Court recognizes property rights but dismisses request for land registry entry due to procedural non-compliance.
Legislator summary
AI generatedThe court partially granted the plaintiff's request to recognize ownership of a building on their land while dismissing the separate request to register these rights in the land registry. The plaintiff successfully argued that unclaimed rights were void under Civil Law, establishing their ownership. However, the court ruled that the specific request to update the land registry required prior administrative steps not taken by the plaintiff, leading to its dismissal.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 190, 193, 219, 297; Civil Law Art. 968; Land Registry Law: While a court may recognize property rights based on substantive law, a separate request to register those rights in the land registry requires strict adherence to the Land Registry Law's procedural prerequisites, which may not be met if prior administrative steps were omitted.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C39096016
C-0162-17/7
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā, 2017.gada 6.februārī
Valmieras rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis D.Līdacis
ar tiesas sēdes sekretāri E.Lauci,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu, SIA “VALPRO” pieteikumā par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā un īpašuma tiesību atzīšanu, lietā ar
ieinteresēto personu SIA “VANLIT”.
Aprakstošā daļa.
[1] Pieteicējs SIA “HIPONIA” (turpmāk pieteicējs) iesniedza tiesā pieteikumu: 1) uzaicināt personas, kurām ir iebildumi pret Sadzīves
pakalpojumu ēkas, kadastra apzīmējums /numurs A/, kopējā platība 70,9 m2, kas atrodas uz pieteicējam piederošas zemes vienības, kadastra
apzīmējums /numurs B/, adrese /adrese A/, nostiprināšanu zemesgrāmatā pieteicējam, tiesas noteiktā termiņā pieteikt savus iebildumus un visas
uzaicinājuma termiņā nepieteiktās tiesības un prasības atzīt par spēkā neesošām un dzēst; 2) atzīt pieteicēja īpašuma tiesības uz Sadzīves pakalpojumu
ēku, kadastra apzīmējums /numurs A/, kopējā platība 70,9 m2, kas atrodas uz pieteicējam piederošas zemes vienības, kadastra apzīmējums /numurs B/,
adrese /adrese A/, un nostiprināt ēku zemesgrāmatā uz pieteicēja vārda, pievienojot to īpašumam.
[2] 2017.gada 6.februārī Valmieras rajona tiesa nolēma aizstāt lietā pieteicēju SIA “HIPONIA” ar tā tiesību pārņēmēju SIA “VALPRO”.
[3] Pieteikumā (l.l.4-5) norādīts, ka SIA “HIPONIA” (iepriekšējais nosaukums SIA “HIPOTĒKU BANKAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA
AĢENTŪRA”) ir nekustamā īpašuma /adrese A/. /adrese A/, kadastra numurs /numurs B/, (turpmāk Īpašums) īpašnieks. Īpašuma sastāvs atbilstoši
ierakstiem zemesgrāmatas nodalījumā: zemes vienība, kadastra apzīmējums /numurs B/, 2613 m2 platībā; zemes vienība, kadastra apzīmējums /numurs
B/, 747 m2 platībā; zemes vienība, kadastra apzīmējums /numurs D/, 378 m2 platībā; būve, kadastra apzīmējums /numurs A/. SIA “HIPONIA” īpašuma
tiesības uz īpašumu ieguvis, pamatojoties uz Vidzemes apgabaltiesas 2012.gada 12.decembra lēmumu lietā Nr.C05027512. Vidzemes apgabaltiesa
nolēma apstiprināt zvērinātas tiesu izpildītājas 2012.gada 9.janvārī veiktās izsoles aktu Nr.6, ar kuru izsolē pārdots SIA “VANLIT” piederošais
nekustamais īpašums, un ievest Īpašuma ieguvēju nekustamā īpašuma valdījumā. SIA "VANLIT” ieguvis īpašumu no Valmieras rajona pašvaldības.
[3.1] No pieteikumam pievienotās ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas un informatīvās izdrukas no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem
redzams, ka uz Īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs B/atrodas ēka ar nosaukumu Sadzīves pakalpojumu ēka,
kadastra apzīmējums /numurs A/, kopējā platība 70,9 m2, ekspluatācijas uzsākšanas gads - 1985 (turpmāk Ēka). Ēka nav ierakstīta zemesgrāmatā, tās
īpašnieki daudzu gadu garumā nav risinājuši jautājumu par īpašuma tiesību uz Ēku korroborāciju.
[3.2] Atbilstoši Civillikuma 968.pantam uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu.
[3.2.1] Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā
stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturto daļu, ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav
reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968.pantam. Citas personas īpašuma tiesības uz
šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem.
[3.2.2] Ēka nav reģistrēta kā patstāvīgs īpašuma objekts ne zemesgrāmatā, ne Valsts zemes dienestā, ne arī pašvaldībā. Ēkai nav piešķirts kadastra
numurs, tai piešķirts vienīgi no īpašumam piešķirtā kadastra numura izrietošs kadastra apzīmējums. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra
likuma 1.pantu kadastra numurs ir nekustamajam īpašumam piešķirts identifikators, bet kadastra apzīmējums ir [...] būvei [...] piešķirts identifikators.
[3.2.3] Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmā kā Ēkas īpašnieks reģistrēts SIA “HIPONIA”. Pieteicējs vēlas ierakstīt Ēku
zemesgrāmatā, Ēku pievienojot īpašumam.
[3.3] Lai ierakstītu Ēku zemesgrāmatā, Pieteicējam jāvēršas zemesgrāmatā ar nostiprinājuma lūgumu. Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 61.pantam
nostiprinājuma lūgumam jāpievieno dokumenti, kas apliecina nostiprināmās tiesības.
[3.3.1] Saskaņā ar Likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (turpmāk Likums) 28.pantu juridiskās personas Ēkas (būves)
ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem: 1) likumā noteikto institūciju izsniegto dokumentu par īpašuma tiesību
atjaunošanu; 2) noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā; 3) darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu; 4) tiesas
spriedumu vai lēmumu, izņemot spriedumus, kas minēti likuma "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 7. un 8.panta; 5) aktu par ēku
(būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995.gada 29.martam); 6) administratīvā kārtībā pieņemtu valdības vai pašvaldības aktu par ēku (būvju)
nodošanu īpašumā citam tiesību subjektam, arī par to iekļaušanu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatlīdzekļu sastāvā; 7) uzņēmējsabiedrības
dibināšanas līgumu, kas apliecina ēku (būvju) nodošanu uzņēmējsabiedrības īpašumā; 8) pamatlīdzekļu novērtēšanas aktu, kas apliecina ēku (būvju)
iekļaušanu uzņēmējsabiedrības pamatlīdzekļu sastāvā, pārveidojot valsts vai pašvaldības uzņēmumu par uzņēmējsabiedrību; 9) citu dokumentu, kas
apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.
[3.3.2] Savukārt jaunbūves (iesākta būvniecība līdz nodošanai ekspluatācijā) saskaņā ar Likuma 25.pantu ierakstāmas zemesgrāmatā,
pamatojoties uz būvinspekcijas (būvvaldes) izdotu izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojums.
[3.3.3] SIA “VANLIT” pieteicējam nav nodevis nevienu no Likuma 28.pantā un 25.pantā uzskaitītiem dokumentiem un šobrīd pamatotu
apsvērumu dēļ arī nevar nodot šādus dokumentus pat tad, ja tādi būtu SIA “VANLIT” rīcībā. Kā redzams no Lursoft izdrukas, SIA “VANLIT” darbība
ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Valmieras klientu apkalpošanas centra 19.03.2014. lēmumu Nr.8.34-31/2651 ir izbeigta, tai šobrīd nav
arī valdes.
[3.3.4] Ne Valmieras pilsētas pašvaldības, ne arī Valmieras pilsētas Būvvaldes rīcībā nav dokumentu, kas varētu būt par pamatu Ēkas ierakstīšanai
zemesgrāmatā, jo šāda dokumentācija neatrodas iepriekš minētajās iestādēs.
[3.3.5] Saskaņā ar Likuma 31.pantu, ja juridiskā persona ēkas (būves) ieguvusi darījuma rezultātā, tās šā likuma 21.—23.pantā noteiktajā kārtībā
ierakstāmas zemesgrāmatā uz juridiskās personas vārda, pārbaudot atsavinātāja īpašuma tiesības, līdz tās ir nepārprotami pierādītas (būvniecība,
pašvaldības vai valsts īpašums, reģistrācija likumā noteiktās iestādēs).
[3.3.6] Saskaņā ar Likuma 21.pantu ja ēkas (būves) iegūtas pēc 1993.gada 4.aprīļa darījuma rezultātā vai mantošanas ceļā, tās zemesgrāmatā
ierakstāmas uz šīs personas vārda ar nosacījumu, ka nostiprinājuma lūdzējs iesniedz pierādījumus par to, ka atsavinātājs vai mantojuma atstājējs bijis šo
ēku (būvju) īpašnieks. Ja arī minētais atsavinātājs ēkas (būves) ieguvis pēc 1993.gada 4.aprīļa, iesniedzami pierādījumi par iepriekšējā atsavinātāja vai
mantojuma atstājēja īpašuma tiesībām un darījuma likumību (tiesībspēja, rīcībspēja, trešās personas piekrišana, kad saskaņā ar likumu šāda piekrišana
nepieciešama), līdz ir pieradītas atsavinātāja vai mantojuma atstājēja īpašuma tiesības (būvniecība, reģistrācija likumā noteiktajās iestādēs).
[3.3.7] No pieteikumam pievienotās zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas redzams, ka īpašuma bijušais īpašnieks SIA “VANLIT”, ieguvis īpašumu
pēc 1993.gada 4.aprīļa no Valmieras rajona pašvaldības, pamatojoties uz 1995.gada 12.aprīļa līgumu par ēkas /adrese A/ pārdošanu uz nomaksu,
1999.gada 13. septembra papildus vienošanos līgumam par ēkas /adrese A/ pārdošanu uz nomaksu no 12.04.1995., 2000.gada 13.jūnija līgumu par
zemes gabala /adrese A/ pārdošanu.
[3.3.8] Arī SIA “HIPONIA” ieguvis īpašumu pēc 1993.gada 4.aprīļa, darījuma rezultātā.
[3.4] Pieteicēja rīcībā nav pierādījumu par to, ka īpašuma atsavinātājs bijis Ēkas īpašnieks. Pieteicējs kā nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt
zemesgrāmatā Likuma 21.pantā minētos dokumentus.
[3.4.1] Likuma 22.pants noteic, ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šā likuma 21.pantā minētos dokumentus, par nostiprinājuma pamatu var
būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašuma tiesības. Sagatavojot lietu izskatīšanai, tiesa publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” sludinājumu, kurā
uzaicina personas, kurām ir kādi iebildumi pret prasību, iesniegt tos tiesai triju mēnešu laikā.
[3.4.2] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2012.gada 30.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1065/2012 norādījis, ka
no Likuma 22.panta izriet, ka likumdevējs ir paredzējis speciālu kārtību, kādā risināmi jautājumi par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās, ja
īpašniekam nav likumā noteikto dokumentu iesniegšanai zemesgrāmatu nodaļā un nav arī strīda par īpašuma tiesībām. Šī kārtība ir īstenojama saskaņā ar
Civilprocesa likuma 38.nodaļu “Lietas par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā”.
[3.5] Strīda par pieteicēja īpašumtiesībām uz Ēku nav. Tādejādi pieteicējam ir tiesības iesniegt tiesā attiecīgo pieteikumu.
[4] Ieinteresētā persona SIA “VANLIT” rakstveida paskaidrojumus par pieteikumu nav iesniegusi.
[5] Pieteicēja pilnvarotais pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies un ir pieteicis lūgumu izskatīt lietu bez tā klātbūtnes tiesas sēdē, norādot, ka
pieteikums tiek uzturēts spēkā. Tiesa atzīst, ka pieteikumu var izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes tiesas sēdē.
[6] SIA “VANLIT”, tā pilnvarotais pārstāvis, uz tiesas sēdi nav ieradies, nav paziņojis neierašanās iemeslu un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu.
Tiesa atzīst, ka pieteikumu var izskatīt bez SIA “VANLIT”, tā pārstāvja, klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa.
[7] Tiesa, iepazinusies ar pieteikumu un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms
daļēji.
[8] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka SIA “Hiponia” līdz 2017.gada 23.janvārim piederēja nekustamais īpašums /adrese A/, /adrese A/, Valmierā ar
kadastra numuru /numurs B/(l.l.9-13) (turpmāk Nekustamais īpašums). Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu SIA “Hiponia” ieguva 2013.gada
7.martā, pamatojoties uz 2012.gada 12.decembra Vidzemes apgabaltiesas lēmumu lietā Nr.C05027512.
[8.1] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka iepriekš Nekustamais īpašums piederēja SIA “VANLIT”, kas īpašuma tiesības uz to ieguva pamatojoties uz
1995,gada 12.aprīļa līgumu par ēkas /adrese A/, pārdošanu uz nomaksu, 1999.gada 13.septembra papildus vienošanās līgumu par ēkas /adrese A/,
pārdošanu uz nomaksu no 12.04.1995., 2000.gada 13.jūnija līgumu par zemes gabala /adrese A/, pārdošanu (l.l.9).
[8.2] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pamatojoties uz 2016.gada 23.decembra pirkuma līgumu, kas noslēgts starp SIA “HIPONIA” un SIA
“VALPRO”, SIA “VALPRO” ieguva īpašumtiesības uz Nekustamo īpašumu (l.l.43-47).
[8.2.1.] 2017.gada 6.februārī Valmieras rajona tiesa nolēma aizstāt šajā lietā pieteicēju SIA “HIPONIA” ar tās īpašumtiesību uz Nekustamo
īpašumu pārņēmēju SIA “VALPRO”.
[8.3] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka uz Nekustamā īpašuma atrodas sadzīves pakalpojumu ēka, kadastra apzīmējums /numurs B/(l.l.18) (turpmāk
Sadzīves pakalpojumu ēka). Kā Sadzīves pakalpojumu ēkas īpašnieks Valsts zemes dienestā reģistrēts SIA “HIPONIA” (l.l.18).
[8.3.1] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka Sadzīves pakalpojumu ēka nav reģistrēta kā patstāvīgs īpašuma objekts ne zemesgrāmatā, ne Valsts zemes
dienestā, ne arī pašvaldībā. Sadzīves pakalpojumu ēka nav piešķirts kadastra numurs.
[8.3.2] Civillikuma 968.pantā noteikts, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Likuma “Par Latvijas Republikas
1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas četri punkti
paredz izņēmumus, kad ēkas atzīstamas par patstāvīgu īpašuma objektu; savukārt panta ceturtā daļa noteic, ka ēkas (būves), kuras zemesgrāmatu
nodaļā, Valsts zemes dienestā un pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma
968.pantam. Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz
attiecīgajiem objektiem.
[9] Tiesa uzskata, ka, lai pieteicējs varētu ierakstīt Valmieras rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma
Nr.2322 uz tam piederošās zemes esošo Sadzīves pakalpojumu ēku, kas kļūtu par zemes īpašnieka īpašumu, nepieciešams pārbaudīt vai par tās
piederību pastāv strīds.
[9.1] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2012.gada 30.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1065/2012 ir atzinis, ka no likuma “Par
nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22.panta satura izriet, ka likumdevējs ir paredzējis speciālu kārtību, kādā risināmi jautājumi par īpašuma
tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās, ja īpašniekam nav likumā noteikto dokumentu iesniegšanai zemesgrāmatu nodaļai un nav strīda par īpašuma
tiesībām. Šī kārtība ir īstenojama saskaņā ar Civilprocesa likuma 38.nodaļu “Lietas par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā”.
[9.2] Kā atzīts juridiskajā literatūrā, tad uzaicinājuma procesa būtība ir tā, ka tiesa ar sludinājumu uzaicina visas nezināmās personas, kurām ir
kādas mantiskas tiesības vai prasījumi, pieteikt šīs tiesības un prasījumus sludinājumā noteiktajā termiņā, nosakot, ka nepieteikšanās gadījumā tiesa atzīs
nepieteiktās tiesības un prasības par spēku zaudējušām. Uzaicinājuma sekas ir preklūzija. Tas nozīmē, ka personas, kam tiesības pieder, bet kas nav tās
pieteikušas uzaicinājumā noteiktajā termiņā, šīs tiesības zaudē (Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Prof.
K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006,435 lpp.).
[9.3] Tiesa konstatē, ka, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 295.panta pirmo daļu, oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” 2016.gada
29.septembrī (laidienā Nr.189) tika publicēts paziņojums, kurā noteikts trīs mēnešu termiņš iebildumu pret Sadzīves pakalpojumu ēkas īpašuma tiesību
atzīšanu pieteicējam iesniegšanai tiesā. Paziņojumā noteikts, ja personas uzaicinājuma termiņā nepieteiks savas tiesības un prasības, nepieteiktās tiesības
un prasības tiks atzītas par spēkā neesošām un dzēstas.
[9.3.1] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka noteiktajā termiņā - trīs mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas, neviena persona nav pieteikusi tiesības
vai prasības, kas saistītas ar Sadzīves pakalpojumu ēku.
[9.3.2] Tiesa uzskata, ka ar iepriekš minēto ir pierādīts, ka nepastāv strīds par Sadzīves pakalpojumu ēkas īpašuma tiesībām.
[10] Civillikuma 297.panta pirmajā daļā noteikts, ka, apmierinot pieteikumu, tiesa taisa spriedumu par visu termiņā nepieteikto tiesību atzīšanu par
spēkā neesošām, izņemot šā likuma 327.panta otrajā daļā minētās tiesības (Civilprocesa likuma 42.nodaļa “Sludinājums par mantojuma atklāšanos” ar
tajā esošo 327.pantu izslēgta ar 2002.gada 31.oktobri); panta otrā daļa noteic, ka tiesību dzēšana nav šķērslis prasības celšanai vispārējā kārtībā šā
likuma 327.panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos.
[10.1] Ņemot vērā, ka neviena persona nav pieteikusi savas tiesības, tiesai ir pamats atzīt par spēkā neesošām visas termiņā nepieteiktās tiesības uz
Sadzīves pakalpojumu ēku. Attiecīgi tiesa uzskata, ka, saskaņā ar Civillikuma 968.pantu un likuma “Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma
ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturto daļu, Sadzīves pakalpojumu ēka ir zemes
gabala ar kadastra numuru /numurs B/daļa, līdz ar to attiecīgā zemes gabala īpašnieka īpašums.
[11] Pieteicējs lūdz nostiprināt ēku zemesgrāmatā uz pieteicēja vārda, pievienojot to īpašumam.
[11.1] Tiesa norāda, ka tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā notiek Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā, tāpēc tiesas nolēmums par īpašuma
tiesību atzīšanu var būt pamats tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, taču nostiprinājuma lūguma izvērtēšana un attiecīgo ierakstu izdarīšana
zemesgrāmatā notiek saskaņā ar iepriekš minēto likumu.
[11.2] Tiesa, piemērojot šajā lietā Civilprocesa likuma 219.panta pirmās daļas 1.punktu, kas nosaka, ka tiesa atstāt prasību bez izskatīšanas, ja
prasītājs nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai līdz prasības celšanai nav veicis likumā
noteiktos pasākumus, lai noregulētu savu strīdu ar atbildētāju, uzskata, ka tai šobrīd nav tiesiska pamata izlemt jautājumu par attiecīgo tiesību
nostiprināšanu zemesgrāmatā un pieteikums daļā nostiprināt Sadzīves pakalpojumu ēku zemesgrāmatā uz pieteicēja vārda, pievienojot to īpašumam, ir
atstājams bez izskatīšanas.
[12] Tiesa secina, ka pieteicēja pieteikums ir apmierināms daļēji - atzīstot par spēkā neesošām visas termiņā nepieteiktās tiesības uz Sadzīves
pakalpojumu ēku un atzīstot pieteicēja īpašuma tiesības uz Sadzīves pakalpojumu ēku.
Rezolutīvā daļa.
Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.,193., 219., 297.pantu,
n o s p r i e d a:
1. Apmierināt pieteikumu daļēji.
1. Atzīt par spēkā neesošām visas termiņā nepieteiktās tiesības uz ēku – Sadzīves pakalpojumu ēku ar kadastra apzīmējums /numurs A/,
adrese: /adrese A/, kas atrodas uz SIA “VALPRO”, reģ.Nr.40003058280, piederoša zemes gabala ar kadastra numurs /numurs B/,
adrese: /adrese C/, /adrese A, Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr.2322.
2. Atzīt SIA “VALPRO”, reģ.Nr.40003058280, juridiskā adrese: Linarda Laicena iela 2, LV-4201, īpašuma tiesības uz nekustamo
īpašumu – ēku: Sadzīves pakalpojumu ēku ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, adrese: /adrese A/, kas atrodas uz SIA “VALPRO”,
reģ.Nr.40003058280, piederoša zemes gabala ar kadastra numuru /numurs B/, adrese: /adrese C/, /adrese A/, Valmieras pilsētas
zemesgrāmatas nodalījums Nr.2322.
3. Atstāt bez izskatīšanas pieteikuma daļā nostiprināt ēku - Sadzīves pakalpojumu ēka ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, adrese:
/adrese A/, zemesgrāmatā uz SIA “VALPRO”, reģ.Nr. 40003058280,vārda, pievienojot to nekustamam īpašumam ar kadastra numuru
/numurs B/, adrese: /adrese C/, /adrese A/, ierakstīts Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.2322.
2. Lietas dalībnieki spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2017.gada 6.februāris, Vidzemes
apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Valmieras rajona tiesā.
Tiesnesis D.Līdacis