Court dismisses tenant's eviction claim and orders landlord to terminate lease and recover debt.

Lietas Nr. C29719515

Lietas arhīva Nr. C-3334-16/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 24.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Lūciņa-Linka

ar tiesas sēdes sekretāri A.Rozīti

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” prasībā pret /pers. C/, nepilngadīgajām /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ par parāda

piedziņu, dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 16.decembrī SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. C/, nepilngadīgajām /pers.

D/, /pers. E/, /pers. F/ par parāda piedziņu, dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu. Prasība papildināta 2016.gada 27.aprīlī un

13.septembrī, lūdzot: izbeigt starp prasītāju un atbildētāju noslēgto dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.3-1.9/RPB-11-1275-lī un izlikt no dzīvojamās telpas

/pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/, viņu ģimenes locekļus un citas ar viņiem dzīvojošās personas, kā arī viņiem piederošās mantas no dzīvojamās

telpas /adrese/, piedzīt parādu EUR 854,28 apmērā, piedzīt tiesāšanas izdevumus EUR 375,37 apmērā.

Prasībā norādīts, ka pamatojoties uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes rekomendāciju Nr. 040121 par dzīvojamas

telpas izīrēšanu, SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” 2011.gada 25.augustā noslēgusi Dzīvojamo telpu īres līgumu ar atbildētāju /pers. C/, nododot atbildētājai

lietošanā dzīvojamo telpu /adrese/.

2015.gada 16.jūnijā atbildētājai ierakstītā sūtījumā nosūtīts brīdinājums par parāda apmēru un prasītājas nodomu vērsties tiesā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1716., 2124., pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 1., 10., 12., 28., 28.2 pantu.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos par celto prasību norāda, ka atzīst prasību par komunālo pakalpojumu piedziņu, nepiekrīt tam, ka tiek

izlikta no dzīvokļa.

Prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers.R/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītā pamata.

Atbildētāja/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, nav paziņojusi par neierašanās iemesliem, nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt. Atbildētāja par lietas

izskatīšanas laiku un vietu informēta savlaicīgi, 2016.gada 20.jūlijā, Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā pasta

sūtījumā uz atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi – /adrese/, Rīgā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,

bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc

kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā

papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā paredzētos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta

pirmajai daļai, tiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausot prasītājas pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot lietas materiālos esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri“ 12.panta noteikumiem dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās

telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Pamatojoties uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes rekomendāciju Nr. 040121 SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”

2011.gada 25.augustā noslēgusi Dzīvojamo telpu īres līgumu ar atbildētāju /pers. C/, nododot atbildētājai lietošanā dzīvojamo telpu /adrese/ (lietas 14.-

31. lapa).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Līguma 4.1.2.punktā noteikts atbildētājas pienākums savlaicīgi un pilnā apmērā samaksāt īres maksu un maksājumus par saņemtajiem

pakalpojumiem, kā arī obligātos maksājumus.

Saskaņā ar līguma 2.2., 2.6.punktu un 4.1.2.apakšpunktu atbildētāja apņēmās maksāt ikmēneša īres un komunālos maksājumus pēc prasītājas

izsniegtajiem rēķiniem. Līguma 2.2. punktā noteiktā īres maksa sākotnēji noteikta ar Rīgas domes 29.03.2011.lēmumu Nr.2850 un prasītājas valdes

25.07.2011.lēmumu Nr.1.2. Vēlāk tā noteikta ar Rīgas domes 12.06.2007. lēmumu Nr.2521, 17.01.2012. lēmumu Nr.4075 īres maksa par vienu

dzīvokļa kvadrātmetru sastādīja 0,45 Ls. Sākot no 01.01.2014.īres maksa konvertēta uz valsts valūtu un par vienu dzīvokļa kvadrātmetru tika noteikta

0,64 EUR, saskaņā ar Rīgas domes 24.09.2013. lēmumu Nr.192. Vēlāk īres maksa noteikta, pamatojoties uz Rīgas domes 29.03.2011.lēmumu

Nr.192. Kopš 2015.gada novembra mēneša īres maksas par vienu dzīvokļa kvadrātmetru paaugstināta uz 0,655 EUR (34.-38.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar

piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam tiesība prasīt.

Prasītāja 2013.gada 6.septembrī, atkārtoti 2014.gada 4.novembrī un 2015.gada 16.jūnijā atbildētājai /pers. C/ nosūtījusi brīdinājumu par īres un

saņemto pakalpojumu samaksu, (lietas 111., 114.-115., 117.-118.lapa).

Starp pusēm 2013.gada 12.septembrī noslēgta vienošanās Nr.3-1.10/RPB-13-1024-lī par parāda samaksu uz 6 mēnešiem, 2014.gada 4.martā

noslēgta vienošanās Nr.2-1.10/RPB-14-388-lī par parāda samaksu uz 12 mēnešiem, 2014.gada 13.novembrī noslēgta vienošanās Nr.2-1.14/RPB-14-

1027-lī par parāda samaksu uz 12 mēnešiem. Minēto vienošanos nosacījumus atbildētāja neizpildīja, līdz ar to vienošanās zaudēja spēku (lietas 113.,

116.lapa).

No prasības pieteikumam pievienotajiem rēķiniem un parāda aprēķiniem izriet, ka atbildētāja kopš 2013.gada 1.janvāra saistības pilnībā nav

izpildījusi, īres maksas un komunālo pakalpojumu maksājumus veikusi neregulāri, līdz ar to pamatparāds par laiku no 2013.gada 1.janvāra līdz

2016.gada 31.augustam aprēķināts EUR 776,62 (lietas 39.-94., 131.-144., 152.-154., 159.-162. lapa).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka atbildētāja vairāk kā trīs mēnešus nav maksājusi dzīvojamās telpas īres maksu, nav veikusi maksājumus par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Dzīvojamās telpas īres līguma 2.14.punktu īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksājumu termiņa kavējumu gadījumos par

katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,2 % apmērā no nesamaksātās summas (lietas 16.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa

šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska

vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai

galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Prasītājas aprēķinājusi līgumsodu 10 % apmērā no parāda pamatsummas EUR 77,66 par laika periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2016.gada

31.augustam, ko tiesa atzīst par pamatotu un samērīgu ar atbildētājas pieļauto līguma pārkāpumu.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmā daļa noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar

viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās

telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

altiem, vai ari ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešu nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas līgumu un normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otro daļu izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā

brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Lietas materiāliem pievienoti pierādījumi par brīdinājuma nosūtīšanu atbildētājai ierakstītā vēstulē 2015.gada 16.jūnijā (lietas 117.-118.lapa).

Ņemot vēra minēto, atzīstams, ka atbildētāja bija informēta par prasītājas nodomu vērsties tiesā ar prasību par izlikšanu parāda nesamaksāšanas

gadījumā.

Savukārt Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas

sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes

atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Secināms, ka atbildētāja rakstveida paskaidrojumos atzinusi parāda esamību un prasību daļā par komunālo pakalpojumu parāda piedziņu.

Pierādīt samaksu var ar visiem Civilprocesa likuma 17.nodaļā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem. Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa

likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus un parāda apmēru, nav ieradusies uz tiesas sēdi, nav iesniegusi

pierādījumus par to, ka būtu pilnībā norēķinājusies ar prasītāju par saņemtajiem pakalpojumiem.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka īres tiesiskās attiecības starp SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” un /pers. C/ ir izbeidzamas un atbildētāja /pers. C/,

nepilngadīgās /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ izliekamas no dzīvojamās telpas /adrese/, Rīgā, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, piedzenot parādu

EUR 776,62 un līgumsodu EUR 77,66.

Sākotnēji prasība celta par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu, parāda EUR 1195,11 piedziņu, par ko atbilstoši Civilprocesa

likuma 34.panta un 35.panta noteikumiem maksājama valsts nodeva EUR 299,52 apmērā.

Ņemot vērā, ka pēc prasības celšanas tiesā atbildētāja daļēji norēķinājusies par parādu, prasība par parāda piedziņu uzturēta EUR 854,28

apmērā.

Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus; ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi

apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Līdz ar to no atbildētājas /pers. C/ par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva EUR 299,52 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par pavēstu

un tiesas dokumentu nosūtīšanu EUR 4,70 apmērā.

No lietas materiāliem un tiesu informatīvās sistēmas izriet, ka lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 18,74 apmērā, līdz ar to ar

lietas izskatīšanu saistīto izdevumu starpība EUR 14,04 saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5. punktu ir

piedzenama no atbildētājas valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu

un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Ievērojot minēto, Civillikuma 1765.pantu tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas

likumiskos procentus 6 % no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad

spriedums izpildāms nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Izbeigt starp SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas numurs 50003590021, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, 2011.gada 25.augustā

noslēgto Dzīvojamo telpu /adrese/ īres līgumu Nr.3-1.9/RPB-11-1275-lī.

Izlikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, nepilngadīgas /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas

kods/, un /pers. F/, personas kods /personas kods/, kā arī viņu ģimenes locekļus un citas ar viņiem kopā dzīvojošās personas, kā arī visiem viņiem

piederošās mantas no dzīvojamām telpām /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas numurs 50003590021, īres maksas un

sniegto pakalpojumu parādu EUR 776,62, līgumsodu EUR 77,66 un tiesas izdevumus EUR 304,22, kopā

EUR 1158,50 (viens tūkstotis viens simts piecdesmit astoņi euro, 58 centi).

Noteikt SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas numurs 50003590021, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers.

C/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma 6% (sešus procentus no simta) gadā no pamatparāda summas (EUR 776,62).

Parāda summa iemaksājama “Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas numurs 50003590021, kontā: Nordea Bank AB, Latvijas filiāle,

LV85NDEA0000082582494.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 14,04 (četrpadsmit euro, 4

centi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase,

kods TRELLV22, iemaksas mērķis: dati lietas identificēšanai.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtāms pa pastu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums noteikts 2016.gada 7.novembrī.

Tiesnese I.Lūciņa-Linka