Court dismissed appeal against administrative fine for waste container maintenance failure by state property owner.

Lietas arhīva Nr. 1A-0195-19/18

ECLI:LV:RVPT:2019:0226.1A30048718.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 8.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Feldmane,

sekretāre I.Siliņa-Duļjaņinova,

piedaloties sūdzības iesniedzēja pārstāvim /pers. A/,

un iestādes pilnvarotajam pāstāvim /pers. B/,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas

2018.gada 17. jūlija lēmumu Nr.D57-AK-18-28-3, un

konstatēja:

2018.gada 24.maijā plkst.11:55, Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – Pašvaldības policija) inspektors Anna Āboliņa VAS “Valsts nekustamie

īpašumi” (turpmāk - iesniedzējs, arī sūdzības iesniedzējs) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV237663 administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.RPCR-18-1928-AL, par to, ka pie ēkas Rīgā, Eksporta ielā 6, 2018.gada 2.maijā plkst.21.33. faktiskais valdītājs nenodrošināja atkritumu tvertņu

novietošanas vietas uzturēšanu kārtībā. Normatīvais akts, kura prasības pārkāptas (netika ievērotas): Rīgas domes 17.12.2013. saistošo noteikumu

Nr.90 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi” 11.3.apakšpunkts. Ārējais normatīvais akts, kas paredz atbildību par pārkāpumu:

Latvijas Administratīvais pārkāpumu kodekss 75.panta pirmā daļa.

Ar 2018. gada 17. jūlija Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Iestāde) 2018.gada 17.jūlija lēmumu Nr.D57-AK-18-28-3 (turpmāk

– Lēmums) saukta pie administratīvās atbildības VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (reģ.Nr.40003294758), uzliekot naudas sodu 280 EUR apmērā.

Lēmumā norādīts, ka ar administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem materiāliem ir konstatēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 75.panta pirmajā

daļā paredzētais administratīvais pārkāpums un vainīgajai juridiskajai personai uzlikts minimālais naudas sods.

2018.gada 3.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta Sūdzības iesniedzēja sūdzība par Iestādes Lēmumu, lūdzot izskatīt

sūdzību pēc būtības un pieņemt lēmumu par administratīvā soda atcelšanu.

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norādījis, ka no 2018.gada 17.aprīļa līdz 2018.gada 12.jūnijam Pašvaldības policija ir fiksējusi trīspadsmit

pārkāpumus un tie ir uzskatāmi par nepārtrauktu ilgstošu administratīvo pārkāpumu. Administratīvā pārkāpuma lietā esošās fotofiksācijas kritiski

vērtējamas kā pierādījums. Nav vērtēti vainīgās personas atbildību mīkstinošie apstākļi. Uzskata, ka uzliktais sods nav taisnīgs un samērīgs.

Tiesas sēdē Sūdzības iesniedzēja pārstāvis sūdzību uzturēja uz sūdzībā norādīto apstākļu kopuma un pamata. Lūdza sūdzību apmierināt. Papildus

norādīja, ka sūdzības iesniedzējs konstatēto pārkāpumu novērsa un par teritorijas sakopšanu atbildīgs AS “Ferrus”, ar kur noslēgts Līgums par teritorijas

uzkopšanu.

Tiesas sēdē iestādes pārstāvis sūdzību neatzina. Atsaucās uz Lēmumā norādīto. Lūdza sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausoties sūdzības iesniedzēja pārstāvja un Iestādes pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi sūdzībā

norādīto un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secina, ka Sūdzības iesniedzēja sūdzība ir nepamatota un ir noraidāma turpmāk norādīto

apsvērumu dēļ.

Rīgas domes 17.12.2013. saistošo noteikumu Nr.90 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi” 11.3punkts nosaka, ka

nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt un uzturēt kārtībā atkritumu tvertņu novietošanas

vietas, raugoties, lai tās ir pieejamas nekustamā īpašuma iedzīvotājiem un sadzīves atkritumu apsaimniekotājam, kā arī to, ka sadzīves atkritumi tiek

novietoti tikai atkritumu tvertņu novietošanas vietās izvietotajās atkritumu tvertnēs.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 72.panta pirmā daļa paredz, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu vai atkritumu pārrobežu

(starptautisko) pārvadājumu noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz tūkstoš euro, konfiscējot pārkāpuma

izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš simt euro,

konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

Sūdzības iesniedzējam par minētā pārkāpuma izdarīšanu uzlikts administratīvais sods – naudas sods 280 EUR apmērā, kas ir Latvijas APK

75.panta pirmās daļas sankcijā noteiktais minimālais sods juridiskai personai.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās

atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par

faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie

pierādījumi.

Tiesa, izvērtējusi lietas materiālus, secina, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 75.panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešās daļas regulējumam atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums attiecībā uz administratīvā pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un sūdzības iesniedzēja vainu šī administratīvā pārkāpuma izdarīšanā

konkrētā lietā ir pareizs un pietiekams. Līdz ar to tiesai nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.

Tiesa atzīst, ka Rīgas domes Administratīvā komisija pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām, līdz ar ko tiesa pilnībā pievienojas Rīgas domes Administratīvās

komisijas 2018.gada 17.jūlija lēmuma Nr.D57-AK-18-28-3 motivācijai.

Tiesa atzīst, ka Rīgas domes Administratīvā komisija, 2018.gada 17.jūlijā pieņemot lēmumu Nr.D57-AK-18-28-3, ir pareizi noteikusi pie

administratīvās atbildības saucamo personu, jo atbilstoši Rīgas domes 2013.gada 17.decembra sasitošo noteikumu Nr.90 “Sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas saistošie noteikumi” 11.3.punktam nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt

un uzturēt kārtībā atkritumu tvertņu novietošanas vietas, savukārt sūdzības iesniedzēja un AS “Ferrus” noslēgtais civiltiesiska rakstura līgums par

teritorijas uzkopšanu Rīgas teritorijā, nekādā veidā nemaina sūdzības iesniedzēja statusu, savukārt AS “Ferrus” ar šo līgumu nav ieguvis ne nekustamā

īpašuma īpašnieka, ne tiesiskā valdītāja, ne arī pārvaldnieka statusu.

Fakts, ka sūdzības iesniedzējs par atkritumu apsaimniekošanu pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, tiesas ieskatā,

nevar būt par pamatu, apstrīdētā lēmuma atcelšanai.

Tiesa par nepamatotu atzīst arī sūdzībā norādīto, ka konstatētais pārkāpums ir ilgstošs, jo laika posmā no 2018.gada 17.aprīļa līdz 2018.gada

12.jūlijam ir sastādīti četrpadsmit protokoli par identisku pārkāpumu, tādēļ arī uzskata, ka ir pārkāpts dubultās sodīšanas princips.

Tiesa sūdzības iesniedzēja viedokli atzīst par nepamatotu, jo no administratīvā pārkāpuma lietas izriet, ka pārkāpums fiksēts 2018.gada 2. maijā,

ko apliecina administratīvā pārkāpuma lietā esošais Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas kārtībnieka

2018.gada 3. maija ziņojums, turklāt, kā liecina sūdzības iesniedzēja 2018.gada 3. maija sastādītais apsekošanas akts un tam pievienotās fotofiksācijas,

ka atkritumu laukums pie nekustamā īpašuma Rīgā, Eksporta ielā 6, ir sakopts, kas liecina par administratīvā pārkāpuma pārtraukšanu. Lietas materiāli

nesatur pierādījumus par to, ka fiksēto pārkāpumu 2018. gada 2. maijā sūdzības iesniedzējs jau būtu sodīts, līdz ar ko tiesa nesaskata pamatu atzīt, ka

būtu pārkāpts dubultās sodīšanas princips.

Izvērtējot izskatāmās lietas apstākļus, nodarītā pārkāpuma raksturu un būtību, tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējam piemērotais naudas

sods EUR 280 apmērā, ir par šo pārkāpumu paredzētais minimālais soda mērs un tas atzīstams par atbilstošu izdarītajam pārkāpumam, ievērojot faktu,

ka jau nākošajā dienā pēc pārkāpuma fiksēšanas, sūdzības iesniedzējs teritoriju ir sakopis. Lietā nav konstatējami apstākļi, kas varētu būt par pamatu

sūdzības iesniedzēja pilnīgai atbrīvošanai no administratīvās atbildības.

Piemērotais naudas sods atdzīstams par samērīgu un atbilstošu pārkāpuma raksturam, atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā

noteiktajam soda mērķim un piemērots ievērojot Latvijas APK 32. panta nosacījumus.

Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa nekonstatē pamatu atcelt apstrīdēto lēmumu tādēļ atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

289.12panta otrās daļas regulējumam lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz minēto un Latvijas APK 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13panta otrās daļas 1.pkt., tiesa,

no s pri e da :

noraidīt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sūdzību un atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 17. jūlija lēmumu

Nr.D57-AK-18-28-3.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesas spriedums pieejams tiesas kancelejā 2019. gada 26.februārī.

Tiesnese A.Feldmane