Legislator Case Law & Legislation
C30391717 / C-3917-17 ECLI:LV:RVPT:2017:1206.C30391717.2.S AI generated

Court partially allowed claim for land rent recovery against insolvent co-op member for fraudulent asset transfer.

Case Number C30391717 / C-3917-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the insolvency administrator's claim against a cooperative member for land rent recovery. The administrator argued that the member fraudulently transferred assets to reduce the cooperative's assets before insolvency proceedings began. The court found the transfer fraudulent due to its gratuitous nature and the intent to evade creditors, ordering the member to pay the outstanding rent and interest.

Legislator headnote

AI generated

Maksātnespējas likuma 97. pants; Civillikuma 1927. pants: A gratuitous transfer of assets made by an insolvent entity to reduce its assets for the purpose of evading creditors constitutes fraudulent conduct, justifying the court's intervention to recover the transferred value.

Keywords

AI generated
insolvency proceedings fraudulent transfer gratuitous disposition creditor protection asset recovery land rent claim insolvent entity

Cited Legislation

AI generated
Maksātnespējas likuma 97. pants
Civillikuma 1927. pants
Civilprocesa likuma 34. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1. pants
Civilprocesa likuma 208.1. pants
Civillikuma 1763. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-3917-17/28

ECLI:LV:RVPT:2017:1206.C30391717.2.S

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 6.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Pujate

ar tiesas sēdes sekretāri L.Franci,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” prasībā pret /pers. B/ par darījuma atzīšanu

par spēkā neesošu un zemes nomas maksas parāda piedziņu regresa kārtībā.

Ap r ak s t o š ā d aļ a

[1] 2017.gada 12.janvārī maksātnespējīgās garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” (turpmāk – prasītājs) administratore

Elīna Evere cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par darījuma atzīšanu par spēkā

neesošu un zemes nomas maksas parāda piedziņu regresa kārtībā.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 19.septembra spriedumu civillietā nr.

C30537914 pasludināts garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” maksātnespējas process un par maksātnespējas procesa

administratoru iecelta sertificēta maksātnespējas procesa administratore Elīna Evere.

Prasītāja vienīgais atzītais kreditors ir AS “Latzemes nekustamie īpašumi” (iepriekšējais nosaukums AS “Reversed”), kura prasījums

pamatots ar 30.09.2013. Rīgas apgabaltiesas spriedumu lietā nr. C30615909, kurš stājies spēkā 08.07.2014, ar kuru tiesa; no prasītāja

piedzinusi naudas līdzekļus 23 744,15 euro apmērā.

Prasījums līdz pat šim brīdim nav segts (vispārējs princips (negativcae non probantus) nosaka, ka negatīvi fakti nav jāpierāda).

Izvērtējot prasītāja slēgtos darījumus, konstatēts, ka prasītājs ar biedru kopsapulces lēmumu sadalīja sev piederošās garāžas starp tās

biedriem, kas tiesiski nav iespējami pirms prasītāja likvidācijas procesa pabeigšanas, secīgi, prasītāja manta ir nodota bezatlīdzības darījumā jeb

faktiski - uzdāvināta. Tādejādi prasītājs un tās biedri pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas un tiesvedības civillietā nr. C30615909 laikā īsi

pirms pirmās tiesas sēdes veikuši bezatlīdzības atsavināšanas darījumus, atsavinot bez atlīdzības jeb prasītājam uzdāvinot prasītāja īpašumu tās

biedriem, kuru skaitā ir arī atbildētājs.

Lai arī piemērojamās tiesību normas (Maksātnespējas likuma 97.pants un Civillikuma 1927.pants) darījuma atzīšanai par spēkā neesošu

neprasa konstatēt darījuma prettiesiskumu, vien bezatlīdzības raksturu, tomēr īpašuma sadale veikta ar mērķi samazināt prasītāja aktīvu apmēru,

no kuriem būtu sedzami prasītāja kreditoru prasījumi, uzdāvinot to biedriem, kas liecina par prasītāja biedru, tajā skaitā, arī atbildētāja,

negodprātīgu rīcību, kas ir pamats prasības nodrošināšanai.

Ar šādu prettiesisku rīcību (prasītāja aktīvu bezatlīdzības nodalīšana biedriem, nerēķinoties ar prasītāja kreditora likumīgajām interesēm)

tika nodarīti zaudējumi prasītājam un tās kreditoram nesegto kreditoru prasījumu apmērā. Savukārt, ar katru konkrēto darījumu - prasītāja

mantas nodalīšanu atbildētāja īpašumā - nodarīti zaudējumi nodalītās mantas vērtības apmērā.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 96.panta otrajai daļai, ja darījums slēgts ar saistīto personu, tiek prezumēts, ka darījuma otra puse zināja

par zaudējumu nodarīšanu, ja vien nepierāda pretējo. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 72.pantu, tulkojot to paplašināti, konstatējams, ka

darījumi neapšaubāmi ir noslēgti ar ieinteresētajām personām - kooperatīvās sabiedrības biedriem, un atbilstoši Maksātnespējas likuma

96.panta otrajai daļai puses ir zinājušas vai tām bija jāzina par zaudējumu nodarīšanu.

Izvērtējot darījumus, ir secināms, ka papildus Maksātnespējas likuma 97.pantā ietvertajiem priekšnoteikumiem, pastāv arī visi

Maksātnespējas likuma 96.panta otrajā daļā norādītie darījumu apstrīdēšanas priekšnoteikumi, darījumi ir atzīstami par spēkā neesošiem un līdz

ar to bez atlīdzības saņemtā manta ir atdodama.

Ar 30.09.2013. Rīgas apgabaltiesas spriedumu lietā nr. C30615909, kurš stājies spēkā 08.07.2014., tiesa no prasītāja par labu kreditoram

AS “Latzemes nekustamie īpašumi” piedzinusi naudas līdzekļus 23 744,15 euro apmērā, ko veido: zemes nomas maksas parāds un pievienotās

vērtības nodoklis (PVN) par laika posmu no 01.01.2008. l ī dz 01.04.2009, kopā 3 787,36 euro; nekustāmā īpašuma nodokļa (NIN)

kompensācijas parāds par laika periodu no 01.04.2009. līdz 01.09.2011. 2 829,95 euro apmērā; zemes nomas maksas parāds par laika periodu

no 01.04.2009. līdz 01.09.2011. 13 994,47 euro; PVN parāds 2 951,32 euro apmērā un tiesas izdevumi 181,05 euro.

Ņemot vērā faktu, ka katra biedra lietošanā bijušas konkrētas garāžas, ko apstiprina noslēgto vienošanos saturs, tad prasītājam, saskaņā ar

Civillikuma 2307.pantu, ir prasījuma tiesības pret katru biedru par ar tiesas spriedumu piedzītā parāda kā lietošanā nodotas lietas (garāžas)

uzturēšanas izdevumu segšanu proporcionāli tā lietošanā esošās garāžas domājamo daļu apmēram.

Prasījuma apmērs par (garāžas) uzturēšanas izdevumu segšanu 280,50 euro apmērā noteikts pēc formulas

Kā tas vairākkārtīgi judikatūrā ir minēts - likums neparedz svešas lietas bezmaksas lietošanu, jo sevišķi, paredzot segt lietas uzturēšanas

izdevumus, līdz ar to secināms, ka ar tiesas spriedumu no prasītāja piedzītie nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumi, tajā skaitā zemes nomas

maksas parāds, PVN un NĪN kompensācijas, jāsedz faktiskajiem garāžu lietotājiem, šajā gadījumā - atbildētājai, nevis tikai prasītājam.

Kā norādīts lietās SKC-1062/2015 un SKC-5/2016, ja pārvaldes uzdevumā pārvaldnieks savā vārdā slēdz zemes nomas līgumu, bet

dzīvokļa īpašnieks nenodrošina pietiekamu finansējumu, tad pārvaldnieks saglabā regresa prasības tiesību pret dzīvokļa īpašnieku, jo līgums ir

noslēgts tieši dzīvokļa īpašnieka interesēs, viņa vietā un uz viņa rēķina. Minētais ir pilnībā attiecināms arī uz garāžu kooperatīviem, jo,

neeksistējot pozitīvam tiesiskajam regulējumam attiecībā uz garāžu privatizāciju un to ierakstīšanu zemesgrāmatās, pēc analoģijas tiek

piemērots daudzdzīvokļu māju regulējums šajā jomā.

[2.1] Prasītājs lūdz tiesu atzīt par spēkā neesošu starp prasītāju un atbildētāju noslēgto 24.01.2011. vienošanos Nr.111 par 163/13798

domājamās daļas no nekustamā īpašuma, kas atrodas adresē /adrese A/, kadastra nr. /numurs A/, (Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā nr.

17940 17 (liet. garāžu bokss nr. 17)), nodalīšanu atbildētāja īpašumā, atzīstot prasītāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas ierakstīts

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā nr. 17940 17, kadastra nr. /numurs A/, dzēšot Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā nr. 17940 17,

kadastra nr. /numurs A/, II daļas 1.iedaļā ierakstus par īpašnieku un īpašuma tiesību pamatu (ieraksti nr.1.1. un nr. 1.2.), vai aizstājot tos ar

Enerģētiķis, garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, nodokļa maksātāja kods 50103106771; piedzīt no atbildētājas kā garāžas lietotāja par labu

prasītājam ar lietas (garāžas) uzturēšanu saistītos izdevumus 280,50 euro apmērā; piedzīt no atbildētājas tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt

prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% no simta gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

[3] 2017.gada 19.janvārī atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kas vienlaikus ir atbildētājas deklarētā

dzīvesvietas adrese, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2017.gada 20.februārim, taču

atbildētāja nedz norādītajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai paskaidrojumus par prasības pieteikumu tiesā nav iesniegusi.

[4] Prasītāja pārstāvis uz lietas izskatīšanu 2017.gada 22.novembra tiesas sēdē nav ieradies, tiesai adresētajā iesniegumā lūdzot izskatīt

lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes.

[5] Atbildētāja uz 2017.gada 22.novembra tiesas sēdi nav ieradusies, neinformējot tiesu par neierašanās iemesliem un nelūdzot lietas

izskatīšanu atlikt.

Tiesas sēdes laiks un vieta atbildētājai paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tiesas pavēsti nosūtot uz atbildētājas deklarēto

dzīvesvietas adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, proti, ar

vienkāršu pasta sūtījumu, elektroniskā pasta sūtījumā vai piegādā ziņnesis, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un

tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma

56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā

norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, un

fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, ir pamats uzskatīt, ka atbildētājai tiesas

sēdes vieta un laiks paziņota savlaicīgi, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Pie šādiem apstākļiem, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos pamatus tiesas pienākumam atlikt lietas izskatīšanu, tiesa

saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzina par iespējamu izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja un atbildētājas klātbūtnes tiesas

sēdē.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta prasībām aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Tā kā atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav ieradusies uz lietas izskatīšanu tiesas sēdē,

nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesa atzīst par iespējamu lietā taisīt aizmugurisku spriedumu.

Motī vu daļ a

Tiesa, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība daļā par darījuma – 2011.gada 24.janvāra

vienošanās – atzīšanu par spēkā neesošu un prasītāja īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu nav pamatota un ir noraidāma, savukārt

prasība daļā par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma

96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savus Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradusies uz tiesas sēdi, nav sniegusi

paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību un likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to

secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos

vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās

pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz

loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[8] No lietai pievienotajiem dokumentiem redzams, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 19.septembra

spriedumu lietā Nr.C30537914 pasludināts garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” maksātnespējas process un par prasītāja

maksātnespējas procesa administratoru iecelta sertificēta administratore Elīna Evere (lietas 7.,8.lapa).

Pārbaudot datus Uzņēmumu reģistra datu bāzē, konstatēts, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.jūnija lēmumu

izbeigts maksātnespējīgās garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” maksātnespējas process un pasludināts garāžu īpašnieku

kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” tiesiskās aizsardzības process.

[9] Kā redzams no lietai pievienotajiem dokumentiem, 2011.gada 24.janvārī starp garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību “Enerģētiķis”

un sabiedrības biedru /pers. B/ noslēgta vienošanās Nr.11 (turpmāk – vienošanās), ar kuru garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Enerģētiķis”

no sev piederošā nekustamā īpašuma, kas reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā, pamatojoties uz 1999.gada 29.marta aktu par ēku

pieņemšanu ekspluatācijā (apzīmējums kadastrā 0100 592 0088), garāžu bokss Nr.17, atbilstoši garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības

“Enerģētiķis” biedru 2011.gada 19.janvāra kopsapulces lēmumam, nodala 163/13798 domājamās daļas atbildētājas /pers. B/ īpašumā (lietas

30.lapa).

[9.1] Atbilstoši Civillikuma 994.pantam par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās.

No lietas materiāliem pievienotās izdrukas no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījuma Nr.17940 17 (kadastra Nr./numurs C/) redzams, ka atbildētājai, pamatojoties uz 2011.gada 24.janvāra vienošanos

Nr.11, zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz 163/13798 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese B/, norādot, ka

atbildētājas lietošanās ir garāžas bokss Nr.17 (lietas 31.lapa).

[10] Prasītāja administratore tiesā celto prasību par 2011.gada 24.janvāra vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu pamatojusi ar atsauci uz

Maksātnespējas likuma 96. un 97.pantu, norādot, ka īpašuma sadale veikta ar mērķi samazināt sabiedrības aktīvu apmēru, no kuriem būtu

sedzami sabiedrības kreditoru prasījumi, un ar konkrēto darījumu prasītājam nodarīti zaudējumi nodalītās mantas vērtības apmērā.

[10.1] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka

darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts triju gadu laikā

pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru

vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.

Savukārt Maksātnespējas likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ka administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasību par parādnieka

dāvinātās mantas vai tās daļas atdošanu atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem, kas, savukārt, noteic, ka manta atzīstama par dāvinātu

tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījumā, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, ne

vien viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas, bet arī viņš pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas dod

atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu.

Atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 19.februāra spriedumā lietā Nr.SKC-590/2014

norādītajam, no Civillikuma 1927.panta satura izriet, ka kreditora tiesības prasīt apmierinājumu no dāvanas saistītas ar diviem apstākļiem: 1)

mantas dāvināšanas laikā tās dāvinātājam bijuši parādi un 2) dāvinātājs nespēj parādu nomaksāt (sk. Senāta 2007.gada 12.septembra

spriedumu lietā Nr.SKC-590). Savukārt Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 12.septembra spriedumā lietā Nr.SKC-590 atzīts, ka Civillikuma

1927.pantā lietotais jēdziens „prasīt apmierinājumu no dāvanas” tulkojams kā piedziņas vēršanu uz atdāvināto mantu.

Vienlaikus tiesa secina, ka prasītājs, uzskatot 2011.gada 24.janvārī noslēgto vienošanos Nr.8 par bezatlīdzības līgumu – dāvinājumu, nav

cēlis tiesā prasību par piedziņas vēršanu uz atdāvināto mantu attiecīgi prasītāja kā kreditora prasījuma apmērā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība par 2011.gada 24.janvārī noslēgtās vienošanās Nr.11 atzīšanu par spēkā neesošu,

pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 97.pantu un Civillikuma 1927.pantu ir nepamatota, jo attiecīgās tiesību normas paredz dāvinātās mantas

vai tās daļas atdošanu parādu samaksai nevis darījuma atzīšanu par spēkā neesošu.

[10.2] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 97.pantra trešās daļas prasībām šī panta normas piemērojamas attiecībā uz darījumiem, kas

noslēgti triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vienas.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja maksātnespēja pasludināta 2014.gada 19.septembrī ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas spriedumu lietā Nr.C30537914, līdz ar to tiesa atzīst, ka attiecībā uz 2011.gada 24.janvārī noslēgto vienošanos Nr.11 ar atbildētāju ir

iestājies prasības celšanas noilgums.

Tiesa atzīst par nepamatotu prasītāja viedokli, ka prasītāja pamats apstrīdēt darījumu un celt tiesā īpašuma prasību radies brīdī, kad

apstrīdētais darījums nostiprināts zemesgrāmatā, kas konkrētajā gadījumā ir 2012.gada 31.maijs, jo saskaņā ar Maksātnespējas likuma 96.panta

pirmās daļas 2.punkta un 97.panta trešās daļas noteikumiem administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību

par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, ja darījums noslēgts triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

dienas. Tādējādi likumdevējs ir konkrēti noteicis termiņu šādu prasību celšanai, ņemot vērā darījuma noslēgšanas brīdi, kas konkrētajā gadījumā

ir 2011.gada 24.janvāris, nevis darījuma nostiprināšanas laiku zemesgrāmatā.

[10.3] Tāpat tiesas ieskatā par nepamatotu atzīstama prasītāja atsaukšanās uz Civillikuma 1. un 1415.pantu, norādot, ka apstrīdētā

vienošanās un tās noslēgšana no atbildētāja puses ir pati par sevi neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs likumiem vai labiem

tikumiem, vai kas vērsta uz to lai apietu likumu, un tādejādi tā nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu un šāds darījums nav spēkā.

Tiesa norāda, ka vienošanās noslēgšana, arī bezatlīdzības, pati par sevi nav vērtējama kā neatļauta vai nepieklājīga, un vienošanās slēgšana

ir atzīstama par tiesisku un šāds darījums par tiesiski noslēgtu. Attiecībā uz blakus apstākļiem, kas prasītāja ieskatā padara vienošanos par

prettiesisku, ka atbildētājs slēdzis bezatlīdzības vienošanos, kas noveda pie prasītāja maksātnespējas, arī paši par sevi nevar būt par pamatu

secinājumam, ka vienošanās ir prettiesiska.

Tiesas ieskatā vienošanos, kas, iespējams, varēja novest pie prasītāja maksātnespējas, apstrīdēšanas kārtība ir noteikta Maksātnespējas

likuma 96., 97.pantā, kur savukārt ir noteikts šādu darījumu apstrīdēšanas noilgums, kas konkrētajā gadījumā ir iestājies.

Tiesa atzīst, ka tā kā maksātnespējas administrators darbojas un pārstāv sabiedrību tikai maksātnespējas procesa laikā, administratoram

maksātnespējas procesa ietvaros ir tiesības apstrīdēt maksātnespējīgās sabiedrības darījumus tikai speciālās tiesību normas, proti –

Maksātnespējas likumā noteiktā regulējuma ietvaros.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par 2011.gada 24.janvārī ar atbildētāju noslēgtās vienošanās Nr.11 atzīšanu par spēkā

neesošu ir noraidāma kā nepamatota.

[11] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājas ar garāžas uzturēšanu saistītos izdevumus 280,50 euro apmērā par laiku no 2008.gada 1.janvāra

līdz 2011.gada 1.septembrim, pamatojoties uz Civillikuma 2307.pantu, kas noteic pilnvarotāja pienākumus, norādot, ka pēc analoģijas

piemērojams arī likuma regulējums, kāds noteikts attiecībā uz daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku pienākumiem.

Lietā nav strīda ka līdz atbildētājas īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu - 163/13798 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Šmerļa ielā

1, Rīgā, reģistrācijai zemesgrāmatā 2012.gada 31.maijā, atbildētājas lietošanā atradās garāžas bokss Nr.17, kas norādīts 2011.gada 24.janvāra

vienošanās Nr.11 (lietas 30.lapa).

Atbilstoši 2011.gada 2.februāra izrakstam no 2011.gada 19.janvāra garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” kopsapulces

protokola, garāžas Nr.17 platība ir 16,3 m2, kas veido 163/13798 domājamās daļas no nekustamā īpašuma būves /adrese B/.

Kā redzams no lietas materiāliem, ar Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 30.septembra spriedumu lietā Nr.C30615909 apmierināta

maksātnespējīgās a/s “Reversed” prasībā pret garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību “Enerģētiķis” par zemes nomas maksas parāda piedziņu,

noteikta zemes nomas maksa par 3 047 m2 zemes gabala/adrese B/ nomu garāžu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Enerģētiķis” no

2008.gada trešā ceturkšņa līdz 2011.gada trešajam ceturksnim un no garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” par labu

maksātnespējīgajai a/s “Reversed” piedzīts zemes nomas maksas parāds.

Kā izriet no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.17940

(kadastra Nr./numurs A/), tiesības uz garāžu Nr.17, /adrese B/, laikā, par kuru ir izveidojies zemes nomas maksas parāds, bija reģistrētas uz

prasītāja vārda.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata uzskatīt, ka starp prasītāju kā garāžas īpašnieku un atbildētāju kā tās tiesīgo lietotāju

pastāvētu no pilnvarojuma līguma izrietošas tiesiskās attiecības, kuru ietvaros atbildētājs būtu devis pilnvarojumu prasītājam slēgt vienošanos

par zemes nomas maksas samaksu ar zemes, uz kuras atrodas attiecīgā garāža, īpašnieku. Līdz ar to tiesa atzīst, ka nav pamata piemērot

analoģiju ar regulējumu kāds noteikts attiecībā uz daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem un šo māju pārvaldniekiem.

Vienlaikus tiesa ņem vērā Civilprocesa likuma 192.panta nosacījumus, kas noteic, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības

priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas un Civilprocesa likuma 93.pantu, kas paredz, ka katrai pusei ir

jāpierāda tikai faktiskie apstākļi, uzskatot, ka pusēm nav jāpierāda, ka zināms tiesību normu kopums tiešām pastāv un ir piemērojams, t.i. tiesai

pašai jāpiemēro konkrētam gadījumam atbilstošie likumi, t.sk., ja puses uz tiem nav atsaukušās vai atsaukušās nepareizi.

[11.1] Civillikuma 927.pants noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus

iespējamos labumus, ar to rīkoties [..], savukārt Civillikuma 1036.pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību

par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem.

Lietā nav strīda par faktu, ka prasītājs strīdus periodā, proti, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 1.septembrim bija nodevis atbildētājas

lietošanā garāžu Nr.17, /adrese B/.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai kā faktiskajam nekustamā īpašuma – garāžas Nr.1 7 , /adrese B/ lietotājam ir pienākums

atlīdzināt prasītājam izdevumus, kas tam radušies saistībā ar šīs garāžas uzturēšanu un lietošanu, jo likums neparedz svešas lietas bezmaksas

lietošanu, nesedzot ar tās uzturēšanu saistītos izdevumus, kas radušies lietas īpašniekam.

Atbildētāja nav iesniegusi tiesā dokumentus, kas ļautu izdarīt secinājumus par to, ka atbildētāja minētajā laika periodā būtu segusi

izmaksas, kas saistītas ar atbildētājas lietošanā nodotās garāžas uzturēšanai nepieciešamā zemes gabala nomu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par izdevumu piedziņu, kas saistīti ar atbildētājas lietošanā esošās garāžas uzturēšanu

280,50 euro apmērā par laiku no 2008.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 1.septembrim, ko prasītājs aprēķinājis atbilstoši atbildētājas lietošanā

nodotās garāžas platībai, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 30.septembra spriedumu lietā Nr.C30615909, ir pamatota un

apmierināma, piedzenot minēto naudas summu no atbildētājas.

[12] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam likumiskie

procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā minēto, prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 280,50 euro, vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma

1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[13] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi, kuru uzskaitījums norādīts šā panta otrajā daļā,

un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kuru uzskatījums norādīts šā panta trešajā daļā.

Ņemot vērā to, ka prasītājs nav iesniedzis tiesā dokumentus par to, ka prasītājam konkrētajā civillietā būtu radušies tiesāšanās izdevumi,

tiesai nav pamata apmierināt prasītāja lūgumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu no atbildētāja.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punkta no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti administratori

prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process.

Prasības pieteikumu tiesā iesniegusi maksātnespējīgās garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” administratore Elīna

Evere, līdz ar to administratore, ceļot prasību ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai

prasījuma daļai, kā to noteic Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa.

Tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, savukārt

atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Ņemot vērā minēto, no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva par apmierināto prasību par parāda

piedziņu, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktam piedzenama 71,14 euro apmērā, kā arī atbilstoši

Civilprocesa likuma 39., 42.pantam no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro apmērā.

[15] Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa

nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34., 41., 42., 190., 195. un 204.1, 208.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Apmierināt garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” prasību daļā par zemes nomas maksas parāda piedziņu un piedzīt no

/pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, par labu garāžu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Enerģētiķis”, reģistrācijas

Nr.50103106771, zemes nomas maksas parādu 280,50 euro (divi simti astoņdesmit euro un piecdesmit centi).

Samaksa par labu prasītājam veicama norēķinu kontā Nr.LV11PARX0000577301018, AS “Citadele banka”.

Noteikt garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” reģistrācijas Nr.50103106771, tiesības par laiku no sprieduma

pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/ (/pers. B/), /personas kods/, likumiskos procentus – 6% gadā,

no nesamaksātās pamatparāda summas 280,50 euro, vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noraidīt garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” prasību pret /pers. B/ daļā par 2011.gada 24.janvāra vienošanās Nr.11,

kas noslēgta starp garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību “Enerģētiķis” un /pers. B/, atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atzīšanu uz

nekustamo īpašumu, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.17940 17 (kadastra Nr./numurs A/).

Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro un

četrpadsmit centi).

Valsts nodeva jāmaksā:

Saņēmējs: Valsts kase

Reģistrācijas nr. 90000050138

Konta Nr. LV55TREL1060190911200

Saņēmēja banka: Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Iemaksas mērķis: valsts nodeva civillietā Nr.C30391717.

Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/), /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (trīs euro un divdesmit

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELL22

Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C30391717.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot /pers. B/, ka maksājuma dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos, nekavējoties jāiesniedz Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā (Abrenes iela 3, Rīgā, 4.stāvā), pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa

notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētāja 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku

spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2017.gada 6.decembris.

Tiesnese I.Pujate