Court allows debt collection claim but dismisses separate warning notice costs as procedurally improper.
Legislator summary
AI generatedThe court ordered the defendant to pay the plaintiff's debt, interest, and standard collection costs totaling over 6,900 euros. While the defendant admitted the debt, the court rejected the claim for specific expenses related to a prior warning notice, ruling such costs belong to a separate enforcement proceeding. The decision establishes that costs arising from one civil process cannot be recovered from a defendant in a distinct lawsuit.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 1587., 1589., 1590., 1652. panta 3.punktu, 1692., 1698., 1699., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1760., 1934. un 1943. pantu, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta un Ministru kabineta noteikumu Nr. 61 2. punkta pamatā; izdevumi par brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietās par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, un Civilprocesa likums neparedz tiesas izdevumus, kas radušies vienā civilprocesā, piedzīt citā civilprocesā.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-3558-21/24
ECLI:LV:RPPT:2021:1013.C68355821.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021. gada 13. oktobrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese E. Stelte-Auziņa
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Intrum Latvia” prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2020. gada 19. oktobrī SIA “Intrum Latvia” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk –
atbildētājs) par naudas piedziņu.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1590., 1652. panta 3.punktu, 1692., 1698., 1699., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1760.,
1934. un 1943. pantu, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.61 “Noteikumi par
parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 5294,99
euro, līgumiskos lietošanas procentus 576,42 euro, likumiskos procentus par laika periodu no 2019. gada 2. jūlija līdz 2021. gada 22. martam 547,49
euro, parāda piedziņas izdevumus 17 euro, ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus 5,44 euro, tiesas izdevumus, atzīt prasītājas tiesības saņemt
likumiskos procentus 6% gadā no piedzītā, bet nesamaksātā pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Prasības pieteikumā norādīts, ka šīs lietas ietvaros, pamatojoties uz 2018. gada 14. decembrī starp AS “Luminor Bank” (turpmāk – banka) un
prasītāju noslēgto cesijas līgumu, visi iespējamie bankas prasījumi pret atbildētāju šīs lietas ievaros ir nodoti prasītājai.
Starp atbildētāju un banku 2017. gada 16. jūnijā noslēgts kredīta līgums Nr. /numurs/, saskaņā ar kuru banka izsniedza atbildētājam kredītu 7500
euro apmērā ar kredīta atmaksas termiņu. Puses kredīta līguma 14.2. punktā vienojās, ka atbildētājs atmaksās kredītu un procentus par kredīta
izmantošanu katru mēnesi, atbilstoši kredīta līguma noteikumiem un attiecīgo maksājumu grafikam, kas sastādīts saskaņā ar kredīta līguma noteikumiem.
Atbildētājs savas saistības nav pildījis godprātīgi, maksājumu saistību kavējums pārsniedza sešdesmit dienas.
Par nenokārtotajām saistībām atbildētājs ir informēts ar atgādinājuma vēstulēm un telefoniski. Līdz ar to atbildētājam ir pienākums atlīdzināt
prasītājai parāda atgūšanas izdevumus 17,00 euro.
Pamatojoties uz Kredīta līguma vispārējo noteikumu 18.punktu prasītāja ar 2019.gada 2.jūliju vienpusēji atkāpās no Kredīta līguma un pieprasīja
saistību pirmstermiņa izpildi.
2021. gada 2. jūnijā atbildētājs iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus, kuros prasību atzīst pilnā apmērā. Atbildētājs paskaidro, ka nonācis
finanšu grūtībās, kā rezultātā noslēdzis septiņus kredītlīgumus par kopējo saistību summu 15875 euro. Pusgadu bijis bez darba un ienākumiem, tādēļ
kavēti kredītu maksājumi. Norāda, ka gatavojas iesniegt tiesā pieteikumu fiziskas personas maksātnespējas procesa uzsākšanai.
2021. gada 6. septembrī pusēm paziņots par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un saīsināta sprieduma saņemšanas iespējām Rīgas pilsētas
Pārdaugavas tiesas kancelejā 2021. gada 13. oktobrī.
2021. gada 18. oktobrī tiesā atbildētājs iesniedzis pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Motīvu daļa
Iepazinusies ar prasības pieteikumu un pārbaudījusi to kopsakarā ar iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
2017. gada 16. jūnijā starp banku kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju noslēgts aizdevuma līgums Nr. /numurs/, saskaņā ar kura noteikumiem
banka piešķīra atbildētājam aizdevumu 7500 euro apmērā (lietas 11.-14. lapa), kas pārskaitīti uz atbildētāja bankas kontu.
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Ar 2018. gada 14. decembra cesijas līgumu banka cedējusi prasītājai savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no kredīta līguma līgums
Nr. /numurs/ (lietas 25. lapa). Atbildētājs prasītājas prasījuma tiesības nav apstrīdējis.
Civillikuma 1805. pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to
savukārt citam un izlietot to pret parādnieku. Civillikuma 1806. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas
tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās
būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma. Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja
tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.
Atbildētājs nav apstrīdējis ne prasītājas prasības pieteikumā norādītos argumentus, ne izvirzītos prasījumus.
Savos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs prasību atzīst pilnā apmērā (lietas 42. lapa). Tajos atbildētājs norāda, ka kopumā noslēgti septiņi
kredītlīgumi, atzīst maksājumu kavējumu, norāda uz kredītsaistību un to nepildīšanas pielīgtajā termiņā apstākļiem.
Līdz ar to tiesas secina, ka lietā nepastāv strīds ne par neizpildītas saistības esamību, ne par parāda aprēķinu.
Prasītāja izmantoja Kredīta līguma vispārējo noteikumu 18.punktā pielīgtās savas tiesības vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma un 2019. gada
2. jūlijā nosūtīja atbildētājam paziņojumu, pieprasot līdz 2019. gada 12. jūlijam atmaksāt visu neatmaksāto kredīta summu, visus uzkrātos procentus un
izpildīt visas citas līgumā noteiktās maksājumu saistības pilnā apmērā (lietas 23. lapa).
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālos esošo līgumu, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām ar nolūku savstarpēji
saistīties. Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs līgumu būtu apstrīdējis kopumā, vai tā atsevišķus punktus. Saskaņā ar Civillikuma 1533. pantu līgums
uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.
Saskaņā ar līgumu atbildētājs apņēmās atmaksāt aizdevumu un procentu maksājumus saskaņā ar pielīgto grafiku. Atbildētājs neizpildīja pilnībā
uzņemtās saistības, kuru pamatparāds veido 5294,99 euro, līdz ar to pamatparāds piedzenams no atbildētāja prasītājas labā. Atbilstoši Civillikuma
1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus par to, ka parāds būtu samaksāts.
Saskaņā ar Civillikuma 1946. pantu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Civillikuma 1756. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759 .pants noteic, ka
par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, arī bez noteiktas norunas parādniekam jāmaksā nokavējuma
procenti. Civillikuma 1765. pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ar kredīta līguma pamatnoteikumiem atbildētājs pielīga maksāt aizdevuma lietošanas procentus 20% gadā (lietas 11. lapa). Prasītāja aprēķinājusi
līgumiskos lietošanas procentus 576,42 euro. Tiesas ieskatā pieprasītais līgumisko lietošanas procentu apmērs, vērtējot kopsakarā ar pieļauto
nokavējumu, ir uzskatāms par samērīgu, turklāt tiesības aprēķināt līgumiskos procentus līdz aizdevuma līguma izbeigšanai atbilst arī judikatūrā paustajai
atziņai, ka līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt (sk.
Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 30. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–644/2013). Tādējādi tiesa atzīst, ka līgumiskos lietošanas procentus
prasītāja aprēķinājusi pamatoti un tie pieprasītajā apmērā piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.
Likumiskie procenti 547,49 euro aprēķināti par laika periodu no 2019. gada 2. jūlija līdz 2021. gada 22. martam, kas prasītājas labā piedzenami
no atbildētāja.
Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantu, 2013. gada 29. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda
atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami parāda piedziņas
izdevumi 17 euro.
Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Līdz ar to nosakāmas prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja
likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piespriestā, bet nesamaksātā pamatparāda, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums
apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (sk. 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1331/2016) likumiskie procenti,
tiesības uz kuriem norādīts tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195. pantam, būtu aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par
laiku posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. punktam, 41.panta pirmajai daļai, no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenami prasītājas
samaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva 492,08 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 euro, kopā 497,55 euro.
Civilprocesa likuma 37. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji, ja iemaksāta lielāka
nodeva, nekā to nosaka likums. Prasītāja, ceļot tiesā prasību par 6435,90 euro piedziņu ir samaksājusi valsts nodevu 498,29 euro. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu par prasību, kas novērtējama naudā 6435,90 euro, maksājama valsts nodeva
492,08 euro, līdz ar to 6,21 euro prasītājai atmaksājami no valsts budžeta.
Tiesa atzīst prasītājas lūgumu piedzīt no atbildētāja ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus 5,44 euro apmērā par nepamatotu, jo ar
brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietās par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Prasītāja,
sniedzot prasību tiesā, ir tiesīga izvēlēties kādā veidā aizsargāt savas aizskatās intereses – iesniedzot prasības pieteikumu vispārējā tiesāšanās kārtībā vai
pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, atbildētājs šo prasītāja izvēli neietekmē. Neatkarīgi no tiesas pieņemtā lēmuma par
saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, rodas izdevumi par tā izsniegšanu, tātad tie ir izlietoti citā procesā. Civilprocesa likums neparedz tiesas
izdevumus, kas radušies vienā civilprocesā, piedzīt citā civilprocesā, tādēļ lūgums par izdevumu par pieteikuma par saistību piespiedu izpildīšanu
brīdinājuma kārtībā izsniegšanu 5,44 euro piedziņu no atbildētāja šajā lietā nav pamatots.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš – 10 (desmit) dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš minēto un, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. pantu, 93. - 97. pantu, 41., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
SIA “Intrum Latvia” prasību pret /pers.B/ par naudas piedziņu apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pamatparādu
5294,99 euro, līgumiskos lietošanas procentus 576,42 euro, likumiskos procentus par laika periodu no 2019. gada 2. jūlija līdz 2021. gada 22. martam
547,49 euro, parāda piedziņas izdevumus 17 euro, tiesas izdevumus 497,55 euro, pavisam kopā 6933,45 euro (seši tūkstoši deviņi simti trīsdesmit trīs
euro un 45 centi), pārskaitot naudas līdzekļus uz SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, norēķinu kontu: Nr. /konta numurs/,
AS „Luminor Bank”.
Atzīt SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no piedzītā pamatparāda,
nepārsniedzot tā apmēru.
Atmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas numurs 40203088409, valsts nodevu 6,21 euro (seši euro un 21 cents),
kas iemaksāta 2020. gada 30. janvārī Latvijas bankas Valsts kasē, kontā Nr.LV55TREL1060190911200 (AS “Luminor bank” par summu 387,73
euro, maksājuma mērķis: Valsts nodeva, /pers.B/, personas kods /personas kods/).
Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2021. gada 30. novembrī.
Tiesnese E. Stelte-Auziņa