Court finds administrative offense for violating curfew and imposes a 30 euro fine despite defendant's absence.

Lietas arhīva Nr. 1-0153-18/16

ECLI:LV:KURT:2018:0508.169015318.1.S

Lietas Nr. 169015318

SPRIEDUM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2018.gada 8.maijā

Kurzemes rajona tiesas tiesnesis Iļja Grigorjevs

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kurā /pers. B/ saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 177.panta.

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 5.aprīlī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore I.Šeršņova ir sastādījusi

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 296300.

Protokolā norādīts, ka 2018.gada 14.martā plkst.00.31 /pers. B/ kā persona, kurai ar Liepājas tiesas spriedumu noteikts papildsods – policijas kontrole,

neatradās savā dzīves vietā /adrese/. Ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. B/ noteikts, ka no plkst.23.00 līdz plkst.06.00 viņam

jāatrodas savā dzīves vietā /adrese/. Ar šādu rīcību /pers. B/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 177.pantā.

[2] Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu administratīvais pārkāpums, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā, pakļauts izskatīšanai rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešiem.

[3] Pie administratīvās atbildības sauktā persona /pers. B/ uz tiesas sēdi neieradās. Paziņojums par tiesas sēdes vietu un laiku nosūtīts 2018.gada

18.aprīlī u z /pers. B/ deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 26.lapa). /pers. B/ nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, nav lūdzis atlikt lietas

izskatīšanu.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. 2018.gada 23.aprīlī tiesā saņemts Valsts policijas Kurzemes reģiona

pārvaldes iesniegums, kurā norādīts, ka iestāde neizmantos Latvijas APK 289.2 pantā paredzētās tiesības piedalīties tiesas sēdē (lietas 27.lapa).

Tiesnesis uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un iestādes pārstāvja klātbūtnes, jo par lietas

izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņots likumā noteiktajā kārtībā un nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Turklāt administratīvā

pārkāpuma lietas materiālos atspoguļotās ziņas ietver visus faktus, pie kuriem var izvērtēt administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesnesis secina, ka ar savu rīcību /pers. B/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība

paredzēta Latvijas APK 177.pantā, un viņš par šo pārkāpumu sodāms.

[4.1.] Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Tiesnesis, izskatot lietu, pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas

apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas, kā to paredz Latvijas APK 244.pants.

[4.2.] No lietā esošā Liepājas tiesas 2016.gada 8.februāra sprieduma redzams, ka /pers. B/ ir atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem un policijas kontroli uz 1 gadu. Saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta piekto daļu noteiktajam sodam daļēji pievienots sods pēc Liepājas tiesas 16.10.2015. sprieduma un pēc spriedumu kopības galīgais sods /pers. B/

noteikts ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem un 5 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem 6 mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2016.gada

5.martā (lietas 10.-13.lapa).

Ar Cēsu rajona tiesas 2017.gada 29.augusta lēmumu /pers. B/ ir atbrīvots no tālākas brīvības atņemšanas soda izciešanas nosacīti pirms termiņa uz

atlikušo soda laiku – 3 mēnešiem 23 dienām, atbrīvojot viņu nekavējoties no apcietinājuma. /pers. B/ uzlikts par pienākumu triju darba dienu laikā pēc

atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes ierasties valsts probācijas dienestā pēc dzīves vietas – Liepājas TSV – Liepājā, Graudu ielā 50. /pers. B/

lēmumu saņēmis 2017.gada 29.augustā (lietas 14.lapa).

N o 2018.gada 8.janvāra lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu konstatējams, ka Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes

Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore I.Šeršņova, pamatojoties uz Liepājas tiesas 2016.gada 8.februāra spriedumu, nolēmusi piemērot /pers.

B/ šādus ierobežojumus: 1) aizliegt atstāt dzīves vietu (/adrese/) laikā no plkst.23.00 līdz 6.00; 2) no plkst. 20.00 līdz 8.00 aizliegt uzturēties kafejnīcās, spēļu

zālēs, kur tiek tirgots izlejamais alkohols; 3) aizliegt izbraukt bez policijas atļaujas no Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa

apkalpojamās administratīvās teritorijas; 4) uzlikt par pienākumu 4 reizes mēnesī, t.i. 1 reizi nedēļā – pirmdienās vai trešdienās laikā no plkst. 14.00 līdz 16:00

ierasties reģistrēties Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī, Liepājā, Bāriņu ielā 3, IV korpusā, pieņemšanas telpā. Ar papildsoda –

policijas kontroles izpildes kārtību un lēmumā noteiktajiem ierobežojumiem /pers. B/ iepazinies 2018.gada 8.janvārī, ko apliecinājis ar savu parakstu (lietas

9.lapa).

Savukārt no lietā esošā ziņojuma redzams, ka 2018.gada 14.martā plkst.0.31 tika veikta pārbaude, kuras laikā tika konstatēts, ka /pers. B/ neatrodas

savā dzīves vietā /adrese/ (lietas 4.lapa).

[4.3.] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesnesis secina, ka /pers. B/ ir informēts par viņam piemērotā papildsoda – policijas kontroles – laikā

noteiktajiem ierobežojumiem. Savukārt apstāklis, ka /pers. B/ 2018.gada 14.martā plkst. 0.31 neatradās savā dzīves vietā, ir vērtējams kā neattaisnojams,

apzināts un tīšs policijas kontroles noteikumu pārkāpums.

Līdz ar to ir pamats secināt, ka /pers. B/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā un viņš saucams pie

administratīvās atbildības Latvijas APK noteiktajā kārtībā.

[5] Latvijas APK 177.pants noteic, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek

naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Uzliekot sodu /pers. B/, tiek ņemts vērā izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturs, pie administratīvās atbildības saucamās personas personība, viņa

atbildības pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi kā to paredz Latvijas APK 32.panta otrā daļa.

Saskaņā ar Latvijas APK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

No lietas materiāliem redzams, ka pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas soda izciešanas /pers. B/ ir administratīvi sodīts divas reizes: 2017.gada

23.novembrī pēc Latvijas APK 186.panta otrās daļas, uzliekot administratīvo sodu – brīdinājumu, un 2017.gada 12.decembrī pēc Latvijas APK 171.panta

pirmās daļas, uzliekot administratīvo sodu – brīdinājumu (lietas 21.lapa).

Atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus atbilstoši Latvijas APK 33. un 34.pantam tiesnesis nekonstatē.

No Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2017.gada 30.augusta izziņas redzams, ka /pers. B/ soda izciešanas laikā tiek raksturots pozitīvi (lietas 8.lapa). Citu

viņa raksturojošu ziņu lietas materiālos nav.

[6] Ņemot vērā par /pers. B/ personību iegūtās ziņas, kā arī izvērtējot izdarītā pārkāpuma raksturu, tiesnesis atzīst, ka, lai visefektīvāk sasniegtu

Latvijas APK 22.pantā noteikto administratīvā soda mērķi, kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu /pers.

B/ piemērojams naudas sods.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 32, 177., 213., 289.6, 289.16, pantu, tiesnesis

n o s p r i e d a:

atzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa

177.panta un sodīt viņu ar naudas sodu 30,00 EUR (trīsdesmit euro) apmērā.

Naudas sods nomaksājams ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas jebkurā bankas iestādē ar norādi: Valsts kase,

reģ. Nr. 90000050138, konts: LV34TREL1060191011100, saņēmējs – Valsts kase, BIC: TRELLV22. Kvīts par naudas soda samaksu nododama Liepājas

tiesā Republikas ielā 14, 2.stāvā, 18a.kabinetā, pretējā gadījumā spriedums tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no tā pieņemšanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) I.Grigorjevs