Court dismisses appeal against drunk driving conviction, upholding lower court's penalty and license suspension.

NORAKSTS

Lietas Nr.133031706

143/AA43-0830-07/11

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2007.gada 26.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs U.Bērziņš,

tiesneši S.Liniņa un V.Endzelis,

piedaloties V.A. un V.A. pārstāvim Edgaram Milleram,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par V.A., personas kods

(dzēsts personas kods), saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas, sakarā ar V.A.

apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas tiesneses 2006.gada 7.augusta

lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 20.jūlijā Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības

policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors sastādījis administratīvā

pārkāpuma protokolu Nr.PA 107383 par to, ka 2006.gada 20.jūlijā pulksten

0020 Rīgas rajona Stopiņu pagastā pa Sauriešu ciematu no mājas „Saurieši-2”

puses Volgas ielas virzienā V.A. vadīja automašīnu Opel, valsts reģistrācijas

Nr.(dzēsts valsts reģistrācijas numurs), atrodoties alkohola reibumā. V.A. ar

alkometru Lion SD-400 Nr.030357 konstatēta minimālā alkohola

koncentrācija izelpojamā gaisā 2,62 promiles.

Administratīvā pārkāpuma protokolā secināts, ka V.A. izdarījis

Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes

noteikumi” 39.1.2. punkta pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta ceturtajā

daļā.

[2] Rīgas rajona tiesas tiesnese ar 2006.gada 7.augusta lēmumu atzina

V.A. par vainīgu LAPK 149.15 panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un sodīja ar administratīvo arestu uz 10 diennaktīm,

naudas sodu Ls 500 apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu

uz 2 gadiem.

[3] Par Rīgas rajona tiesas tiesneses 2006.gada 7.augusta lēmumu V.A.

ir iesniedzis apelācijas sūdzību, lūdzot apturēt minētā lēmuma izpildi daļā par

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu līdz Administratīvās

apgabaltiesas sprieduma taisīšanai lietā un Rīgas rajona tiesas tiesneses

2006.gada 7.augusta lēmumu atcelt.

Apelācijas sūdzība ir pamatota ar šādiem argumentiem.

[3.1] V.A. neapstrīd faktu, ka 2006.gada 20.jūlijā ir vadījis automašīnu;

[3.2] V.A. neapstrīd faktu, ka 2006.gada 20.jūlijā ir lietojis

alkoholiskos dzērienus, taču lietoja tos pēc tam, kad bija apstājies pie

veikala-kioska „Eko-Čer”;

[3.3] policijas darbinieki, kas pieprasīja V.A., lai viņš nekur nebrauktu

un paliktu pie savas automašīnas redzējuši, ka V.A. paņēmis no automašīnas

alkoholu un lietojis to, taču neizvirzīja nekādas pretenzijas;

[3.4] lietā nav pierādīts fakts, ka 2006.gada 20.jūlijā V.A. vadījis

automašīnu, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē.

[4] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 27.septembra lēmumu

noraidīts V.A. pieteikums par Rīgas rajona tiesas tiesneses 2006.gada

7.augusta lēmuma izpildes apturēšanu daļā par transportlīdzekļu vadīšanas

tiesību atņemšanu.

[5] Tiesas sēdē V.A. apelācijas sūdzību uzturēja saskaņā ar tajā

norādītajiem motīviem.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies procesa dalībnieka

paskaidrojumus un liecinieku liecības, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

apelācijas sūdzība ir noraidāma.

[7] Atbilstoši LAPK 243.panta noteikumiem, pierādījumi

administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas

(amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma

esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu

un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par

administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta

atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un

dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem

tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces

alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Savukārt, LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona)

pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā,

pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[8] Saskaņā ar LAPK 149.15 panta ceturto daļu par transportlīdzekļa

vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins

pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, (..)

transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz

piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

[9] V.A. neapstrīd faktu, ka 2006.gada 20.jūlijā atradās alkohola

reibuma stāvoklī.

No transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.NB202552

(lietas 6.lapa) redzams, ka V.A. 2006.gada 20.jūlijā veikta alkohola

koncentrācijas izelpotajā gaisā pārbaude un pulksten 0120 un 0136 izdarīti divi

mērījumi, kuros konstatēta alkohola koncentrācija attiecīgi 2,62 un 2,94

promiles. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolam ir pievienotas

mēraparāta Lion SD-400 izdrukas, kas apliecina protokolā norādītos

mērījumus(lietas 6.lapa).

V.A. neapstrīd faktu, ka 2006.gada 20.jūlijā pulksten 0020 Rīgas rajona

Stopiņu pagastā pa Sauriešu ciematu vadījis automašīnu Opel, valsts

reģistrācijas Nr.(dzēsts valsts reģistrācijas numurs).

Lietā ir strīds par to, vai 2006.gada 20.jūlijā V.A. vadīja automašīnu

Opel, valsts reģistrācijas Nr. (dzēsts valsts reģistrācijas numurs), atrodoties

alkohola reibumā.

[10] Liecinieks A.K.tiesas sēdē liecināja, ka 2006.gada 20.jūlijā viņš

kopā ar inspektoru Normundu Biļkinu veica patrulēšanu. Policijas darbinieki

pamanīja, ka viņiem priekšā brauca automašīna, kas apstājās pie diennakts

kioska. Policijas darbinieki apstājās uzreiz aiz automašīnas, jo vajadzēja

nopirkt cigaretes. Automašīnas vadītājs pievērsa policijas darbinieku

uzmanību ar to, ka viņš nenoslāpēja automašīnu, atstāja vaļā automašīnas

durvis un automašīnā skaļi skanēja mūzika. Policijas inspektors Normunds

Biļkins piegāja pie automašīnas, stādījās priekšā un palūdza automašīnas

vadītājam uzrādīt vadītāja apliecību un automašīnas tehnisko pasi.

Automašīnas vadītājs uzrādīja minētos dokumentus. Automašīnas vadītājs

automašīnā bija viens pats. Policijas darbiniekiem radās aizdomas, ka

automašīnas vadītājs atrodas alkohola reibumā. Par to, ka automašīnas

vadītājs atrodas alkohola reibumā liecināja viņa runas veids un uzvedība.

Liecinieks pa telefonu sazinājās ar dežūrdaļu un palūdza atsūtīt ceļu policijas

ekipāžu. Policijas darbinieki paskaidroja automašīnas vadītājam, ka viņam ir

jāpaliek notikuma vietā līdz brīdim, kad atbrauks ceļu policijas darbinieki.

Policijas darbinieki palika ar automašīnas vadītāju, kamēr atbrauca ceļu

policijas darbinieki. Automašīnas vadītājs nelietoja alkoholu policijas

darbinieku klātbūtnē. Pirms ceļu policijas ierašanās automašīnas vadītājs

piegāja pie kioska un pasūtīja kafijas tasīti, kuru viņš arī dzēra, gaidot ceļu

policiju. Automašīnas vadītājs nevarēja nopirkt alkoholu, jo laiks bija pēc

plkst. 2400. Policijas darbinieki visu laiku atradās uz vietas, pie minētās

automašīnas. Gaidot ceļu policiju, policijas darbinieki uzrakstīja dienesta

ziņojumus. Pirmais dienesta ziņojumu uzrakstīja liecinieks, kamēr viņā

pārinieks palika kopā ar automašīnas vadītāju, pēc tam policijas darbinieki

nomainījās, lai Normunds Biļkins uzrakstītu savu dienesta ziņojumu. Kamēr

viņi gaidīja ceļu policiju pie automašīnas vadītāja neviens nepienāca. Ceļu

policijas atbrauca aptuveni pēc 25-40 minūtēm.

Liecinieks Normunds Biļkins tiesas sēdē liecināja, ka 2006.gada

20.jūlijā aptuveni pēc plkst. 2300 liecinieks kopā ar pārinieku pildīja dienesta

pienākumus un ievēroja, ka viņiem pa priekšu brauca automašīna, kas

iebrauca uz Volgas ielu un apstājās pie kioska. Automašīnas vadītājs attaisīja

automašīnas durvis un praktiski izkrita no automašīnas. Policija darbinieki

piebrauca pie minētās automašīnas un apstājās aizmugurē. Kad automašīnas

vadītājs izkāpa no automašīnas, bija pilnīgi skaidrs, ka viņš bija lietojis

alkoholiskos dzērienus. Automašīnas vadītājs aizgāja līdz kioskam.

Liecinieks izkāpa ārā no dienesta automašīnas, piegāja klāt pie automašīnas

vadītāja, stādījās priekšā un palūdza automašīnas vadītājam, lai viņš uzrādītu

automašīnas tehnisko pasi un vadītāja apliecību. Liecinieks juta, ka no

automašīnas vadītāja nāca alkohola smaka. Policijas darbinieki pārbaudīja

automašīnas vadītāja dokumentus un liecinieka pārinieks Andris

Kalnaģeidāns izsauca ceļu policijas ekipāžu. Gaidot ceļu policiju, policijas

darbinieki uzrakstīja dienesta ziņojumus. Kamēr viņi gaidīja ceļu policiju,

automašīnas vadītājs uzvedās dīvaini un mēģināja bēgt projām. Automašīnas

vadītājs visu laiku līdz ceļu policijas ierašanās brīdim atradās policijas

darbinieku redzes lokā. Gaidot ceļu policiju, automašīnas vadītājs dzēra

kafiju, kuru nopirka policijas darbinieku klātbūtnē. Kioskā automašīnas

vadītājam nepārdeva alkoholu.

Liecinieks M.L. tiesas sēdē liecināja, ka V.A. ir liecinieka sievas

draudzenes vīrs. 2006.gada 20.jūlijā ap plkst. 2200 liecinieks gāja garām

veikalam un ieraudzīja V.A.. V.A. rokās turēja kaut kādu pudeli ar kokteili.

V.A. staigāja ar pudeli pie savas automašīnas, kura bija noslāpēta.

Automašīnā skanēja mūzika. Aizmugurē jau stāvēja policijas automašīna un

3 cilvēki formā. Liecinieks sasveicinājās ar V.A. un aizgāja tālāk.

[11] Liecinieka Andra Kalnaģeidāna un Normunda Biļkina tiesas sēdē

sniegtās liecības apstiprinās ar viņu dienesta ziņojumiem (lietas 8.-9.lapa),

kuros ir norādīts, ka 2006.gada 20.jūlijā ar plkst. 0020, patrulējot Sauriešos,

policijas darbinieki pamanīja automašīnu Opel Omega, valsts reģistrācijas

Nr. (dzēsts valsts reģistrācijas numurs), kura brauca gar māju Nr.2, Sauriešos

un apstājās pie SIA „Eko-Čer” diennakts veikala. No minētās automašīnas

izkāpa ārā vīrietis, kurš nenoslāpējot automašīnas dzinēju, piegāja pie

diennakts veikala. Minētais vīrietis pārvietojās nedroši un vizuāli izskatījās

alkohola reibumā. Pie minētā vīrieša piegāja policijas inspektors Normunds

Biļkins, stādījās priekša un palūdza uzrādīt vadītāja apliecību un automašīnas

tehnisko pasi. Vīrietis uzrādīja vadītāja apliecību uz V.A. vārdu. Sakarā ar to,

ka no minētā vīrieša nāca alkohola smaka policijas darbinieki izsauca ceļu

policijas ekipāžu.

[12] Administratīvās apgabaltiesas ieskatā ar liecinieku Andra

Kalnaģeidāna un Normunda Biļkina liecībām un viņu dienesta ziņojumiem

(lietas 8.-9.lapa), transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu

Nr.NB202552 un tam pievienotajām mēraparāta Lion SD-400 izdrukām

(lietas 6.lapa), un administratīvā pārkāpuma protokolu (lietas 4.lapa) ir

pierādīts fakts, ka 2006.gada 20.jūlijā V.A. vadīja automašīnu Opel, valsts

reģistrācijas Nr. (dzēsts valsts reģistrācijas numurs), atrodoties alkohola

reibumā.

V.A. apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka viņš lietoja

alkoholiskos dzērienus pēc tam, kad bija apstājies pie veikala-kioska „Eko-

Čer” un to redzēja policijas darbinieki ir pretrunā ar policijas darbinieku

tiesas sēdē sniegtajām liecībām, ka automašīnas vadītājs nelietoja alkoholu

viņu klātbūtnē. V.A. arguments neapstiprinās ar citiem pierādījumiem lietā.

Minētais V.A. arguments kritiski vērtējams arī pēc būtības, jo kā redzams no

transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.NB202552 (lietas 6.lapa),

laika periods starp V.A. aizturēšanu un alkohola koncentrācijas pārbaudes

izelpojamā gaisā veikšanu (1 stunda), objektīvi nebija pietiekami ilgs laiks,

lai izdzertu tik lielu alkohola daudzumu, ka alkohola koncentrācijas pārbaudē

izelpojamā gaisā tiktu konstatēta alkohola koncentrācija 2,62 promiles.

Turklāt no policijas darbinieku liecībām nepārprotami izriet, ka brīdī, kad

V.A. izkāpa no automašīnas, bija pilnīgi skaidrs, ka viņš atrodas alkoholisko

dzērienu ietekmē, proti, par to, ka V.A. atrodas alkohola reibumā liecināja

viņa runas veids un uzvedība, turklāt, sarunājoties ar V.A., no viņa nāca

alkohola smaka.

Lietā nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka policijas

darbinieki Andris Kalnaģeidāns un Normunds Biļkins būtu neobjektīvi vai

nekompetenti norādītā administratīvā pārkāpuma konstatēšanā. Līdz ar to

secināms, ka V.A. apelācijas sūdzībā norādītie argumenti ir vērtējami kā viņa

mēģinājums izvairīties no administratīvās atbildības.

M.L. tiesas sēdē sniegtās liecības neizslēdz faktu, ka 2006.gada

20.jūlijā V.A. vadīja automašīnu, atrodoties alkohola reibumā, jo kā redzams

no M.L. sniegtajām liecībām, viņš neredzēja V.A. pirms V.A. aizturēja

policijas darbinieki. Turklāt zema ticamības pakāpe ir piešķirama M.L. tiesas

sēdē sniegtajai liecībai dēļ liecinieka norādītā laika, kad viņš satika V.A.,

proti aptuveni pulksten 22.00. No administratīvā pārkāpuma protokola un

dienesta ziņojumiem izriet, ka V.A. tika aizturēts pulksten 00.20.

[13] Apelācijas sūdzībā lūgts izsaukt uz tiesas sēdi un nopratināt

lieciniekus A.P. un O.V.

Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies liecinieku liecības,

Administratīvā apgabaltiesa secina, ka ir gūti pietiekami pierādījumi par

lietas faktiskajiem apstākļiem un nav nepieciešams vākt papildus

pierādījumus, tas ir nav nepieciešams aicināt lieciniekus A.P. un O.V..

Turklāt kā izriet no V.A. apelācijas sūdzības, ne A.P., ne O.V. neredzēja, ka

2006.gada 20.jūlijā pirms V.A. aizturēja policijas darbinieki viņš būtu braucis

pie stūres nedzēris.

Ņemot vērā iepriekš minēto, apelācijas sūdzībā izteiktais lūgumus par

liecinieku nopratināšanu ir noraidāms kā nepamatots.

[14] Ņemot vērā augstāk minēto, Administratīvā apgabaltiesa uzskata,

ka 2006.gada 20.jūlijā pulksten 0020 Rīgas rajona Stopiņu pagastā pa

Sauriešu ciematu no mājas „Saurieši-2” puses Volgas ielas virzienā V.A.

vadīja automašīnu Opel, valsts reģistrācijas Nr.(dzēsts valsts reģistrācijas

numurs), atrodoties alkohola reibumā, ar alkohola koncentrāciju izelpojamā

gaisā 2,62 promiles, līdz ar ko Rīgas rajona tiesas tiesneses sniegtā V.A.

darbību kvalifikācija ir pareiza.

Rīgas rajona tiesas tiesnese ar 2006.gada 7.augusta lēmumu sodīja V.A.

ar administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, naudas sodu Ls 500 apmērā un

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 gadiem. Par

administratīvo pārkāpumu uzlikts minimālais sods, ietvaros, ko nosaka

LAPK 149.15panta ceturtā daļa, līdz ar to Rīgas rajona tiesas tiesneses

2006.gada 7.augusta lēmums ir tiesisks un pamatots, tāpēc atstājams

negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu,

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.1panta pirmās daļas

1.punktu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

V.A. apelācijas sūdzību noraidīt.

Rīgas rajona tiesas tiesneses 2006.gada 7.augusta lēmumu atstāt

negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kasācijas

sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) U.Bērziņš

Tiesneši (paraksts) S.Liniņa

(paraksts) V.Endzelis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis U.Bērziņš

Rīgā, 2007.gada 26.jūnijā