Court fully allows debt collection claim against absent defendant for unpaid maintenance and damages.

Lietas Nr. C29805812

Lietas arhīva Nr. C-0758-15/9

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 14.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Sviķe

ar tiesas sēdes sekretāri U.Morozovu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2015.gada 31.martā civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. C/ parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2012.gada 26.oktobrī prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēlis prasību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pret atbildētāju /pers.

C/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10.pantu, likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, Civillikuma 1770.,

1771., 1773., 1775., 1779., 1786., 1791.pantu, lūgts piedzīt no atbildētāja parādu saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem LVL 2832,50 apmērā un

līgumsodu LVL 2096,02 apmērā, vienlaikus piedzenot arī samaksātos tiesas izdevumus. 2013.gada 4.februārī un 2015.gada 19.janvārī tiesā iesniegti

prasības pieaugumi, saskaņā ar kuriem kopš prasības iesniegšanas tiesā parāds pieaudzis un uz 2014.gada decembri parāds sastāda EUR 17143,07, kas

sastāv no pamatparāda EUR 9151,62 apmērā un līgumsoda EUR 7991,45 apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir dzīvokļa /adrese/, īpašnieks, savukārt prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu.

2006.gada 6.aprīlī atbildētājs noslēdza ar prasītāju dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, kura 3.sadaļā „Maksājumi” noteikta

maksāšanas kārtība par mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī paredzēts līgumsods maksājumu kavējumu

gadījumā. Prasītājs norādījis, ka maksājumi par dzīvokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu netiek veikti kopš 2010.gada oktobra.

Atbildētājs/pers. C/ rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav sniedzis.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par savas neierašanās iemesliem nav paziņojis, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdes

vietu un laiku atbildētājam paziņots savlaicīgi Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja

deklarēto dzīvesvietas adresi – /adrese/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā iesniegtajos prasības pieteikuma pieaugumos prasītāja pārstāvis izteicis lūgumu lietu izskatīt

bez pārstāvja klātbūtnes.

Ņemot vērā, ka gan prasītājs, gan atbildētājs uz tiesas sēdi aicināts likumā noteiktajā kārtībā un tiesa nav konstatējusi Civilprocesa likuma

209.pantā vai 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu tiesa atzīst par iespējamu

izskatīt lietu bez pušu klātbūtnes tiesas sēdē.

Ņemot vērā, ka Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktie aizmuguriska sprieduma taisīšanas ierobežojumi nav konstatēti,

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par celto prasību un nav ieradies uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesa

atzīst, ka lietā ir taisāms aizmugurisks spriedums.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

No lietas materiāliem pievienotās zemesgrāmatu apliecības (lietas 14.lapa) un Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas (lietas 17.lapa)

ir redzams, ka 2006.gada 6.martā atbildētājs /pers. C/ ir iegādājies nekustamo īpašumu – dzīvokli Nr.18, /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, un reģistrējis

īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

No lietas materiāliem pievienotajiem dokumentiem (lietas 10-13., 21-24, 31.lapa) konstatējams, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/

apsaimniekošanu, par ko lietā nepastāv strīds.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 12.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz

nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošas daļas

pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā ar 2011.gada 1.janvāri) 10.pantu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

No lietas materiāliem pievienotajiem dokumentiem ir konstatējams, ka 2006.gada 6.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (lietas 21.-24.lapa), saskaņā ar kuru atbildētājs apņēmās veikt maksājumus par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu, kā arī veikt maksājumus par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Pamatojoties uz minēto, atbildētājam uz likuma pamata ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar prasības pieaugumiem (lietas 54.lapa) prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu EUR 9151,62 un līgumsodu EUR 7991,45

apmērā, kas izveidojušies laika periodā no 2010.gada 1.decembra līdz 2014.gada decembrim.

No prasītāja iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – izdrukas par maksājumiem (lietas 11.-12.lapa) un 2014.gada decembra rēķina (lietas

55.lapa) ir konstatējams, ka atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem veidojies ilgstošā

laika periodā.

Lietā nepastāv strīds par to, ka prasītājs ir sniedzis atbildētājam dzīvokļa uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, kā arī sniedzis

komunālos pakalpojumus dzīvokļa īpašumam Nr./adrese/, taču apmaksa par tiem nav veikta.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta noteikumiem faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis

pierādījumus par parāda nomaksu.

Izvērtējusi lietas materiālus to kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams

pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem EUR 9151,62 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu

lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu,

ja līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Par saistību neizpildi prasītājs aprēķinājis līgumsodu EUR 7991,45 apmērā.

Par līgumsoda piemērošanu, puses ir vienojušās dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.6.punktā, saskaņā ar kusu

apmaksas termiņa neievērošanas gadījumā tiek piemērots līgumsods 1% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu. Atbilstoši

prasības pieteikumā norādītajam, prasītājs kopš 2010.gada ir piemērojis līgumsodu samazinātā apmērā – 0,3% no kopējās parāda summas par katru

nokavēto dienu un rēķinos tas tiek atspoguļots kā kavējuma nauda.

Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka atbildētājs nav izpildījis savas uzņemtās saistības un nav veicis samaksu par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem ilgstošā laika periodā. Līdz ar to līgumsoda pieaugums ir tieši saistīts ar parādnieka rīcību – ilgstošu saistību nepildīšanu.

Tiesa atzīst, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus - apstākli, ka kopš 2010.gada oktobra nav veikti maksājumi nekādā apmērā, prasītāja aprēķinātais

līgumsods EUR 7991,45 apmērā ir atzīstams par samērīgu ar neatmaksātā parāda pamatsummu. Līgumsods ir mazāks par pamatparāda summu, turklāt

ilgstoši atbildētājs nav veicis maksājumus nekādā apmērā. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams līgumsods EUR 7991,45 apmērā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam parādu EUR

9151,62 apmērā un līgumsodu EUR EUR 7991,45 apmērā, kopā parādu EUR 17 143,07 apmērā.

Prasītājs prasībā lūdzis noteikt tā tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās

pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no

piespriestās, bet nesamaksātās pamatparāda summas (EUR 9151,62) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Līdz ar to no atbildētāja /pers. C/ par labu prasītājam piedzenama nomaksātā valsts nodeva EUR 228,53 (LVL 160,61) apmērā un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (LVL 3,30) apmērā, kopā tiesas izdevumi EUR 233,23 apmērā.

Ievērojot, ka sākotnējā prasības summa pieaugusi līdz EUR 17143,07, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c)

apakšpunktam par prasību kopumā maksājama valsts nodeva EUR 840,23 apmērā. Ņemot vērā, ka prasītājs, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu ir

samaksājis valsts nodevu EUR 228,53 apmērā, nenomaksātā valsts nodeva EUR 611,70 apmērā ir piedzenama no atbildētāja par labu valstij.

Saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma piegādi sastāda EUR 1,55, par pavēstes

piegādi EUR 1,55. Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR 27,90 (lietas 2.lapa), ko veido izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu lietas

dalībniekiem, prasības pieteikuma un tā pieaugumu nosūtīšanu atbildētājam un paziņojuma nosūtīšanu prasītājam. Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis EUR 4,70 apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi EUR 23,20 apmērā ir piedzenami no

atbildētāja valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas prasībām atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 41.panta pirmo un otro daļu, 42., 93., 97., 193., 2041. un 208.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/ (/pers. C/), personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321,

pamatparādu EUR 9151,62 apmērā, līgumsodu EUR 7991,45 apmērā un tiesas izdevumus EUR 233,23 apmērā, kopā piedzenot EUR 17 376,30

(septiņpadsmit tūkstoši trīs simti septiņdesmit seši euro 30 centi).

Atzīt prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/,

likumiskos procentus 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās parāda pamatsummas (EUR 9151,62) par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 23,20 (divdesmit trīs euro 20

centi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase,

kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr.C29805812.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nenomaksāto valsts nodevu EUR 611,70 (seši simti vienpadsmit euro 70

centi), kas iemaksājama kontā Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmējs: Valsts kase, Reģistrācijas Nr.90000050138, saņēmēja banka: Valsts kase,

kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr.C29805812.

Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par valsts nodevas un tiesas izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošus dokumentus nekavējoties

iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 244.kabinetā.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas var iesniegt Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns tiesas spriedums faktiski sastādīts 2015.gada 5.maijā.

Tiesnese A.Sviķe