Court reduced sentence for theft by entrustment due to COVID-19 pandemic impact on defendant's ability to pay.

Lietas arhīva Nr. KA04-0378-21/21

ECLI:LV:RAT:2021:0602.11087137913.16.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 2.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā

tiesnese Smaida Gļazere,

tiesnese Tamāra Broda,

tiesnese Diāna Dumbre,

rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas saistībā

ar Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras prokurores Edītes Jansones iesniegto apelācijas protestu un /pers. A/ aizstāvja Pētera Kušnera apelācijas

sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 11.novembra spriedumu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 11.novembra spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā (izdarīts 07.06.2012.), proti, par to, ka izdarīja svešas mantas prettiesisku iegūšanu, ja

to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta (piesavināšanos), un sodīts ar naudas sodu 4 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb

1720 EUR.

Tāpat /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā (izdarīts 18.07.2013.),

proti, par to, ka izdarīja svešas mantas prettiesisku iegūšanu, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta (piesavināšanos), un sodīts ar naudas sodu 5

Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 2150 EUR.

Tāpat /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā (izdarīts 21.01.2015.),

proti, par to, ka izdarīja svešas mantas prettiesisku iegūšanu, ja to izdarījusi persona, kurai tā uzticēta (piesavināšanās), un sodīts ar naudas sodu 5

Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 2150 EUR.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, /pers. A/

noteikts − naudas sods 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 4300 EUR.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pie noteiktā soda nolemts pilnībā pievienot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2015.gada 2.aprīļa spriedumu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 26.oktobra lēmumu, un galīgais sods

/pers. A/ noteikts − naudas sods 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 4300 EUR un īslaicīga brīvības atņemšana uz 37

dienām.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 52.panta trešo daļu, īslaicīgā brīvības atņemšanas soda termiņā nolemts ieskaitīt /pers. A/ aizturēšanas laiku no

2013.gada 2.septembra līdz 2013.gada 4.septembrim.

Drošības līdzekli /pers. A/ nolemts nenoteikt.

Nolemts piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. C/ materiālā kaitējuma kompensāciju 4805 EUR, par labu /pers. D/ materiālā kaitējuma

kompensāciju 1819 EUR un par labu /pers. E/ materiālā kaitējuma kompensāciju 554,92 EUR.

[2] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas protestu iesniegusi Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras prokurore Edīte Jansone.

Prokurore apelācijas protestā norāda, ka pirmās instances tiesa pamatoti piemērojusi Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, lemjot par soda

noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc vairākiem spriedumiem. Taču pirmās instances tiesa, taisot spriedumu, ir pārkāpusi

Kriminālprocesa likuma 25.pantā noteikto dubultās sodāmības nepieļaujamības (ne bis in idem) principu un pilnībā nav ievērojusi Krimināllikuma

50.panta piektajā daļā un 52.panta piektajā daļā noteikto, proti, nav norādījusi, ka soda laikā ieskaitītais īslaicīgās brīvības atņemšanas sods 37 septiņas

dienas ir pilnībā izciests, tādējādi pasliktinot apsūdzētā stāvokli.

[2.1] Prokurore uzskata, ka /pers. A/ piemērotais sods atstājams negrozīts, taču norādāms, ka saskaņā ar Kimināllikuma 50.panta piekto daļu

sods − īslaicīga brīvības atņemšana 37 dienas − uzskatāms par izciestu 2016.gada 21.februārī, kā to lūdza prokurore pirmās instances tiesā.

[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācija sūdzību iesniedza apsūdzētā /pers. A/ aizstāvis P.Kušners.

Aizstāvis lūdz atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 11.novembra spriedumu daļā par /pers. A/ piespriesto sodu un taisīt

šajā daļā jaunu nolēmumu, mīkstināt /pers. A/ sodu un samazināt no /pers. A/ par labu cietušajai /pers. C/ piedzītās kompensā​cijas apmēru.

[3.1] Lai gan pirmās instances tiesas spriedumā ir norādīts, ka tiesa ir piemērojusi Kriminālprocesa likuma 49.1 panta pirmās daļas normu, tomēr

sprieduma motīvu daļā nav norādīts kā ir izpaudusies minētās normas piemērošana.

[3.2] No sprieduma motīvu daļas nav saprotams, kuru no likumā paredzētājām iespējām, kas ir labvēlīgas apsūdzētajām, tiesa ir izvēlējusies,

konstatējot kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu un kā tas ir ietekmējis apsūdzētajam nosakāmo sodu.

[3.3] Aizstāvis uzskata, ka pirmās instances tiesa, nosakot kaitējuma kompensāciju, nav sniegusi tās pamatojumu.

Cietušās /pers. C/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmēru nepierāda liecinieku liecības. Lieciniece /pers. F/ liecināja, ka auksto ieroču - dunču

un zobenu vērtību -,iespējams, noteikt, tos fiziski apskatot. Pie vērtības noteikšanas ņemama vērā to izcelsme, izgatavošanas tehnika, oriģinalitāte.

Eksperts pēc fotogrāfijām priekšmetu vērtību nevar noteikt. Tāpat liecinieks /pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka kolekcijas priekšmetu cena ir adekvāta, ja

tie ir oriģināli priekšmeti, ko no fotogrāfijām nevar pateikt. Tāpat viņš liecināja, ka priekšmetu cena atkarīga no priekšmetu stāvokļa - vai tie nav bojāti un

ir labā stāvoklī. Arī liecinieks /pers. H/ liecināja, ka cietušās norādītā kolekcijas summa varētu būt atbilstoša pie apstākļiem, ja minētie priekšmeti ir

oriģināli.

Aizstāvis vērš uzmanību, ka cietušās /pers. C/ kaitējumu kompensācijas apmēru apstrīdēja apsūdzētais, turklāt cietusī, kurai ir pienākums pierādīt

nodarīto zaudējumu apmēru, neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu pieteiktās kompensācijas apmēru - ne priekšmetu iegādes dokumentus, ne

priekšmetu izcelsmes autentiskumu (sertifikātus).

Cietušajai /pers. C/ bija jāapzinās, ka, iegādājoties priekšmetus ārvalstī bez to iegādi apliecinošiem dokumentiem, viņa nevarēs pierādīt priekšmetu

vērtību, vēl jo vairāk iztrūkstot to autentiskumu (kopiju) apliecinošiem dokumentiem.

Judikatūrā attiecībā uz kaitējuma kompensācijas pamatojuma iztrūkumu tiesu nolēmumā, ir atzīts, ka Kriminālprocesa likuma 512.panta otrajā daļā

noteikts, ka tiesas spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē vai kurus saskaņā ar šā likuma 125.panta noteikumiem nav

nepieciešams pārbaudīt. Minētā likuma prasība attiecas arī uz kaitējuma kompensācijas noteikšanas pamatošanu tiesas nolēmumā (sk.Senāta

Krimināllietu departamenta 07.11.2011. lēmumu lietā Nr. SKK-508/2011).

Uzskata, ka situācijā, kad nav pierādīta kolekcijas izcelsme (pastāvot pamatotām šaubām), tās īstenā vērtība, lietā iztrūkstot iegādi apliecinošiem

dokumentiem, tiesa nepamatoti noteica cietušajai /pers. C/ kaitējuma kompensāciju, balstoties vien uz pieņēmumu, ka kolekcijas priekšmeti ir autentiskas

(oriģinālas) izcelsmes.

[4] Rīgas apgabaltiesa, izskatījusi lietu apelācijas kārtībā saistībā ar Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras prokurores E.Jansones apelācijas

protestu, ar 2020.gada 10.novembra spriedumu nolēmusi pirmās instances tiesas spriedumu atcelt daļā par /pers. A/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma

179.panta pirmās daļas (trīs noziedzīgi nodarījumi), par noteikto sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu un par noteikto galīgo sodu

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.

/pers. A/ par trim Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās

daļas 1.punktu, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu sodīts ar naudas sodu 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir,

4300 EUR.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgais sods /pers. A/ noteikts naudas sods 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu

apmērā, tas ir, 4300 EUR un īslaicīga brīvības atņemšana uz 37 dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu īslaicīgas brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīts izciestais sods pēc Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2015.gada 2.aprīļa sprieduma. Īslaicīgas brīvības atņemšanas sods izciests 2016.gada 21.februārī.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

[5] Rīgas apgabaltiesa ar 2020.gada 10.novembra lēmumu nolēmusi apsūdzētā /pers. A/ aizstāvja P.Kušnera apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 11.novembra spriedumu atstāt bez izskatīšanas.

[6] Ar Augstākās tiesas 2021.gada 4.marta lēmumu Rīgas apgabaltiesas 2020.gada 10.novembra spriedums un 10.novembra lēmums pilnībā

atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

[7] Ar Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 15.marta lēmumu krimināllietu nolemts iztiesāt rakstveida procesā, ievērojot Covid-19 infekcijas izplatības

pārvaldības likuma 12.pantu.

[8] Rīgas Austrumu prokuratūras prokurore B.Adlere iesniedza rakstveida viedokli par apelācijas sūdzību.

[8.1] Prokurore apelācijas protestu uztur pilnā apjomā uz tajā norādītajiem argumentiem. Lūdz atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

2019.gada 11.novembra spriedumu /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas daļā par galīgo sodu, taisot šajā daļā jaunu

spriedumu, norādot, ka īslaicīgās brīvības atņemšanas sods – 37 dienas – uzskatāms par izciestu 2016.gada 21.februārī, pārējā daļā pirmās instances

spriedumu atstājot negrozītu.

[8.2] Iepazīstoties ar zvērināta advokāta P.Kušnera apelācijas sūdzību, uzskata, ka tā ir noraidāma. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka no pirmās

instances sprieduma motīvu daļas nav objektīvi saprotams, kuru no likumā paredzētajām iespējām, kas ir labvēlīgas apsūdzētajam, tiesa ir izvēlējusies,

konstatējot kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu, un kā tas ir ietekmējis apsūdzētajam nosakāmo sodu.

[8.3] Iepazīstoties ar pirmās instances tiesas spriedumu ir konstatējams, ka sprieduma motīvu daļā tiesa ir norādījusi, ka spriedumu taisījusi,

vadoties arī no Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas, tādējādi atzīstot, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā

termiņā. Ņemot vērā, ka pirmās instances tiesa par katru no trīs /pers. A/ Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanu noteikusi visvieglāko panta sankcijā paredzēto soda veidu – naudas sodu –, to nosakot tuvu minimālajam likumā paredzētajam apmēram,

uzskata, ka pirmās instances tiesa ir noteikusi pamatotu sodu, ņemot vērā personas tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu.

[8.4] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa, nosakot kaitējuma kompensāciju /pers. C/, nav sniegusi tās pamatojumu. Uzskata šo

argumentu par nepamatotu, jo tas ir pretēji spriedumā izdarītajiem secinājumiem, ar kuriem tiesa pamatojusi kaitējuma kompensācijas apmēru. Tiesa

spriedumā ir secinājusi, ka no /pers. A/ pirmstiesas laikā sniegtajām liecībām izriet, ka pats apsūdzētais faktiski ir atzinis visu cietušajai /pers. C/

piederošās kolekcijas piesavināšanos, kā arī norādījis iegūtās atlīdzības apmēru par tās pārdošanu, kas līdzinās priekšmetu vērtībai, kuru cietusī norādījusi

kā cenu, par kuru kolekciju pati iegādājusies. Pirmās instances tiesa norādījusi arī to, ka nav pamata apšaubīt cietušās pieteiktās materiālās

kompensācijas apmēru, kas norādīta kā cena, par kuru /pers. C/ ieguvusi savā īpašumā kolekciju, tādējādi pamatojot kaitējuma kompensācijas apmēru.

[8.5] Apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka cietušajai /pers. C/ bija jāapzinās, ka, iegādājoties priekšmetus ārvalstī bez iegādi apliecinošiem

dokumentiem, viņa nevarēs pierādīt priekšmetu vērtību, neiztur kritiku, jo konkrētajā situācijā cietusī nevarēja paredzēt un, veicot pirkumu, viņai nebija

jāparedz, ka, iespējams, nākotnē šos priekšmetus kāda persona pretttiesiski atsavinās. Pirmās instances tiesas spriedumā secināts, ka liecinieki /pers. F/,

/pers. G/ un /pers. H/ neapstrīdēja kolekcijas vērtību. Ņemams vērā arī apstāklis, ka, lai gan ekspertam pēc fotogrāfijām priekšmetu vērtību ir grūti

precīzi noteikt, konkrētajā gadījumā tas nav arī iespējams tieši paša /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi krimināllietas materiālus, tiesas kolēģija secina, ka krimināllietu saistībā ar Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras prokurores

Edītes Jansones iesniegto apelācijas protestu un /pers. A/ aizstāvja Pētera Kušnera apelācijas sūdzību ir iespējams iztiesāt rakstveida procesā, ievērojot

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.pantu, kurš noteic, ka krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī gadījumos,

kas nav minēti Kriminālprocesa likumā. Prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, var izteikt lūgumu, to pamatojot.

Apelācijas instances tiesā nav saņemti procesa dalībnieku iebildumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, kā arī nav pieteikts noraidījums

tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim.

[10] Izvērtējusi apelācijas protesta un apelācijas sūdzības motīvus, tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams

daļā par /pers. A/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas (trīs noziedzīgi nodarījumi) un par noteikto galīgo sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta pirmo un piekto daļu.

[11] Tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa konstatējusi visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai

apsūdzētā /pers. A/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificētu tās atbilstoši Krimināllikuma 179.panta pirmajai daļai.

[12] Pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzēts daļā par par /pers. A/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas (trīs

noziedzīgi nodarījumi) un par noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un piekto daļu, kā arī par noteikto materiālās kaitējuma

kompensācijas piedziņu, tādējādi šajā nolēmumā tiesas kolēģija izvērtēs apstākļus, kas norādīti prokurores apelācijas protestā un apsūdzētā aizstāvja

apelācijas sūdzībā.

[13] Tiesas kolēģija secina, ka prokurores iesniegtais apelācijas protests ir pamatots.

No krimināllietas materiāliem (2.sējuma 151.lapa) redzams, ka /pers. A/ pilnībā izcietis sodu, kas tika piemērots pēc Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2015.gada 2.aprīļa sprieduma. Ar šo spriedumu /pers. A/ bija notiesāts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu

darbu uz 150 stundām. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 26.oktobra lēmumu piespiedu darbs aizstāts ar īslaicīgo brīvības

atņemšanu uz 37 dienām. 2016.gada 21.februārī pēc soda izciešanas /pers. A/ atbrīvots no Jēkabpils cietuma.

[13.1] Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā Krimināllikuma 50.panta piektajā daļā un 52.panta piektajā daļā noteikto, proti, galīgā soda

termiņā nav ieskaitījusi izciesto sodu pēc iepriekšējā sprieduma un nav norādījusi, ka soda laikā ieskaitītais īslaicīgās brīvības atņemšanas sods 37

septiņas dienas ir pilnībā izciests.

[13.2] Turklāt tiesas kolēģija konstatē, ka, nosakot sodu, pirmās instances tiesa ir vadījusies no Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas,

uzskatot, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Spriedumā tiesa nav norādījusi konkrētu likumā paredzēto

soda mīkstināšanas veidu, un sprieduma rezolutīvajā daļā tiesa nav atsaukusies uz Krimināllikuma 49.1pantu.

[13.3] Kā redzams no Krimināllikuma 179.panta sankcijas, kas citu soda veidu starpā paredz naudas sodu, un Krimināllikuma 41.panta

nosacījumiem par naudas soda apmēru, pirmās instances tiesa ir mīkstinājusi /pers. A/ piespriežamo sodu, kā to paredz Krimināllikuma 49.1panta pirmās

daļas 1.punkts.

[13.4] Šādos apstākļos tiesas kolēģija uzskata, ka tiesas spriedums daļā par /pers. A/ noteikto sodu ir atceļams, un lietā taisāms jauns

spriedums, tā rezolutīvajā daļā atsaucoties uz Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu. Atceļot spriedumu daļā par sodu, atceļams spriedums arī

daļā par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, un šajā daļā taisāms jauns spriedums, nosakot sodu tādā apmērā, kā to

bija noteikusi pirmās instances tiesa.

[14] Tiesas kolēģija uzskata, ka /pers. A/ pirmās instances tiesa par katru izdarīto mazāk smago noziegumu, ņemot vērā viņa tiesību

pārkāpumu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, un, neesot apstākļiem, kas mīkstina vai pastiprina viņa atbildību, ir noteikusi pamatotu sodu.

Neskatoties uz trīs izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, /pers. A/ noteikts likumā paredzētais visvieglākais soda veids – naudas sods –, to nosakot tuvu

minimālajam likumā paredzētajam apmēram.

[14.1] Atbilstoši Krimināllikuma 41.panta otrās daļas 2.punktam (likuma redakcijā, kas spēkā no 2013.gada 1.aprīļa) par mazāk smagu

noziegumu naudas sods nosakāms piecu līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

[14.2] Atbilstoši Krimināllikuma 41.panta otrajai daļai (2009.gada 16.jūnija likuma redakcijā) naudas sods kā pamatsods un atbilstoši

Krimināllikuma 41.panta otrās daļas 2.punktam (likuma redakcijā, kas spēkā no 2019.gada 3.jūlija) par mazāk smagu noziegumu noteikta labvēlīgāka

sankcija − naudas sods nosakāms trīs līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

[14.3] Tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa ir ievērojusi minētās likuma normas.

[15] Izvērtējot spriedumā noteikto kaitējuma kompensāciju par cietušajai radītajiem materiālajiem zaudējumiem 4805 EUR apmērā, kas

piedzenama kriminālprocesā no apsūdzētā /pers. A/ par labu cietušajai /pers. C/, tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa tiesiski un pamatoti

apmierinājusi cietušās materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu un piedzinusi no apsūdzētā par labu cietušajai 4805 EUR .

[15.1] Tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesas atzinums par materiālās kaitējuma kompensācijas noteikšanu ir pamatots ar tiesas sēdē

pārbaudītiem pierādījumiem. Proti, pirmās instances tiesa faktiski ir vērtējusi apsūdzētā, cietušās un liecinieku sniegtās liecības, kā arī rakstveida

pierādījumus un pamatoti atzinusi, ka ir pierādīts materiālās kaitējuma kompensācijas apmērs, kam pievienojas arī tiesas kolēģija.

[15.2] Vērtējot apsūdzētā aizstāvja apelācijas sūdzībā norādīto, ka cietušās /pers. C/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmēru nepierāda

liecinieku liecības, turklāt cietusī neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu pieteiktās kompensācijas apmēru - ne priekšmetu iegādes dokumentus,

ne priekšmetu izcelsmes autentiskumu (sertifikātus), tiesas kolēģija uzskata, ka cietušai personai pieteiktais mantisko zaudējumu kompensācijas apmērs ir

nevis jāpierāda, bet gan jāpamato.

[15.3] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmo daļu kompensācijas pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās

kompensācijas apmērs, savukārt Kriminālprocesa likuma 352.pantā uzskaitīti kritēriji, kurus tiesa ņem vērā, nosakot kompensācijas apmēru.

[15.4] No cietušās /pers. C/ liecībām tiesas kolēģija konstatē, ka prasītā materiālā kaitējuma kompensācija sastāv no neatdotās antikvāro zobenu

un dunču vērtības (1.sējums 169.lapa).

Cietusī /pers. C/ iesniegumā norādījusi, ka 2013.gada 17.jūlijā viņa vērsusies pie sava bijušā vīra /pers. K/ ar lūgumu palīdzēt pārdot viņai

piederošo antikvāro auksto ieroču kolekciju, kas sastāv no sekojošiem priekšmetiem: krievu zobens (pievienotais foto Nr.1); padomju zobens

(pievienotais foto Nr.2); vērmahta oficiera duncis ar pakaru (pievienotais foto Nr.3); vērmahta oficiera duncis ar pušķi un pakaru (pievienotais foto Nr

4); vērmahta oficiera duncis ar pušķi un pakaru (pievienotais foto Nr.5); jūras spēku oficiera duncis ar pušķi (pievienotais foto Nr.6); gaisa spēku oficiera

duncis ar pušķi (pievienotais foto Nr.7); gaisa spēku oficiera parādes zobens (pievienotais foto Nr. 8); duncis SA (pievienotais foto Nr. 9); vērmahta

oficiera parādes zobens (foto nav). Norādījusi, ka kolekcijas kopējā vērtība ir aptuveni 5800 latu. Vēlāk /pers.K/ar viņas atļauju nodevis /pers. A/

iepriekš minētos priekšmetus (1.sējums 13.lapa).

Cietusī /pers. C/ 2013.gada 11.septembra liecībās norādīja, ka vērsās pēc palīdzības pie bijušā vīra /pers. K/, lai viņš pārdod ieročus, kurus viņš

savulaik par viņas naudu bija iegādājies Hamburgā antikvariātā. /pers. K/ kādreiz aizrāvās ar antikvāriem priekšmetiem, tāpēc viņš pārzina šo sfēru

(1.sējums 34.-35.lapa).

[15.5] No liecinieka /pers. K/ paskaidrojumiem izriet, ka /pers. K/ saņēma no /pers. C/ antikvāro auksto ieroču kolekciju: krievu zobenu

(pievienotais foto Nr.1); padomju zobenu (pievienotais foto Nr.2); vērmahta oficiera dunci ar pakaru (pievienotais foto Nr.3); vērmahta oficiera dunci ar

pušķi un pakaru (pievienotais foto Nr.4); vērmahta oficiera dunci ar pušķi un pakaru (pievienotais foto Nr.5); jūras spēku oficiera dunci ar pušķi

(pievienotais foto Nr.6); gaisa spēku oficiera dunci ar pušķi (pievienotais foto Nr.7); gaisa spēku oficiera parādes zobenu (pievienotais foto Nr.8); dunci

SA (pievienotais foto Nr.9); vērmahta oficiera parādes zobens (foto nav). Minētos priekšmetus saņēma, lai tos pārdotu. /adrese/ iepazinās ar cilvēku,

kurš stādījās priekšā kā /pers. A/, kuram ir pazīšanās antikvāru vidū un kurš var palīdzēt veikt ekspertīzi un organizēt dunču un zobenu pārdošanu.

Nosūtīja /pers. A/ uz e-pastu /elektroniskā pasta adrese/ priekšmetu foto (1.sējums 26.-30. lapa).

Liecinieks /pers. K/ 2013.gada 5.septembrī liecināja, ka antikvariāts bija viņa hobijs, viņš var nosaukt katra minētā antikvārā priekšmeta cenu:

zobens Nr.1 - LVL 875 vērtībā, zobens Nr.2 - LVL 750 vērtībā, duncis ar pakaru Nr.3 - LVL 455 vērtībā, duncis ar pušķi un pakaru Nr.4 - LVL 420

vērtībā, duncis ar pušķi un pakaru Nr.5 - LVL 405 vērtībā, duncis ar pušķi Nr.6 - LVL 910 vērtībā, duncis ar pušķi Nr.7 - LVL 455 vērtībā, parādes

zobens Nr.8 - LVL 910 vērtībā un duncis Nr.9 - LVL 350 vērtībā, parādes zobens Nr.10, LVL 210 vērtībā (1.sējums 43.-44.lapa).

No 2013.gada 18.jūlija e-pasta vēstulēm redzams, ka /pers. K/ nosūtījis uz /pers. A/ e-pastu /elektroniskā pasta adrese/ antikvāro priekšmetu

foto un norādījis katra priekšmeta cenu (1.sējums 21.-25.lapa).

[15.6] Tiesas kolēģija uzskata, ka lietas materiālos nav pierādījumu, ka /pers. A/ būtu noliedzis viņam nodoto antikvāro priekšmetu cenu, kuru e-

pastā norādīja liecinieks /pers. K/, līdz ar to secināms, ka /pers. K/ un /pers. A/ vienojās par tādu antikvāro priekšmetu cenu.

[15.7] No liecinieka /pers. H/ liecībām izriet, ka no viņam uzrādītajām fotogrāfijām ar dažādiem dunčiem un zobeniem liecinieks norāda, ka Nr.1

varētu masksāt 400-500 EUR; Nr.2 – 400-500 EUR; Nr.3-9 - 400-1000 EUR, Nr.10 – 1000-2000 EUR (1.sējums 88.lapa).

[15.8] No liecinieka /pers. M/ liecībām izriet, ka antikvariāta priekšmetus var pārdot par tādu cenu, par kādu vienojas pārdevējs ar pircēju. Latvijā

neveic ekspertīzes antikvariāta priešmetu sertifikātu izsniegšanai, ekspertīzes vaic vairākās Eiropas Savienības valstīs, bet visizdevīgāk ekspertīzi veikt

Krievijā (1.sējuma 86.-87.lapa).

[15.9] Tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt /pers. C/ antikvāro priekšmetu cenu, jo materiālā kaitējuma kompensācija ir pamatota ar minētajiem

lietā esošajiem pierādījumiem.

Turklāt tiesas kolēģija uzskata, ka antikvāro priekšmetu novērtējums mantiskā izteiksmē ir objektīvi atzīstams par samērīgu, liecinieks /pers. K/,

sniedzot liecības, ir izskaidrojis, kā noteicis antikvāro priekšmetu vērtību. Tāpat tiesas kolēģija pievienojas prokurores viedoklī norādītajam, ka

konkrētajā situācijā cietusī nevarēja paredzēt un, veicot pirkumu, viņai nebija jāparedz, ka, iespējams, nākotnē šos priekšmetus kāda persona

pretttiesiski atsavinās, līdz ar to pirkuma čeku neesamība pati par sevi nevar būt vienīgais iemesls apšaubīt cietušās īpašumā esošu mantu noteikto vērtību.

[16] Tiesas kolēģija uzskata, ka apelācijas sūdzība nesatur tādus apstākļus vai ziņas, kuras būtu par pamatu samazināt ar tiesas spriedumu

noteiktās un no apsūdzētā piedzītās kaitējuma kompensācijas apmēru. Tādā veidā tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā

norādītajam, ka apsūdzētā /pers. A/ rīcībā tika nodota tālākai realizēšanai auksto ieroču kolekcija, kuras vērtību cietušās /pers. C/ norādītajā apmērā nav

pamata apšaubīt.

[17] Tiesas kolēģija secina, ka apelācijas instances tiesā 2020.gada 27.oktobra un 2020.gada 10.novembra tiesas sēdēs piedalījās aizstāvis

P.Kušners, kurš iesniedza paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā 80 EUR apmērā.

Ņemot vērā, ka /pers. A/ nav lūdzis apelācijas instances tiesai nodrošināt viņam valsts nodrošināto aizstāvi, procesuālie izdevumi par

aizstāvja veikto darbu procesā ir sedzami no valsts līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta pirmo daļu un Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās prim daļas

2.punktu, tiesas kolēģija

nosprieda

atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 11.novembra spriedumu daļā par /pers. A/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma

179.panta pirmās daļas (trīs noziedzīgi nodarījumi) un par noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un piekto daļu.

/pers. A/ sodīt pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas (cietušā /pers. E/), piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, ar

naudas sodu 4 (četru) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 1720 EUR (viens tūkstotis septiņi simti divdesmit euro).

/pers. A/ sodīt pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas (cietušā /pers. C/), piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, ar

naudas sodu 5 (piecu) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 2150 EUR (divi tūkstoši viens simts piecdesmit euro).

/pers. A/ sodīt pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas (cietušais /pers. D/), piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, ar

naudas sodu 5 (piecu) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 2150 EUR (divi tūkstoši viens simts piecdesmit euro).

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības daļēji saskaitīt piespriestos sodus un sodu /pers. A/ noteikt −

naudas sodu 10 (desmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, jeb 4300 EUR (četri tūkstoši trīs simti euro).

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pie noteiktā soda pilnībā pievienot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas 2015.gada 2.aprīļa spriedumu un aizstāts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 26.oktobra lēmumu, un galīgo sodu /pers. A/

noteikt naudas sodu 10 (desmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, jeb 4300 EUR (četri tūkstoši trīs simti euro) un īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 37 (trīsdesmit septiņām) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 41.panta pirmo daļu naudas sods /pers. A/ jāsamaksā valsts labā 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas,

maksājumu apliecinošu dokumentu iesniedzot tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu īslaicīgā brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt izciesto sodu pēc Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2015.gada 2.aprīļa sprieduma. Uzskatīt īslaicīgo brīvības atņemšanas sodu par izciestu 2016.gada 21.februārī.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Procesuālos izdevumus 80 EUR (astoņdesmit euro), kas saistīti ar advokāta darba samaksu apelācijas instances tiesā, segt no valsts līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā 10 dienu laikā Kriminālprocesa likuma 574., 575.pantā paredzētajos gadījumos,

sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2021.gada 2.jūnijā.

Tiesnese Smaida Gļazere

Tiesnese Tamāra Broda

Tiesnese Diāna Dumbre