Court allows non-member to recover illegal 'house fund' payments from housing cooperative society.

Lieta Nr. C28357714

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2015.gada 29.janvārī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese J.Bebriša

ar tiesas sēdes sekretāri I.Šali

piedaloties prasītājai /pers. A/

atbildētājas pārstāvei B.Tamanei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret Dzīvokļu īpašnieku koopera vo sabiedrību “Lielupe-21” par prasības maksāt

naudu kooperatīvajos fondos atzīšanu par nelikumīgu.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ (turpmāk prasītāja) cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona esā prasību pret Dzīvokļu īpašnieku koopera vo sabiedrību

“Lielupe- 21” (turpmāk atbildētāja) par prasības maksāt naudu kooperatīvajos fondos atzīšanu par nelikumīgu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 28.septembrī uz Dāvinājuma līguma pamata prasītāja ieguvusi īpašumā dzīvokļa īpašumu, kas

atrodas /adrese/. Īpašumtiesības uz šo īpašumu ir reģistrētas zemesgrāmatā (Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr. 1000 0003 6343 - 75,

kadastra numurs: /numurs A/). Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, kurā atrodas dzīvokļa īpašums, realizē

brīvprātīga dzīvokļu īpašnieku apvienība - Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Lielupe-21”, kas ir saimniecisks nekomerciāls subjekts.

Atbildētāja apsaimniekošanā esošā dzīvojamā māja /adrese/, Rīgā ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.

Prasītāja nav Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Lielupe-21” biedre un starp prasītāju un atbildētāju dzīvojamās mājas prasītājas

kopīpašuma daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums nav noslēgts. Prasītājai arī nav nekādu citu ne rakstisku, ne mutisku vienošanos un saistību

attiecībā ar atbildētāju.

Piestādītajos ikmēneša komunālo maksājumu rēķinos ir pozīcija ,,Mājas vecāko līdzekļu fonds”, kuru prasītāja regulāri un pēc labākās

sirdsapziņas apmaksāja, kā arī visu piestādīto rēķinu. Rēķins ir dokuments, kurā ir aprakstīta maksājuma summa un izteikta prasība to apmaksāt. Līdz

2013.gada beigām maksājuma apmērs šajā fondā bija 0,98 Ls (1,39 euro). No 2014. janvāra minētā maksājuma apmērs ir 1,47 euro. Pārejot uz euro,

minētā maksājuma apmērs palielinājās par 5,76% bez jebkādiem paskaidrojumiem. Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvajos aktos nav tāda

jēdziena kā ,,mājas vecāko līdzekļu fonds”. 2012. gada 13.februārī prasītāja rakstveidā vērsusies pie atbildētāja ar lūgumu izskaidrot, kāds ir šāda fonda

radīšanas likumiskais pamats un kādi ir atbildētāja juridiskie pamatojumi pieprasīt veikt ikmēneša maksājumus minētajā fondā. 2012.gada 20.martā savā

atbildē atbildētājs paskaidroja, ka ,,2008.gada 29.novembra Sabiedrības biedru kopsapulce pieņēma nolikumu par “Mājas vecāko fonda izlietošanu”.

Maksa tika noteikta - 0,02 Ls kv.m. Prasot no prasītājas veikt ikmēneša maksājumus mājas vecāko līdzekļu fondā, atbildētājs uzliek prasītājai par

pienākumu pildīt savu pieņemto nolikumu, t.i., kooperatīvās sabiedrības biedra pienākumus, kurā prasītāja nav iestājusies un tās biedra pienākumus nav

uzņēmusies. Saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 3. panta 1. punktu, 21. panta 1. daļas 1. punktu un 2. punktu tikai kooperatīvās sabiedrības

biedriem jāpilda tās pārvaldes institūciju lēmumi. Saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 2. panta 1. daļas 1. punktu sabiedrības biedru kopsapulces

nolikums par ,,Mājas vecāko fonda izlietošanu” ir pieņemts tās biedru ekonomisko un sociālo vajadzību apmierināšanai. Atbilstoši Kooperatīvo

sabiedrību likuma 3. panta 8. punktam kooperatīvās sabiedrības darbības izmaksas finansē biedri paši, veidojot uzkrājumus un sedzot zaudējumus.

Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti neuzliek pienākumu personām, kuras nav kooperatīvo sabiedrību biedri, jebkādā veidā apmierināt

minēto sabiedrību biedru ekonomiskās un sociālās vajadzības.

,,Mājas vecāko līdzekļu fonda” iekļaušana ikmēneša komunālo maksājumu rēķinos tiek pozicionēta kā kooperatīvās sabiedrības pakalpojums.

Kooperatīvo sabiedrību likumā tiek noteikts, kas ir kooperatīvās sabiedrības pakalpojumi, kam un uz kādiem nosacījumiem šie pakalpojumi tiek sniegti.

Prasītāja norāda, ka nekādus pakalpojumus atbildētājai nebija pasūtījusi.

Prasītājas kā dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir noteikti Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā, kurā 8. punkts uzliek tam pienākumu pildīt dzīvokļu

īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Kooperatīvās sabiedrības darbības finanšu stimulēšana neietilpst prasītājas kā dzīvokļa īpašuma īpašnieka

pienākumos.

Prasītāja lūdz tiesu atzīt atbildētājas prasību prasītājai maksāt naudu atbildētājas izveidotajā kooperatīvajā fondā - ,,Mājas vecāko līdzekļu fondā”

par nelikumīgu un piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota uz Kooperatīvo sabiedrību likuma 1.pantu 8. punktu, 2. pantu 1.daļas 1.punktu, 3.panta 1.punktu un 8.punktu, 6.pantu,

11.pantu 3.daļu, 21.panta 1.daļas 1. un 2. punktu, 39. pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 3.pantu, 6.panta 1. daļas 1. punktu un 2.daļas,

7.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 1.pantu, 10.pantu 2. un 8.punktu, 13.panta 1. un 2.daļas, 15.pantau, 16.panta 2. daļas 9.punktu, 17.pantu, 18.pantu,

19.pantu, 20.pantu, 21. pantu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 2.punktu, 4.panta 2. un 3. daļas, Civilprocesa likuma 1.pantu, 5.pantu un

128.pantu.

Atbildētāja ir sniegusi paskaidrojumus par prasību(lietas 37.-38.lapa ), kur norādīts, ka prasību neatzīst un lūdz to noraidīt.

Atbildētāja norāda, ka darbojas saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu, sabiedrības statūtiem, Dzīvokļu īpašuma likumu un

citiem likumiem. Sabiedrības mērķis ir nodrošināt dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošās dzīvojamo māju pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu Rīgā Dzirciema ielā 87, 89, 91, Lidoņu ielā 22, 24, 26, 9,5, Stūres ielā 5 un Liliju ielā ielas 8.

2008.gada 16.aprīlī atbildētājs atkārtotā pilnvaroto kopsapulcē pieņēma tāmi 2008.gadam, kurā noteica dzīvojamo māju vecāko fondā iemaksāt

0,02 Ls no m2 .

Sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija - biedru kārtējā kopsapulcē 2008.gada 29.novembrī pieņēma nolikumu “Par mājas vecāko fonda

izlietošanu”.

Mājas vecākais ir mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, kas izvirzīts no mājas dzīvokļu īpašnieku vidus. Viņš savus pienākumus var pildīt

bez maksas, vai par to saņemt atlīdzību, par ko gada beigās lemj attiecīgo māju dzīvokļu īpašnieki.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma Pārejas noteikumu 13.punktu atbildētāja veica dzīvojamo māju pārvaldīšanas funkcijas bez

pārvaldīšanas līguma.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir teikts, ka pilnvarotās personas, kuras izvirzītas no dzīvokļu īpašnieku vidus, palīdz organizēt pārvaldīšanas

darbu un nodrošina komunikāciju ar dzīvokļu īpašniekiem, iepazīstinot tos ar Sabiedrības darbu.

Dzīvojamās mājas Lilijas ielā 8 dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi lēmumu neveikt iemaksas 0,02 Ls no m2 mājas vecāko fondā.

2014.gada l .janvārī, pārejot uz Euro valūtu, mājas vecāko fonda tarifs latos tika pārrēķināts pēc kursa 0,702804, ievērojot matemātiskos

pārrēķina principus , kas ir - 0,03 Euro no m2.

Atbildētāja nav pieņēmusi nevienu lēmumu par savas finanšu darbības stimulēšanu. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta 1.punktu

atbildētāja veic dzīvojamo māju obligātās pārvaldīšanas funkcijas.

Prasītāja katrā savā iesniegumā uzsvēra, ka viņa nav Sabiedrības biedrs, ka viņai nav noslēgts līgums par kopīpašuma daļas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, viņai nav nekādu mutisku, ne rakstisku vienošanos un saistību ar atbildētāju. No prasītājas teiktā var secināt, ka viņa ir tikai dzīvokļa

īpašniece, tātad privātpersona un kā privātpersonai nekādas atskaites nav jāsniedz, izņemot informāciju par komunālajiem maksājumiem. Lilijas ielas

8.mājas dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi par jebkādu atskaišu pieprasīšanu. Atbildētāja dzīvojamai mājai Lilijas ielā 8 sniedz visus pakalpojumus,

kas nodrošina dzīvokļa īpašumu uzturēšanu kā Sabiedrības biedriem, tā arī tiem, kas nav sabiedrības biedri.

Tiesas sēdē prasītāja /pers. A/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem, apstākļiem un lūdza to apmierināt. Norādīja, ka viņai

pieder dzīvokļu īpašums daudzdzīvokļu mājā /adrese/, un šīs mājas pārvaldīšanu veic dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „Lielupe-21”. Viņa nav

biedrības kooperatīvā biedre, un starp viņu un pārvaldītāju nav noslēgts apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgums, līdz ar to attiecības tiek regulētas pēc

Latvijas Republikā spēkā esošās likumdošanas. Ikmēneša maksājumos ir tāda pozīcija, kā mājas vecāko līdzekļu fonds. Normatīvie akti neparedz mājas

vecāko fonda terminu. Vērsās kooperatīvajā sabiedrībā ar jautājumu uz kāda pamata ir radīts minētais fonds. „Lielupe-21” atbildēja, ka 29.11.2008.

sabiedrības biedru kopsapulce pieņēma nolikumu par mājas vecāko fonda izveidi. Tādā veidā viņai tiek uzlikts par pienākumu pildīt pieņemto nolikumu,

jāpilda biedra pienākumi, ko nav uzņēmusies. Saskaņā ar Kooperatīva likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktu nolikums ir pieņemts sabiedrības biedru

ekonomisko un sociālo vajadzību apmierināšanai. Tātad, saskaņā ar minēto likumu kooperatīvā sabiedrība nevar uzlikt par pienākumu personām, kuras

nav šo organizāciju biedri, pildīt organizācijas lēmumus. To apstiprina Rīgas Kurzemes rajona tiesas spriedumi un Augstākās tiesas Senāta spriedumi,

kurus norādījusi prasības pieteikumā. Sakarā ar to, ka nebija saņēmusi atbildi pēc būtības, vērsās otro reizi, arī nesaņēma atbildi pēc būtības, bija

norādītas nezināmas mājas par kurām bija kaut kas, bet citas mājas nevar lemt par viņai piederošo īpašumu. 2013.gada novembrī rakstīja kooperatīvajai

sabiedrībai, lai atsūta mājas sapulces lēmumu, kur mājas iedzīvotāji būtu izteikuši priekšlikumu izveidot mājas vecāko līdzekļu fondu, kā arī vaicāja vai

mājā ir mājas vecākais un kā ar viņu var sazināties, atbildi nesaņēma. Šajā gadā prasīja atskaiti par naudas izlietošanu un dokumentālo apstiprinājumu

tam, atbildi nesaņēma. Izlasīja organizācijas statūtus, kuros teikts, ka vecākais veido saikni starp biedriem un valdi. Tā kā viņa nav biedre, šī saikne nav

zināma un neredz labumu no tās savam īpašumam. Izdevumi par saiknes veidošanu ir jāsedz kooperatīvās sabiedrības biedriem. Minētais fonds tika

pozicionēts kā pakalpojums. Kooperatīva likumā ir noteikts, kas ir sabiedrības pakalpojums un kāds tam mērķis, un kā pakalpojumi tiek sniegti.

Patērētāju tiesību aizsardzības likums neuzliek viņai par pienākumu atmaksāt pakalpojumu, kuru nav pasūtījusi. Minētais fonds saskaņā ar Dzīvojamo

māju likumu neietilpst dzīvojamās mājas obligāti veicamajās pārvaldīšanas darbībās. Pārvaldīšanas izdevumus nosaka paši dzīvokļu īpašnieki savā

kopsapulcē nevis sabiedrības pārvaldes struktūras. Saskaņā ar dzīvokļu īpašumu likumu, tikai dzīvokļu kopība ir tiesīga lemt par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumu noteikšanu un maksāšanas kārtību. Šis likums viņai uzliek pienākumu pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Dzīvojamā māja Lilijas ielā 8 īpašnieku kopība kopsapulcē nebija izveidojusi šo fondu, nav ievēlēts mājas vecākais, nav noteikti šo personu pienākumi, ir

noteikts veikt iemaksas fondā. Tā kā dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi par mājas vecāko līdzekļu fondu, uzskata, ka kooperatīva prasība veikt

iemaksas šajā fondā ir nepamatota no personas, kura nav sabiedrības biedre, līdz ar to, lūdz tiesu atzīt prasību dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās

sabiedrības „Lielupe-21” maksāt naudu izveidotajā kooperatīvajā fondā par mājas vecāko par prettiesisku. Lūdz piedzīt tiesas izdevumus. Vēlas piedzīt

ceļa izdevumus, kas radušies ierodoties uz tiesas sēdi, viņa brauc ar automašīnu Mersedes 315 Sprint, degvielu tērē 10 litri uz 100 kilometriem. Degvielas

čeki pievienoti lietai.

Atbildētājas pilnvarotā pārstāve /pers. B/(pilnvara lietas 49.lapa) tiesas sēdē prasību neatzina uz paskaidrojumos norādītajiem motīviem un

paskaidroja, ka fonds izveidots 2008.gada 29.novembrī, kopsapulcē apstiprināts, ir nolikums par šī fonda izveidi, ir iekļauts tāmē un apstiprināts. Likums

par dzīvokļu īpašumu stājās spēkā 01.01.2011. Fonda izveide ir likumīga un tiesiska un nav pretrunas ar spēkā esošo likumdošanu. Tas, ka prasītāja

norāda, ka viņai nav nekādu attiecību ar kooperatīvu kā apsaimniekotājiem, tā ir viņas personīgā izvēle. Cik ir nosūtīti līgumi ar lūgumu nostiprināt šīs

attiecības, viņa tās nav apstiprinājusi, ir atgriezusi līgumu atpakaļ bez paskaidrojumiem. Saskaņā ar dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu pārejas

noteikumu 13.punktu, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība dzīvojamo māju pārvaldīšanas funkcijas veic bez pārvaldīšanas līguma. Darbojās pirms

tika pieņemts likums par dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Attiecībā uz māju vecākajiem, viņus izvēlas attiecīgo māju dzīvokļu īpašnieki paši savās

kopsapulcēs. No 2014.gadā notikušās mājas sapulces protokola redzams, ka mājas īpašnieki izskatīja jautājumu par dzīvojamās mājas vecākā

ievēlēšanu un darba samaksu. Saskaņā ar Likumu par dzīvokļu īpašumu šī aptauja tika veikta aptaujas veidā, dokumentā ir aptaujājamo paraksti, šajā

aptaujā prasītāja nav piedalījusies. Tas skar visus mājas iedzīvotājus un tam nav nekāda sakara ar sabiedrības biedriem. Ar balsu vairākumu ir nolēmuši,

konkrēti tai mājai, mājas vecākā darbu atmaksāt pēc noteiktās formulas un savāktiem līdzekļiem konkrētajā mājā. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir ievēlējuši

jaunu mājas vecāko, to prasītāja nezina. No lietā esošajiem materiāliem ir redzams, ka prasītāja nepiedalās aptaujās, ne sapulcēs. Nolikumam, kas ir

pieņemts, vēl pirms jaunā dzīvokļu īpašuma likuma spēkā stāšanās 2008.gadā, pirmajā punktā teikts, ka katra dzīvojamā māja, tas ir dzīvokļu īpašnieki

reizi gada beigās savā kopsapulcē pieņem lēmumu par mājas vecākā darbu un apmaksas jautājumu un tikai tad jautājums tiek tālāk skatīts kooperatīva

pārvaldes institūcijās. Bet iniciatīva un darbības nāk no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Mājas vecākais ne tikai veido saikni starp mājas

iedzīvotājiem un valdi, bet ar visiem mājas iedzīvotājiem. Un nevar būt tā, ka mājas vecākais rīkojas tikai biedru interesēs. Kā, piemēram, konkrēti

remontdarbi skar visus mājas iedzīvotājus, nevis atsevišķus mājas iedzīvotājus, visi remontdarbi tiek veikti priekš visiem mājas iedzīvotājiem. Lietā ir

izraksts, kurš apliecina, ka dzīvojamās mājas Lilijas ielas 8 kooperatīva biedri ir 54% no dzīvokļu mājas iedzīvotājiem. Uz visiem iesniegumiem atbildes ir

sniegtas un izskaidroti visi jautājumi. Par fonda izveidi: tas tika izveidots, pieņemts, saskaņots 29.11.20108. kopsapulcē, lietas materiāliem ir pievienots

kopsapulces protokols, kopsapulces lēmums parādās 2008.gada tāmē un ir apstiprināts nolikums par mājas vecāko fonda izlietošanu. Uzskata, ka /pers.

A/ prasība ir noraidāma, kā nepamatota.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausot pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un novērtējot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Izskatot pušu starpā esošo strīdu, tiesa vadās no Kooperatīvo sabiedrību likuma, likuma „Par dzīvokļu īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2011.gada

1.janvārim, Dzīvokļa īpašuma likuma, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma un Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības ,,Lielupe-21” statūtiem

(turpmāk - statūti).

Lietā nav strīda, ka atbildētāja, atbilstoši statūtu 1.1. punktam nodrošina kopīpašumā esošo dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu,

tai skaitā nekustamā īpašuma /adrese/(lietas 69.lapa).

Lietā nav strīda, ka prasītājai uz 2007.gada 28.septembra dāvinājuma līguma pamata pieder nekustamais īpašums /adrese/, ko apliecina

zemesgrāmatu apliecība (lietas 13.lapa).

Lietā nav strīda, ka prasītāja nav Dzīvokļu īpašnieku koopera vās sabiedrības “Lielupe-21” biedrs(lietas 85.-86.lapa)un nav ar šo

kooperatīvo sabiedrību noslēgusi sev piederošā dzīvokļa apsaimniekošanas līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā ir noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, tajā skaitā piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kār bā, norēķinā es par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem, kas sais ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Likuma 13.pants paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ie lpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligā veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī

dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā. Savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi noteikti Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7.pantā.

Lietā pastāv strīds par to, vai prasītājai ir jāapmaksā atbildētāja izsniegtajos ikmēneša rēķinos norādītā pozīcija „mājas vecāko

līdzekļu fonds”, kas līdz 2013.gada decembrim bija noteikts Ls 0,98 jeb 1,39 EUR, bet no 2014.gada janvāra 1,47 EUR(lietas 14.-25.lapa).

2008.gada 16.aprīlī atbildētāja Dzīvokļu īpašnieku koopera vā sabiedrība “Lielupe-21” atkārtotā pilnvaroto kopsapulcē pieņēma tāmi

2008.gadam, kurā noteica dzīvojamo māju vecāko fondā iemaksāt 0,02 Ls no m2 (lietas 39.lapa).

Sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija - biedru atkārtotā kopsapulcē 2008.gada 29.novembrī pieņēma nolikumu “Par mājas vecāko fonda

izlietošanu”(lietas 40.-42.lapa). Nolikuma 1.punktā paredzēts, ka katra dzīvojamā māja reiz gadā, gada beigās, savā kopsapulcē pieņem lēmumu par

mājas vecākā darba apmaksu un valde pieņem lēmumu, cik reiz gadā veikt apmaksu. To, ka šādas sapulces notiek, apliecina atbildētāja iesniegtā

dzīvojamās mājas Lilijas ielā 8 sapulces protokols(lietas 91.-96.lapa). No sapulces protokoliem redzams, ka aptaujā par mājas vecākā ievēlēšanu un

maksas noteikšanu mājas vecākajam ir piedalījušies vienīgi kooperatīvās sabiedrības biedri.

Dzīvokļu Nr.6;10;13;21;23;25;26;28;29;35;36;45;63;75;76;79;80;91;102;104;105 īpašnieki, kuri nav sabiedrības biedri, kas redzams no biedru

uzskaites žurnāla(lietas 85.-86.lapa), šajā sapulcē nav piedalījušies.

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Lielupe-21” statūtu 7.1.punkts noteic, ka dzīvojamo māju apsaimniekošanas un ekspluatācijas

jautājumu risināšanai valde var apstiprināt dzīvojamo māju vecākos vai citu pašpārvaldes veidojumu un noteikt to pienākumus. Dzīvojamās mājas

vecākais realizē saikni starp Sabiedrības biedriem un valdi. Dzīvojamās mājas vecāko ievēl dzīvojamās mājas kāpņu telpu pilnvarotie vai mājā dzīvojošo

biedru sapulcē, ja to vēlas 1/3 no šiem biedriem.

2012.gada 13.februārī prasītāja griezusies pie atbildētājas ar lūgumu izskaidrot pozīcijas „Mājas vecāko līdzekļu fonds” radīšanas

likumisko pamatu (lietas 26.lapa).

2012.gada 20.martā atbildētāja sniegusi atbildi, kur norādījusi, ka 2008.gada 29.novembrī Sabiedrības biedru kopsapulce pieņēma

nolikumu par „Mājas vecāko fonda izlietošanu”. Maksa tika noteikta 0,02 Ls kv.m. (lietas 27.lapa).

Atkārtoti prasītāja 2013.gada 22.aprīlī griezusies pie atbildētājas ar lūgumu izskaidrot jēdzienu „Mājas vecāko līdzekļu fonds”, sniegt

likumisku pamatojumu ikmēneša iemaksai un izsniegt dokumentu kopijas, kas to apliecina (lietas 29. lapa).

2013.gada 22.aprīlī atbildētāja sniegusi atbildi, kur norādījusi, ka Sabiedrība darbojas saskaņā ar Koopera vo sabiedrības likumu,

Sabiedrības statū em, Dzīvokļa īpašuma likumu un ci em LR likumiem. 2008.gada janvārī un februārī no kušas dzīvojamo māju sapulces,

kurās izteikts priekšlikums izveidot „Mājas vecāko fondu”, kas sais ts ar mājas vecāko un māju pilnvaroto nepieciešamo izdevumu segšanu.

2008.gada 29.novembra Sabiedrības biedru kopsapulce noteica maksu „Mājas vecāko fonda”0,02 Ls kv.m un pieņēma Nolikumu par DzĪKS

„Lielupe-21” ”Mājas vecāko fonda izlietošanu” (lietas 30.lapa ).

2013.gada 4.novembrī prasītāja lūgusi atbildētājai atsū t sapulces protokolus un paziņot pilnvaroto uzvārdus, kuri ka ievēlē .

2013.gada 7.novembra iesniegumā prasītāja lūgusi atbildētājai paziņot mājas vecākā uzvārdu(lietas 31.-32.lapa).

2013.gada 4.decembrī atbildētāja sniegusi atbildi, ka mājas pilnvarotos ievēl dzīvokļu īpašnieki atbilstoši Sabiedrības statūtu 5.1.1.-

5.3.punktiem. Mājas vecāko ievēl atbilstoši Statūtu 7.1.-7.3.punktiem.(lietas 33.lapa).

Prasītāja 2014.gada 24.februārī atbildētājai nosū jusi iesniegumu, kurā norādījusi, ka nav sabiedrības biedre. Lūgusi atsū t atskai

par „Mājas vecāko līdzekļu fonda” savākto naudu par 2010.-2013.gadu un to izlietojumu(lietas 34.lapa).

Atbildētāja 2014.gada 24.februārī sniegusi prasītājai atbildi, kurā norādīts, ka prasītājai ir iespējas kļūt par sabiedrības biedru,

nosūta apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līguma 2 eks. ar lūgumu noslēgt līgumu(lietas 35.lapa).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pants noteic, ka ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti,

ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu un tie ir saistoši ikvienam dzīvojamās mājas

kopīpašniekam. Likuma 7.pants noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi, ir pamatojoties uz dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumu, noteikti

maksājumi. Tai skaitā 3.punkts paredz atlīdzību par pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pants „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšana” noteic:

„(1) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

(2) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina

optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz:

1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;

2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.”

Tātad dzīvokļu īpašnieki, slēdzot mājas pārvaldīšanas līgumu ar pārvaldnieku, paši ir tiesīgi nolemt gan par atlīdzību pārvaldniekam, gan par

finanšu uzkrājuma veidošanu mājai nepieciešamajiem remontiem, un tas ir saistoši visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Kooperatīvo sabiedrību likuma 2.pants noteic, ka šā likuma mērķis ir sekmēt kooperatīvo sabiedrību efektīvu saimniecisko darbību un to biedru

ekonomisko un sociālo vajadzību apmierināšanu atbilstoši šā likuma 3.pantā noteiktajiem kooperatīvo sabiedrību darbības pamatprincipiem; radīt

labvēlīgus apstākļus kooperatīvo sabiedrību darbībai.

Saskaņā ar Koopera vo sabiedrību likuma 1.panta 5.punktu koopera vā sabiedrība ir brīvprā ga fizisko un juridisko personu

apvienība, kuras mērķis ir sniegt pakalpojumus tās biedru saimnieciskās darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Statūtu 2.1.punktā noteikts sabiedrības uzdevums – nodrošināt dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma domājamo daļu un iekārtu pienācīgu

apsaimniekošanu un uzturēšanu (lietas 71.lapa).

Koopera vo sabiedrību likuma 11.panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku koopera vās sabiedrības darbību reglamentē šis

likums, likums „Par dzīvokļa īpašumu”, kā arī citi normatīvie akti.

Dzīvokļa īpašuma likuma 1.pants noteic, ka likuma uzdevums ir noteikt dzīvokļa īpašuma statusu, dzīvokļa īpašnieka esības,

pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību.

Dzīvokļu īpašnieku koopera vās sabiedrības „Lielupe-21”statūtu 1.1.punkts noteic, ka tā ir dibināta uz nenoteiktu laiku, un ir

brīvprā ga dzīvokļu īpašnieku sabiedrība ar mainīgu biedru sastāvu, kuras mērķis ir apmierināt sabiedrības biedru ar dzīvokļa īpašuma

ekspluatāciju sais tās sabiedriskās un sadzīves vajadzības un nodrošināt kopīpašumā esošo dzīvojamo māju, tai skaitā /adrese/,

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Statūtu 1.9.punkts noteic, ka sabiedrības apsaimniekošanā esošās dzīvojamās mājas nav sabiedrības

īpašums, bet tās ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.

Ņemot vērā, ka Koopera vās sabiedrības ek izveidotas brīvprā gi, to biedriem saskaņā ar Koopera vo sabiedrību likuma 21.pantu ir

saistoši koopera va sapulču un pārvaldes ins tūciju lēmumi. Tādejādi uz dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav Sabiedrības biedri, konkrētajā

gadījumā uz prasītāju, ir a ecināmi Dzīvokļa īpašuma likumā noteik e pienākumi, un dzīvokļu īpašnieku kopības pieņem e lēmumi, (bet līdz

2011.gada 1.janvārim likuma „Par dzīvokļu īpašumu” noteik e pienākumi un dzīvokļu īpašnieku kopsapulces pieņem e lēmumi). Tā kā

prasītājai pieder dzīvokļa īpašums mājā, kuras apsaimniekotājs ir koopera vs un daļa dzīvokļu īpašnieki ir tā biedri(54%), uz prasītāju

atbildētājas statūti nevar attiekties un atbildētājas kā kooperatīva pārvaldes institūciju pieņemtie lēmumi nevar būt saistoši.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā. Atbilstoši likuma 10.panta 1.punktam dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, atbilstoši

8.punktam - pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 9.punkts noteic, ka vienīgi

8.punktam - pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 9.punkts noteic, ka vienīgi

dzīvokļu īpašnieku kopība ir esīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kār bu

(līdzīgs regulējums līdz 2011.gada 1.janvārim ka noteikts likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 27.2 pantā, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce lemj

par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošas daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas formu dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vai Civillikumā

noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma veidā. Panta otrā daļa noteica dzīvokļu īpašnieku kopsapulces kompetenci).

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pants definē dzīvokļu īpašnieku kopību: tā ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu

īpašumos. Tās sastāvā ir visi mājas dzīvokļu īpašnieki. Atbilstoši likuma 16.pantam tieši kopībai ir tiesības izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz

kopīpašumā esošo daļu.

Tātad, ja izlemjamais jautājums ir pakalpojuma saņemšana vai apmaksa dzīvojamai mājai kopumā, tad lēmumu pieņem dzīvokļu īpašnieku

kopība. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam tā ir ,,dzīvojamās mājas īpašnieks”, kuram jāveic obligātās pārvaldīšanas darbības. Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.panta 3.punkts noteic pienākumu dzīvokļa īpašniekam norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu, kā arī 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram

sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.

Dzīvokļu īpašuma likuma III nodaļa nosaka dzīvokļu īpašnieku kopības statusu, kompetenci un kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem

lēmumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestajai daļai, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Kā izriet no Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 16.jūnija spriedumā lietā Nr. SKA

23/2011, dotā skaidrojuma, tad „daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma kopīga pārvaldīšana ir īpašs īpašuma tiesību īstenošanas veids, kura

ietvaros katrs dzīvokļa īpašnieks nav pilnībā patstāvīgs subjekts, bet tiesības var īstenot tikai kopā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem. Respektīvi, mājas

pārvaldīšanas jautājumos atsevišķs dzīvokļa īpašnieks nav patstāvīgs tiesību subjekts, bet iekļaujas tiesību subjektā - dzīvokļu īpašnieku kopumā”.

Latvijas Republikas Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010.gada 26.maija spriedumā Nr.SKC-151/2010 norādīts, ka „likuma

„Par dzīvokļu īpašumu”(spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim) 27.2 pants” (izlemt jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu) „attiecas uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces nevis dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības dalībnieku sapulces tiesībām lemt par

apsaimniekošanas jautājumiem”.

Tiesa secina, ka lietā nav iegūti nekādi pierādījumi, kas apliecinātu, ka dzīvokļu īpašnieku kopība likumā paredzētā kārtībā jebkad būtu lēmusi

par mājas vecāko līdzekļu fonda izveidošanu un šādu maksājumu iekasēšanu no visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Likumā „Par dzīvokļu īpašumu” 12.pantā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā ir noteik

dzīvokļu īpašnieku pienākumi attiecībā uz nama kā kopīpašuma apsaimniekošanas izdevumu segšanu. Taču tiesa atzīst, ka apsaimniekošanas

izdevumu jēdziens nav tulkojams k plaši, ka varētu prasīt no dzīvokļa īpašnieka kādus citus izdevumus, kas sais ar koopera va izveidotu

fondu uzturēšanu. Arī Latvijas Republikas Augstākās esas Senāts 2010.gada 24.novembra spriedumā Nr.SKC-245/2010 līdzīgā lietā par

kooperatīvo sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem norādījis uz šādu nostādni, ka „koopera vās sabiedrības biedri drīkst savstarpēji uzņem es

dažādas sankcijas par kopīgu lēmumu nepildīšanu, taču likums neļauj tās a ecināt uz personām ārpus šīs sabiedrības, pat piesaucot

taisnīguma argumentu”.

Biedrības statūtu 3.5.1.punkts noteic, ka biedru pienākums ir ievērot Sabiedrības statūtus un pildīt kopsapulces un pilnvaroto

sapulces, valdes un revīzijas komisijas lēmumus. 3.5.4.punkts noteic, ka sabiedrības biedra pienākums ir izpildīt savas sais bas, kas a ecas

uz darba ieguldījumu un finansiālo līdzdalību sabiedrības darbībā.

„Vienlīdzības principam ir jāgarantē vienotas esiskās kār bas pastāvēšana. Pro , tā uzdevums ir nodrošināt, lai ktu īstenota tāda

tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums ktu piemērots bez jebkādām privilēģijām. Tas garantē

likuma pilnīgu iedarbību, tā piemērošanas objek vitā , kā arī to, ka nevienam nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus.”(Satversmes esas

2005.gada 14.septembra spriedums lietā Nr.2005-02-0106 secinājumu daļas 9.1.punkts).

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesību doktrīnā V.Bukovskis uzsvēris, ka prāvnieku strīdīgās attiecības tiesa apspriež pēc tiem datiem, kurus puses iesniegušas tiesai un vienīgi

šie dati ir tiesai nepieciešamais procesuālais pierādījumu materiāls(V.Bukovskis, Civilprocesa mācības grāmata, Rīga, 1933., lpp.235).

LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2012.gada 21.marta spriedumā lietā Nr.SKC-98/2012. norādījis, ka „tiesai, izskatot lietu,

jānoskaidro apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā-prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti(meklējamie fakti). Turklāt jāievēro,

ka meklējamos faktus norāda puses, bet faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir

norādīti fakti, kas nosaka pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus. No iepriekš minētā izriet, ka, izskatot lietu, tiesai primāri

jānoskaidro, kādu tiesisko attiecību ietvarā strīdus attiecības ir vērtējamas”,.

LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2012.gada 28.septembra spriedumā lietā Nr.SKC-1024/2012 norādījis, ka „ prasības pamata

un priekšmeta norādīšana nodrošina atbildētājam iespēju sagatavoties aizstāvībai, izteikt iebildumus un iesniegt pierādījumus, ņemot vērā pierādīšanas

priekšmetu”. Tas nodrošina arī Civilprocesa likuma 10.pantā ietvertā pušu sacīkstes principa ievērošanu.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka (..)tiesa var apspriest prasījumu pamatotību vai nepamatotību, vadoties vienīgi no tiem faktiem un apstākļiem, kurus

puses norādījušas kā prasības, pretprasības vai iebildumu pamatu(Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru

kolektīvs prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga, 2006. 280.lpp.).

Tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, atbildētājs nav iesniedzis prasības pieteikumā izteikto prasījumu atspēkojošus

pierādījumus.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājas Dzīvokļu īpašnieku koopera vās sabiedrības „Lielupe- 21” biedru kopsapulces nolikums

par „Mājas vecāko fonda izveidošanu” noteikt maksu šajā fondā prasītājai, kura nav šīs sabiedrības biedrs, nav saistošs un atbildētājas

rēķinos iekļautā pozīcija „Mājas vecāko līdzekļu fonds” nav pamatots, līdz ar to šī pozīcija prasītājas rēķinos iekļauta nelikumīgi.

Prasītāja, iesniedzot prasību ir samaksājusi valsts nodevu 71,14 euro (lietas12.lapas) un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 euro, 1,25 euro (lietas 10.;48.lapa ). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu norādītie tiesas

izdevumi ir piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

Prasītājai radušies ar lietas vešanu sais e izdevumi- ceļa izdevumi sakarā ar ierašanos uz divām tiesas sēdēm no Rīgas uz Aizkraukli

un atpakaļ, rēķinot 10 litri dīzeļdegvielas uz 100 km- 23,10 EUR un 19,58 EUR(lietas 50.,90.lapa), kas saskaņā arCivilprocesa likuma 44.panta

otro daļu piedzenami no atbildētājas prasītājas labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāmas 10 dienas sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu

labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 44.panta otro daļu,189.,190.,193.,194., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ prasību apmierināt.

Atzīt par nelikumīgu Dzīvokļu īpašnieku koopera vās sabiedrības „Lielupe- 21”, reģistrācijas Nr./numurs/, prasību /pers. A/, personas

kods /personas kods/, maksāt naudu izveidotajā kooperatīvajā fondā „Mājas vecāko līdzekļu fonds”.

Piedzīt no Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Lielupe- 21”, reģistrācijas Nr./numurs/par labu /pers. A/, personas

kods /personas kods/, valsts nodevu 71,14 EUR(septiņdesmit vienu euro 14 centus), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,95

EUR(piecus euro 95 centus), ar lietas vešanu saistītos izdevumus 42,76 EUR(četrdesmit divus euro 76 centus).

Dzīvokļu īpašnieku koopera vai sabiedrībai „Lielupe- 21” sprieduma daļā par esas izdevumu piedziņu labprā gas izpildes termiņu

noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20(divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības 2015.gada 10.februārī apelācijas kār bā

Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2015.gada 10.februārī.

Tiesnese J.Bebriša