Supreme Court quashes lower court ruling on public procurement bid rejection due to zero-cost services.

Lieta Nr.A420516311

SKA-38/2014

SPRIEDUMS

Rīgā 2014.gada 15.aprīlī

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesnese V.Kakste

tiesnesis J.Neimanis

tiesnese I.Skultāne

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības „Dzīvnieku pansija Ulubele” pieteikumu par

Iepirkumu uzraudzības biroja 2011.gada 11.aprīļa lēmuma un 2011.gada 23.maija lēmuma atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar

biedrības „Dzīvnieku pansija Ulubele” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 16.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (turpmāk – pasūtītājs) rīkoja iepirkumu „Izsaukumu pieņemšana par bezpalīdzīgā

stāvoklī nonākušiem, negadījumos cietušiem un klaiņojošiem vai bez saimnieka palikušiem dzīvniekiem, klaiņojošo un bezsaimnieka

dzīvnieku uzturēšana un veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšana Rīgas pilsētas apmaksātā dzīvnieku patversmē”.

Piedāvājumus iesniedza pieteicēja biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele” un biedrība „Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa”.

Ar 2011.gada 25.janvāra lēmumu pasūtītājs par uzvarētāju atzina pieteicēju.

A r 2011.gada 4.marta lēmumu Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija (turpmāk – Birojs) aizliedza

pasūtītājam slēgt līgumu ar pieteicēju un uzdeva novērst konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot iesniegtos piedāvājumus.

Ar 2011.gada 22.marta lēmumu pasūtītājs par uzvarētāju atzina pieteicēju.

Ar 2011.gada 11.aprīļa lēmumu Birojs aizliedza pasūtītājam slēgt līgumu ar pieteicēju un uzdeva novērst konstatētos pārkāpumus,

atkārtoti izvērtējot iesniegtos piedāvājumus.

Ar 2011.gada 20.aprīļa lēmumu pasūtītājs pārtrauca iepirkuma procedūru, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 38.panta otro

daļu.

Ar 2011.gada 23.maija lēmumu Birojs atstāja spēkā minēto pasūtītāja lēmumu.

[2] Pieteicēja iesniedza pieteikumus Administratīvajā rajona tiesā par Biroja 2011.gada 11.aprīļa lēmuma un 2011.gada 23.maija

lēmuma atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2012.gada 17.janvāra lēmumu abi pieteikumi apvienoti vienā tiesvedībā.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 16.aprīļa spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedumā norādīts turpmāk minētais.

[3.1] Pieteicēja uzskata, ka ar Biroja lēmumu nepamatoti aizliegts pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu ar pieteicēju sakarā ar to, ka

pieteicējas piedāvājums neatbilst Iepirkuma nolikuma 6.punkta prasībām. Pieteicēja uzskata, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu

likumu tā bija tiesīga piedāvājumā piedāvāt atsevišķus pakalpojumus segt par saviem līdzekļiem un to var vērtēt kā 100% atlaides

piešķiršanu vai, ka pakalpojumu līgumcena ir Ls 0,00. Pretēji Biroja uzskatam pieteicēja piedāvājumā ir norādījusi pakalpojuma

izcenojumus 16 pozīcijās, paskaidrojot, ka ar tur ierakstīto vārdu „Biedrība” saprot, ka pakalpojumu izmaksas pieteicēja segs par

saviem līdzekļiem, t.i., pakalpojumu izmaksas konkrētajās pozīcijās ir Ls 0,00.

[3.2] Šīs lietas iepirkuma priekšmets ir pakalpojumi, kas ietilpst Publisko iepirkumu likuma 2.pielikuma B daļā. Atbilstoši šā likuma

8.panta septītajai daļai, ja līgumu slēdz par minētajiem pakalpojumiem, pasūtītājs var nepiemērot iepirkuma procedūras, izņemot

noteikumus par tehniskajām specifikācijām (17.pants), iepirkumu komisiju (III nodaļa), paziņojumu par iepirkuma procedūras

rezultātiem (27.pants), pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem (30.pants), kārtību, kādā kandidāti un pretendenti informējami par

rezultātiem (32.pants), iepirkuma procedūras dokumentēšanu un ziņojumu (35.pants) un iepirkuma līguma noslēgšanu (67.pants), kā

arī paziņojumu par veicamo iepirkumu publicēšanu un piedāvājumu iesniegšanas minimālo termiņu.

Citus no Publisko iepirkumu likuma izrietošus noteikumus minētajiem pakalpojumiem var nepiemērot. Tomēr arī šādos gadījumos

pasūtītājs nav atbrīvots no 2.pantā noteikto principu – procedūras atklātums, brīva konkurence, vienlīdzīga un taisnīga attieksme,

līdzekļu efektīva izmantošana – ievērošanas.

[3.3] Saskaņā ar Iepirkuma nolikuma 6.1.punktu finanšu piedāvājumā norāda izmaksas, ņemot vērā Tehniskajā specifikācijā minēto

un Finanšu piedāvājuma formas paraugā norādīto. Saskaņā ar Iepirkuma nolikuma 6.2.punktu finanšu piedāvājumā izmaksas norāda

latos.

Iepirkuma nolikuma Tehniskās specifikācijas 4.punktā ir norādīts, ka pretendentiem jāiesniedz izcenojumi par konkrētām pozīcijām,

t.sk., kaķa attārpošanu, kaķa atblusošanu, kaķēna eitanāziju, kaķa eitanāziju, kucēna atblusošanu, suņa atblusošanu, kucēna

attārpošanu, suņa attārpošanu, kucēna eitanāziju, suņa eitanāziju. Tāpat Iepirkuma nolikuma Finanšu piedāvājuma formas parauga

3.punkta tabulā ir norādīts, ka piedāvājumā jāiesniedz par katru konkrēto pakalpojuma pozīciju cena latos.

Iepirkuma nolikuma 7.4.punkts noteic, ka komisija veiks pretendentu finanšu piedāvājumu pārbaudi, atbilstoši 6.punktā noteiktajām

prasībām. Neatbilstoši sagatavoti un nepilnīgi iesniegti piedāvājumi no turpmākas izvērtēšanas var tikt izslēgti. Iepirkuma nolikuma

7.5.punkts noteic, ka pretendentu piedāvājumi, kuri sagatavoti atbilstoši piedāvājumu noformēšanas, pretendentu atlases dokumentu

un tehniskā un finanšu piedāvājuma sagatavošanas prasībām, tiks vērtēti saskaņā ar iepirkuma nolikumā noteikto piedāvājuma

izvēles kritēriju.

Saskaņā ar Iepirkuma nolikuma 8.1.punktu piedāvājuma izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Saskaņā ar

nolikuma 8.2. un 8.3.punktu saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums tiek noteikts, vērtējot visas Tehniskās specifikācijas 4.punktā

un Finanšu piedāvājuma 3.punktā norādīto pakalpojumu piedāvātās izmaksas. Birojs pamatoti ir secinājis, ka Iepirkuma nolikuma

8.punktā norādītā formula nenodrošina objektīvu, proporcionālu piedāvājumu salīdzināšanu un nav izmantojama, ja kāds no

pretendentiem nav norādījis konkrētās pozīcijas izmaksas vispār.

Iepirkuma nolikums neparedz, ka pretendentam ir tiesības neiekļaut savā piedāvājumā konkrētas atsevišķu Tehniskajā specifikācijā

un Finanšu piedāvājuma formā norādīto pakalpojumu izmaksas, kā arī paredzēt, ka izmaksas nesedz pasūtītājs.

Vērtējot visas Iepirkuma nolikuma normas kopsakarā, secināms, ka Iepirkuma nolikums skaidri un nepārprotami noteic, ka

pretendentu piedāvājumā Finanšu piedāvājuma formā ir jānorāda pakalpojumu izmaksas visās pozīcijās latos. Iepirkuma nolikums

nepieļauj pakalpojuma izmaksas norādīt kādā citādā veidā, nevis norādot konkrētu summu latos. Turklāt attiecībā uz nosauktajām

pozīcijām, nav šaubu, ka tās visas ir saistītas ar finansiālām izmaksām.

[3.4] Pieteicēja savā finanšu piedāvājuma 3.izmaksu grupā „Veterinārmedicīniskie pakalpojumi” 16 pozīcijās nav norādījusi

pakalpojumu izcenojumu latos, bet ir norādījusi „biedrība” ar piezīmi – pieteicējas līdzekļi. Līdz ar to pieteicēja nav ievērojusi Iepirkuma

nolikuma finanšu piedāvājuma sagatavošanas prasības, un atbilstoši Iepirkuma nolikumam pieteicējas piedāvājums nevar tikt tālāk

vērtēts ar piedāvājuma izvēles kritēriju. Secīgi pieteicējas piedāvājums sakarā ar tā neatbilstību nevar tikts atzīts par saimnieciski

visizdevīgāko un pieteicēja nevar tikt atzīta par uzvarētāju iepirkumā.

Ņemot vērā, ka Iepirkuma nolikums skaidri un nepārprotami noteic finanšu piedāvājuma iesniegšanas formu un ka iepirkumā

pakalpojumu izmaksu cena ir visbūtiskākais kritērijs, pēc kura tiek noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, nav pieļaujams,

ka pretendentam tiek dota iespēja papildināt savu piedāvājumu ar konkrētu informāciju par pakalpojumu pozīciju izcenojumu latos,

kad zināmi citu pretendentu piedāvājumi. Šāda pasūtītāja rīcība ir pretrunā ar vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes principu un no tā

izrietošo pārskatāmības pienākumu, kuras mērķis ir garantēt, ka nepastāv favorītisma un līgumslēdzējas iestādes patvaļības risks.

Pamatots ir arī Biroja secinājums, ka saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtējumā pretendentu iesniegtie finanšu piedāvājumi

nav savstarpēji salīdzināmi un pēc būtības ir nepareizs pasūtītāja piešķirtais vērtējums 3.izmaksu grupā, jo pieteicējai lielāks punktu

skaits ir piešķirts tikai tāpēc, ka pretēji Iepirkuma nolikuma prasībām lielākā daļā pozīciju izmaksas pēc būtības nav norādītas, lai arī

tādas pastāv, bet trešajai personai mazāks punktu skaits piešķirts tikai tāpēc, ka atbilstoši Iepirkuma nolikuma prasībām izmaksas ir

norādītas visās izmaksu pozīcijās. Šāda situācija ir acīmredzamā pretrunā ar brīvas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes principu.

Ja pasūtītājs pieļauj, ka atsevišķas pakalpojumu izmaksas pretendenti var segt no saviem līdzekļiem un neietvert cenu piedāvājumā,

pasūtītājam tas skaidri un nepārprotami jānorāda iepirkuma nolikumā. Savukārt tas nav iespējams bez Iepirkuma nolikuma maiņas.

[3.5] Ievērojot minēto, Biroja 2011.gada 11.aprīļa lēmums ir tiesisks un pamatots.

[3.6] Publisko iepirkumu likuma 38.panta otrā daļa noteic, ka pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir

objektīvs pamatojums. Pasūtītājs nosūta šā likuma 32.panta trešajā daļā minēto informāciju visiem kandidātiem vai pretendentiem un

iesniedz publicēšanai šā likuma 27.panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, kā arī nosūta procedūras pārtraukšanas pamatojumu

Iepirkumu uzraudzības birojam, norādot apstākļus, kas bija par pamatu procedūras pārtraukšanai.

[3.7] Pasūtītājs nolēma pārtraukt iepirkuma procedūru, ņemot vērā nepieciešamību veikt izmaiņas iepirkuma dokumentācijā.

Pasūtītājs ir paskaidrojis, ka faktiski pasūtītājam līgums būtu jāslēdz ar otru iepirkuma pretendentu. Tā kā tā piedāvātā līgumcena

mēnesī bija lielāka kā pasūtītāja budžetā paredzētā līgumcena, pasūtītājam nekas cits neatlika, kā pārtraukt iepirkumu.

[3.8] Tādējādi iemesls iepirkuma pārtraukšanai bija nepieciešamība veikt izmaiņas Iepirkuma nolikumā, jo tas neparedzēja iespēju

kādam pakalpojumam nenorādīt cenu, kā arī mainīt pakalpojuma apjomu. Savukārt neveicot šādas izmaiņas iepirkumā, uzvarētāju

nav iespējams noteikt, jo pieteicēja nav atzīstama par uzvarētāju sakarā ar tās piedāvājuma neatbilstību, kā arī pastāv līdzekļu

trūkums, lai par uzvarētāju noteiktu otru pretendentu.

[3.9] Nav strīda par pasūtītājam pieejamiem finanšu līdzekļiem un pasūtītāja un Biroja konstatētajām abu pretendentu piedāvātajām

līgumcenām mēnesī. Otra pretendenta piedāvājums pārsniedz pasūtītāja budžetā atvēlētos līdzekļus, ko tā varēja izmantot, lai

samaksātu par pakalpojumu. Turklāt pieteicējas finanšu piedāvājums ar Biroja 2011.gada 11.aprīļa lēmumu pamatoti ir atzīts par

neatbilstošu Iepirkuma nolikuma 6.punkta prasībām attiecībā uz finanšu piedāvājuma sagatavošanu.

Līdz ar to ir pašsaprotami, ka pasūtītājam nebija nedz faktiski, nedz arī tiesiski iespējams pabeigt uzsākto iepirkuma procedūru.

Ievērojot minēto, Biroja 2011.gada 23.maija lēmums ir tiesisks un pamatots.

Vienlaikus norādāms, ka no pasūtītāja pārstāvja paskaidrojumiem izriet, ka pasūtītājs budžetu plānoja, ņemot vērā iepriekšējo gadu

pieredzi un iepriekšējo labo sadarbību ar pieteicēju. Tas, ka budžeta līdzekļi nebija pietiekami, lai no tiem segtu visus Iepirkuma

nolikumā paredzētos pakalpojumus, bet bija pietiekami, lai segtu Iepirkuma nolikumā paredzētos pakalpojumus tieši tādā apmērā, kā

to piedāvāja pieteicēja (neietverot visas izmaksas), norāda, ka pirms Iepirkuma nolikuma izstrādes pieteicēja vispār nav apzinājusi

faktisko pakalpojumu tirgu un cenas. Šādi apstākļi rada šaubas, vai nepastāv favorītisms un nepamatota iepirkuma izbeigšana, ja par

uzvarētāju nevar atzīt iestādei vēlamo pretendentu, kas nav pieļaujams.

[3.10] Pieteicēja iebilst, ka nepamatoti netika uzaicināta uz Biroja sēdi, kurā izskatīja otra pretendenta iesniegumu par pasūtītāja

2011.gada 20.aprīļa lēmumu.

Publisko iepirkumu likuma 84.panta ceturtā daļa noteic, ka Birojs uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi iesnieguma iesniedzēju,

pasūtītāju, pretendentu, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

Ievērojot to, ka saskaņā ar 2011.gada 11.aprīļa lēmumu tika aizliegts pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu ar iepirkumā noteikto

uzvarētāju un atcelts lēmums par iepirkuma rezultātiem, pasūtītāja 2011.gada 20.aprīļa lēmuma pieņemšanas un sūdzības

izskatīšanas brīdī neviens pretendents iepirkumā nebija noteikts par uzvarētāju, t.sk., pieteicēja. Tādējādi Birojam nebija pienākuma

uz sēdi aicināt pieteicēju.

[4] Pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu. Kasācijas sūdzībā norādīts turpmāk minētais.

[4.1] Tiesa nepareizi interpretējusi Publisko iepirkumu likuma 2.pantu. Likuma mērķis ir radīt tādus apstākļus, kuros pretendenti ar

visiem atļautiem līdzekļiem var brīvi konkurēt savā starpā un konkurences rezultātā pasūtītājs var saņemt visizdevīgāko piedāvājumu,

maksimāli ekonomējot valsts un pašvaldību līdzekļus.

Paņēmienus, kādā pretendenti konkurē savā starpā, nosaka brīvais tirgus un pretendentu izdoma. Cits piedāvā lielākas atlaides, cits

bezmaksas pakalpojumu piegādi. Publisko iepirkumu likums neparedz pasūtītājam pienākumu nolikumā iekļaut prasības, saskaņā ar

kurām pretendentiem tiktu dota atļauja piedāvāt savu pakalpojumu atlaides, vai kā citādi tiktu regulēta pretendentu savstarpējā cenu

konkurence.

[4.2] Tiesa nepamatoti nav piemērojusi Publisko iepirkumu likuma 1.panta 9.punktu.

Nav pamatots tiesas secinājums, ka pieteicēja nav savā finanšu piedāvājumā iekļāvusi konkrētu norādīto pakalpojumu izmaksas.

Pieteicēja ir norādījusi, ka izmaksas par konkrētām pozīcijām ir Ls 0,00, kas izriet no norādītās kopējās līgumcenas 3.izmaksu grupā

„Veterinārmedicīniskie pakalpojumi”, kas ir Ls 14,00.

[4.3] Tiesa nonākusi pie kļūdainiem secinājumiem, jo izmaksas vērtējusi atrauti no līgumcenas. Finanšu piedāvājumā iekļautās

izmaksas veido līgumcenu, t.i., cenu, kas par konkrētajiem pakalpojumiem būs jāmaksā pasūtītājam. Pieteicējas piedāvājumā ir

norādīta pakalpojumu līgumcena, kas sastāv no izmaksām. Tas, ka atsevišķās pozīcijās izmaksas ir Ls 0,00, nenozīmē, ka izmaksas

nav norādītas. Skatot jēdziena „līgumcena” būtību Publisko iepirkumu likuma kontekstā, izmaksas, kas iekļaujamas finanšu

piedāvājumā, ir tās izmaksas, kas būs jāsedz pasūtītājam, ja tas konkrēto pakalpojumu pirks no konkrētā pretendenta. Pieteicēja ir

norādījusi savā finanšu piedāvājumā gan līgumcenas atsevišķām izmaksu grupām, gan kopīgo līgumcenu. Tāpēc secinājums, ka

pretendentu piedāvājumi nav salīdzināmi, ir nepamatots.

[4.4] Tiesas secinājums, ka, ja pasūtītājs pieļauj, ka kādu no pakalpojuma izmaksām pretendenti var segt no saviem līdzekļiem un

neietvert iesniegtajā cenu piedāvājumā, pasūtītājam tas skaidri un nepārprotami jāietver iepirkuma nolikumā, ir pretrunā Publisko

iepirkumu likuma 2.pantā noteiktajam likuma mērķim nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci un valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu

izmantošanu. Cenu konkurenci regulē brīvais tirgus un tikmēr, kamēr cena nav nepamatoti lēta Publisko iepirkumu likuma 48.panta

izpratnē, nav pamata ierobežot pretendentu tiesības piedāvāt īpašas atlaides pasūtītājam vai kā īpaši šīs tiesības noteikt nolikumā.

Tiesību normas neparedz šādu prasību.

[5] Birojs iesniedza paskaidrojumus, norādot, ka kasācijas sūdzība nav pamatota.

Motīvu daļa

[6] Publisko iepirkumu likuma 8.panta otrās daļas otrais teikums noteic, ka, slēdzot pakalpojumu līgumus, ja to paredzamā līgumcena

ir mazāka par pirmajā teikumā minēto līgumcenas robežu (Ls 20 000), bet vienāda ar Ls 3000 vai lielāka, pasūtītājs nepiemēro šā

panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras, bet iepirkumu veic šā likuma 8.1pantā noteiktajā kārtībā. 8.1panta trešā daļa

noteic, ka iepirkuma komisija nosaka pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz pretendentiem un iepirkuma priekšmetu,

nodrošinot, ka minētās prasības nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā. Iepirkuma komisija arī nosaka kritērijus,

ko ņems vērā, lai no prasībām atbilstošajiem piedāvājumiem izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu.

Šā panta 5.2daļas pirmais teikums noteic, ka pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām iepirkuma komisija izvērtē iesniegtos

piedāvājumus un izvēlas vienu vai vairākus piedāvājumus atbilstoši šā panta trešajā daļā minētajām prasībām un kritērijiem.

Šā panta 5.3daļa noteic, ka iepirkuma komisija par uzvarētāju iepirkumā atzīst pretendentu, kurš izraudzīts atbilstoši šā panta 5.2daļai.

[7] Iepirkuma nolikuma 6.1.punkts noteic, ka finanšu piedāvājumā norāda izmaksas, ņemot vērā tehniskajā specifikācijā minēto un

finanšu piedāvājuma formas paraugā norādīto. 6.2.punktā noteikts, ka finanšu piedāvājumā izmaksas norāda latos.

Iepirkuma nolikuma 7.5.punkts noteic, ka pretendentu piedāvājumi, kuri sagatavoti atbilstoši piedāvājuma noformēšanas, pretendentu

atlases dokumentu un tehniskā un finanšu piedāvājuma sagatavošanas prasībām, tiks vērtēti saskaņā ar iepirkuma nolikumā noteikto

piedāvājuma izvēles kritēriju. Atbilstoši nolikuma 8.1.punktam piedāvājumu izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais

piedāvājums. Atbilstoši nolikuma 8.2.punktam saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums tiek noteikts pēc izvēles kritērijiem un to

skaitliskajām vērtībām, kur maksimālais iespējamais kopējais punktu skaits ir 100. Punktu sadalījums noteikts trīs izmaksu grupās:

1.izmaksu grupa – Dzīvnieku uzturēšana (C1) – 20 punkti; 2.izmaksu grupa – Patversmes darbības nodrošināšana mēnesī (C2) – 40

punkti; 3.izmaksu grupa – Veterinārmedicīniskie pakalpojumi (C 3) – 40 punkti. Atbilstoši nolikuma 8.3. un 8.4.punktam attiecīgi

novērtē katras izmaksu grupas kopējo cenu un noteic kopējos piedāvājuma novērtējuma punktus. Novērtējumi veicami atbilstoši

paredzētajām formulām. Novērtējot katras izmaksu grupas cenu, formulā izmantojams attiecīgajai grupai noteiktais punktu skaits,

zemākā piedāvājuma cena un pretendenta piedāvātā cena šajā grupā. Piemēram, 1.izmaksu grupā cenu novērtē atbilstoši formulai –

C1=20xZC1/PC1, kur ZC1 ir zemākā piedāvājuma cena, bet PC1 – pretendenta piedāvājuma cena. Tāpat to nosaka pārējās grupās.

Savukārt kopējo punktu skaitu iegūst, saskaitot katrā grupā iegūto punktu skaitu.

[8] Tiesa konstatējusi, ka 3.izmaksu grupā 16 izmaksu pozīcijās pieteicēja norādījusi nevis maksu par attiecīgo pakalpojumu latos, bet

atzīmi „Biedrība”. No tā tiesa izdarījusi divus būtiskus secinājumus. Pirmkārt, ka pieteicējas piedāvājums neatbilst Iepirkuma

nolikumam, otrkārt, ka Iepirkuma nolikuma 8.punktā norādītā formula nenodrošina objektīvu, proporcionālu piedāvājumu salīdzināšanu

un nav izmantojama, ja kāds no pretendentiem konkrētās pozīcijās nav norādījis izmaksas. Šie secinājumi ir pamatā lēmuma, ar kuru

pieteicēja atzīta par uzvarētāju, atcelšanai.

Augstākā tiesa turpmāk minēto apsvērumu dēļ tiesas spriedumā nesaskata pamatojumu šādiem secinājumiem.

[9] Jāņem vērā, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis (Publisko iepirkumu likuma 2.pants) pamatā ir nodrošināt iepirkuma

procedūras atklātumu; piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; valsts un pašvaldības līdzekļu

efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.

Tādējādi pasūtītāja tiesiskā interese principā ir vērsta uz kvalitatīva pakalpojuma ar izdevīgākajiem noteikumiem vai zemāko cenu

saņemšanu. Savukārt piegādātāju interese ir brīvas konkurences apstākļos iegūt pasūtījuma izpildes tiesības. Tas, cik zemas cenas

piedāvāt, kā arī, vai piedāvājumā ietvert atlaides, lai vienlaikus piedāvājums saskanētu ar kvalitatīvu izpildījumu, ir vienīgi katra

piegādātāja ziņā, kas var balstīties citstarp tā darbības organizācijas īpatnībās. Tādēļ apstāklis, ka iepirkuma nolikumā pasūtītājs nav

paredzējis atlaižu piemērošanas iespēju vai arī iespēju, ka kādas izmaksas netiek ietvertas attiecīgā iepirkuma cenā, bet pretendents

šādu cenas modeli piedāvā, pats par sevi nevar būt pamats pasūtītāja lēmuma par šāda piedāvājuma akceptēšanu atcelšanai.

Būtiski var būt tas, vai šāds piedāvājums var novest pie attiecīgo likuma mērķu pārkāpuma.

[10] No lietas ir secināms, ka 3.izmaksu grupā kopā ir 20 izmaksu pozīcijas. Ieskatoties pieteicējas finanšu piedāvājumā, ir redzams,

ka 3.izmaksu grupas piedāvājumu pieteicēja vispārīgi sastādījusi saskaņā ar Iepirkuma nolikumā ietverto paraugu. No tiesas

sprieduma ir secināms, ka 16 pozīcijās (kurās piedāvājumā ietverta norāde „Biedrība”) pieteicēja būtībā ir norādījusi Ls 0,00.

Pieteicēja neapstrīd, ka šajās pozīcijās paredzētie pakalpojumi faktiski rada izmaksas, bet norādījusi, ka tās segs pati pieteicēja.

Tas liek domāt, ka pieteicēja ir apsvērusi visu atbilstoši iepirkuma priekšmetam nolikumā paredzēto pasūtītājam nepieciešamo

pakalpojumu izpildi, to izmaksas un cenu, atbilstoši kurai pieteicēja tos gatava pārdot.

[11] No sprieduma arī neizriet, ka tiesa būtu pārbaudījusi, vai Iepirkuma nolikumā noteiktā formula pieteicējas piedāvājuma gadījumā

nav izmantojama.

3.izmaksu grupas kopējo cenu pieteicējas piedāvājumā veido to četru pozīciju izmaksas, kurās norādīts vairāk par Ls 0,00. Tiesa nav

ņēmusi vērā pieteicējas norādīto, ka cenas novērtējumā atbilstoši Iepirkuma nolikuma 8.3.punktā paredzētajai formulai ir izmantojama

attiecīgās izmaksu grupas kopējā cena, kas nav Ls 0,00.

[12] Šādos apstākļos nav secināms, ka tiesa būtu konstatējusi piedāvājuma neatbilstību iepirkumam pēc būtības.

Līdz ar to tiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 2.punktu un 351.pantu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments

nosprieda

Atcelt Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 16.aprīļa spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai.

Atmaksāt biedrībai „Dzīvnieku pansija Ulubele” drošības naudu 71,14 euro.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese V.Kakste

Tiesnesis J.Neimanis

Tiesnese I.Skultāne