Landlord terminates tenancy for non-payment of rent and utility bills without alternative accommodation. Allowed.

Lietas arhīva Nr. C-3103-19/9

ECLI:LV:RPPT:2019:1206.C68310319.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 6.decembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnesis J.Stūrmanis,

ar tiesas sēžu sekretāri V.Silovu,

piedaloties prasītājai /pers. A/, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no

dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

2019.gada 12.martā /pers. A/ (turpmāk arī prasītājs) cēla tiesā prasību pret /pers. B/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez

citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvoklis Nr.12, Kleistu ielā l, Rīgā, kadastra numurs: /numurs A/, kopējā platība 25,64 m2, saskaņā ar

zemesgrāmatu apliecību ir /pers. A/ īpašums. Adreses maiņas rezultātā dzīvojamās mājas numurs ir /adrese/.

2016.gada 15.jūnijā ir noslēgts īres līgums ar /pers. B/ un /pers. C/. Saskaņā ar īres līguma 5.1.p. noteikta īres maksa 40,00 EUR. Līguma 5.2.p.

paredz, ka papildus īres maksai īrnieks apmaksā visus ar dzīvokļa lietošanu saistītos izdevumus (komunālos maksājumus, mājas apsaimniekošanu pēc

mājas apsaimniekotāja piestādītajiem rēķiniem, īres maksu, maksu par patērēto elektroenerģiju un nekustamā īpašuma nodokli pēc izīrētāja piestādītajiem

rēķiniem). Tā kā līdz šim maksājumi tika veikti, īres līgums darbības termiņš tika pagarināts līdz 2019.gada 30.jūnijam. /pers. C/ miris 2018.gada

decembrī.

/pers. B/ nav apmaksājusi dzīvokļa izīrētāja piestādītos rēķinus par 2018.gada decembri, 2019.gada janvāri un februāri. 2019.gada 4.februārī

īrniece brīdināta par parāda nenomaksāšanas sekām.

Parāds nav samaksāts arī uz prasības celšanas brīdi un tā kopējā summa prasītājam uz 01.03.2019. sastāda, sastāda 225,85 EUR (divi simti

divdesmit pieci eiro 85 centi).

Pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, prasītājs lūdz tiesu izbeigt īres līgumu, kas tika noslēgts

starp /pers. B/, kā īrnieku un /pers. A/, izlikt /pers. B/ no dzīvojamās telpas - dzīvokļa Nr.12, kas atrodas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas.

Atbildētāja tiesā rakstveida paskaidrojumus par prasību nav iesniegusi.

Tiesas sēdē prasītājs prasību uzturēja tikai daļā par īres līguma izbeigšanu, norādot, ka atbildētāja dzīvokli jau ir atbrīvojusi un ir arī izdeklarēta no

dzīvokļa, bet puses nav vienojušās par līguma izbeigšanu.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējusi.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez atbildētājas piedalīšanās.

Motīvu daļa

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa

novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no

tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

No lietas materiāliem pievienotā 2016.gada 15.jūnija Dzīvojamās telpas īres līguma redzams, ka tas noslēgts starp /pers. B/ un /pers. C/, kā

īrniekiem un /pers. A/ kā izīrētāju.

Saskaņā ar īres līguma 5.1.p. noteikta īres maksa EUR 40,00. Līguma 5.2.p. paredz, ka papildus īres maksai īrnieks apmaksā visus ar dzīvokļa

lietošanu saistītos izdevumus (komunālos maksājumus, mājas apsaimniekošanu pēc mājas apsaimniekotāja piestādītajiem rēķiniem, īres maksu, maksu

par patērēto elektroenerģiju un nekustamā īpašuma nodokli pēc izīrētāja piestādītajiem rēķiniem).

Lietā nav strīda, ka /pers. C/ miris 2018.gada decembrī.

Lietā nav strīda, ka uz prasības celšanas brīdi atbildētāja ir parādā prasītājam 225,85 EUR par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Lietā noskaidrots, ka īres līgums starp pusēm ir izbeigts 2019. gada 30. jūnijā, jo prasītājs atteicies pagarināt ar atbildētāju īres līgumu.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai

apakšīres līgums.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. panta pirmās daļas noteikumiem dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja nav veikusi īres maksājumus atbilstoši īres līguma nosacījumiem, tādējādi nav pildījusi ar līgumu

uzņemtās un ar likumu uzliktās saistības.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par to, ka

veikti īres maksājumi, tiesas sēdē atbildētājas pārstāve apstiprināja, ka īres maksājumi netiek veikti.

Īres līguma izbeigšanas un īrnieka izlikšanas gadījumi no dzīvojamās telpas reglamentēti likumā „Par dzīvojamo telpu īri”.

Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.pantu dzīvojamās telpas īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas var izbeigt tikai šajā likumā paredzētajos

gadījumos. Ja īrnieks pēc izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā.

Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmās daļas 1., 2.punkts noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku

kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā

ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja nav veikusi īres maksu vairāk kā trīs mēnešus.

Prasītājs saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas noteikumiem mēnesi iepriekš rakstveidā brīdinājis atbildētāju par īres

parāda samaksas nepieciešamību, par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Brīdinājumā prasītājs ir norādījis parāda summu, prasību par tās

samaksu.

Tiesa uzskata, ka konstatētie fakti – īres parāda esamība, brīdināšana likumā noteiktajā kārtībā – veido likumīgu un pietiekošu pamatu īres līguma

izbeigšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto rasījumu apmēram, tādējādi

no /pers. B/ prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva 70 EUR.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.panta noteikumus, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 36., 41., 93., 97., 193., 2041.pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Izbeigt Dzīvojamās telpas īres līgumu, kas 2016.gada 15.jūnijā tika noslēgts starp /pers. B/, personas kods /personas kods/, kā īrnieku un /pers.

A/, personas kods /personas kods/, kā izīrētāju.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 70 EUR (septiņdesmit

euro) apmērā.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu 10 (desmit) dienu termiņu no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 6.decembrī.

Tiesnesis J.Stūrmanis