Court dismissed appeal against tax fine, ruling defendant properly proceeded without taxpayer present.

NORAKSTS

Lieta Nr.142239111

1-1319-12/14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 21.februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Hāzenfuse,

piedaloties atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu

dienesta pārstāvei S.S.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „Aran” (reģistrācijas

Nr.40103385451) pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 8.jūnija lēmuma

Nr.22.5/40514 atcelšanu (administratīvā pārkāpuma protokols NK Nr.003538).

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID vai atbildētājs) Nodokļu kontroles

pārvaldes Nodokļu atmaksu un pievienotās vērtības nodokļa pārbaužu daļas amatpersonas

2011.gada 4.martā SIA „Aran” (turpmāk – pieteicēja) juridiskajā adresē Krišjāņa Valdemāra

ielā 20-16A, Rīgā uzsāka tematisko pārbaudi (tematiskās pārbaudes akts Nr.23.3.3/155).

2011.gada 9.martā VID Nodokļu kontroles pārvalde uz pieteicējas juridisko adresi

nosūtīja vēstuli Nr.23.3.3/16262 par tematiskās pārbaudes veikšanu un grāmatvedības

dokumentu iesniegšanu pārbaudei.

Pieteicējas pārstāvis 2011.gada 16.martā VID Nodokļu kontroles pārvaldē neieradās

un pieprasītos grāmatvedības uzskaites dokumentus pārbaudes veikšanai neiesniedza.

2011.gada 16.martā pieteicējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka

pieteicēja nav izpildījusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas

11.punkta prasības un izdarījusi pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 159.9 panta pirmajā daļā.

Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Nodokļu atmaksu un pievienotās vērtības

nodokļa pārbaužu daļas Nodokļu atmaksu 2.pārbaužu nodaļas vadītājas 2011.gada 31.marta

lēmumu Nr.F04/NK003538/145 SIA „Aran” piemērots naudas sods Ls 50 apmērā.

Ar VID 2011.gada 8.jūnija lēmumu Nr.22.5/40514 (turpmāk – Lēmums) atstāts

negrozīts 2011.gada 31.marta lēmums Nr.F04/NK003538/145.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Pārbaudes laikā pieteicējas juridiskajā adresē saimnieciskā darbība netika

konstatēta un komercsabiedrības pārstāvji netika sastapti.

2011.gada 9.martā VID Nodokļu kontroles pārvalde uz pieteicējas juridisko adresi

nosūtīja vēstuli Nr.23.3.3/16262 par tematiskās pārbaudes veikšanu un grāmatvedības

dokumentu iesniegšanu pārbaudei. Minētajā vēstulē pieteicēja tika informēta par tematiskās

pārbaudes turpināšanu 2011.gada 16.martā un sabiedrībai lūgts sagatavot un iesniegt

grāmatvedības organizācijas dokumentus, grāmatvedības datorprogrammas (ja tāda ir) licenci

vai licences līgumu un darījumus apliecinošos dokumentus, grāmatvedības reģistrus, kases

dokumentus par laika periodu no 2011.gada 24.februāra līdz 4.martam. Vienlaikus, lai

vienotos par tematiskās pārbaudes veikšanas vietu, minētajā vēstulē pieteicējas amatpersonai

ir lūgts sazināties telefoniski ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonu. Tāpat

vēstulē norādīts, ka, ja tematisko pārbaudi nav iespējams veikt SIA „Aran” saimnieciskās

darbības veikšanas vietā, pieprasītos grāmatvedības dokumentus SIA „Aran” 2011.gada

16.martā pulksten 10.00 ir tiesīga iesniegt VID Nodokļu kontroles pārvaldē.

Pieteicējas pārstāvis 2011.gada 16.martā VID Nodokļu kontroles pārvaldē neieradās

un pieprasītos grāmatvedības uzskaites dokumentus pārbaudes veikšanai neiesniedza.

[1.2] SIA „Aran” 2011.gada 24.februārī, uzsākot darbību, bija pienākums sastādīt un

apstiprināt grāmatvedības organizācijas dokumentus, veikt sākuma inventarizāciju un sastādīt

sākuma bilanci, turpmāk veiktos saimnieciskos darījumus (ja tādi bija) iegrāmatot

grāmatvedības reģistros, kā arī iesniegt minētos dokumentus un citu informāciju VID iestādē

pēc VID pieprasījuma. Turklāt viens no VID pienākumiem ir kontrolēt nodokļu, nodevu, kā

arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību (likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 2.punkts) un kontrole ir nepieciešama no

komercsabiedrības reģistrēšanas brīža. Tikai saņemot sakārtotus grāmatvedības dokumentus,

VID ir iespēja izpildīt minēto pienākumu.

Pieteicējas darbībās, neiesniedzot dokumentus tematiskās pārbaudes veikšanai,

pamatoti ir konstatēts likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 11.punkta

un 32.2 panta pirmās daļas un likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 6.panta prasību

pārkāpums.

LAPK 159.9 panta pirmā daļa par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās

pieprasītās informācijas nesniegšanu nodokļu administrācijai paredz piemērot naudas sodu

juridiskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Līdz ar to lietā pamatoti konstatēts,

ka pieteicēja ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 159. 9

panta pirmajā daļā.

[1.3] LAPK 248.1 pants noteic, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma

protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās

atbildības, vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto personu

klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās personas

deklarēto (vai norādīto) dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi un šādā gadījumā uzskata, ka

persona ir iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu septītajā dienā pēc tā

nodošanas pastā. Konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma protokols NK Nr.003538

bez pārkāpējas klātbūtnes tika sastādīts 2011.gada 16.martā.

Ar 2011.gada 18.marta vēstuli Nr.23.3.3/19668 administratīvā pārkāpuma protokols

tika nosūtītas uz pieteicējas juridisko adresi. Minētajā vēstulē pieteicēja tika informēta par

administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu 2011.gada 31.martā pulksten 13.10 Skanstes ielā

13, Rīgā, 133.kabinetā, un brīdināta, ka atbilstoši LAPK 260.pantam neierašanās gadījumā

administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta un lēmums tiks pieņemts bez pārkāpējas

klātbūtnes. Tāpat vēstulē norādīts, ka, ja pieteicējas pārstāvim objektīvu apstākļu dēļ nav

iespējams ierasties norādītajā laikā, VID lūdz sazināties ar VID amatpersonu.

SIA „Aran” valdes priekšsēdētājs ar 2011.gada 30.marta iesniegumu lūdza VID

pārcelt lietas izskatīšanu uz citu datumu, kā iemeslu norādot viņa prombūtni 2011.gada

31.martā. Minētajam iesniegumam netika pievienoti dokumenti vai dokumentu kopijas, kuri

būtu par pierādījumu SIA „Aran” valdes priekšsēdētāja prombūtnei. Tādējādi, nekonstatējot

objektīvus apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai, VID Nodokļu kontroles pārvaldes Nodokļu

atmaksu un pievienotās vērtības nodokļu pārbaužu daļas Nodokļu atmaksu 2.pārbaužu

nodaļas vadītāja pamatoti izskatīja SIA „Aran” administratīvā pārkāpuma lietu 2011.gada

31.martā un pieņēma lēmumu bez pārkāpēja klātbūtnes.

Kā nepamatots Lēmumā noraidīts pieteicējas arguments par neiespējamību pilnvarot

citu personu pārstāvēt SIA „Aran”, jo valdei, kura sastāv no vienas personas, vienmēr pastāv

risks objektīvu (atvaļinājums, komandējums un citi) vai neobjektīvu iemeslu dēļ kvalitatīvi

neveikt savus valdes locekļa pienākumus, tādējādi tādai valdei jau no ievēlēšanas brīža

ir jāparedz iespēja nepieciešamības gadījumā pilnvarot kādu personu pārstāvēt

komercsabiedrību attiecībās ar trešajām personām.

Pēc VID rīcībā esošās informācijas laika posmā no 2011.gada 16.marta līdz Lēmuma

pieņemšanai SIA „Aran” 2011.gada 9.martā pieprasītos komercsabiedrības grāmatvedības

organizācijas dokumentus, grāmatvedības datorprogrammas (ja tāda ir) licenci vai licences

līgumu un darījumus apliecinošos dokumentus, grāmatvedības reģistrus, kases dokumentus

par laika periodu no 2011.gada 24.februāra līdz 4.martam nav iesniegusi.

[2] 2011.gada 13.jūlijā tiesā saņemts SIA „Aran” pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 70.panta otro daļu,

ja rakstveida administratīvo aktu sūta pa pastu, uzskatāms, ka administratīvais akts adresātam

paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Atbildētāja 2011.gada 9.martā izsūtītais

paziņojums pieteicēju sasniedza tikai 2011.gada 16.martā – dienā, kad bija jāiesniedz visi

nepieciešamie dokumenti. Tādējādi pieteicējai nebija iespējams izpildīt atbildētāja prasības un

sagatavot nepieciešamos dokumentus.

Saskaņā ar APL 74.panta pirmās daļas 4.punktu administratīvais akts nav spēkā, ja tas

pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski nav iespējama. No

minētā pieteicējas ieskatā izriet, ka atbildētāja izdotais administratīvais akts uzskatāms par

spēkā neesošu.

[2.2] Pieteicēja norāda, ka 2011.gada 30.martā atbildētājam iesniedza lūgumu pārcelt

lietas izskatīšanu, ko atbildētājs neņēma vērā un izskatīja lietu pēc būtības bez pieteicējas

klātbūtnes. Pieteicējas ieskatā tādā veidā atbildētājs ir liedzis SIA „Aran” aizstāvēt savu

viedokli. Turklāt nav saprotams, kādēļ VID lūdz sazināties ar to gadījumā, ja nav iespējams

ierasties, taču vēlāk šādu lūgumu (par lietas izskatīšanas pārcelšanu) noraida.

Ņemot vērā visu minēto, pieteicēja lūdz atcelt Lēmumu kā nepamatotu.

[3] 2011.gada 9.septembrī tiesā saņemtajā paskaidrojumā atbildētājs pieteikumā

izteikto prasījumu neatzīst un uztur Lēmumā minētos argumentus.

[4] Pieteicējas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa

konstatē, ka pieteicējai par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots pienācīgā kārtā. Pamatojoties

uz APL 214.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu pieteikumu izskatīt bez pieteicējas

pārstāvja klātbūtnes.

[5] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un norādīja, ka pieteicējai tika

uzlikts minimālais tiesību normā paredzētais sods. Līdz ar to pieteicējas pārstāvja klātbūtne

neko neietekmētu.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus un tiesas sēdē atbildētāja pārstāves sniegto

argumentu pamatotību, tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[7] Pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības par to, ka nav iesniegusi VID

pieprasītos grāmatvedības uzskaites dokumentus. Izvērtējot pieteikumu un uzklausot

atbildētāja pārstāves paskaidrojumus, tiesa secina, ka par grāmatvedības dokumentu

neiesniegšanas faktu lietā strīda nav.

Pieteicēja norāda, ka nevarēja savlaicīgi izpildīt VID prasības, kā arī atbildētājs liedzis

pieteicējai tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.

Tādējādi lietā noskaidrojams, vai nav pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi, kas būtu

par pamatu Lēmuma atcelšanai.

[8] Likuma „Par grāmatvedību” 2.pants noteic, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot

grāmatvedību. Savukārt šī likuma 3.pants noteic, ka uzņēmuma vadītājs organizē

grāmatvedības kārtošanu atbilstoši likuma prasībām.

Minētā likuma 11.pants noteic, ka uzņēmums, kas uzsāk darbību, veic

inventarizāciju, kurā nosaka visas uzņēmuma mantas un lietojumā esošās mantas apjomu

dabā, kā arī salīdzina uzņēmuma un debitoru un kreditoru prasījumu un saistību summas.

Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos. Mantas, arī prasījumu un

saistību novērtēšanu izdara normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Savukārt minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka uzņēmuma darbības sākumā,

pamatojoties uz šā likuma 11.pantā noteiktās inventarizācijas datiem, sastāda sākuma bilanci.

Uz sākuma bilanci attiecas visi tie paši noteikumi, kuri attiecas uz gada pārskata bilanci.

Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par

grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 2.punkts noteic, ka visus uzņēmuma saimnieciskos

darījumus apliecina ar dokumentiem par uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību, novērtē

naudas izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma

grāmatvedības reģistros.

Minēto noteikumu 37.punkts noteic, ka grāmatvedības reģistru kārtošanai lieto tikai

tādu grāmatvedības datorprogrammu, kuras izmantošanas tiesības saskaņā ar Autortiesību

likumu apliecina attiecīga licence vai licences līgums.

Saskaņā ar minēto noteikumu 41.punktu grāmatvedības organizācijas dokumenti

nosaka kārtību, kādā dokumentē, novērtē un uzskaita uzņēmuma saimnieciskos darījumus,

mantu un saistības, veic inventarizāciju, sniedz pārskatus par skaidrās un bezskaidrās naudas

avansu, kā arī izejvielu un citu krājumu izlietojumu, dokumentē un uzskaita uzņēmuma

transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību

saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar

uzņēmuma kā darba devēja vieglo pasažieru automobiļu izmantošanu personīgajām

vajadzībām un kurus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasības,

organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus. Grāmatvedības

organizācijas dokuments ir arī uzņēmuma grāmatvedības kontu plāns, šī plāna, kā arī kodu un

simbolu lietošanas noteikumi, ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozāmo līdzekļu, saistību un pašu

kapitāla instrumentu klasifikācijas kritēriji, grāmatvedības politikas, grāmatvedības ierakstu,

dokumentu un reģistru glabāšanas noteikumi un gada pārskata, kā arī citu grāmatvedības

pārskatu sagatavošanas noteikumi.

Minēto Ministru kabineta noteikumu 25.punkts noteic, ka katra mēneša beigās

hronoloģiskajos reģistros (arī saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites

žurnālā) aprēķina saimniecisko darījumu kopsummas, bet galvenajā grāmatā, žurnālā-

virsgrāmatā, naudas plūsmas uzskaites žurnālos un analītiskās uzskaites reģistros – attiecīgi

grāmatvedības kontu vai analītiskās uzskaites kontu debeta un kredīta apgrozījumus un arī šo

kontu atlikumus, kā arī savstarpēji saskaņo minētās summas.

Ņemot vērā minēto, VID pamatoti norādījis, ka SIA „Aran” 2011.gada 24.februārī,

uzsākot darbību, bija pienākums sastādīt un apstiprināt grāmatvedības organizācijas

dokumentus, veikt sākuma inventarizāciju un sastādīt sākuma bilanci, turpmāk veiktos

saimnieciskos darījumus (ja tādi bija) iegrāmatot grāmatvedības reģistros.

[9] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 11.punkts noteic

nodokļu maksātāja pienākumu iesniegt nodokļu administrācijai pieprasītos dokumentus, kuri

izmantoti nodokļu aprēķināšanai.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta LAPK 159. 9 panta pirmajā daļā. Proti,

saskaņā ar minēto tiesību normu par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās

pieprasītās informācijas nesniegšanu nodokļu administrācijai paredz piemērot naudas sodu

juridiskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Kā izriet no lietas materiāliem, 2011.gada 9.martā VID Nodokļu kontroles pārvalde uz

pieteicējas juridisko adresi nosūtīja vēstuli Nr.23.3.3/16262 par tematiskās pārbaudes

veikšanu un grāmatvedības dokumentu iesniegšanu pārbaudei. Vēstulē pieteicējai cita starpā

tika lūgts līdz 2011.gada 16.martam sagatavot grāmatvedības dokumentus pārbaudei.

Vēstulē norādīts, ka neskaidrību gadījumā, vai arī gadījumā, ja minētajā datumā nav

iespējams veikt pārbaudi, pieteicēja tika lūgta sazināties ar VID amatpersonām, lai vienotos

par tematiskās pārbaudes turpināšanas laiku un vietu. Tāpat pieteicēja vēstulē brīdināta, ka par

nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšanu var

tikt saukta pie administratīvās atbildības (lietas 18.lapa).

Lai arī pieteicēja norāda, ka VID 2011.gada 9.marta vēstuli Nr.23.3.3/16262 saņēmusi

tikai 16.martā, no lietas materiāliem izriet, ka ne minētajā datumā, ne arī vēlāk pieteicēja VID

neiesniedza pieprasītos dokumentus, kā arī nesazinājās ar VID amatpersonām. Ņemot vērā

minēto, VID pamatoti konstatēja likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas

11.punkta prasību pārkāpumu un LAPK 159. 9 panta pirmās daļas sastāvu pieteicējas darbībās.

Līdz ar to lietā pamatoti konstatēts, ka pieteicēja ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par

kuru atbildība paredzēta LAPK 159.9 panta pirmajā daļā.

[10] APL 74.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka administratīvais akts nav spēkā, ja

tas pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav

iespējama.

Pieteicēja norāda, ka VID noteiktajā termiņā nav varējusi izpildīt VID prasības, tādēļ

atbildētāja izdotais administratīvais akts nav spēkā. No pieteikuma satura saprotams, ka ar

administratīvo aktu pieteicēja uzskata VID 2009.gada 9.marta vēstuli Nr.23.3.3/16262 par

tematiskās pārbaudes veikšanu un grāmatvedības dokumentu iesniegšanu pārbaudei.

Attiecībā uz minēto apgalvojumu tiesa norāda turpmāko.

Saskaņā ar APL 1.pantu administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde

izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot,

grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko

situāciju. Administratīvais akts ir arī tāds lēmums, kuru likumā paredzētajos gadījumos

iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un

identificējamos apstākļos (vispārīgais administratīvais akts). Administratīvais akts ir arī

lēmums par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu,

maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski

ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Amatpersona šīs

daļas izpratnē nav iestādes darbinieks, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem dibināmas

darba tiesiskās attiecības.

Tiesa konstatē, ka ar VID 2009.gada 9.marta vēstuli Nr.23.3.3/16262 pieteicējai tika

paziņots par tematiskās pārbaudes veikšanu un grāmatvedības dokumentu iesniegšanu

pārbaudei. Ar minēto vēstuli netika nodibinātas, grozītas, konstatētas vai izbeigtas konkrētas

tiesiskās attiecības, tādējādi šī vēstule nav administratīvais akts. Līdz ar to pieteicējas atsauce

uz APL 74.panta pirmās daļas 4.punktu nav pamatota.

[11] Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Nodokļu atmaksu un pievienotās vērtības

nodokļa pārbaužu daļas Nodokļu atmaksu 2.pārbaužu nodaļas vadītājas 2011.gada 31.marta

lēmumu Nr.F04/NK003538/145 SIA „Aran” piemērots naudas sods Ls 50 apmērā.

Pieteicēja norāda, ka 2011.gada 30.martā atbildētājam iesniedza lūgumu pārcelt lietas

izskatīšanu, ko atbildētājs neņēma vērā un izskatīja lietu pēc būtības bez pieteicējas

klātbūtnes. Pieteicējas ieskatā tādā veidā atbildētājs ir liedzis SIA „Aran” aizstāvēt savu

viedokli.

Pārbaudot šo pieteicējas argumentu, tiesa konstatē sekojošo.

[11.1] LAPK 248.1 pants noteic, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā

pārkāpuma protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto

personu klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās

personas deklarēto (vai norādīto) dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi un šādā gadījumā

uzskata, ka persona ir iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu septītajā

dienā pēc tā nodošanas pastā. Konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma protokols NK

Nr.003538 bez pārkāpējas klātbūtnes tika sastādīts 2011.gada 16.martā (lietas 22. – 24.lapa).

Saskaņā ar LAPK 268.1 panta pirmo un otro daļu personai, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, rakstveidā paziņo par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Rakstveida

paziņojumu vai pavēsti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā

pasta sūtījumā pa pastu uz tās personas norādīto adresi, kuru sauc pie administratīvās

atbildības. Ja persona nav norādījusi adresi, kur tā ir sasniedzama, paziņojumu nosūta uz šīs

personas deklarēto dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi.

Ar 2011.gada 18.marta vēstuli Nr.23.3.3/19668 administratīvā pārkāpuma protokols

tika nosūtīts uz pieteicējas juridisko adresi. Minētajā vēstulē pieteicēja tika informēta par

administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu 2011.gada 31.martā pulksten 13.10 Skanstes ielā

13, Rīgā, 133.kabinetā, un brīdināta, ka atbilstoši LAPK 260.pantam neierašanās gadījumā

administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta un lēmums tiks pieņemts bez pārkāpējas

klātbūtnes. Tāpat vēstulē norādīts, ka, ja pieteicējas pārstāvim objektīvu apstākļu dēļ nav

iespējams ierasties norādītajā laikā, VID lūdz sazināties ar VID amatpersonu (lietas 19.lapa).

Pie šādiem apstākļiem konstatējams, ka atbildētājs ir ievērojis LAPK 248. 1 panta

LAPK 268.1 panta pirmās un otrās daļas prasības.

[11.2] LAPK 260.panta otrā daļa noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās

atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt

papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu. Savukārt saskaņā

ar šī panta trešo daļu lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai

savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums

atlikt lietas izskatīšanu. Ja minētais lūgums ir saņemts, institūcija, tiesnesis vai cita

amatpersona, kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu (..).

Tātad no minētās tiesību normas izriet, ka iestādei ir tiesības izvērtēt, vai atlikt lietas

izskatīšanu, vai nē, kā obligāts priekšnosacījums ir savlaicīgs paziņojums par lietas

izskatīšanas vietu un laiku.

Kā konstatēts augstāk, ar 2011.gada 18.marta vēstuli Nr.23.3.3/19668 administratīvā

pārkāpuma protokols tika nosūtīts uz pieteicējas juridisko adresi, vēstulē pieteicēju informējot

par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu 2011.gada 31.martā pulksten 13.10 Skanstes

ielā 13, Rīgā, 133.kabinetā. Līdz ar to VID ir ievērojis arī LAPK 260.panta trešās daļas

nosacījumus.

No Lēmuma izriet, ka SIA „Aran” valdes priekšsēdētājs ar 2011.gada 30.marta

iesniegumu lūdza VID pārcelt lietas izskatīšanu uz citu datumu, kā iemeslu norādot viņa

prombūtni 2011.gada 31.martā. Minētajam iesniegumam netika pievienoti dokumenti vai

dokumentu kopijas, kuri būtu par pierādījumu SIA „Aran” valdes priekšsēdētāja prombūtnei.

Tādējādi, nekonstatējot objektīvus apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai, VID iestāde

izskatīja SIA „Aran” administratīvā pārkāpuma lietu 2011.gada 31.martā un pieņēma lēmumu

bez pārkāpēja klātbūtnes.

Ņemot vērā minētos apstākļus un LAPK 260.panta trešās daļas nosacījumus, tiesa

atzīst, ka VID nebija tiesiska rakstura šķēršļu lietas izskatīšanas atlikšanai. Līdz ar to

pieteicējas arguments, ka atbildētājs ir liedzis SIA „Aran” aizstāvēt savu viedokli, nav

pamatots.

[12] LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek

ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā

saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Pieteicējai piemērots naudas sods Ls 50 apmērā, kas ir minimums par LAPK 159.9

panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to iestādei lietderības

apsvērumi nav jāizdara, piemērotais sods ir pamatots un atbilst izdarītā pārkāpuma

smagumam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir

pamatots un tiesisks, bet pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu,

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda

noraidīt SIA „Aran” (reģistrācijas Nr.40103385451) pieteikumu un Valsts ieņēmumu

dienesta 2011.gada 8.jūnija lēmumu Nr.22.5/40514 atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L.Hāzenfuse

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ________________ L.Hāzenfuse

Rīgā 2012.gada 21.februārī