Supreme Court dismisses trademark appeal for missing statutory objection deadlines under Trademarks Law.

ECLI:LV:AT:2017:1031.A420553311.2.S

Lieta Nr. A420553311

SKA-76/2017

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

SPRIEDUMS

Rīgā 2017.gada 31.oktobrī

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Ieva Višķere,

tiesnese Veronika Krūmiņa,

tiesnese Līvija Slica

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Elizabetes centrs” pieteikumu par Patentu valdes Apelācijas

padomes 2011.gada 8.jūnija lēmuma iebildumu lietā Nr. ApP/2011/M 59 347-Ie atcelšanu daļā, kurā apmierināts /pers. B/ iebildums pret SIA

„Elizabetes centrs” preču zīmes „Reval Hotel Elizabete” reģistrāciju Latvijā, sakarā ar SIA „Elizabetes centrs” kasācijas sūdzību par Administratīvās

apgabaltiesas 2015.gada 12.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja SIA „Elizabetes centrs” 2007.gada 22.maijā reģistrēja vārdisko preču zīmi „Reval Hotel Elizabete” attiecībā uz Nicas klasifikācijas

43.klases pakalpojumiem – apgāde ar uzturu; viesu izmitināšana.

Trešā persona /pers. B/ vērsās Patentu valdē ar iebildumiem pret pieteicējas preču zīmes reģistrāciju Latvijā, pamatojoties uz likuma „Par preču

zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 7.panta pirmās daļas 2.punktu un 6.panta otro daļu. Trešā persona savus iebildumus pamatoja ar to, ka tai

pieder agrāk, proti, 2006.gada 15.decembrī, reģistrēta figurālā preču zīme „ELIZA BETE HOTEL” (minēto preču zīmi skatīt attēlā, kā arī ar preču zīmi

iespējams iepazīties: http://www.elizabetehotel.lv/), kas reģistrēta tāda paša veida pakalpojumiem kā pieteicējas preču zīme.

attēls: trešajai personai piederošā pretstatītā preču zīme

[2] Ar Patentu valdes Apelācijas padomes 2011.gada 8.jūnija lēmumu iebildumu lietā Nr. apP/2011/M 59 347-Ie (turpmāk – pārsūdzētais

lēmums) apmierināts trešās personas iebildums pret apstrīdētās preču zīmes reģistrāciju Latvijā, pamatojoties uz likuma „Par preču zīmēm un

ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 7.panta otro daļu. Pārsūdzētajā lēmumā secināts, ka apstrīdētā preču zīme ir sajaucama ar trešajai personai piederošo

pretstatīto preču zīmi.

[3] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu daļā, kurā apmierināts trešās personas iebildums.

Pieteicēja norādījusi, ka salīdzināmās preču zīmes nav sajaucamas, jo pieteicējas preču zīme ir vārdiska, savukārt pretstatītā trešās personas preču

zīme ir kombinēta preču zīme. Tāpat pieteicēja uzsvēra, ka abās pretstatītajās preču zīmēs ietvertais vārds „Elizabete” apraksta konkrēto pakalpojumu

sniegšanas vietu – Elizabetes ielu. Tāpēc pieteicēja nevar tikt ierobežota minētā aprakstošā apzīmējuma izmantošanā.

[4] Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, pieteicējas pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesas spriedums pamatots ar turpmāk

norādītajiem argumentiem.

[4.1] Lietā pastāv strīds, vai apstrīdētā preču zīme „Reval Hotel Elizabete” ir tik līdzīga pretstatītajai figurālajai preču zīmei „ELIZA BETE

HOTEL”, ka attiecīgie patērētāji minētās preču zīmes varētu sajaukt vai uztvert kā savstarpēji saistītas. Abas minētās preču zīmes ir reģistrētas viena

veida pakalpojumiem – apgādei ar uzturu; viesu izmitināšanai.

[4.2] Vērtējot trešajai personai piederošo preču zīmi, secināms, ka tās dominējošais elements ir vārds „ELIZA BETE” un apstrīdētā preču zīme

fonētiski un semantiski atkārto šo elementu. Lai arī pretstatītās preču zīmes izmēra ziņā lielākie elementi ir divi kvadrāti, tomēr tie nav tādi elementi,

kuriem ir augsta atšķirtspēja, proti, tie ir vērtējami kā vienkārši grafiskie elementi, kuriem piešķirama mazāka loma. Tāpēc pretstatītās zīmes vārdiskie

elementi „ELIZA BETE” prevalē pār zīmes grafisko izpildījumu. Tieši vārdisko elementu (izņemot gadījumus, ja grafiskais elements ir dominējošais)

patērētāji parasti atceras labāk un to biežāk izmanto konkrēto preču vai pakalpojumu identifikācijai.

Tāpēc nav pamatoti pieteicējas argumenti, ka trešās personas preču zīmes atšķirtspēju nodrošinošie un dominējošie elementi ir zīmes grafiskā

struktūra, nevis vārdiskie apzīmējumi „ELIZA” un „BETE”, kurus patērētāji, pieteicējas ieskatā, uztveršot kā atsevišķus vārdus ar patstāvīgu nozīmi.

Turklāt liela daļa patērētāju viesnīcu pakalpojumus izvēlas internetā, ievadot atbilstošus vai līdzīgus vārdus kādā no interneta meklētājiem. Tāpēc

apstāklis, ka pretstatītajā preču zīmē bez minētā teksta ir vēl grafiskie elementi, neizslēdz vārdisko elementu būtisko nozīmi šīs zīmes uztverē.

Līdz ar to vārdiskie elementi „ELIZA BETE” un „Elizabete” neapšaubāmi ir vērtējami kā abu salīdzināmo zīmju līdzīgie elementi, kas izraisa

savstarpējas asociācijas un ietekmē patērētāja uztveri un izvēli.

[4.3] Salīdzināmās preču zīmes ir vizuāli līdzīgas, jo tās ietver līdzīgus elementus („Elizabete Hotel” un „ELIZA BETE HOTEL”). Turklāt šiem

elementiem ir identiska burtu kombinācija, kā arī jāņem vērā, ka patērētājiem viesnīcu nosaukumi ļoti bieži tiek nosaukti mutvārdos, tādēļ pretstatītās un

apstrīdētās preču zīmes salīdzināšanā ir īpaši svarīgs fonētiskais aspekts. Tāpat, kā jau minēts, liela daļa patērētāju viesnīcu pakalpojumus izvēlas

internetā, ievadot atbilstošus vai līdzīgus vārdus kādā no interneta meklētājiem. Līdz ar to, izvērtējot preču zīmju savstarpējo saistību, jāņem vērā katras

preču zīmes koptēls, nesadalot vārdus zilbēs un neanalizējot katra burta atrašanās vietu, jo patērētājs neveic nosaukuma skrupulozu analīzi, bet gan vadās

no savas atmiņas un nosaukuma kopējās uztveres, ņemot vērā tā izrunu un vizuālo elementu. Turklāt, pat ja pastāv atsevišķi sieviešu vārdi „Eliza” un

„Bete”, tomēr arī tie abi būtu atvasināti no vārda „Elizabete” (K. Siliņš. Latviešu personvārdu vārdnīca. Rīga: Zinātne, 1990, 82., 113. lpp .). Līdz ar

to nav pamatoti pieteicējas iebildumi, ka pretstatītās zīmes vārdisko daļu „ELIZA BETE” patērētāji uztvers kā divus atsevišķus sieviešu vārdus tikai

tāpēc, ka tie izkārtoti divās rindās viens zem otra. Arī trešā persona tiesas sēdē skaidroja, ka nosaukuma, kas sastāv no diviem vārdiem, kas izvietoti

viens zem otra, „ELIZA” un „BETE”, nozīmes pamatā ir sievietes vārds (trešās personas vecāsmātes vārds) Elizabete.

[4.4] Tāpat, pretēji pieteicējas apelācijas sūdzībā norādītajiem iebildumiem, vārds „Elizabete” konkrētajā gadījumā nav uzskatāms par ģeogrāfiskas

izcelsmes apzīmējumu, kas norādītu uz atrašanās vietu – Elizabetes ielu.

Nav strīda par to, ka Rīgā ir Elizabetes iela, kas tādējādi apzīmē noteiktu ģeogrāfisku vietu Rīgā. Vienlaikus vārds „Elizabete” ir personvārds, kas ir

Latvijā un pasaulē plaši pazīstams sieviešu vārds, no kā attiecīgi izveidots ielas nosaukums. Liela daļa patērētāju, it īpaši ārvalstu tūristi, kas lielākoties

izmanto viesnīcas pakalpojumus Rīgas centrā, vārdu „Elizabete” uztvers kā personvārdu, nevis saistīs to ar viesnīcas atrašanās ģeogrāfisko vietu. Tāpēc

vārds „Elizabete” pats par sevi nav uzskatāms par ģeogrāfiskas izcelsmes apzīmējumu.

[5] Pieteicēja par minēto apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību. Kasācijas sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[5.1] Gan Eiropas Savienības Tiesas praksē, gan Augstākās tiesas judikatūrā norādīts, ka vērtējums par preču zīmju sajaucamību jābalsta uz preču

zīmju kopiespaidu, proti, uz vispārējo iespaidu, ko rada zīmes, vienlaikus paturot prātā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Līdz ar to gan

pirmās instances tiesa, gan apgabaltiesa nepamatoti nav vērtējusi trešās personas preču zīmē ietilpstošos grafiskos elementus.

[5.2] Ne pirmās instances tiesa, ne apgabaltiesa nav ņēmusi vērā, ka pieteicējas preču zīmē apzīmējums „Elizabete” norāda uz pieteicējas viesnīcas

atrašanās vietu. Arī trešā persona administratīvajā procesā iestādē atzina, ka apzīmējumu „Elizabete” izmanto kā norādi uz ģeogrāfisko izcelsmi, kas

tādējādi veic nevis procesu zīmes funkciju (nevis norāda uz uzņēmumu), bet gan veic ģeogrāfiskas izcelsmes norādes funkciju (norāda uz pakalpojumiem

noteiktā vietā). Līdz ar to apgabaltiesai bija nepieciešams vērtēt, vai nepastāv publiska interese nodrošināt ģeogrāfiskā apzīmējuma „Elizabete” brīvu

pieejamību jebkurai personai. Turklāt apzīmējumu „Elizabete” viesu izmitināšanas pakalpojumiem Elizabetes ielā ilglaicīgi izmanto trīs dažādas personas.

[5.3] Tāpat apgabaltiesa nav ņēmusi vērā arī pieteicējas agrākās tiesības, kas iegūtas vēl pirms trešās personas preču zīmes reģistrācijas. Proti, ne

pirmās, ne arī otrās instances tiesa nav pārbaudījusi, vai pieteicēja Latvijā, vēl pirms trešā persona reģistrēja savu preču zīmi, ir ieguvusi kādas citas

tiesības, kuras ļautu tai lietot apzīmējumu „Elizabete” atbilstoši likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 9.panta trešajai daļai.

Jau 1997.gadā Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts uzņēmums SIA „Elizabetes centrs” ar darbības veidu – izmitināšana viesnīcās un līdzīgās

apmešanās vietā. Savukārt jau 2005.gadā, tātad pirms pretstatītās preču zīmes pieteikuma datuma (15.12.2006) uzņēmumā SIA „Elizabetes centrs”

iekšēji tika apspriests nosaukt viesnīcu par „Reval Hotel Elizabete”. Tāpēc, ja pieņem par pareizu apgalvojumu, ka apzīmējumam „Elizabete” apstrīdētajā

preču zīmē ir atšķirtspējīgs raksturs, tad ne iestāde, ne tiesa nepamatoti nav ņēmušās vērā, ka pieteicējas uzņēmuma nosaukums, kas satur norādi uz

apzīmējumu „Elizabete”, dod pieteicējai tiesības uz agrāku prioritāti atbilstoši likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 9.panta

trešās daļas 3.punktam. Vienlaikus minētais ir novedis arī pie objektīvās izmeklēšanas principa pārkāpuma.

[6] Apelācijas padome iesniedza paskaidrojumus par pieteicējas kasācijas sūdzību, kuros norādīja, ka pieteicējas kasācijas sūdzību neatzīst un lūdz

pārsūdzēto apgabaltiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Motīvu daļa

[7] Izskatāmajā lietā izšķirams jautājums, vai iestādes lēmums, ar kuru pieteicējas preču zīme atzīta par spēkā neesošu, pamatojoties uz likuma

„Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 7.panta pirmās daļas 2.punktu, ir atzīstams par prettiesisku.

[8] Atbilstoši likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 7.panta pirmās daļas 2.punktam preču zīmes reģistrāciju saskaņā ar

minētā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu, ja sakarā ar šīs preču zīmes identiskumu vai līdzību citas personas agrākai preču zīmei un sakarā

ar attiecīgo preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji minētās zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.

Kā atzinusi Eiropas Savienības Tiesa, sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka patērētāji varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena

uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem (2011.gada 16.jūnija spriedums lietā Union Investment Privatfonds v. UniCredito Italiano,

C-317/10 P, ECLI:EU:C:2011:405, 53.punkts). Veicot sajaukšanas iespējamības novērtējumu, divu preču zīmju līdzības vērtējumā nevar

aprobežoties tikai ar kādu vienu kombinētas preču zīmes elementu un salīdzināt to ar citu preču zīmi. Salīdzinājums ir jāveic, pārbaudot attiecīgās preču

zīmes un apskatot katru no tām kopumā, kas gan neizslēdz, ka noteiktos apstākļos konkrētās sabiedrības daļas atmiņā radīto kopējo iespaidu nosaka

viena vai vairākas šo preču zīmju sastāvdaļas. Tikai tad, ja visiem citiem preču zīmes elementiem ir nebūtiska nozīme, līdzības novērtējumu var veikt tikai

uz dominējošā elementa pamata (Eiropas Savienības Tiesas 2007.gada 12.jūnija spriedums lietā OHIM v. Shaker di L. Laudato & C. Sas, C?

334/05 P, ECLI:EU:C:2007:333, 41.–42.punkts).

No minētā izriet, ka primāri vērtējums par salīdzināmo preču zīmju sajaucamību izdarāms, vērtējot preču zīmes kopējo iespaidu. Tomēr paturams

prātā, ka preču zīme var sastāvēt no dažāda līmeņa atšķirtspējas elementiem. Proti, tajā var būt ietverti gan vienkārši grafiskie elementi ar zemu

atšķirtspēju, gan aprakstoši elementi, piemēram, informācija par preci, patiesas norādes un ziņas par konkrētu preču un pakalpojumu veidu, kas parasti

nepilda preču zīmes (atšķirtspējas) funkciju. Līdz ar to nav izslēgts, ka izšķiroša nozīme gala secinājuma par salīdzināmo preču zīmju sajaucamību

izdarīšanā var būt tieši vērtējumam par preču zīmju dominējošo vai atšķirtspējīgo elementu savstarpējo sajaucamību.

[9] Apstrīdētā pieteicējas preču zīme sastāv no vārdisko elementu savienojuma „Reval Hotel Elizabete”. Savukārt pretstatītā trešās personas preču

zīme ir figurāla preču zīme, kas veidota kā smilškrāsas kvadrāts, kura iekšpusē novietots mazāks kvadrāts, kas horizontāli sadalīts divos taisnstūros.

Augšējais taisnstūris aizpildīts tumši brūnā krāsā, un tajā viens virs otra izvietoti baltas krāsas vārdiskie elementi „ELIZA BETE”. Apakšējais taisnstūris

aizpildīts gaiši brūnā krāsā un tajā ievietots baltas krāsas vārdiskais elements „HOTEL”.

Apgabaltiesa atzinusi par pamatotiem pārsūdzētajā lēmumā izdarītos secinājumus, ka salīdzināmo preču zīmju atšķirtspējīgais elements ir vārdiskais

elements „Elizabete”. Proti, apgabaltiesa par pamatotu ir atzinusi pārsūdzētajā lēmumā secināto, ka salīdzināmajās preču zīmēs ietvertais vārdiskais

elements „Hotel” ir uzskatāms par aprakstošu apzīmējumu, kas norāda uz sniegto pakalpojumu formu un veidu. Savukārt pieteicējas preču zīmē ietvertais

vārdiskais elements „Reval” konkrētajā gadījumā nepilda atšķirtspējas funkciju (tas ir ar nelielu atšķirtspēju), jo norāda vienīgi uz piederību „Reval”

grupas viesnīcām. Pret minētajiem secinājumiem par vārdisko elementu „Hotel” un „Reval” nozīmi apstrīdētajā un pretstatītajā preču zīmē kasācijas

sūdzībā nav iebildusi arī pieteicēja. Pieteicēja kasācijas sūdzībā izteikusi iebildumus par to, ka apgabaltiesa nepamatoti ir ņēmusi vērā vienīgi pretstatītās

preču zīmes vārdiskos, nevis grafiskos elementus. Pieteicējas ieskatā, tāpēc apgabaltiesas izdarītais vērtējums nonāk pretrunā ar Eiropas Savienības

Tiesas paustajām atziņām par to, ka preču zīmju sajaucamības vērtējums izdarāms, ņemot vērā pretstatīto preču zīmju koptēlu.

Augstākā tiesa minētajiem pieteicējas iebildumiem nepiekrīt. Apgabaltiesa spriedumā ir analizējusi salīdzināmās preču zīmes un secinājusi, ka

pretstatītās preču zīmes vārdiskie elementi prevalē pār tās grafiskajiem elementiem. Tātad apgabaltiesa ir vērtējusi pretstatītās preču zīmes kopējo

iespaidu, bet, pretēji pieteicējai, ir atzinusi, ka minētās preču zīmes grafiskie elementi konkrētajā gadījumā ir vērtējami kā elementi ar zemu atšķirtspēju.

Vērtējot salīdzināmās preču zīmes, Augstākā tiesa secina, ka trešās personas preču zīmē ietvertie grafiskie elementi ir vienkāršas plaši

izmantojamas ģeometriskas formas objekti neitrālās krāsās, kas, novērtējot kopiespaidu, acīmredzami kalpo kā fons uzrakstam uz tiem. Tāpēc nav

pamata uzskatīt, ka šie grafiskie elementi patērētāju uztverē varētu būt atmiņā paliekoši. Līdz ar to pretstatītās preču zīmes grafisko elementu nozīme

pieteicējas un trešās personas preču zīmju sajaucamības vērtējumā ir neliela. Turklāt, vērtējot pretstatītās preču zīmes dominējošos elementus, ņemams

vērā pakalpojumu veids, kuram salīdzināmās preču zīmes ir reģistrētas. Kā pareizi norādījusi apgabaltiesa, liela daļa patērētāju viesnīcu pakalpojumus

izvēlas attālināti, ievadot tiešsaistes meklētājos atbilstošus vai līdzīgus vārdus vai uzklausot tūrisma aģentūru ieteikumus, tāpēc preču zīmes grafiskajiem

elementiem, ievērojot konkrētā pakalpojumu veida specifiku, ir piešķirama mazāka nozīme kā preču zīmes vārdiskajiem elementiem. Arī Eiropas

Savienības Tiesas praksē vairākkārt uzsvērts, gadījumā, ja preču zīmi veido gan vārdiskie, gan grafiskie elementi, vārdiski elementi parasti jāuzskata par

tādiem, kuriem ir lielāka atšķirtspēja nekā grafiskiem elementiem, vai pat par dominējošiem, tostarp tādēļ, ka konkrētā sabiedrības daļa, lai identificētu

attiecīgu preču zīmi, savā atmiņā saglabās vārdisku elementu, bet grafiskie elementi tiek drīzāk uztverti kā dekoratīvi elementi (piemēram, Vispārējās

tiesas 2014.gada 16.janvara spriedums lietā Aloe Vera of America, Inc v OHMI - Detimos („FOREVER”), T?528/11, ECLI:EU:T:2014:10,

61.punkts un tajā minētā judikatūra).

Apkopojot minēto, apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka salīdzināmo preču zīmju atšķirtspēju nodrošinošais elements ir tieši vārdiskais elements

„Elizabete”.

[10] Pieteicēja kasācijas sūdzībā norādījusi, ka vārdiskais elements „Elizabete” uzskatāms par aprakstošu norādi par ģeogrāfisku izcelsmi, jo tas

norāda uz konkrēto pakalpojumu sniegšanas vietu – Elizabetes ielu. Attiecīgi pieteicēja norādījusi, ka minētais elements nevar tikt uzskatīts par

atšķirtspējīgo elementu un attiecīgi nevar tikt izmantots, vērtējot salīdzināmo preču zīmju sajaukšanas iespējas.

[11] Atbilstoši likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm” 5.panta pirmās daļas 3.punktam preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs

aizliegt citai personai komercdarbībā lietot citstarp patiesas norādes par šīs personas preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, ja šo norāžu lietošana

atbilst godprātīgai ražošanas un komercdarbības praksei.

Norādes par preces vai pakalpojuma ģeogrāfisko izcelsmi uzskatāmas par aprakstoša rakstura elementiem, attiecīgi tās pašas par sevi nespēj pildīt

preču zīmes pamatfunkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi, lai tādējādi ļautu patērētājam, kurš iegādājas ar preču zīmi

apzīmēto preci vai pakalpojumu, vēlākas iegādes gadījumā izdarīt tādu pašu izvēli, ja pieredze izrādās pozitīva, vai izdarīt citu izvēli, ja tā izrādās negatīva

(Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2013.gada 13.septembra spriedums lietā Fürstlich Castell'sches Domänenamt v OHMI - Castel Fr?res

(„CASTEL”), T?320/10, ECLI:EU:T:2013:424, 40.punkts). Tomēr apstāklis, ka konkrēts vārdiskais elements apzīmē kādu ģeogrāfisku vietu, pat

tad, ja attiecīgās preces vai pakalpojuma izcelsme ir nenoliedzami saistīta ar šo ģeogrāfisko vietu, pats par sevi nav automātisks pamats preču zīmē

ietvertu ģeogrāfisku nosaukumu uzskatīt par norādi uz preces vai pakalpojuma izcelsmes (sniegšanas) vietu.

Kā atzīts Eiropas Savienības Tiesas praksē, novērtējot, vai konkrētajam ģeogrāfiskajam apzīmējumam ir aprakstošs raksturs, vispirms ir

jākonstatē, ka ieinteresētajām personām ģeogrāfiskais nosaukums ir zināms tieši kā vietas apzīmējums. Turklāt ir vajadzīgs, lai, pēc ieinteresēto personu

domām, attiecīgais nosaukums faktiski būtu saistīts ar attiecīgo preču vai pakalpojumu kategoriju vai lai būtu saprātīgi paredzams, ka, pēc šīs sabiedrības

daļas domām, šāds nosaukums varētu apzīmēt minētās preces vai pakalpojuma ģeogrāfisko izcelsmi. Veicot šo pārbaudi, it īpaši ir jāņem vērā, cik lielā

mērā ieinteresētās personas atpazīst attiecīgo ģeogrāfisko nosaukumu, kā arī tā apzīmētās vietas un attiecīgās preču vai pakalpojumu kategorijas īpašības

(piemēram, Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015.gada 20.janvāra spriedums lietā MEM v. OHIM (MONACO), T-197/13,

ECLI:EU:T:2015:16, 51.punkts, Eiropas Savienības Pirmās instances tiesas 2005.gada 25.oktobra spriedums lietā Peek & Cloppenburg v

OHIM (Cloppenburg), T-379/03, ECLI:EU:T:2005:373 38.punkts un tajā minētā judikatūra). Nepastāv vispārējs aizliegums kā preču zīmi

reģistrēt tādus ģeogrāfiskos nosaukumus, kas konkrētajai sabiedrības daļai nav pazīstami vai vismaz nav pazīstami kā ģeogrāfiskas vietas apzīmējums

(piemēram, Eiropas Kopienu Tiesas 1999.gada 4.maija spriedums lietā Windsurfing Chiemsee, C-108/97 un C-109/97, ECLI:EU:C:1999:230,

33.punkts).

Piemēram, par tādu ģeogrāfisko nosaukumu, kuru būtu pamats uzskatīt par aprakstošu norādi uz preces vai pakalpojuma ģeogrāfisko izcelsmi,

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi ģeogrāfisko nosaukumu „Monako”. Izdarot minēto secinājumu, Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi uz Monako

Firstistes plašo atpazīstamību, kas saistīta gan ar karaliskās ģimenes reputāciju, gan dažādiem pasākumiem, kas tiek rīkoti minētajā vietā (Eiropas

Savienības Vispārējās tiesas 2015.gada 20.janvāra spriedums lietā MEM v. OHIM (MONACO), T-197/13, ECLI:EU:T:2015:16, 52.punkts).

Savukārt attiecībā uz Vācijas pilsētu Klopenburgu (Cloppenburg) kā norādi uz preces vai pakalpojuma izcelsmi Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka

minētā ģeogrāfiskā vieta nav guvusi tādu atpazīstamību, kuras dēļ to būtu pamats uzskatīt par ģeogrāfisku norādi par preces vai pakalpojuma sniegšanas

vietu, jo minēto pilsētu Vācijas vidusmēra patērētājs varētu atpazīt vāji vai labākajā gadījumā vidēji (Eiropas Savienības Pirmās instances tiesas

2005.gada 25.oktobra spriedums lietā Peek & Cloppenburg v OHIM (Cloppenburg), T-379/03, ECLI:EU:T:2005:373 41.-50.punkts).

No minētā izriet, ka arī ģeogrāfisks nosaukums pats par sevi var pildīt preču zīmes (atšķirtspējas) funkciju, ja nav pamata uzskatīt, ka šis

ģeogrāfiskais nosaukums patērētājiem varētu būt plaši pazīstams.

[12] Vispirms norādāms, ka vārds „Elizabete” pats par sevi nav uzskatāms par ģeogrāfisku nosaukumu, jo Rīgā nav tādas ģeogrāfiskas vietas, kas

sauktos „Elizabete”. Ģeogrāfiskā vieta Rīgā ir Elizabetes iela. Tādējādi vārds „Elizabete” pats par sevi ir uzskatāms nevis par ģeogrāfiskas vietas

nosaukumu, bet gan par sievietes vārdu, kas attiecīgi ir ietverts ģeogrāfiskajā nosaukumā – Elizabetes iela. Tāpēc salīdzināmajās preču zīmēs ietvertais

vārdiskais elements „Elizabete” pats par sevi nav uzskatāms par tiešu norādi uz konkrētu ģeogrāfisko vietu. To var uzskatīt vienīgi par netiešu norādi uz

ģeogrāfisku vietu – Elizabetes ielu. Tomēr ar to, ka ir iespējams saskatīt vārda „Elizabete” saistību ar ģeogrāfisko vietu – Elizabetes ielu, nepietiek, lai līdz

ar to secinātu, ka tātad strīdus preču zīmēs vārdiskais elements „Elizabete” vērtējams kā aprakstošs – uz pakalpojuma sniegšanas vietu norādošs –

apzīmējums.

Jāņem vērā, ka secinājums par salīdzināmo preču sajaucamību un tātad arī preču zīmes elementu raksturu izdarāms, vērtējot to, kā attiecīgo preču

zīmi un tajā ietvertos elementus uztvertu vidusmēra patērētājs. Viesnīcu pakalpojumu izmantotāji konkrētajā gadījumā pārsvarā ir nevis Rīgas vietējie

iedzīvotāji, kas varētu labi pazīt Rīga centra ielas un tāpēc, iespējams, vārdu „Elizabete” saistītu ar ģeogrāfisku vietu, bet gan ārvalstu viesi, kuriem Rīga

un tās centra ielas nav tik labi pazīstamas. Tāpēc, kā pamatoti norādījusi apgabaltiesa, nav pamata uzskatīt, ka lielākā daļa patērētāju (jo īpaši ārvalstu

tūristi), izvēloties un rezervējot viesnīcu, šo netiešo norādi varētu primāri saistīt ar konkrēto viesnīcu atrašanās vietu – Elizabetes ielu. Ticamāk, ka

patērētājiem vārds „Elizabete” primāri asociēsies ar sievietes vārdu. Lai arī nevar noliegt, ka Elizabetes ielā ir atsevišķi tūrisma objekti, kuru dēļ ārvalsts

tūristi varētu to apmeklēt, nav pamata uzskatīt, ka Elizabetes iela pati par sevi būtu iemantojusi tādu atpazīstamību, lai vidusmēra patērētājs viesnīcas

preču zīmē ietverto vārdisko elementu „Elizabete” automātiski saistītu ar ģeogrāfisku vietas nosaukumu. Par šādām ielām, kuras iemantojušas

atpazīstamību konkrētos reģionos, varētu tikt uzskatītas, piemēram, La Rambla Barselonā vai Piektā avēnija Manhetenā, Ņujorkā. Proti, šie nosaukumi

paši par sevi veido automātisku asociāciju ar attiecīgo reģionu un vietu, tāpēc patērētājam, kurš izvēlas viesnīcu pakalpojumus, šie nosaukumi ļauj izdarīt

secinājumus par konkrētās viesnīcas atrašanās vietu. Tomēr vārds „Elizabete”, jo īpaši lietots tādā locījumā, kādā tas apzīmē sievietes vārdu, nevis ietver

norādi uz konkrētu ielu, šādu asociāciju neveido. Turklāt arī, vērtējot vārda „Elizabete” asociāciju ar ielu Rīgā, ņemams vērā, ka ārvalstu patērētāji

viesnīcu pakalpojumus pārsvarā izvēlas attālināti, izmantojot tiešsaistes viesnīcu pakalpojumu meklēšanas vietnes (piemēram, www.booking.com,

www.hotels.com). Šajās vietnēs patērētājiem tiek piedāvāts izvēlēties viesnīcu konkrētā Rīgas reģionā, piemēram, Vecrīgā vai Rīgas centrā vai izvēlēties

viesnīcu tuvumā konkrētiem objektiem, piemēram, Latvijas Nacionālās mākslas muzejam vai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Tomēr atsevišķa

kategorija ar viesnīcu pakalpojumiem tieši Elizabetes ielā netiek piedāvāta (atšķirībā kā tas ir attiecībā uz jau minētajiem piemēriem La Rambla Barselonā

vai Piektā avēnija Manhetenā, Ņujorkā), kas liecina, ka Elizabetes iela kā ģeogrāfiska vieta vidējā patērētāja acīs nespēlē izšķirošu nozīmi viesnīcas

izvēlē.

Apkopojot minēto, lai arī var saskatīt saikni starp vārdu „Elizabete” un ģeogrāfisko vietu „Elizabetes iela”, secināms, ka konkrētais apzīmējums un

pati attiecīgā ģeogrāfiskā vieta nesasniedz tādu atpazīstamības līmeni, lai to būtu iespējams atzīt par norādi uz konkrēto pakalpojumu sniegšanas vietu.

Tāpēc apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka vārdiskajam elementam „Elizabete” salīdzināmajās preču zīmēs ir atšķirtspējīgs, nevis aprakstošs – uz

pakalpojuma sniegšanas vietu norādošs – raksturs.

[13] Salīdzināmajās preču zīmēs ietvertais vārdiskais elements „Elizabete” veidots no identiskas burtu un zilbju kombinācijas, salīdzināmajās preču

zīmēs tas ir lietots vienādā locījumā un attiecīgi arī fonētiski minētais elements salīdzināmajās preču zīmēs ir identisks. Lai arī pretstatītajā preču zīmē

vizuāli minētais vārdiskais elements ietverts, sadalot to divās daļās („ELIZA BETE”), Augstākā tiesa piekrīt apgabaltiesas secinājumam, ka patērētāji šo

elementu visticamāk uztvers secīgi – lasot kā vienu vārdu „Elizabete”. Attiecīgi šādā formā tas paliks patērētāju uztverē. Turklāt, kā jau vairākkārt

uzsvērts šajā lietā, patērētāji viesnīcu pakalpojumus pārsvarā izvēlas attālināti, tāpēc tam, kāds ir preču zīmes vizuālais atveidojums konkrētajā

pakalpojumu kategorijā, var būt mazāka nozīme kā preču zīmes vārdiskajiem elementiem. Savukārt atšķirtspējīgais vārdiskais elements pats par sevi

salīdzināmajās preču zīmēs ir identisks.

Līdz ar to apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka apstrīdētā preču zīme ir tik līdzīga pretstatītajai preču zīmei, ka pastāv iespēja, ka konkrēto

pakalpojumu izmantotāji minētās preču zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.

[14] Pieteicēja kasācijas sūdzībā iebildusi, ka apgabaltiesa, vērtējot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu, nav pievērusies jautājumam par citām

pieteicējas tiesībām, no kurām izrietētu atļauja lietot apzīmējumu „Elizabete” atbilstoši likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”

9.panta trešajai daļai. Atbilstoši minētajai normai preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka cita persona pirms preču

zīmes pieteikuma datuma ieguvusi Latvijā kādas citas tiesības, kuras ļauj aizliegt šīs preču zīmes lietošanu. Par pamatu šādām citām tiesībām atbilstoši

minētās normas 3.punktam citstarp ir uzskatāmas komerctiesības, tas ir tiesības, kas saistītas ar līdzīgā uzņēmējdarbības nozarē lietotu firmas

nosaukumus. Tādējādi, ja tiek reģistrēta preču zīme, kas kādas citas personas ieskatā aizskar tās jau iegūtās, bet preču zīmes veidā vēl nereģistrētas

tiesības, tad tai ir tiesības vērsties Apelācijas padomē un prasīt reģistrēto preču zīmi atzīt par spēkā neesošu.

Pieteicēja apgalvo, ka būtībā tai bija tiesības izmantot konkrēto vārdu „Elizabete” kā savu atšķirtspēju nodrošinošo zīmi vēl pirms trešā persona

reģistrēja savu preču zīmi. Pieteicēja uzskata, ka tiesai konkrētajā lietā arī šis apstāklis bija jāņem vērā, vērtējot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu.

Attiecībā uz minēto Augstākā tiesa norāda, ka likums „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā

paredzēja noteiktu kārtību, kādā administratīvā procesa kārtībā (proti, iesaistot kā strīda izšķīrēju Apelācijas padomi) izmantojamas tiesības, uz kuru

pamata personai ir tiesības iebilst pret preču zīmes reģistrāciju vai lūgt to atzīt par spēkā neesošu. Atbilstoši šī likuma 18.panta pirmajai daļai šādi

iebildumi personai bija jāizsaka trīs mēnešu laikā no preču zīmes publikācijas dienas, ievērojot minētajā normā noteiktās prasības par iebildumu

iesniegšanas kārtību. Atbilstoši minētā likuma 18.panta sestajai daļai, ja likumā noteiktajā termiņā iebildums netika iesniegts, preču zīmes reģistrāciju

varēja apstrīdēt tikai tiesā (proti, civilprocesuālā kārtībā).

Tātad, ja pieteicēja uzskatīja, ka agrākā trešās personas preču zīme „ELIZA BETE HOTEL” ir reģistrēta, pārkāpjot pieteicējas jau iegūtās

tiesības, pieteicējai, atsaucoties uz likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 9.panta trešās daļas 3.punktu, bija tiesības triju mēnešu

laikā pēc trešās personas preču zīmes reģistrācijas iesniegt iebildumus Apelācijas padomē. Tādā gadījumā šis iebildums būtu bijis pārbaudāms

administratīvā procesa kārtībā. Savukārt pēc minētā termiņa pieteicējai ar šiem iebildumiem par preču zīmes reģistrāciju bija tiesības vērsties

civilprocesuālā kārtībā tiesā.

Līdz ar to apgabaltiesa, pārbaudot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu, pamatoti nav vērtējusi pieteicējas apgalvojumus par agrākajām tiesībām un

iebildumus pret trešās personas tiesībām izmantot preču zīmi „ELIZA BETE HOTEL”, jo šādi iebildumi pieteicējai bija jāizsaka, iebilstot pret pretstatīto

preču zīmi likumā noteiktajā termiņā un kārtībā. Minētie pieteicējas iebildumi paši par sevi nevar ietekmēt tāda lēmuma tiesiskumu, kurš pieņemts uz

trešās personas iesniegtā iebilduma pamata pret pieteicējas preču zīmes reģistrāciju. Tāpēc tiesai šie apstākļi nebija jāvērtē, un līdz ar to arī nebija pamata

objektīvās izmeklēšanas ietvaros skaidrot pieteicējas norādītos faktus par to, ka pieteicēja vārdu „Elizabete” savā uzņēmumā lietojusi jau pirms trešās

personas preču zīmes reģistrācijas.

[15] Apkopojot minēto, pārsūdzētais apgabaltiesas spriedums atstājams negrozīts, savukārt pieteicējas kasācijas sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Augstākā tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 12.jūnija spriedumu, bet pieteicējas SIA „Elizabetes centrs” kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese (personiskais paraksts) I. Višķere

Tiesnese (personiskais paraksts) V. Krūmiņa

Tiesnese (personiskais paraksts) L. Slica