Court partially allowed claim for land rent recovery against insolvent co-op member for fraudulent asset transfer.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the insolvency administrator's claim against a cooperative member for land rent recovery. The administrator argued that the member fraudulently transferred assets to reduce the cooperative's assets before insolvency proceedings began. The court found the transfer fraudulent due to its gratuitous nature and the intent to evade creditors, ordering the member to pay the outstanding rent and interest.
Legislator headnote
AI generatedMaksātnespējas likuma 97. pants; Civillikuma 1927. pants: A gratuitous transfer of assets made by an insolvent entity to reduce its assets for the purpose of evading creditors constitutes fraudulent conduct, justifying the court's intervention to recover the transferred value.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-3917-17/28
ECLI:LV:RVPT:2017:1206.C30391717.2.S
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 6.decembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Pujate
ar tiesas sēdes sekretāri L.Franci,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” prasībā pret /pers. B/ par darījuma atzīšanu
par spēkā neesošu un zemes nomas maksas parāda piedziņu regresa kārtībā.
Ap r ak s t o š ā d aļ a
[1] 2017.gada 12.janvārī maksātnespējīgās garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” (turpmāk – prasītājs) administratore
Elīna Evere cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par darījuma atzīšanu par spēkā
neesošu un zemes nomas maksas parāda piedziņu regresa kārtībā.
[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 19.septembra spriedumu civillietā nr.
C30537914 pasludināts garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” maksātnespējas process un par maksātnespējas procesa
administratoru iecelta sertificēta maksātnespējas procesa administratore Elīna Evere.
Prasītāja vienīgais atzītais kreditors ir AS “Latzemes nekustamie īpašumi” (iepriekšējais nosaukums AS “Reversed”), kura prasījums
pamatots ar 30.09.2013. Rīgas apgabaltiesas spriedumu lietā nr. C30615909, kurš stājies spēkā 08.07.2014, ar kuru tiesa; no prasītāja
piedzinusi naudas līdzekļus 23 744,15 euro apmērā.
Prasījums līdz pat šim brīdim nav segts (vispārējs princips (negativcae non probantus) nosaka, ka negatīvi fakti nav jāpierāda).
Izvērtējot prasītāja slēgtos darījumus, konstatēts, ka prasītājs ar biedru kopsapulces lēmumu sadalīja sev piederošās garāžas starp tās
biedriem, kas tiesiski nav iespējami pirms prasītāja likvidācijas procesa pabeigšanas, secīgi, prasītāja manta ir nodota bezatlīdzības darījumā jeb
faktiski - uzdāvināta. Tādejādi prasītājs un tās biedri pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas un tiesvedības civillietā nr. C30615909 laikā īsi
pirms pirmās tiesas sēdes veikuši bezatlīdzības atsavināšanas darījumus, atsavinot bez atlīdzības jeb prasītājam uzdāvinot prasītāja īpašumu tās
biedriem, kuru skaitā ir arī atbildētājs.
Lai arī piemērojamās tiesību normas (Maksātnespējas likuma 97.pants un Civillikuma 1927.pants) darījuma atzīšanai par spēkā neesošu
neprasa konstatēt darījuma prettiesiskumu, vien bezatlīdzības raksturu, tomēr īpašuma sadale veikta ar mērķi samazināt prasītāja aktīvu apmēru,
no kuriem būtu sedzami prasītāja kreditoru prasījumi, uzdāvinot to biedriem, kas liecina par prasītāja biedru, tajā skaitā, arī atbildētāja,
negodprātīgu rīcību, kas ir pamats prasības nodrošināšanai.
Ar šādu prettiesisku rīcību (prasītāja aktīvu bezatlīdzības nodalīšana biedriem, nerēķinoties ar prasītāja kreditora likumīgajām interesēm)
tika nodarīti zaudējumi prasītājam un tās kreditoram nesegto kreditoru prasījumu apmērā. Savukārt, ar katru konkrēto darījumu - prasītāja
mantas nodalīšanu atbildētāja īpašumā - nodarīti zaudējumi nodalītās mantas vērtības apmērā.
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 96.panta otrajai daļai, ja darījums slēgts ar saistīto personu, tiek prezumēts, ka darījuma otra puse zināja
par zaudējumu nodarīšanu, ja vien nepierāda pretējo. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 72.pantu, tulkojot to paplašināti, konstatējams, ka
darījumi neapšaubāmi ir noslēgti ar ieinteresētajām personām - kooperatīvās sabiedrības biedriem, un atbilstoši Maksātnespējas likuma
96.panta otrajai daļai puses ir zinājušas vai tām bija jāzina par zaudējumu nodarīšanu.
Izvērtējot darījumus, ir secināms, ka papildus Maksātnespējas likuma 97.pantā ietvertajiem priekšnoteikumiem, pastāv arī visi
Maksātnespējas likuma 96.panta otrajā daļā norādītie darījumu apstrīdēšanas priekšnoteikumi, darījumi ir atzīstami par spēkā neesošiem un līdz
ar to bez atlīdzības saņemtā manta ir atdodama.
Ar 30.09.2013. Rīgas apgabaltiesas spriedumu lietā nr. C30615909, kurš stājies spēkā 08.07.2014., tiesa no prasītāja par labu kreditoram
AS “Latzemes nekustamie īpašumi” piedzinusi naudas līdzekļus 23 744,15 euro apmērā, ko veido: zemes nomas maksas parāds un pievienotās
vērtības nodoklis (PVN) par laika posmu no 01.01.2008. l ī dz 01.04.2009, kopā 3 787,36 euro; nekustāmā īpašuma nodokļa (NIN)
kompensācijas parāds par laika periodu no 01.04.2009. līdz 01.09.2011. 2 829,95 euro apmērā; zemes nomas maksas parāds par laika periodu
no 01.04.2009. līdz 01.09.2011. 13 994,47 euro; PVN parāds 2 951,32 euro apmērā un tiesas izdevumi 181,05 euro.
Ņemot vērā faktu, ka katra biedra lietošanā bijušas konkrētas garāžas, ko apstiprina noslēgto vienošanos saturs, tad prasītājam, saskaņā ar
Civillikuma 2307.pantu, ir prasījuma tiesības pret katru biedru par ar tiesas spriedumu piedzītā parāda kā lietošanā nodotas lietas (garāžas)
uzturēšanas izdevumu segšanu proporcionāli tā lietošanā esošās garāžas domājamo daļu apmēram.
Prasījuma apmērs par (garāžas) uzturēšanas izdevumu segšanu 280,50 euro apmērā noteikts pēc formulas
Kā tas vairākkārtīgi judikatūrā ir minēts - likums neparedz svešas lietas bezmaksas lietošanu, jo sevišķi, paredzot segt lietas uzturēšanas
izdevumus, līdz ar to secināms, ka ar tiesas spriedumu no prasītāja piedzītie nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumi, tajā skaitā zemes nomas
maksas parāds, PVN un NĪN kompensācijas, jāsedz faktiskajiem garāžu lietotājiem, šajā gadījumā - atbildētājai, nevis tikai prasītājam.
Kā norādīts lietās SKC-1062/2015 un SKC-5/2016, ja pārvaldes uzdevumā pārvaldnieks savā vārdā slēdz zemes nomas līgumu, bet
dzīvokļa īpašnieks nenodrošina pietiekamu finansējumu, tad pārvaldnieks saglabā regresa prasības tiesību pret dzīvokļa īpašnieku, jo līgums ir
noslēgts tieši dzīvokļa īpašnieka interesēs, viņa vietā un uz viņa rēķina. Minētais ir pilnībā attiecināms arī uz garāžu kooperatīviem, jo,
neeksistējot pozitīvam tiesiskajam regulējumam attiecībā uz garāžu privatizāciju un to ierakstīšanu zemesgrāmatās, pēc analoģijas tiek
piemērots daudzdzīvokļu māju regulējums šajā jomā.
[2.1] Prasītājs lūdz tiesu atzīt par spēkā neesošu starp prasītāju un atbildētāju noslēgto 24.01.2011. vienošanos Nr.111 par 163/13798
domājamās daļas no nekustamā īpašuma, kas atrodas adresē /adrese A/, kadastra nr. /numurs A/, (Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā nr.
17940 17 (liet. garāžu bokss nr. 17)), nodalīšanu atbildētāja īpašumā, atzīstot prasītāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas ierakstīts
Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā nr. 17940 17, kadastra nr. /numurs A/, dzēšot Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā nr. 17940 17,
kadastra nr. /numurs A/, II daļas 1.iedaļā ierakstus par īpašnieku un īpašuma tiesību pamatu (ieraksti nr.1.1. un nr. 1.2.), vai aizstājot tos ar
Enerģētiķis, garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, nodokļa maksātāja kods 50103106771; piedzīt no atbildētājas kā garāžas lietotāja par labu
prasītājam ar lietas (garāžas) uzturēšanu saistītos izdevumus 280,50 euro apmērā; piedzīt no atbildētājas tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt
prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% no simta gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.
[3] 2017.gada 19.janvārī atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kas vienlaikus ir atbildētājas deklarētā
dzīvesvietas adrese, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2017.gada 20.februārim, taču
atbildētāja nedz norādītajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai paskaidrojumus par prasības pieteikumu tiesā nav iesniegusi.
[4] Prasītāja pārstāvis uz lietas izskatīšanu 2017.gada 22.novembra tiesas sēdē nav ieradies, tiesai adresētajā iesniegumā lūdzot izskatīt
lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes.
[5] Atbildētāja uz 2017.gada 22.novembra tiesas sēdi nav ieradusies, neinformējot tiesu par neierašanās iemesliem un nelūdzot lietas
izskatīšanu atlikt.
Tiesas sēdes laiks un vieta atbildētājai paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tiesas pavēsti nosūtot uz atbildētājas deklarēto
dzīvesvietas adresi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, proti, ar
vienkāršu pasta sūtījumu, elektroniskā pasta sūtījumā vai piegādā ziņnesis, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un
tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma
56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā
norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, un
fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas
norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, ir pamats uzskatīt, ka atbildētājai tiesas
sēdes vieta un laiks paziņota savlaicīgi, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Pie šādiem apstākļiem, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos pamatus tiesas pienākumam atlikt lietas izskatīšanu, tiesa
saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzina par iespējamu izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja un atbildētājas klātbūtnes tiesas
sēdē.
[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta prasībām aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā
atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.
Tā kā atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav ieradusies uz lietas izskatīšanu tiesas sēdē,
nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesa atzīst par iespējamu lietā taisīt aizmugurisku spriedumu.
Motī vu daļ a
Tiesa, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība daļā par darījuma – 2011.gada 24.janvāra
vienošanās – atzīšanu par spēkā neesošu un prasītāja īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu nav pamatota un ir noraidāma, savukārt
prasība daļā par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.
[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma
96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāja nav izmantojusi savus Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradusies uz tiesas sēdi, nav sniegusi
paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību un likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to
secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos
vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās
pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz
loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
[8] No lietai pievienotajiem dokumentiem redzams, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 19.septembra
spriedumu lietā Nr.C30537914 pasludināts garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” maksātnespējas process un par prasītāja
maksātnespējas procesa administratoru iecelta sertificēta administratore Elīna Evere (lietas 7.,8.lapa).
Pārbaudot datus Uzņēmumu reģistra datu bāzē, konstatēts, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.jūnija lēmumu
izbeigts maksātnespējīgās garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” maksātnespējas process un pasludināts garāžu īpašnieku
kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” tiesiskās aizsardzības process.
[9] Kā redzams no lietai pievienotajiem dokumentiem, 2011.gada 24.janvārī starp garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību “Enerģētiķis”
un sabiedrības biedru /pers. B/ noslēgta vienošanās Nr.11 (turpmāk – vienošanās), ar kuru garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Enerģētiķis”
no sev piederošā nekustamā īpašuma, kas reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā, pamatojoties uz 1999.gada 29.marta aktu par ēku
pieņemšanu ekspluatācijā (apzīmējums kadastrā 0100 592 0088), garāžu bokss Nr.17, atbilstoši garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības
“Enerģētiķis” biedru 2011.gada 19.janvāra kopsapulces lēmumam, nodala 163/13798 domājamās daļas atbildētājas /pers. B/ īpašumā (lietas
30.lapa).
[9.1] Atbilstoši Civillikuma 994.pantam par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās.
No lietas materiāliem pievienotās izdrukas no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas
zemesgrāmatas nodalījuma Nr.17940 17 (kadastra Nr./numurs C/) redzams, ka atbildētājai, pamatojoties uz 2011.gada 24.janvāra vienošanos
Nr.11, zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz 163/13798 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese B/, norādot, ka
atbildētājas lietošanās ir garāžas bokss Nr.17 (lietas 31.lapa).
[10] Prasītāja administratore tiesā celto prasību par 2011.gada 24.janvāra vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu pamatojusi ar atsauci uz
Maksātnespējas likuma 96. un 97.pantu, norādot, ka īpašuma sadale veikta ar mērķi samazināt sabiedrības aktīvu apmēru, no kuriem būtu
sedzami sabiedrības kreditoru prasījumi, un ar konkrēto darījumu prasītājam nodarīti zaudējumi nodalītās mantas vērtības apmērā.
[10.1] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka
darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts triju gadu laikā
pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru
vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.
Savukārt Maksātnespējas likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ka administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasību par parādnieka
dāvinātās mantas vai tās daļas atdošanu atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem, kas, savukārt, noteic, ka manta atzīstama par dāvinātu
tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījumā, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, ne
vien viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas, bet arī viņš pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas dod
atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu.
Atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 19.februāra spriedumā lietā Nr.SKC-590/2014
norādītajam, no Civillikuma 1927.panta satura izriet, ka kreditora tiesības prasīt apmierinājumu no dāvanas saistītas ar diviem apstākļiem: 1)
mantas dāvināšanas laikā tās dāvinātājam bijuši parādi un 2) dāvinātājs nespēj parādu nomaksāt (sk. Senāta 2007.gada 12.septembra
spriedumu lietā Nr.SKC-590). Savukārt Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 12.septembra spriedumā lietā Nr.SKC-590 atzīts, ka Civillikuma
1927.pantā lietotais jēdziens „prasīt apmierinājumu no dāvanas” tulkojams kā piedziņas vēršanu uz atdāvināto mantu.
Vienlaikus tiesa secina, ka prasītājs, uzskatot 2011.gada 24.janvārī noslēgto vienošanos Nr.8 par bezatlīdzības līgumu – dāvinājumu, nav
cēlis tiesā prasību par piedziņas vēršanu uz atdāvināto mantu attiecīgi prasītāja kā kreditora prasījuma apmērā.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība par 2011.gada 24.janvārī noslēgtās vienošanās Nr.11 atzīšanu par spēkā neesošu,
pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 97.pantu un Civillikuma 1927.pantu ir nepamatota, jo attiecīgās tiesību normas paredz dāvinātās mantas
vai tās daļas atdošanu parādu samaksai nevis darījuma atzīšanu par spēkā neesošu.
[10.2] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 97.pantra trešās daļas prasībām šī panta normas piemērojamas attiecībā uz darījumiem, kas
noslēgti triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vienas.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja maksātnespēja pasludināta 2014.gada 19.septembrī ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesas spriedumu lietā Nr.C30537914, līdz ar to tiesa atzīst, ka attiecībā uz 2011.gada 24.janvārī noslēgto vienošanos Nr.11 ar atbildētāju ir
iestājies prasības celšanas noilgums.
Tiesa atzīst par nepamatotu prasītāja viedokli, ka prasītāja pamats apstrīdēt darījumu un celt tiesā īpašuma prasību radies brīdī, kad
apstrīdētais darījums nostiprināts zemesgrāmatā, kas konkrētajā gadījumā ir 2012.gada 31.maijs, jo saskaņā ar Maksātnespējas likuma 96.panta
pirmās daļas 2.punkta un 97.panta trešās daļas noteikumiem administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību
par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, ja darījums noslēgts triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas
dienas. Tādējādi likumdevējs ir konkrēti noteicis termiņu šādu prasību celšanai, ņemot vērā darījuma noslēgšanas brīdi, kas konkrētajā gadījumā
ir 2011.gada 24.janvāris, nevis darījuma nostiprināšanas laiku zemesgrāmatā.
[10.3] Tāpat tiesas ieskatā par nepamatotu atzīstama prasītāja atsaukšanās uz Civillikuma 1. un 1415.pantu, norādot, ka apstrīdētā
vienošanās un tās noslēgšana no atbildētāja puses ir pati par sevi neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs likumiem vai labiem
tikumiem, vai kas vērsta uz to lai apietu likumu, un tādejādi tā nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu un šāds darījums nav spēkā.
Tiesa norāda, ka vienošanās noslēgšana, arī bezatlīdzības, pati par sevi nav vērtējama kā neatļauta vai nepieklājīga, un vienošanās slēgšana
ir atzīstama par tiesisku un šāds darījums par tiesiski noslēgtu. Attiecībā uz blakus apstākļiem, kas prasītāja ieskatā padara vienošanos par
prettiesisku, ka atbildētājs slēdzis bezatlīdzības vienošanos, kas noveda pie prasītāja maksātnespējas, arī paši par sevi nevar būt par pamatu
secinājumam, ka vienošanās ir prettiesiska.
Tiesas ieskatā vienošanos, kas, iespējams, varēja novest pie prasītāja maksātnespējas, apstrīdēšanas kārtība ir noteikta Maksātnespējas
likuma 96., 97.pantā, kur savukārt ir noteikts šādu darījumu apstrīdēšanas noilgums, kas konkrētajā gadījumā ir iestājies.
Tiesa atzīst, ka tā kā maksātnespējas administrators darbojas un pārstāv sabiedrību tikai maksātnespējas procesa laikā, administratoram
maksātnespējas procesa ietvaros ir tiesības apstrīdēt maksātnespējīgās sabiedrības darījumus tikai speciālās tiesību normas, proti –
Maksātnespējas likumā noteiktā regulējuma ietvaros.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par 2011.gada 24.janvārī ar atbildētāju noslēgtās vienošanās Nr.11 atzīšanu par spēkā
neesošu ir noraidāma kā nepamatota.
[11] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājas ar garāžas uzturēšanu saistītos izdevumus 280,50 euro apmērā par laiku no 2008.gada 1.janvāra
līdz 2011.gada 1.septembrim, pamatojoties uz Civillikuma 2307.pantu, kas noteic pilnvarotāja pienākumus, norādot, ka pēc analoģijas
piemērojams arī likuma regulējums, kāds noteikts attiecībā uz daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku pienākumiem.
Lietā nav strīda ka līdz atbildētājas īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu - 163/13798 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Šmerļa ielā
1, Rīgā, reģistrācijai zemesgrāmatā 2012.gada 31.maijā, atbildētājas lietošanā atradās garāžas bokss Nr.17, kas norādīts 2011.gada 24.janvāra
vienošanās Nr.11 (lietas 30.lapa).
Atbilstoši 2011.gada 2.februāra izrakstam no 2011.gada 19.janvāra garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” kopsapulces
protokola, garāžas Nr.17 platība ir 16,3 m2, kas veido 163/13798 domājamās daļas no nekustamā īpašuma būves /adrese B/.
Kā redzams no lietas materiāliem, ar Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 30.septembra spriedumu lietā Nr.C30615909 apmierināta
maksātnespējīgās a/s “Reversed” prasībā pret garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību “Enerģētiķis” par zemes nomas maksas parāda piedziņu,
noteikta zemes nomas maksa par 3 047 m2 zemes gabala/adrese B/ nomu garāžu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Enerģētiķis” no
2008.gada trešā ceturkšņa līdz 2011.gada trešajam ceturksnim un no garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” par labu
maksātnespējīgajai a/s “Reversed” piedzīts zemes nomas maksas parāds.
Kā izriet no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.17940
(kadastra Nr./numurs A/), tiesības uz garāžu Nr.17, /adrese B/, laikā, par kuru ir izveidojies zemes nomas maksas parāds, bija reģistrētas uz
prasītāja vārda.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata uzskatīt, ka starp prasītāju kā garāžas īpašnieku un atbildētāju kā tās tiesīgo lietotāju
pastāvētu no pilnvarojuma līguma izrietošas tiesiskās attiecības, kuru ietvaros atbildētājs būtu devis pilnvarojumu prasītājam slēgt vienošanos
par zemes nomas maksas samaksu ar zemes, uz kuras atrodas attiecīgā garāža, īpašnieku. Līdz ar to tiesa atzīst, ka nav pamata piemērot
analoģiju ar regulējumu kāds noteikts attiecībā uz daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem un šo māju pārvaldniekiem.
Vienlaikus tiesa ņem vērā Civilprocesa likuma 192.panta nosacījumus, kas noteic, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības
priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas un Civilprocesa likuma 93.pantu, kas paredz, ka katrai pusei ir
jāpierāda tikai faktiskie apstākļi, uzskatot, ka pusēm nav jāpierāda, ka zināms tiesību normu kopums tiešām pastāv un ir piemērojams, t.i. tiesai
pašai jāpiemēro konkrētam gadījumam atbilstošie likumi, t.sk., ja puses uz tiem nav atsaukušās vai atsaukušās nepareizi.
[11.1] Civillikuma 927.pants noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus
iespējamos labumus, ar to rīkoties [..], savukārt Civillikuma 1036.pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību
par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem.
Lietā nav strīda par faktu, ka prasītājs strīdus periodā, proti, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 1.septembrim bija nodevis atbildētājas
lietošanā garāžu Nr.17, /adrese B/.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai kā faktiskajam nekustamā īpašuma – garāžas Nr.1 7 , /adrese B/ lietotājam ir pienākums
atlīdzināt prasītājam izdevumus, kas tam radušies saistībā ar šīs garāžas uzturēšanu un lietošanu, jo likums neparedz svešas lietas bezmaksas
lietošanu, nesedzot ar tās uzturēšanu saistītos izdevumus, kas radušies lietas īpašniekam.
Atbildētāja nav iesniegusi tiesā dokumentus, kas ļautu izdarīt secinājumus par to, ka atbildētāja minētajā laika periodā būtu segusi
izmaksas, kas saistītas ar atbildētājas lietošanā nodotās garāžas uzturēšanai nepieciešamā zemes gabala nomu.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par izdevumu piedziņu, kas saistīti ar atbildētājas lietošanā esošās garāžas uzturēšanu
280,50 euro apmērā par laiku no 2008.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 1.septembrim, ko prasītājs aprēķinājis atbilstoši atbildētājas lietošanā
nodotās garāžas platībai, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 30.septembra spriedumu lietā Nr.C30615909, ir pamatota un
apmierināma, piedzenot minēto naudas summu no atbildētājas.
[12] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam likumiskie
procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā.
Ņemot vērā minēto, prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 280,50 euro, vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma
1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[13] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās izdevumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi, kuru uzskaitījums norādīts šā panta otrajā daļā,
un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kuru uzskatījums norādīts šā panta trešajā daļā.
Ņemot vērā to, ka prasītājs nav iesniedzis tiesā dokumentus par to, ka prasītājam konkrētajā civillietā būtu radušies tiesāšanās izdevumi,
tiesai nav pamata apmierināt prasītāja lūgumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu no atbildētāja.
[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punkta no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti administratori
prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process.
Prasības pieteikumu tiesā iesniegusi maksātnespējīgās garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” administratore Elīna
Evere, līdz ar to administratore, ceļot prasību ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.
Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai
prasījuma daļai, kā to noteic Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa.
Tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, savukārt
atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
Ņemot vērā minēto, no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva par apmierināto prasību par parāda
piedziņu, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktam piedzenama 71,14 euro apmērā, kā arī atbilstoši
Civilprocesa likuma 39., 42.pantam no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro apmērā.
[15] Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa
nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
R e zo l u t ī v ā d a ļ a
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34., 41., 42., 190., 195. un 204.1, 208.1 pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt daļēji.
Apmierināt garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” prasību daļā par zemes nomas maksas parāda piedziņu un piedzīt no
/pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, par labu garāžu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Enerģētiķis”, reģistrācijas
Nr.50103106771, zemes nomas maksas parādu 280,50 euro (divi simti astoņdesmit euro un piecdesmit centi).
Samaksa par labu prasītājam veicama norēķinu kontā Nr.LV11PARX0000577301018, AS “Citadele banka”.
Noteikt garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” reģistrācijas Nr.50103106771, tiesības par laiku no sprieduma
pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/ (/pers. B/), /personas kods/, likumiskos procentus – 6% gadā,
no nesamaksātās pamatparāda summas 280,50 euro, vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Noraidīt garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Enerģētiķis” prasību pret /pers. B/ daļā par 2011.gada 24.janvāra vienošanās Nr.11,
kas noslēgta starp garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību “Enerģētiķis” un /pers. B/, atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atzīšanu uz
nekustamo īpašumu, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.17940 17 (kadastra Nr./numurs A/).
Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro un
četrpadsmit centi).
Valsts nodeva jāmaksā:
Saņēmējs: Valsts kase
Reģistrācijas nr. 90000050138
Konta Nr. LV55TREL1060190911200
Saņēmēja banka: Valsts kase
BIC kods TRELLV22
Iemaksas mērķis: valsts nodeva civillietā Nr.C30391717.
Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/), /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (trīs euro un divdesmit
centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:
Saņēmējs Tiesu administrācija
Reģistrācijas Nr.90001672316
Konta Nr. LV51TREL2190458019000
Saņēmēja iestāde Valsts kase
BIC kods TRELL22
Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C30391717.
Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Izskaidrot /pers. B/, ka maksājuma dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos, nekavējoties jāiesniedz Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā (Abrenes iela 3, Rīgā, 4.stāvā), pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa
notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,
iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Atbildētāja 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku
spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2017.gada 6.decembris.
Tiesnese I.Pujate