Administrative court dismissed appeal against registrar's refusal to mark company record as legally contested.

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420528812

AA43-1249-15/5

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 9.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents V.Poķis,

tiesneses M.Osmane un A.Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Nīderlandē reģistrēto sabiedrību

„/Nosaukums/”, „/Nosaukums/”, Latvijā reģistrētās SIA „/Nosaukums 2/”, Austrijā reģistrētās sabiedrības „/Nosaukums 3/”

pieteikumu par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2012.gada 9.augusta lēmuma Nr.1-5/161 atcelšanu un pienākuma

uzlikšanu Uzņēmumu reģistram dzēst komercreģistrā AS „/Nosaukums 4/” lietā reģistrēto aizlieguma atzīmi, kas ierakstīta

komercreģistrā, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2012.gada 3.jūlija lēmumu Nr.6-12/96046, sakarā ar

pieteicēju apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 3.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja 2012.gada 29.jūnija rīkojumu izpildu lietā Nr.659/C50-2012 (turpmāk –

rīkojums Nr.659/C50-2012), kam pievienots Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 29.jūnija lēmums lietā Nr.C04312213, ar

Uzņēmumu reģistra (turpmāk – reģistrs vai atbildētājs) 2012.gada 3.jūlija lēmumu Nr.6-12/96046 (turpmāk – sākotnējais

lēmums) nolemts reģistrēt nodrošinājuma līdzekli AS „/Nosaukums 4/” lietā, piemērojot aizliegumu /pers. A/, /pers. B/,

/pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ (/pers. F/), /pers. G/, SIA „/Nosaukums 2/”, /Nosaukums 3/, /pers. H/ (/pers. H/)

un /pers. I/ veikt noteiktas darbības.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, AS „/Nosaukums 4/” , Nīderlandē reģistrētās sabiedrības „/Nosaukums/”,

„/Nosaukums/”, SIA „/Nosaukums 2/”, Austrijā reģistrētā sabiedrība „/Nosaukums 3/” , /pers. G/, /pers. C/, /pers. B/,

/pers. J/, /pers. A/ un /pers. E/ to apstrīdēja reģistrā.

[2] Ar reģistra 2012.gada 9.augusta lēmumu Nr.1-5/161 (turpmāk – lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Lēmumā iestāde atsaucās uz Tiesu izpildītāju likuma 10. un 40.pantu, Civilprocesa likuma 551.panta pirmo daļu,

548.panta pirmo daļu, 555.panta septītās daļas 3.punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, likuma „Par

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta 3.punktu, norādot, ka reģistram nav dotas tiesības uzraudzīt tiesu

izpildītāja kā kompetentas amatpersonas darbības un izvērtēt tā izdoto rīkojumu pamatotību. Tā vietā reģistram ir

pienākums pieņemt obligātu administratīvu aktu – reģistrēt zvērināta tiesu izpildītāja pieprasīto nodrošinājuma līdzekli

attiecīgajā publiskajā reģistrā. Reģistrs nav tiesīgs pēc saviem ieskatiem atcelt reģistrēto prasības nodrošinājuma līdzekli un

izvērtēt, vai tiesu izpildītājs ir pareizi veicis tiesību normu interpretāciju, kā arī izvērtēt, vai tiesu izpildītājs ir ievērojis

normatīvo aktu prasības. Veids, kādā zvērināts tiesu izpildītājs izvēlas izpildīt tiesas nolēmumu, ir paša zvērināta tiesu

izpildītāja ziņā. Reģistra kompetencē neietilpst zvērināta tiesu izpildītāja darbību vai tiesas pieņemto nolēmumu tiesiskuma

izvērtēšana.

[3] 2012.gada 5.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēju pieteikums par lēmuma atcelšanu un

pienākuma uzlikšanu reģistram dzēst komercreģistrā AS „/Nosaukums 4/” lietā reģistrēto aizlieguma atzīmi, kas ierakstīta

komercreģistrā, pamatojoties uz reģistra valsts notāres 2012.gada 3.jūlija lēmumu Nr.6-12/96046.

Pieteikumā norādīts, ka reģistra pienākums, saņemot jebkuru iesniegumu, tajā skaitā tiesu izpildītāja rīkojumu, ir vērtēt,

kādu tālāku darbību veikšana vai lēmumu pieņemšana ir tā kompetencē. Reģistrs reģistrē tikai komercreģistrā reģistrējamas

ziņas. Aizliegums atbildētājam izpildīt noteiktas darbības nav reģistrējams komercreģistrā aizlieguma zīmes veidā.

[4] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteicēju pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz lēmumā

minētajiem argumentiem.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 3.jūnija spriedumu pieteicēju pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[5.1] Atsaukusies uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2011.gada

13.maija sprieduma lietā Nr.SKA-210/2011 10.punktu, kā arī Administratīvā procesa likuma 81.panta piekto daļu, tiesa

norādīja, ka sākotnējā administratīvā akta pieņemšanas procesā un apstrīdēšanas procesā pieņemtie lēmumi veido vienotu

administratīvo aktu. Tādējādi, ja pēc reģistra valsts notāra lēmuma par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā pieņemšanas tā

apstrīdēšanas procesā to pārbauda reģistra galvenais valsts notārs un pieņem galīgo lēmumu, gan reģistra valsts notāra

lēmums, gan reģistra galvenā valsts notāra galīgais lēmums ir spēkā tik ilgi, kamēr tiek pieņemts jauns lēmums, kas vai nu

tieši atceļ pirmo lēmumu (reģistra galvenā valsts notāra galīgo lēmumu) vai aizstāj to, paredzot izdarīt jaunu ierakstu tā

ieraksta vietā, kura izdarīšanu paredz pirmais lēmums (reģistra galvenā valsts notāra galīgais lēmums).

No minētā izriet, ka pēc tam, kad pirmais lēmums (reģistra galvenā valsts notāra galīgais lēmums) ir zaudējis spēku,

tiesai ir pamats vērtēt vienīgi to tiesiskumu.

Tā kā 2012.gada 29.novembrī AS „/Nosaukums 4/” reģistrācijas lietā tika veikts jauns ieraksts par aizlieguma atcelšanu

pieteicējiem, tiesa secināja, ka lēmums ir zaudējis spēku. Līdz ar to izskatāmajā lietā nav iespējama lēmuma kā jau spēku

zaudējuša administratīvā akta atcelšana. Konkrētajā lietā tiesa var izvērtēt lēmuma tiesiskumu, un pieteikuma priekšmets lietā

ir lēmuma daļā par nodrošinājuma līdzekļa reģistrāciju AS „/Nosaukums 4/” reģistrācijas lietā, piemērojot aizliegumu

pieteicējām veikt noteiktas darbības, tiesiskums.

Attiecībā uz pieteikumā ietverto lūgumu dzēst ierakstu komercreģistrā par nodrošinājuma līdzekļa reģistrāciju AS

„/Nosaukums 4/” reģistrācijas lietā, piemērojot aizliegumu pieteicējām veikt noteiktas darbības, tiesa norādīja, ka neviens

normatīvais akts neparedz iespēju anulēt (izslēgt) komercreģistra ierakstu ar tā izdarīšanas brīdi, kā arī nav paredzēta

iespēja no reģistrācijas lietas izņemt jebkāda veida dokumentus. Līdz ar to tiesai nav pamata izdot pieteicējām labvēlīgu

administratīvo aktu par vēsturisko datu izmaiņām vai dokumentu izņemšanu no reģistrācijas lietas, jo šādu pienākumu

reģistram neparedz normatīvie akti.

[5.2] Lietā ir strīds par to, vai reģistram bija tiesisks pamats reģistrēt nodrošinājuma līdzekli AS „/Nosaukums 4/”

reģistrācijas lietā, piemērojot aizliegumu pieteicējām veikt noteiktas darbības.

[5.3] Vedot komercreģistru, reģistrs tajā izdara ierakstus uz ieinteresēto personu pieteikumu, valsts pārvaldes iestāžu

vai tiesas nolēmumu pamata (Komerclikuma 10.panta pirmā daļa, likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

4.4panta pirmā daļa). Komercreģistrā ieraksta ziņas, ja to tieši paredz likums (Komerclikuma 8.panta sestā daļa). Likuma

„Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta 3.punkts noteic, ka viens no reģistra publiskajiem uzdevumiem ir

reģistrēt (ierakstīt reģistrā) kompetentu iestāžu vai amatpersonu lēmumus un rīkojumus, ar kuriem piemērots nodrošinājuma

līdzeklis.

No minētās tiesību normas izriet, ka tajos gadījumos, kad kāda cita iestāde vai amatpersona, kuras kompetencē ir

piemērot nodrošinājuma līdzekļus (piemēram, vispārējās jurisdikcijas tiesa vai tiesu izpildītājs), ir pieņēmusi lēmumu par

nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu, reģistrs publiskajā reģistrā izdara ierakstu par šāda lēmuma esamību (reģistrē

nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu).

[5.4] Tiesa citēja Civilprocesa likuma 138.panta pirmās daļas 5.punktu, 142.panta sesto daļu, 551.panta pirmo daļu un

Tiesu izpildītāju likuma 40.pantu, norādot, ka, veicot likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta 3.punktā

paredzēto uzdevumu – reģistrēt amatpersonu rīkojumus, ar kuriem piemērots nodrošinājuma līdzeklis – reģistrs zināmā

mērā faktiski rīkojas kā amatpersonas pieņemtā lēmuma par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu izpildes nodrošinātājs.

Reģistrs pats nelemj par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu, bet tikai reģistrē citu iestāžu vai amatpersonu pieņemtos

lēmumus par nodrošinājumu. Līdz ar to reģistra lēmums reģistrēt šādu lēmumu par nodrošinājuma līdzekli būtībā pats par

sevi nerada nekādas jaunas tiesiskas sekas, bet gan tikai padara publiski pieejamu informāciju par to, kādas tiesiskās sekas ir

nolēmusi radīt kompetentā iestāde vai amatpersona, kura ir piemērojusi nodrošinājuma līdzekli. Līdz ar to tiesa par

nepamatotu atzina pieteicēju argumentu, ka tieši aizlieguma atzīme komercreģistrā skar vai ierobežo kāda tiesības.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka reģistra kompetencē ietilpst zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma, ar kuru

piemērots nodrošinājuma līdzeklis, reģistrēšana komercreģistrā.

[5.5] No lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka reģistrs ir pieņēmis lēmumu reģistrēt nodrošinājuma līdzekli AS

„/Nosaukums 4/” reģistrācijas lietā, izpildot rīkojumu Nr.659/C50-2012.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmajai daļai, ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka izdodams

konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu.

Tiesa secināja, ka likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta pirmās daļas 3.punkts noteic reģistra

pienākumu reģistrēt kompetentas amatpersonas – šajā gadījumā tiesu izpildītāja – rīkojumu, ar kuru piemērots

nodrošinājuma līdzeklis – aizliegums AS „/Nosaukums 4/” reģistrācijas lietā /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers.

J/, /pers. E/, /pers. F/ veikt noteiktas darbības. Līdz ar to reģistra kompetencē nav vērtēt administratīvā akta izdošanas

lietderību un pamatojumu, bet tas ir obligāti izdodams, jo lēmumu par konkrēta nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu pieņem

tiesu izpildītājs, pildot tiesas spriedumu.

[5.6] Tiesa kā nepamatotu noraidīja pieteicēju argumentu, ka likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

14.panta pirmās daļas 3.punkts uzliek reģistram par pienākumu izvērtēt, vai rīkojums Nr.659/C50-2012 atbilst normatīvajiem

aktiem, proti, vai rīkojums ir tiesisks.

Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka, izskatot iesniegtos

dokumentus, reģistra valsts notārs pārbauda, vai dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara

ierakstu komercreģistrā (izņemot gada pārskatus), ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem

aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem

dokumentiem. Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas

faktisko apstākļu pārbaude.

Ne no šīs, ne citām tiesību normām tiesa nekonstatēja, ka reģistram piešķirtas tiesības padziļināti veikt dokumentos

atspoguļoto faktu pārbaudi. Reģistrs pārbauda dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nevērtē

lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus (sk. Augstākās tiesas 2005.gada 15.februāra spriedumu lietā Nr.SKA-27;

2007.gada 19.februāra spriedumu lietā Nr.SKA-5/2007; 2008.gada 14.februāra spriedumu lietā Nr.SKA-30/2008;

2010.gada 18.marta spriedumu lietā Nr.SKA-69/2010).

No Civilprocesa likuma 539.panta pirmās daļas 1.punkta, 548.panta, 632.panta pirmās daļas, kā arī Tiesu izpildītāju

likuma 83.panta izriet, ka zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības uzraudzība ir pakļauta vispārējās jurisdikcijas tiesai

civilprocesuālā kārtībā. Līdz ar to rīkojuma Nr.659/C50-2012 tiesiskuma izvērtēšana nav ne reģistra, ne arī Administratīvās

rajona tiesas kompetencē. Ja pieteicējas rīkojumu Nr.659/C50-2012 uzskata par prettiesisku, tām ir tiesības vērsties

vispārējās jurisdikcijas tiesā ar sūdzību par tiesu izpildītāja darbībām.

[5.7] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzina, ka reģistrs ir ievērojis likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu

reģistru” 4.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktos priekšnoteikumus administratīvā akta izdošanai un tā kompetencē nav

vērtēt piemērotā nodrošinājuma līdzekļa pamatotību, samērīgumu un tiesiskumu. Līdz ar to tiesa lēmumu atzina par tiesisku

un pamatotu.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 3.jūnija spriedumu pieteicējas iesniedza apelācijas sūdzību, kas

pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[6.1] Tiesa ir nepamatoti secinājusi, ka lēmums ir zaudējis spēku, jo AS „/Nosaukums 4/” reģistrācijas lietā 2012.gada

29.novembrī tika veikts jauns ieraksts par aizlieguma atcelšanu. Ar reģistra 2012.gada 29.novembra lēmumu Nr.6-12/173048

(turpmāk – reģistra 2012.gada 29.novembra lēmums) netika atcelts ne sākotnējais lēmums, ne lēmums, bet gan izpildīts

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2012.gada 8.novembra lēmums civillietā Nr.C29725112. Minētajā lēmumā

attiecīgā tiesa konstatēja, ka zvērināts tiesu izpildītājs ir paplašināti tulkojis vispārējās jurisdikcijas tiesas lēmumu un

prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu, kā rezultātā komercreģistrā ir nepamatoti reģistrēts jauns nodrošinājuma

līdzeklis, kas nav paredzēts tiesas lēmumā – Civilprocesa likuma 138.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais prasības

nodrošinājuma līdzeklis – aizlieguma atzīmes ierakstīšanas publiskā reģistrā.

Tiesas secinājums, ka lēmums zaudējis spēku, neizriet arī no Augstākās tiesas 2011.gada 13.maija sprieduma lietā

Nr.SKA-210/2011 10.punkta, jo minētajā spriedumā nav apskatīts šāds gadījums, ar kuru komercreģistrā tiktu veikta

aizlieguma reģistrēšana un reģistrēšanas atcelšana. Tāpat tiesa savu secinājumu, ka lēmums ir zaudējis spēku, nav

pamatojusi ar atsauci uz tiesību normu. Ievērojot, ka lēmums nav zaudējis spēku, tas ir ne vien atzīstams par prettiesisku,

bet arī atceļams.

[6.2] Gadījumos, kad reģistrs pieņem lēmumus par reģistra lēmumu atcelšanu, reģistrs arī attiecīgi groza ierakstus

komercreģistrā. To apstiprina šāds reģistra prakses piemērs: „reģistra galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu par reģistra

valsts notāra lēmuma atcelšanu un uzdeva valsts notāram izdarīt attiecīgus ierakstus komersanta reģistrācijas lietā” (sk.

reģistra galvenā valsts notāra 2004.gada 23.decembra lēmuma Nr.1-3/197 lemjošās daļas 4.punktu).

[6.3] Noraidot pieteikumu par aizlieguma atzīmes dzēšanu, tiesa ir nepamatoti atsaukusies uz to, ka pieteicējas būtu

vēlējušās panākt dokumentu izņemšanu no AS „/Nosaukums 4/” reģistrācijas lietas. Pieteicējas šādu prasījumu tiesai nebija

iesniegušas. Pat, ja šāds līdzīgs prasījums par dokumentu izslēgšanu no AS „/Nosaukums 4/” reģistrācijas lietā esošajiem

dokumentiem būtu bijis izteikts, tad reģistrs atbilstoši tā piemērotajai praksei AS „/Nosaukums 4/” reģistrācijas lietā (papīra

formā) uzliktu spiedogu uz prettiesiskajiem dokumentiem par to izslēgšanu no reģistrācijas lietas (sk., piem., reģistra

galvenā valsts notāra 2013.gada 27.decembra lēmuma Nr.1-5/929 lemjošās daļas 2.punktu, kurā reģistrs svītrojis

iepriekš izdarītās izslēgšanas atzīmes). Līdzīgā veidā reģistram, informējot trešās personas par izmaiņām attiecibā uz

reģistra pieņemtajiem lēmumiem, būtu izpildāms arī ieraksts par aizlieguma atzīmes dzēšanu, lai jebkurai trešajai personai,

iepazīstoties ar atkalizmantotāju datubāzēm, būtu redzams, ka aizlieguma atzīmes reģistrēšana ir bijusi prettiesiska.

Kopš 2004.gada nekādas izmaiņas piemērojamās tiesību normās attiecībā uz reģistra kompetenci par izmaiņu

izdarīšanu komercreģistra ierakstos nav veiktas. Līdz ar to nepamatots ir pirmās instances tiesas secinājums, ka reģistram

nav pienākuma tādā vai citādā veidā dzēst (anulēt) komercreģistra ierakstus. Tiesai nebija pamata noraidīt pieteikumu, to

pamatojot ar prasījuma neatbilstību normās noteiktajiem reģistra pienākumiem.

[6.4] Tiesa ir pārpratusi likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta otrajā daļā ietverto aizliegumu

reģistram pārbaudīt faktiskos apstākļus. Minētais aizliegums attiecas tikai uz paša komersanta pieņemto lēmumu pārbaudi

un ir noteikts vienīgi tādēļ, lai norobežotu vispārējās jurisdikcijas tiesas un reģistra kompetenci. Vispārējās jurisdikcijas

tiesas izskata Komerclikuma 287.panta kārtībā ierosinātās lietas par komersantu akcionāru sapulču lēmumu atzīšanu par

prettiesiskiem un līdz ar to izvērtē faktiskos apstākļus, kuros šie lēmumi ir pieņemti. Reģistrs savukārt veic tam iesniegto

komersanta dokumentu juridiskā spēka pārbaudi.

Konkrētajā gadījumā reģistram bija iesniegts rīkojums Nr.659/C50-2012, kā arī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijas tiesneša 2012.gada 29.jūnijā izsniegtais izpildu raksts civillietā Nr.C04312213. Tātad nevis komersanta dokumenti,

bet gan tiesu izpildītāja un tiesas dokumenti, uz kuriem neattiecas likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

14.panta otrā daļa.

[6.5] Tiesas secinātais, ka reģistrs pats nelemj par nodrošinājuma piemērošanu, bet tikai reģistrē to, faktiski rīkojoties

kā lēmuma par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu izpildes nodrošinātājs, nozīmē to, ka, tiesas ieskatā, reģistrs vispār nav

tiesīgs izvērtēt, kādu dokumentu tas ir saņēmis no tiesu izpildītāja. Tiesas ieskatā reģistram, saņemot no tiesu izpildītāja

dokumentu ar nosaukumu „rīkojums”, tas jāizpilda, reģistrējot aizlieguma atzīmi. Pieteicējas nepiekrīt šādam tiesas

secinājumam, norādot, ka tiesai bija jākonstatē, ka rīkojums Nr.659/C50-2012 nemaz neparedz aizlieguma atzīmes

reģistrēšanu komercreģistrā, t.i., rīkojumā Nr.659/C50-2012 nav ietverts tiesu izpildītāja lūgums reģistrēt aizlieguma atzīmi,

kā arī nav izdarīta atsauce uz Civilprocesa likuma 555.panta septītās daļas 3.punktu, kas paredz aizlieguma atzīmes

ierakstīšanu. Tāpēc tiesai bija jākonstatē, ka reģistrs rīkojumu Nr.659/C50-2012 interpretējis plašāk un veicis darbības,

kuras savā rīkojumā Nr.659/C50-2012 tiesu izpildītājs nebija lūdzis.

[6.6] Reģistram vajadzēja vismaz rasties šaubām par to, vai vispār ir jāizpilda rīkojumā Nr.659/C50-2012 norādītais

prasības nodrošinājuma līdzeklis, tādēļ reģistram bija jārīkojas līdzīgi kā citās situācijās, kad reģistram rodas šādas šaubas,

un vismaz tādēļ jāpieņem lēmums par reģistrēšanas atlikšanu, lai noskaidrotu, vai vispār reģistram ir jāizpilda šāds tiesas

lēmums un rīkojums Nr.659/C50-2012.

[7] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā apelācijas instances tiesai norāda, ka pieteicēju apelācijas sūdzību neatzīst,

pamatojoties uz lēmumā un pirmās instances tiesai sniegtajos paskaidrojumos minētajiem argumentiem.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[9] Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēju pieteikums nav pamatots un

tādēļ ir noraidāms.

[10] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar procesa

dalībnieku sniegtajiem paskaidrojumiem un pieteikumā un apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, Administratīvā

apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances spriedums ir pamatots. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās

instances tiesas sprieduma motivācijai, kas norādīta šā sprieduma [5.1]-[5.7] punktā, un atkārtoti Administratīvā procesa

likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus nenorāda.

Vērtējot apelācijas sūdzības argumentāciju, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[11] 2012.gada 29.jūnija Rīgas apgabaltiesas lēmums lietā Nr.C043122/12 paredzēja prasījuma nodrošināšanu.

Savukārt Rīgas apgabaltiesas lēmuma izpilde bija nodota Rīgas apgabaltiesas zvērinātam tiesu izpildītājam M.Eglītim, kura

kompetencē arī bija veikt nepieciešamās izpildu darbības.

Apgabaltiesa piekrīt tam, ka rīkojumā Nr.659/C50-2012 nav tieši norādīts, ka tiesu izpildītājs lūdz reģistrēt

nodrošinājuma līdzekli saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta 3.punktu. Tomēr šis

trūkums ir novērsts ar tiesu izpildītāja 2012.gada 3.augusta vēstuli Nr.659/C50-12, kurā ir tieši norādīts, ka rīkojums

Nr.659/C50-2012 ir iesniegts, lai to reģistrētu publiskajā reģistrā kā nodrošinājuma līdzekli saskaņā ar likuma „Par Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta 3.punktu. Līdz ar to reģistram, pieņemot lēmumu, nevarēja pastāvēt šaubas par

tiesu izpildītāja rīkojuma saturu, proti, nepieciešamību reģistrēt nodrošinājuma līdzekli reģistrā.

Apgabaltiesas vērtējumā reģistram nebija jāvērtē rīkojuma Nr.659/C50-2012 saturs tādā veidā, kā to darīja Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija 2012.gada 8.novembra lēmumā lietā Nr.C29725112, proti, reģistram bija jāpieņem

izpildei iesniegtais rīkojums Nr.659/C50-2012, nevis jāsāk vērtēt tiesu izpildītāja darbības. Reģistra kompetencē nav

pārbaudīt tiesu izpildītāja darbību.

Papildus arī norādāms, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 29.jūnija lēmums par prasības

nodrošināšanu ir spēkā neatkarīgi no tiesu izpildītāja veiktajām darbībām un nodrošinājuma līdzekļa reģistrācijas fakta

publiskajā reģistrā. Savukārt nodrošinājuma līdzekļa reģistrācija (atzīmes izdarīšana) ir tikai formāla informācijas reģistrācija.

Līdz ar to secināms, ka informācijas saņemšana par Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 29.jūnija lēmumu lietā

Nr.C043122/12 jau pati par sevi nozīmēja, ka reģistram ir jāņem vērā šī informācija, izskatot turpmākos iesniegumus AS

„/Nosaukums 4/” lietā. Apgabaltiesas vērtējumā Rīgas apgabaltiesas lēmuma saturs ir skaidrs, proti, tas ierobežo /pers. I/,

/pers. A/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. H/ /pers. B/, /pers. G/, /pers. C/, /pers. D/ iespējas veikt noteiktas darbības reģistrā AS

„/Nosaukums 4/” lietā. Vienlaikus tiesas lēmuma saturs jau pats par sevi norāda, ka reģistram ir jābūt par to informētam, kā

arī jāveic atbilstoša kontrole. Šādu kontroli ir iespējams nodrošināt tieši ar nodrošinājuma līdzekļa reģistrāciju.

[12] Pieteicējas norāda, ka vēlākā laika posmā pagaidu aizsardzības līdzekļi ir atcelti, kas būtu par pamatu atzīt par

prettiesiskiem reģistra lēmumus. Apgabaltiesas vērtējumā šie apstākļi nav par pamatu, lai atzītu reģistra lēmumus par

prettiesiskiem. Šie apstākļi ir atzīstami par jauniem apstākļiem, kas ļauj izdarīt jaunus ierakstus (dzēst iepriekš izdarīto

nodrošinājuma atzīmi).

Tāpat nav pamatots pieteicēju viedoklis, ka var labot vai dzēst reģistra vēsturiskos datus.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 15.pantā paredzētais lēmums par

ieraksta izdarīšanu komercreģistrā ir administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību, jo tas paredz izdarīt komercreģistrā

ierakstu, kas kā aktuālais ieraksts minētajā reģistrā atspoguļojams noteiktu laika posmu – līdz jauna ieraksta, kas savukārt

izdarāms uz jauna lēmuma pamata, izdarīšanai. Tādējādi lēmums par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā ir spēkā tik ilgi,

kamēr tiek pieņemts jauns lēmums, kas vai nu tieši atceļ pirmo lēmumu vai aizstāj to, paredzot izdarīt jaunu ierakstu tā

ieraksta vietā, kura izdarīšanu paredz pirmais lēmums. Vēsturiskās ziņas no reģistra netiek dzēstas un jebkurai personai ir

tiesības saņemt vēsturisko izziņu par ierakstiem, kuri bijuši izdarīti komercreģistrā (sk., Augstākās tiesas 2011.gada

13.maija sprieduma lietā SKA-210/2011 10., 12.punktu).

Turklāt arī tajos gadījumos, ja reģistra lēmums tiek atcelts, tādējādi atjaunojot iepriekšējā ieraksta darbību, atceltā

administratīvā akta spēkā esība atjaunojas no atceļošā administratīvā akta atcelšanas brīža. Tādējādi ziņu ieraksts reģistrā,

pamatojoties uz atcelto lēmumu, kura spēkā esība ir atjaunota, izdarāms ar spēkā esības atjaunošanas brīdi, nevis labojot

vēsturiskās ziņas (sk., Augstākās tiesas 2013.gada 7.janvāra sprieduma lietā SKA-28/2013 16.punktu). Nav rodams

pamatojums viedoklim, ka reģistram pie ierakstiem, kas izdarīti uz prettiesisku lēmumu pamata, jāreģistrē atzīme par to

prettiesiskumu. Šāda ieraksta izdarīšanu neparedz Komerclikuma 8.pants. Turklāt šādas piezīmes izdarīšana pie

komercreģistra ieraksta nekādi nemainītu šī ieraksta statusu un neietekmētu personu tiesības, kas saistītas ar to, ka šāds

ieraksts kādreiz bijis aktuāls. Jāņem vērā, ka Komerclikuma 12.pants noregulē ar Komerclikuma publicitāti saistītos

jautājumus gan ņemot vērā publicēto ziņu saturu, gan arī tiesiskās sekas atkarībā no personas informētības par

komercreģistra ziņu pareizību un atbilstību tiesiskajam stāvokli (sk., Augstākās tiesas 2015.gada 31.marta rīcības sēdes

lēmuma lietā Nr.SKA-88/2015 6.punktu).

Apgabaltiesa nesaskata pamatu pārvērtēt iepriekš minētās tiesu prakses atziņas, jo vēsturisko datu dzēšana vai labošana

aizskar trešo personu tiesisko paļāvību uz publiski ticamu ierakstu nemainību. Līdz ar to lietas izskatīšana pēc būtības

nevar novest pie vēsturisko datu izmaiņām.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt „/Nosaukums/” (reģistrācijas numurs Nīderlandē: /reģistrācijas numurs/), „/Nosaukums/” (reģistrācijas numurs

Nīderlandē: /reģistrācijas numurs 2/), SIA „/Nosaukums 2/” un „/Nosaukums 3/” (reģistrācijas numurs Austrijas Republikā:

/reģistrācijas numurs 3/) pieteikumu.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

V.Poķis

Tiesnesis referents (paraksts)

M.Osmane

Tiesneses (paraksts)

A.Šteinberga

(paraksts)

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis V.Poķis

Rīgā 2015.gada 10.novembrī