Court dismissed defendant's appeal and allowed management company's simplified procedure claim for unpaid fees.

Lieta Nr. C77 10802 23

Lietas arhīva Nr. C-10802-23/82

ECLI:LV:RPT:2023:1025.C771080223.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2023. gada 25. oktobrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sanita Rūtenberga,

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/

par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas tiesā prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi vienkāršotās procedūras prasību pret

atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka parāda piedziņa izriet no dzīvokļa īpašnieka pienākumu saistību neizpildes par nekustamā īpašuma

pārvaldīšanu un pakalpojumiem, ko veic prasītāja, atbildētāja piederošajam dzīvokļa īpašumam /adrese/. Atbildētājs nav norēķinājies ar prasītāju par

maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi), mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem

(komunālie pakalpojumi) un maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi) par periodu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada

1. aprīlim, kādēļ izveidojies parāds.

[1.2] Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu, 10. pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

50. panta septīto daļu, Civillikuma 1587., 1651. pantiem, 1652. panta pirmās daļas 3. punktu, 1662., 1716., 1717., 1756, 1779., 1829. pantiem,

likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas

kārtību” 38. pantu.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu 1`572,50 EUR par periodu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada

1. aprīlim, kas sastāv no maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi) 337,71 EUR, maksājumiem

par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) 987,74 EUR, maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu

fondā (uzkrājumi) 247,05 EUR, līgumsodu 47,87 EUR par periodu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 11. augustam, pamatparādu par zemes nomu

162,96 EUR par periodu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 1. aprīlim, kā arī piedzīt tiesāšanās izdevumus, t.sk., samaksāto valsts nodevu

267,50 EUR. Atzīt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % (sešus procentus) gadā no nenomaksātās

pamatparāda summas.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas arī reģistrētas kā deklarētā dzīvesvieta,

nosūtīts prasības pieteikums, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma

74. panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.

Paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā.

[3] Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots, nosūtot

paziņojumu prasītājam uz elektroniskā pasta adresi un atbildētājam - pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietu, kopā ar prasības pieteikumu.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu un 194. panta otro daļu, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz

normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[5] Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septītā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai

pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts

dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku

kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51. panta otro daļu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, t.sk., piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz

citai personai piederošas zemes.

Minētā likuma 13. pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz

uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu

īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina

optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram

veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.

Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1779. pants noteic, ka

katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Civillikuma 1828. un 1838. pants nosaka - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu,

bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma. Ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot minētās likuma normas un likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību

daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. pantu tiesa atzīst, ka prasība par galvenā pamatparāda piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[6] Civillikuma 1716. pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). [..] Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs,

taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1717. pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Ievērojot minētās likuma normas tiesa atzīst, ka prasība apmierināma līgumsoda piedziņu.

[7] Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta 3. punktu - parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis: kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1765. pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Savukārt minētā likuma 1759. panta 1. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: 1) par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs;

šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Ievērojot minētā likuma normas, 2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu un pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 195. pantu, prasītājai ir atzīstamas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no kopējās ar spriedumu piedzītās

summas par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763. pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla

lielumu.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, līdz ar ko no atbildētāja prasītājas labā piespriežami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva 267,50 EUR.

[8.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu, 40. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un Ministru kabineta

2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5., 14. un 15. punktu kopējais ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs ir 9 EUR, kas piedzenams no atbildētāja par labu valstij.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta prasībām, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu tiesa

nosprieda

prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras prasībā apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas numurs

40103362321) galveno pamatparādu 1`572,50 EUR par periodu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 1. aprīlim, kas sastāv no maksājumiem par

pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi) 337,71 EUR, maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem

pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) 987,74 EUR, maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi) 247,05 EUR, līgumsodu

47,87 EUR par periodu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 11. augustam, pamatparādu par zemes nomu 162,96 EUR par periodu no 2022. gada

1. jūlija līdz 2023. gada 1. aprīlim, kā arī tiesāšanās izdevumus samaksāto valsts nodevu 267,50 EUR, pavisam kopsummā 2`050,83 EUR (divi tūkstoši

piecdesmit euro 83 centi), samaksu veicot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontā:

AS “Citadele banka” LV83 PARX 0013 0443 8001 9;

AS “Luminor bank”, LV63 RIKO 0002 0131 9759 6;

AS “SEB banka” LV65 UNLA 0050 0171 8682 0;

AS “Swedbank”LV98 HABA 0551 0307 3483 7.

Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos

nokavējuma procentus 6 % (seši procenti) gadā no nesamaksātās piedzītas summas, ievērojot to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu valstij tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 EUR

(deviņi euro), kas iemaksājami kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts

LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C771080223.

Maksājumu dokuments, kas apstiprina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos sprieduma labprātīgas izpildes termiņā

iesniedzams Rīgas pilsētas tiesai, vai arī nosūtāms pa pastu vai elektronisko pastu, lai spriedums šajā daļā netiktu nodots piespiedu izpildei.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un

neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Puses desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma - 2023. gada 25. oktobra - var iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja tiks iesniegts sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesas spriedums, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam,

būs sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2023. gada 24. novembrī.

Tiesnese Sanita Rūtenberga

Dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.