Legislator Case Law & Legislation
C30511512 / C-1906-13 AI generated

Civil court dismisses personal injury claim where insurance policy requires direct claim against insurer first.

Case Number C30511512 / C-1906-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's claim for material and moral damages arising from a traffic accident caused by the defendant. While the defendant was found criminally guilty, the civil court ruled that the plaintiff failed to establish a causal link between the accident and her specific financial losses. Furthermore, the court determined that the plaintiff must first seek compensation from the mandatory liability insurance company before pursuing the individual driver, as the insurance policy covers both material and non-material damages. Consequently, the claim was rejected as the plaintiff did not follow the statutory procedure for realizing her rights.

Legislator headnote

AI generated

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 18., 19., 31. panti: Ja cietušais ir apdrošinājis transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, viņam ir pienākums vispirms pieprasīt atlīdzību no apdrošinātāja, nevis tieši no atbildētāja.

Keywords

AI generated
mandatory liability insurance subrogation procedure traffic accident damages causal link requirement moral damages assessment civil liability claim insurance subrogation

Cited Legislation

AI generated
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 18. pants
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19. panta 2. daļa
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31. pants
Civillikuma 1635. panta 3. daļa
Civilprocesa likuma 8., 41., 44., 97., 193. panti
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C30511512

Lietas arhīva Nr. C-1906-13/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Bambere

ar sekretāri E.Ābolu

2013

.gada 5.septembrī

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par morālā un materiālā kaitējuma atlīdzību

un

konstatēja:

/pers. A/ vērsās tiesā ar prasību pret atbildētāju /pers. B/ par morālā un materiālā kaitējuma atlīdzību. Prasībā norādīts, ka 2009.gada

15.septembrīpēc adreses Rīga, pa Juglas ielu no Pāles ielas puses Kvēls ielas virzienā ,atbildētājs /pers. B/, vadot transportlīdzekli,

pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, nepievērsa pietiekamu uzmanību situācijai uz ceļa ,novērsa uzmanību no brauktuves ,uzbraucot

uz ceļa labās apmales, pēc kā automašīna ``Mercedes Benz`` ar priekšējo labo daļu ietriecās šķērslī-apgaismes stabā.

Rezultātā prasītājai tika nodarīts viegls misas bojājums ar sekojošiem veselības traucējumiem-sejas sasitums ar sistu brūci un

asinsizplūdumu, kakla daļas sasitums.

Ar savu darbību atbildētājs nodarīja materiālo zaudējumu prasītājai 1713,65 Ls apmērā.

No 2009.gada 1.septembra prasītāja tika pieņemta SIA ``/uzņēmums/`` par šuvēju ar darba algu 180,00 Ls uz pārbaudes laiku.

Pēc ceļus satiksmes negadījuma, kas noticis 2009.gada 15.septembrī,darba devējs atlaida prasītāju no darba un pēc tam sāka

strādāt tikai 2010.gada 7.aprīlī. Rezultātā sešus mēnešus bija spiesta atrasties bez darba un iztikas līdzekļiem.

Materiālo zaudējumu aprēķins - darba likme sastādīja 1083,00 Ls, darba diena ir 8 stundas (8,64 Ls dienā), 22 darba dienas -

190,60 Ls mēnesī, 6 mēnešu darba nespēja 1143,65 Ls.

Uzreiz pēc avārijas, 2009.gada 15.septembrītika nogādāta SIA ``Rīgas Austrumu Klīniskā Universitātes slimnīcā``, par ko liecina

medicīnas eksperta atzinums Nr.30-2947.Par slimnīcu bija jāmaksā 18,00 Ls.

Bez tam ,tā, kā prasītājai ir slikta redze, viņai bija jāpērk brilles par 137,00 Ls.

Lai aizsargātu likumiskās tiesības un intereses 2011.gada 13.janvārī griezās pēc juridiskās palīdzības SIA ``Finanšu klienti un

Ko`` un par juridiskajiem apkalpojumiem samaksāja 120,00 Ls.

Norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 1635.panta trešajā daļā noteikto, ja šā panta otrajā daļā minētā darbība izpaudusies kā

noziedzīgs nodarījums pret dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo,

pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums.

2011.gada 22.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, izskatot krimināllietu, kurā noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā tika apsūdzēts atbildētājs /pers. B/, pēc Krimināllikuma 260.panta pirmās daļas ,kā arī prasītājas iesniegto krimināllietas

ietvaros prasības pieteikumu par kaitējuma kompensāciju, nosprieda /pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un

noteikt sodu piespiedu darbus uz 80 stundām, bet kompensācijas pieteikumu nolēma noraidīt.2011.gada 16.oktobrī tiesas

spriedums stājās likumīgā spēkā.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 350., 351., 352., 353., 549., 550., 551., 552.pantiem, Civillikuma 1635.,2350.pantiem,lūdz piedzīt

no atbildētāja /pers. B/ materiālo kaitējumu 1713,65 Ls un morālo kaitējumu 2000,00 Ls, kā arī tiesas izdevumus.

Atbildētājs /pers.B./iesniedza tiesā paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasību atzīst daļēji. Norāda, ka Kriminālprocesa likuma

22.pants nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas,

un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālās un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarētā pamatprincipa praktisku realizāciju reglamentē Kriminālprocesa likuma 26.nodaļā ``Ar

noziedzīgu nodarījumu „Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana” ietvertās normas, kuras, ka norādījis Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2007.gada 20.aprīļa lēmumā lietā Nr. SKK-269/2007, faktiski satur

materiālo tiesību normas. Līdz ar to, izlemjot pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju, tostarp arī par morālo aizskārumu, tiesai

jāvadās no tām.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu kompensācijas ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko personas,

kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un

mantisko zaudējumu, savukārt no šā panta otrās daļas izriet, ka kompensācijas ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements,

ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi veic uz tiesas nolēmuma pamata.

Kaitējuma kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušajam, kas par tādiem atzīti Krimināllikuma 260.pantā

paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, būtiski atšķiras no vispārējās kārtības, kāda noteikta Kriminālprocesa likuma 26.nodaļā. LR

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2009.gada 16.jūnija lēmumā lietā Nr. SKK-307/09 norādīts, ka šajos gadījumos

kaitējuma kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību bez Kriminālprocesa likuma 26.nodaļā ietvertajām normā,

Civillikuma 1635.panta ( 2006.gada 26.janvāra likuma redakcijā), regulē arī speciālais likums un tam atbilstoši Ministru kabineta

noteikumi.

2004.gada 7.aprīļa Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19.pantā ceļu

satiksmes negadījumā personai nodarītie zaudējumi iedalīti materiālos un nemateriālos zaudējumos, šā panta otrajā daļā skaidrojot,

ka nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar: 1) cietušās personas fizisku traumu; 2)

cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti; 3) apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi; 4) apgādnieka, apgādājamā vai laulātā

1.grupas invaliditāti.

Apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem

nemateriālajiem zaudējumiem nosaka Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumi Nr.331 ,,Noteikumi par apdrošināšanas

atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”.

Jautājums par Ceļu satiksmes likuma vai citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu pārkāpumu rezultātā nodarītā

zaudējuma atlīdzināšanu reglamentēts arī Ceļu satiksmes likuma 44.pantā.

Izlemjot jautājumu par kaitējuma kompensāciju, jānodala kompensācijas apmērs pēc kaitējuma veidiem, nodalot materiālo kaitējumu

no morālā kaitējuma.

Nepamatota ir prasītājas atsauce uz Civillikuma 1635.pantu, norādot, ka ar Krimināllikuma 260.pantā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu tiek apdraudēta ne tikai satiksmes drošība, bet arī cilvēka dzīvība un veselība, tāpēc viņas pienākums nav pierādīt

kaitējuma apmēra pamatotību.

Prasītāja nav ņēmusi vērā, ka Atbildētājs atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 260.panta 1.daļas, t.i. par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu aiz neuzmanības. Šajās krimināllietās cietušajiem ir paredzētas tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību arī par

nemateriālajiem zaudējumiem.

LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ar 2008.gada 29.oktobra lēmumā (lieta Nr. SKK-586/08), norādījis, ka

tiesām jāvērtē jautājumu par cietušās tiesībām prasīt atlīdzību par viņai radītajiem zaudējumiem no apdrošināšanas kompānijas, jo,

nosakot materiālā zaudējuma un morālā kaitējuma apmēru, tiesai ir jāņem vērā apdrošinātāja izmaksātā vai iespējamā

apdrošināšanas atlīdzība.

LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2009.gada 29.janvāra lēmumā (lieta Nr. SKK-65/09) norādīts, ka

kriminālprocesā, ,,izlemjot jautājumu par radītā kaitējuma atlīdzināšanu, jāņem vērā aprēķinātā, bet vēl neizmaksātā apdrošināšanas

atlīdzība, izmaksātā atlīdzināšanas atlīdzība, iespējamā apdrošināšanas atlīdzība, ja persona, kura pretendēja saņemt

apdrošināšanas atlīdzību, nav likumā ieteiktajā kārtībā iesniegusi iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzību.”

Ja apdrošinātāja izmaksātā kaitējuma kompensācija nesegs visus prasītājai nodarītos zaudējumus, vai izmaksās nepietiekošo

morālā un materiālā kaitējumu atlīdzību, prasītājai neatlīdzinātajā daļā ir tiesības to prasīt piedzīt no satiksmes negadījumā vainojamās

personas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumiem Nr.331 ,,Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un

aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” 3.punktu apdrošinātājs var aprēķināt atlīdzību par

cietušas personas sāpēm un garīgajam ciešanām cietušas personas fiziskas traumas dēļ no 20 līdz 400 latiem.

LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ar 2009.gada 3.jūnija lēmumā (lieta Nr. SKK-308/09, norādīta, ka, lai

arī „cietušajai personai nav pienākums griezties ar iesniegumu par nemateriālā zaudējuma atlīdzināšanu apdrošināšanas sabiedrībā,

taču tiesai, izvērtējot pieteiktā morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, ir jāņem vērā iespējamais apdrošināšanas atlīdzības

apmērs. Pretējā gadījumā tiktu pārkāptas apsūdzētā tiesības paļauties uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.”

Kompensācijas apmēru un saņemšanas kārtību reglamentē speciālais likums un Ministru kabineta 2005.gada 17.maija

noteikumi Nr.331, vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanas gadījumā paredzot apdrošināšanas atlīdzību par nemateriālajiem

zaudējumiem, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām, no 80 līdz 200 latiem. LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departaments ar 2009.gada 16.jūnija lēmumu (lieta Nr. SKK-307/09) atzinis, ka, ,,No vispārējās kārtības, kāda noteikta

Kriminālprocesa likuma 26.nodaļā, būtiski atšķiras kaitējuma kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušajiem, kas par

tādiem atzīti Krimināllikuma 260.pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā”, jo ,,šajos gadījumos kaitējuma kompensācijas veidu,

apmēru un saņemšanas kārtību bez Kriminālprocesa likuma 26.nodaļā ietvertajām normām, Civillikuma 1635.panta (2006.gada

26.janvāra likuma redakcijā) regulē arī speciālais likums un tam atbilstošie Ministru kabineta noteikumi.

Kriminālprocesā, izlemjot jautājumu par radītā kaitējuma (kā materiālā, tā nemateriālā) atlīdzināšanu, jāņem vērā izmaksātā

apdrošināšanas atlīdzība, aprēķinātā, bet vēl neizmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, kā arī iespējamā apdrošināšanas atlīdzība

neatkarīgi no tā, vai cietusī persona nav paspējusi iesniegt iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu vai vispār nevēlas

to darīt.

Minētā civilprasība izriet no kriminālprocesa apsūdzībā pēc krimināllikuma 260.panta pirmās daļas, līdz ar to attiecas iepriekš

minētie Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta atzinumi.

Atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.331 „Noteikumi par apdrošināšanas apmēru un aprēķināšanas kārtību

par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” l.punktam, 3.1.punktā paredzētā maksimāli iespējamā apdrošināšanas

atlīdzības summa nenozīmē, ka visos gadījumos tāda tiks arī izmaksāta, jo tas ir jautājums, ko izlemj apdrošinātājs vai

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

Prasītājai augstāk minētajā Kriminālprocesā no lietā esošajiem medicīnas dokumentiem konstatēti viegli miesas bojājumi. Miesas

bojājumi izpaudās kā viegls galvas, kakla un acs sasitums, kas bijis par pamatu cietušajai izsniegt darba nespējas lapu no

2009.gada 16.septembra līdz 2009.gada 25.septembrim. Būtiski veselības traucējumi nav radušies, nav nekādas smagas sekas

iestājušās. Redzes traucējumi prasītājai nelika konstatēti, līdz ar to izdevumi, kas saistās ar redzes pasliktināšanos nav attiecināmi uz

atbildētāju.

No lietas materiāliem pievienotā darba līguma izriet, ka prasītāja noslēgusi darba līgumu 2009.gada 01.septembrī uz pārbaudes laiku

līdz 2009.gada 30. septembrim. Prasītājas darba tiesiskās attiecības izbeigtas sakarā ar pārbaudes termiņa izbeigšanos.

Minētais darba līgums ir terminēts līgums, kas saskaņā ar Darba likuma 44.pantu darba līgums, kas noslēgts uz konkrētu

termiņu un izbeidza ar termiņa notecējumu. Līguma darbības laikā prasītājai izsniegta darba nespējas lapa, kura likumā noteiktā

kārtībā tiek apmaksāta. Pat tad, ja man būtu nepieciešams par šo laika posmu atlīdzināt prasītajai, tad tikai to starpību, kas būtu starp

saņemto un pienākošo darba samaksu. Taču pierādījumus par saņemto slimības pabalstu prasītāja tiesai nav iesniegusi.

2010.gada 07.aprīlī prasītāja un prasītājas darba devējs, tas pats SIA ,,/uzņēmums/” noslēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku, līdz ar to

darba tiesiskās attiecības pastāv. Atbildētājs uzskata, ka nav pamatots prasītājas apgalvojums, ka atbildētājs ir vainojams prasītājas

darba tiesisko attiecību izbeigšanā ar SIA ,,/uzņēmums/” 2009.gada 30.septembrī. Tās izbeigtas sakarā ar termiņa iestāšanos, jo bija

noslēgtas uz konkrētu termiņu. Līdz ar to Atbildētājs nav vainojams apstāklī, ka prasītāja jaunas darba tiesiskās attiecības ar SIA „

/uzņēmums/” no jauna noslēgusi pēc sešiem mēnešiem.

Atbildētājs izdarījis pārkāpumu aiz neuzmanības, kā rezultātā nav iestājušās smagas paliekošas sekas, kas būtu par pamatu

morālā kaitējuma pieprasītā apmērā piedziņai.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 18.pants noteic zaudējumus

sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu, kuri ir apdrošinātāja novērtēti.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19.panta 2.daļa paredz

nemateriālos zaudējumus, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām, proti: cietušās personas fizisku traumu. Apdrošināšanas

atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem nosaka

Ministru kabinets.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31.pants noteic zaudējumu

atlīdzināšanu, proti, apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko

atbildību, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas

atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.

Prasītājai vispirms bija jāgriežas pie apdrošināšanas sabiedrības, kura apdrošināja attiecīgo transportlīdzekļa īpašnieka

civiltiesisko atbildību apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai par nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem, un tikai

tad, ja apdrošinātājs nav atlīdzinājis visus zaudējumus vai nepietiekošā apmērā morālo kaitējumu, viņa to drīkst prasīt piedzīt no

satiksmes negadījumu izraisījušo personu.

Lūdz prasību noraidīt.

Prasītāja tiesas sēdē prasību uzturēja un lūdza to apmierināt. Paskaidrojumus sniedz atbilstoši prasības pieteikumā izklāstītiem

argumentiem.

Atbildētājs tiesas sēdē prasību neatzina. Sniedz paskaidrojumus atbilstoši tiesai iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem.

Tiesa izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, atzīst, ka prasība ir

nepamatota un noraidāma.

Prasītāja ir pamatojusi prasību ar Civillikuma 1635.pantu un 2350.pantu, norādot, ka atbildētājs ir nodarījis prasītājai morālo

kaitējumu.

Civillikuma 1635.pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts

kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar

morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko

tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā

morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret

personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka

cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

Civilprocesa likuma 192.pants nosaka, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā

pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.

Savukārt, Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Lai varētu apmierināt prasību izskatāmajā lietā, saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu ir jākonstatē atbildētāja prettiesiska rīcība un

prasītājas tiesību aizskārums un ka starp atbildētāja prettiesisku rīcību un morālo aizskārumu pastāv cēloniskais sakars.

Prasītāja nav atbrīvota no pierādīšanas pienākuma un prasītājam ir jāpierāda un jāpamato, kā izpaudusies atbildētāja prettiesiska

darbība vai bezdarbība, prasītāja tiesību aizskārums un cēloniskais sakars starp atbildētāja prettiesisku darbību vai bezdarbību.

No lietas materiāliem pievienotā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 22.septembra sprieduma

krimināllietā /pers. B/ apsūdzībā pēc krimināllikuma 260.panta pirmās daļas ir redzams, ka /pers. B/ atzīts par vainīgu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts pēc Krimināllikuma 260.panta pirmās daļas un sodīts ar piespiedu darbiem uz 80 stundām.

Tika nolemts cietušās /pers. A/ pieteikto kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Prasītājai augstāk minētajā Kriminālprocesā no lietā esošajiem medicīnas dokumentiem konstatēti viegli miesas bojājumi.

Miesas bojājumi izpaudās kā viegls galvas, kakla un acs sasitums.

Prasītāja savā prasības pieteikumā norāda, ka /pers. B/ darbību rezultātā viņai nodarīts materiālais zaudējums 1713,65 Ls, par 6

mēnešu darba nespēju zaudējumu, izdevumiem par slimnīcu, jaunu briļļu iegādi.

Attiecībā par materiāla kaitējuma piedziņu 1713,65 Ls apmērā, prasība noraidāma sekojošu apsvērumu dēļ.

No lietas materiāliem pievienotā darba līguma izriet, ka prasītāja 2009.gada 1.septembrī noslēgusi darba līgumu ar SIA

``/uzņēmums/`` uz pārbaudes laiku līdz 2009.gada 30. septembrim. Prasītājas darba tiesiskās attiecības izbeigtas 2009.gada

30.septembrī, sakarā ar pārbaudes termiņa izbeigšanos.

Minētais darba līgums ir terminēts līgums, kas saskaņā ar Darba likuma 44.pantu ir darba līgums, kas noslēgts uz konkrētu termiņu un

izbeidza ar termiņa notecējumu.

Tiesa uzskata, ka nav pamatots prasītājas apgalvojums, ka atbildētājs ir vainojams prasītājas darba tiesisko attiecību

izbeigšanā ar SIA ,,/uzņēmums/” 2009.gada 30.septembrī. Tās izbeigtas sakarā ar termina iestāšanos, jo bija noslēgtas uz konkrētu

termiņu. Līdz ar to Atbildētājs nav vainojams apstāklī, ka prasītāja jaunas darba tiesiskās attiecības ar SIA „ /uzņēmums/” no jauna

noslēgusi tikai pēc sešiem mēnešiem.

Kā redzams no lietas materiāliem par miesas bojājumiem prasītājai tika izsniegta darba nespējas lapa par laika periodu no

2009.gada 16.septembra līdz 2009.gada 25.septembrim.

Tiesa uzskata, ka augstākminēta darba nespējas lapa likumā noteiktā kārtībā tiek apmaksāta.

Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā redzes traucējumi prasītājai netika konstatēti, līdz ar to izdevumi, kas saistās ar redzes

pasliktināšanos un briļļu iegādi, nav attiecināmi uz atbildētāju.

Līdz ar to, attiecībā uz prasītājai nodarītajiem zaudējumiem, no tiesas sēdē pārbaudītiem un lietas materiālos esošiem

pierādījumiem nav iespējams konstatēt cēlonisko sakaru starp atbildētāja rīcību un zaudējumiem, kā arī nav iespējams konstatēt

zaudējumu esamību un to konkrēto apmēru, kā rezultātā tiesa nevar secināt, ka atbildētājs ir nodarījis prasītājai zaudējumus un tieši

1713,65 Ls apmērā.

Attiecībā par morālā kaitējuma piedziņu 2000,00 Ls apmērā tiesa uzskata, ka tas noraidāms sekojošu apsvērumu dēļ.

Ar „morālo kaitējumu” ir jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā

nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu.

Pārbaudot lietā iegūtos pierādījumus, nav iespējams secināt kā tieši prasītājam radies morālais kaitējums 2000,00 Ls apmērā.

Kādu tieši atbildētājs prasītājam ir nodarījis nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Minētais morālā kaitējuma

pamats un apmērs nav konstatēts arī 2011.gada 22.septembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas krimināllietas

spriedumā.

Atbildētājs izdarījis pārkāpumu aiz neuzmanības, kā rezultātā nav iestājušās smagas paliekošas sekas, kas būtu par pamatu

morālā kaitējuma pieprasītā apmērā piedziņai.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 18.pants noteic zaudējumus

sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu, kuri ir apdrošinātāja novērtēti.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19.panta 2.daļa paredz

nemateriālos zaudējumus, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām, proti: cietušās personas fizisku traumu. Apdrošināšanas

atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem nosaka

Ministru kabinets.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31.pants noteic zaudējumu

atlīdzināšanu, proti, apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko

atbildību, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas

atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.

Līdz ar to tiesa secina, ka prasītājai apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai par nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem

zaudējumiem bija jāgriežas pie apdrošināšanas sabiedrības, kura apdrošināja attiecīgo transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko

atbildību. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka viņa savas tiesības būtu realizējusi likumā noteiktajā kārtībā.

Pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka /pers. A/ prasība ir pilnībā noraidāma kā nepamatota, jo „zaudējumu” pamatā ir jebkādas

mantas samazinājums, bet „morālā kaitējuma” pamatā ir fiziskas vai garīgas ciešanas.

Pamatojoties uz minēto unvadoties no Civilprocesa likuma 8.,41.,44.,97.,193.pantiem, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par materiālā un morālā

kaitējuma atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena noteikta 2013.gada 3.oktobrī.

Tiesnese D.Bambere