nākamā gada 1.martam nedrīkst būt aparta, tad kontroles (pārbaudes)
priekšmets ir tieši šis fakts – vai zaļās platības aizľem vismaz 70 % no
saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lai to konstatētu, pārbaude
ir jāveic šajā laika periodā.
Tai pat laikā otrs apakšpasākuma „Erozijas ierobežošana”
priekšnoteikums ir, ka zaļajām platībām ir jābūt aizľemtām ar konkrētām
kultūrām. Līdz ar to otrs pārbaudes priekšmets ir zālaugu sugu noteikšana laukā.
Apgabaltiesa pārbaudīs, vai un kā atbildētājs ir noteicis kultūras kodu, vai
to ir iespējams izdarīt laikā, kad atbildētājs sākotnēji veica pārbaudes.
[10.3] Atbildētājs Lēmumā norāda, ka, ievērojot to, ka aramzemē sētie
zālāji raksturojas ar konkrētām zālaugu sugām un labu agrotehnisko stāvokli, to
identificēšanu var veikt jebkurā gadalaikā.
Kontroles ziľojuma 12.punktā „Piezīmes” (lietas 28.lapa) attiecībā uz
laukiem Nr.25, 26, 34, 35, 36, 37, un 45 norādīts, ka tie deklarēti kā aramzemē
sētie zālāji, bet konstatētas pļavas. Lauks Nr.44 piezīmēs nav pieminēts.
Savukārt Kontroles ziľojuma 1.pielikumā (lietas 29.-33.lapa), kur fiksēti
mērījumi erozijas ierobežošanas atbalstam, ir tikai fakta konstatācija par faktiski
konstatēto kultūras kodu un nosaukumu attiecībā uz strīdus laukiem Nr.25, 26,
34, 35, 36, 37, 44 un 45.
Kontroles ziľojumā nav norādīts, pēc kādām pazīmēm inspektori
vadījušies, nosakot to, ka lauki atbilst pastāvīgajām pļavām un ganībām. Nav
norādīts, vai inspektori vadījušies no zemes agrotehniskā stāvokļa, vai noteikuši
zālaugu sugas, vai ľēmuši vērā citus faktus un apsvērumus.
Neapšaubot LAD darbinieku kompetenci, gan pieteicējai, gan arī tiesai ir
jāzina, kādi apsvērumi kalpo par pamatu tam, ka kultūras kods tiek mainīts.
Tikai tad, ja šie apsvērumi ir zināmi, to pamatotību ir iespējams pārbaudīt,
iebilst tiem vai sniegt savus argumentus. Iespējams, ka LAD darbinieki pamatoti
konstatējuši, ka laukos Nr.25, 26, 34, 35, 36, 37, 44 un 45 patiesībā vismaz uz
pirmās pārbaudes laiku bijušas pļavas un ganības, taču novērojumi, kāpēc šāds
secinājums ir izdarīts, nav norādīti.
Līdz ar to tiesa nemaz nevar pārbaudīt, vai LAD darbinieki spēja noteikt
zelmeľa sastāvu, jo nav zināms, vai viľi to centušies darīt. Iespējams, ka
kultūras kods ir noteikts, vadoties no citiem apsvērumiem, kuri ne pieteicējai, ne
tiesai nav zināmi.
Turklāt, lietas materiālos atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitātes
Lauksaimniecības fakultātes Agrotehnoloģijas institūta profesora A.A. (lietas
50.lapa) paskaidrojums, kurā norādīts, ka aramzemē sētos ilggadīgos zālājus var
veidot ne tikai no kultivējamām tauriľziežu un stiebrzāļu sugām, bet arī tikai no
augstražīgām kultivējamām stiebrzāļu sugām. Zelmeľa botāniskā sastāva, tā
blīvuma un izmantošanas ilguma noteikšana ziemas periodā ir šīs darbības rupjš
pārkāpums. Nopļautam vai noganītam zālāju zelmenim botānisko sastāvu
precīzi nevar noteikt ziemas periodā pat visaugstākās kvalifikācijas speciālists.
Zelmeľa botāniskā sastāva noteikšana jāveic augu veģetācijas laikā.
Arī profesors A.R., tiesas sēdē sniedzot atzinumu, norādīja, ka pilnībā
piekrīt A.A. sniegtajam atzinumam, ka nopļautiem zālājiem ziemā nevar noteikt
botānisko sastāvu. Tai pat laikā A.R. norāda, ka, lai noteiktu, vai tie ir sētie
zālāji, nav nepieciešams noteikt zelmeľa botānisko sastāvu. Ir pietiekami
konstatēt, ka laukā ir saauguši krūmi, priedītes un bērziľi, lai secinātu, ka tie nav
sētie zālāji, kuri būtu sēti pirms 4-5 gadiem.
Pārbaudot pirmās instances tiesā, gan arī apgabaltiesā iesniegtās
fotogrāfijas, apgabaltiesa secina, ka fotogrāfijās (lietas 86.-94.lapa) ar roku
pierakstīti lauku numuri, bet neviena no šīm fotogrāfijām, kas veiktas ziemas
periodā, neattiecas uz konkrētajiem strīdus laukiem. No vasaras periodā
uzľemtajām fotogrāfijām (lietas 95.-103.lapa) redzams, ka tikai viena no tām
attiecas uz strīdus laukiem Nr.25, 26, 34, 35, 36, 37, 45 (lietas 99.lapa). Taču uz
šīs vienas fotogrāfijas ir ar roku izdarīta atzīme par tās attiecināmību uz visiem
šiem laukiem, līdz ar to apgabaltiesai nav pārliecības, uz kuru no laukiem šī
fotogrāfija ir attiecināma. Tāpat arī uz lietu nav iespējams attiecināt tās
fotogrāfijas, no kurām nav redzams, par kādiem laukiem fotogrāfijas izdarītas
(lietas 100.-103.lapa). Lietā ir divas fotogrāfijas, kas izdarītas ziemas periodā,
par laukiem Nr.34 un 44 (attiecīgi lietas 104. un 106.lapa). Vienā ir redzams,
ka gar lauka malām aug krūmi, bet otrā, ka lauka vidū redzami krūmi.
Arī fotogrāfijas, par kurām atzinumu sniedzis profesors A.R., ir
vērtējamas kritiski (lietas 163.-171.lapa). Daudzām no tām nav norādes, par
kādu lauku tiek sniegts atzinums, ieskaitot to, vai tiek novērtēts lauks, kurš
deklarēts kā aramzemē sētie ilggadīgie zālāji, vai lauks, kurš deklarēts kā
pastāvīgās pļavas un ganības. Profesors A.R. ir sniedzis savu atzinumu par katru
no fotogrāfijām, taču nav iespējams noteikt, uz kuru lauku tas attiecināms un vai
tādējādi atbildētājs ir pareizi noteicis kultūras kodu.
Tikai divās no fotogrāfijām redzams, ka ir vērtēti lauki Nr.44 un 45 (lietas
165.-166.lapa), kuri deklarēti kā aramzemē sētie ilggadīgie zālāji. Pie šiem
attēliem profesors A.R. norādījis, ka krūmi lauka vidū un to izplešanās gar lauka
malām liecina par iepriekšēju ilgstošu lauka atstāšanu atmatā. Novērtējot attēlus,
sniegts atzinums, ka, iespējams, kādreiz šie lauki ir bijuši sētie zālāji, taču
ilgstošas nepietiekamas kopšanas rezultātā tie ir vairāk vai mazāk degradējušies
un pašlaik vairāk atbilst ganību tipam.
Savukārt videomateriālā (lietas 154.lapa) attiecībā uz strīdus laukiem,
kuri deklarēti kā aramzemē sētie ilggadīgie zālāji, redzami lauki Nr.36, 44 un
45, kuri ir pārsēti.
2008.gada 4.jūlijā veiktās virskontroles laikā konstatēts, ka lauki Nr.25,
26, 34, 35, 36, 37 un 45 šogad ir pārsēti un kontroles brīdī ir aramzemē sētie
zālāji. Par lauku Nr.44 nekādi secinājumi nav izdarīti.
Apgabaltiesa konstatē, ka LAD darbinieki virskontrolē atzinuši pieteicējas
deklarēto kultūras kodu laukiem Nr.39, 46 un 58 – aramzemē sētie zālāji, nevis
pastāvīgās pļavas un ganības. Dokumentā norādīts, ka kontroles brīdī lauki
Nr.46 un 58 bija tikko nopļauti un aramzemē sētos zālājus bija iespējams
konstatēt tikai pēc nopļautā vāla zelmeľa botāniskā sastāva. Savukārt lauks
Nr.39 kontroles brīdī bija jau pēc nopļaušanas novākts. Bet ievērojot to, ka
pļāvums bijis nekvalitatīvs un uz lauka palikuši vietām nenopļauti tauriľzieži un
stiebrzāles, tādēļ pēc dažviet palikušā nenopļautā zelmeľa un pēcpļaujas
atliekām bija iespējams noteikt lauka botānisko sastāvu.
No virskontrolē konstatētā apgabaltiesa secina, ka atbildētājs Lēmumā
pretrunīgi apgalvo, ka zelmeľa sastāvu var noteikt arī ziemā, jo vasarā zelmeľu
sastāvs noteikts tikai pēc nopļautā vāla, bet kur vāls bija novākts, tikai pēc
nenopļautiem augiem.
Līdz ar to apgabaltiesai rodas pamatotas šaubas par to, pēc kādām
pazīmēm un kā tieši LAD darbinieki noteica zelmeľa botānisko sastāvu.
Apgabaltiesa var piekrist profesora A.R. sniegtajam atzinumam, ka lauki, kur
saauguši krūmi, nevar būt apsēti pirms 4-5 gadiem, tāpēc nav uzskatāmi par
aramzemē sētiem ilggadīgajiem zālājiem. Taču šādi pierādījumi ir tikai par
diviem laukiem – 44. un 45. lauku. Turklāt, lietā ir arī pretēji pierādījumi. No
atbildētāja lietai pievienotajām fotogrāfijām, kas veiktas ziemas periodā,
redzams, ka laukā Nr.39 (lietas 91.lapa) aug krūmi. Taču vasaras periodā
atbildētājs šo lauku tomēr atzinis kā aramzemē sētos zālājus, nosakot zelmeľa
botānisko sastāvu. Līdz ar to atbildētāja rīcībā nav nekādas konsekvences un nav
skaidrs, pēc kādām pazīmēm tiek noteikts kultūras kods. Nav saprotams, vai
krūmi ir pieļaujami, vai nav, cik lielā mērā. Līdz ar to apgabaltiesa nevar
paļauties uz faktu, ja fotogrāfijā redzami krūmi, tad to vairs nevar atzīt par
aramzemē sēto zālāju, jo attiecībā uz lauku Nr.39 ir atzīts pretējais.
[10.4] Ievērojot iepriekš minēto, apgabaltiesa secina, ka, lai veiktu
efektīvu kontroli tieši konkrētajam atbalsta veidam, bija jāveic divas kontroles –
viena laika periodā no 15.novembra līdz nākamā gada 1.martam, bet otra – augu
veģetācijas periodā, jo pretējā gadījumā ir liela iespēja kļūdīties, kā tas ir noticis
attiecībā uz laukiem Nr.39, 46 un 48.
Kā redzams no profesora A.R. atzinuma, tad to, ka lauks patiesībā ir
pastāvīgās pļavas un ganības, ziemā ir iespējams noteikt tikai pēc krūmiem, kas
liecina par to, ka lauks nav apsēts pirms 4-5 gadiem. Taču, kā liecina
pierādījumi lietā, atbildētājs lauku Nr.39, kurā auga krūmi, tomēr atzinis par
aramzemē sētiem zālājiem. Līdz ar to, ievērojot to, ka nav skaidrs, pēc kādām
pazīmēm tādā gadījumā ir noteikts lauku kultūras kods, tad secināms, ka arī
attiecībā uz laukiem Nr.25, 26, 34, 35, 36, 37, 44 un 45 LAD darbinieki varēja
kļūdīties.
Savukārt vasaras pārbaudes rezultāti vairs neko nevar pierādīt, jo lauki
tika pārsēti. Bet atbildētāja aizdomas par to, ka tādējādi pieteicēja slēpusi faktu,
ka šajos laukos patiesībā bija pļavas, nav pietiekams pamats, lai secinātu, ka
pirms lauku pārsēšanas tur neatradās deklarētie kultūras kodi.
[10.5] Pirmās instances tiesa attiecībā uz šo strīdus jautājumu nekritiski
atzinusi, ka LAD darbinieki ir kompetenti un viľu secinājumi nav apšaubāmi
(sk. šī sprieduma [4.6] punktu). Tiesai pašai bija jānovērtē lietā esošie
pierādījumi un jāizdara atbilstoši secinājumi. Pirmās instances tiesa savus
secinājumus izdarījusi uz LAD darbinieku autoritatīva konstatējuma pamata,
kuram trūkst pamatojuma. Ievērojot to, ka LAD darbinieki bija kļūdījušies
attiecībā uz laukiem Nr.39, 46 un 48, tiesai bija jānovērtē, vai attiecībā uz citiem
laukiem ir pārliecinoši pierādījumi, kas attaisnotu Lēmumā konstatēto.
[10.6] Ievērojot [10] punktā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka trūkst
pierādījumu tam, ka lauki Nr.25, 26, 34, 35, 36, 37, 44 un 45 neatbilda
aramzemē sētajiem ilggadīgajiem zālājiem, pieteicējai bija tiesības uz atbalstu
„Agrovides” apakšpasākumam „Erozijas ierobežošana” par minētajiem laukiem.
[11] APL 307.panta ceturtā daļa paredz, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka
zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās
instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta
piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Apgabaltiesa, pārbaudot pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu
(šī sprieduma [4] punkts), atzīst, ka pārējā sprieduma daļā, izľemot [4.6] punktā
izdarītos secinājumus, tiesa ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos
apstākļus. Apgabaltiesa pirmās instances tiesas pamatojumu šajā daļā atzīst par
pareizu un pilnībā pietiekamu, tāpēc pievienojas pirmās instances tiesas
sprieduma motivācijai un to neatkārto.
[12] Apgabaltiesa pieteicējas apelācijas sūdzību daļā uzskata par
nepamatotu, ievērojot sekojošus apsvērumus.
[12.1] Atbildētājs pamatoti laukus Nr.28, 31 un 33 atzinis par atmatām,
ľemot vērā turpmāk minēto.
Pieteicēja laukus Nr.28, 31 un 33 ir pieteikusi ne tikai Agrovides atbalsta
apakšpasākumam „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” ar ekstensīvo
ganīšanu (sk. 2007.gada atbalsta iesniegumu, 60.lietas lapa), bet arī uz VPM
(sk. 2007.gada atbalsta iesniegumu, 58. un 61.lietas lapa).
Atbilstoši noteikumu Nr.269 25.4.1.apakšpunktam, ja lauksaimnieks
vienlaikus pretendē uz VPM par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un uz
atbalstu Latvijas Lauku attīstības plāna 2004.–2006.gadam pasākumā
„Agrovide” un Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam
pasākumā „Agrovides maksājumi”, attiecībā uz pastāvīgajām pļavām vai
ganībām, kā arī aramzemē sētajiem ilggadīgajiem zālājiem ievēro šādus laba
lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus – nogana, ja lauksaimnieks
pretendē uz atbalstu pasākuma „Agrovide” apakšpasākuma „Bioloģiskās
daudzveidības uzturēšana zālājos” aktivitātē „Ekstensīva ganīšana” saskaľā ar
normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā ieviešams programmdokuments
„Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–
2006.gadam”.
No minētās normas izriet, ka pieteicējai bija pienākums tikai ekstensīvi
noganīt laukus Nr.28, 31 un 33, kā to pamatoti norāda pieteicēja, bet noteikumu
Nr.269 25.4.3.apakšpunkta piemērošanai, uz ko atsaucies atbildētājs, nav
pamata, jo tas attiecināms uz apakšpasākumu „Buferjoslu ierīkošana”, kas ir
pasākums, uz kuru ir jāpiesakās atsevišķi.
Tai pat laikā atbilstoši Lauku attīstības plāna 9.1.2.apakšpunktam
„Apakšpasākums: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” plāna
ieviešanas laikā tiek pārraudzīta citstarp ainavas saglabāšana, nepieļaujot pļavu
aizaugšanu ar krūmiem. Proti, tas, ka pieteicējai ir pienākums atbilstoši atbalsta
noteikumiem lauku tikai noganīt, neatbrīvo pieteicēju no pienākuma ievērot labu
saimniekošanas praksi.
Arī atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr.1257/1999 (1999.gada 17.maijs)
par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu
lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu 22.pantam šī pasākuma
mērķis ir veicināt citstarp lauksaimniecībā izmantojamās zemes ainavas un
vēsturisko vērtību uzturēšanu kārtībā.
No minētā izriet, ka apakšpasākumā „Bioloģiskās daudzveidības
uzturēšana zālājos” nav pieļaujams, ka pastāvīgās pļavas un ganības aizaug ar
krūmiem gan pa lauku perimetru, gan pašā laukā.
No pieteicējas iesniegumiem atbildētājam apgabaltiesa secina, ka lietā
nepastāv strīds par to, ka laukos Nr.28, 31 un 33 ir izauguši krūmi (sk.
2008.gada 28.februāra iesniegumu, 38.-40.lapa, 2008.gada 28.aprīļa
iesniegumu, lietas 47.-48.lapa), bet pieteicēja uzskata, ka krūmi šajā
apakšpasākumā ir pieļaujami.
Apgabaltiesa norāda, ka atbilstoši noteikumu Nr.269 14.pielikumam
lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas nav atbalsttiesīga (620 kultūras kods),
ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kura nebija labā
lauksaimniecības un vides stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā vai kura nav apstrādāta
ilgāk par vienu gadu (platība sākusi apaugt ar krūmiem un krūmu atvasēm vai
zāle nav pļauta, par ko liecina vairāku gadu laikā izveidojies kūlas slānis), vai
kura ir pārpurvojusies, vai kurā ir latvāľu ģints sugas augi.
No minētā izriet, ka ir pietiekoši konstatēt, ka platība ir sākusi apaugt ar
krūmiem un krūmu atvasēm, lai secinātu, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme
nav tiesīga uz atbalstu, proti, tā ir atmata ar kultūras kodu 620.
Tas nozīmē, ja arī pieteicēja laukus ekstensīvi nogana, tas tomēr nav
pietiekoši, lai tos atzītu par pastāvīgajām pļavām un ganībām. Pastāvīgajām
pļavām un ganībām ir jāatbilst visiem priekšnoteikumiem, kuri paredzēti, lai
varētu saľemt atbalstu.
[12.2] Attiecībā uz meliorācijas grāvjiem papildus pirmās instances tiesas
vērtējumam apgabaltiesa norāda, ka no lietā esošajām fotogrāfijām (lietas 86.-
87., 90., 92., 93.-94.lapa) pārliecinoši var redzēt, ka, pirmkārt, tās nav uzľemtas
no attāluma, otrkārt, atvases, krūmi un pat koki aug abās grāvja pusēs.
Noteikumu Nr.272 5.1.1.apakšpunkts noteic, ka meliorācijas sistēmas
kopj, laikus un sistemātiski citstarp veicot arī šādus pasākumus: ūdensnoteku,
novadgrāvju, kontūrgrāvju un susinātājgrāvju atbrīvošana no sadzīves
atkritumiem, zāles, atvasēm, krūmiem, kokiem un piesērējuma vai šķēršļiem,
kas traucē brīvu ūdens kustību vai rada uzstādinājumu.
Jānorāda, ka meliorācijas grāvju kopšanas vienīgais mērķis nav ūdens
brīvas kustības nodrošināšana. Atbilstoši šo noteikumu 4.punktam nav
pieļaujamas darbības, kuru dēļ tiek bojātas vai iznīcinātas meliorāciju sistēmu
būves un ierīces vai traucēts to darbības režīms.
No minētā izriet, ka meliorācijas grāvju kopšanas mērķis, pirmkārt, ir pats
sakoptības fakts, kas izriet no 5.punkta vārdiskā skanējuma, otrkārt, lai
meliorācijas sistēmas tiktu saglabātas, bet kā tiesas sēdē norādīja atzinuma
sniedzējs profesors A.R., tad krūmu un koku saknes grauj meliorācijas sistēmu.
Līdz ar to meliorācijas grāvju atbrīvošanas no atkritumiem, atvasēm,
zāles, krūmiem un kokiem mērķis nav tikai brīva ūdens kustība, bet gan
sakoptība un meliorācijas sistēmu saglabāšana. Frāze „kas traucē brīvu ūdens
kustību vai rada uzstādinājumu”, apgabaltiesas ieskatā, attiecināma tikai uz
šķēršļiem, piemēram, bebru izveidotiem dambjiem. Ir apšaubāms, ka
likumdevējs būtu paredzējis, ka grāvji atbrīvojami, piemēram, no atkritumiem
tikai tāpēc, ka tie traucē brīvu ūdens kustību.
[12.3] Pārbaudot pieteicējas argumentus attiecībā uz otro pārbaudi, kas
veikta 2008.gada 4.jūlijā, apgabaltiesa tos noraida kā nepamatotus.
Pirmkārt, kā jau tas konstatēts šajā spriedumā, kontroles ir veicamas
efektīvi, proti, tā, lai varētu objektīvi konstatēt visus nepieciešamos faktus. Līdz
ar to LAD darbinieki var veikt atkārtotas kontroles, cik tas ir nepieciešams.
Otrkārt, kā to pareizi secinājusi pirmās instances tiesa, pārbaudes var veikt arī
bez pieteicējas pārstāvju klātbūtnes. Treškārt, par to, ka tiks veikta atkārtota
pārbaude, pieteicējai paziľots 2008.gada 6.jūnijā (lietas 49.lapa), bet par tās
rezultātiem – Lēmumā.
Regulas 796/2004 28.panta pirmā daļa paredz, kādām ziľām ir jābūt
norādītām kontroles ziľojumā, tostarp ir jānorāda pārbaudītos pieteikumus un
atbalsta shēmas, klātesošās personas, pārbaudītos lauksaimniecības zemes
gabalus, vai lauksaimnieks ir bijis brīdināts par apmeklējumu, un ja ir bijis, šāda
iepriekšēja paziľojuma laiku, norādes par visiem īpašiem kontroles
pasākumiem, kas jāveic saistībā ar atsevišķām atbalsta shēmām, norādi par
visiem veiktajiem kontroles papildpasākumiem.
2008.gada 4.jūlija sastādītais akts (lietas 107.lapa) satur visus augstāk
minētos datus, izľemot datus par to, vai lauksaimnieks bija brīdināts, norādes
par visiem īpašiem kontroles pasākumiem, kas jāveic saistībā ar atsevišķām
atbalsta shēmām, norādi par visiem veiktajiem kontroles papildpasākumiem.
Pēdējais faktiski ir pieminēts, proti, ka ir notikusi pamatpārbaude ziemas
periodā.
Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka saturiski šis dokuments atbilst
kontroles ziľojumam, tikai neatbilst tā formai, kāda izstrādāta un kādu praksē
izmanto LAD. Taču minētais nevar ietekmēt dokumentu pēc būtības. To ir
sastādījušas amatpersonas, kuras bija tiesīgas veikt pārbaudi. Fakts, ka
pieteicējas pārstāvis nav piedalījies pārbaudē nevar kalpot par pamatu šaubām,
vai pārbaude vispār ir notikusi, jo kā paredz augstāk minētā regula, tad
pārbaudes var notikt bez jebkāda brīdinājuma un lauksaimniekam klāt neesot.
Ievērojot minēto, 2008.gada 4.jūlijā sastādītajam aktam ir juridisks spēks
un to ir iespējams izmantot kā pierādījumu lietā.
[13] Ievērojot apgabaltiesas spriedumā konstatēto, apgabaltiesa atzīst, ka
pieteicējas pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu daļā ir
apmierināms, bet daļā noraidāms.
Tā kā atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu tiesiskums
pārbaudāms, skatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, nevis
vērtējams kā patstāvīgs prasījums par administratīvā akta atcelšanu, jo iestādes
izdotais atteikums nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets, bet abi prasījumi kopā
veido vienu prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, atsevišķa
lemšana par pārsūdzētā Lēmuma atcelšanu vai atstāšanu spēkā daļā nav
nepieciešama.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu,
126.panta pirmo daļu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
Daļēji apmierināt zemnieku saimniecības „Punči” pieteikumu.
Uzlikt pienākumu Lauku atbalsta dienestam viena mēneša laikā no
sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot administratīvo aktu, aprēķinot un
izmaksājot zemnieku saimniecībai „Punči” atbalstu par laukiem Nr.25, 26, 34,
35, 36, 37, 44 un 45.
Pārējā daļā zemnieku saimniecības „Punči” pieteikumu par labvēlīga
administratīvā akta izdošanu noraidīt.
Uzlikt pienākumu Lauku atbalsta dienestam atlīdzināt zemnieku
saimniecībai „Punči” tās samaksāto valsts nodevu Ls 20 (divdesmit latu)
apmērā.
Spriedumu 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas
sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) Dz.Amerika
Tiesneses (paraksts) Ļ.Kušnire
(paraksts) L.Slica
NORAKSTS PAREIZS:
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Dz.Amerika
Rīgā, 2010.gada 2.jūlijā