Landlord terminates tenancy and evicts tenant for non-payment of rent and utility arrears.

Lietas Nr. C30538816

Lietas arhīva Nr. C-5388-16/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 8.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Casno

ar sekretāri L.Bušu

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedzis tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas, īres maksas, komunālo maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu.

Prasībā norādīts, ka saskaņā ar 2011.gada 7.jūnija Rīgas domes lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma

projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, pirms tam 2003.gada 18.februāra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums

Nr.DI-03-81-lī) SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA “Purvciema nami”) pārvaldīšanā atrodas

dzīvojamā māja /adrese/.

Prasītājs norāda, ka pamatojoties uz 1999.gada 12.februāra Rīgas domes komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes

rekomendāciju Nr.011199, 1999.gada 12.februārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par

dzīvojamo telpu Nr./adrese/ uz vienu gadu. Saskaņā ar Dzīvojamās telpas īres līguma 3.1.2.punktu līgums pagarināts uz nenoteiktu laiku.

Saskaņā ar līgumu prasītājs izpildījis savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētājs nav norēķinājies par dzīvojamās telpas īri,

saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Prasītājs norāda, ka atbildētāja parāds sastāda 5856,38 EUR un sastāv no pamatparāda par īres maksu, apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2001.gada septembra līdz 2016.gada 1.aprīlim 5713,23 EUR un likumiskajiem

procentiem par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 16.martam 143,15 EUR.

Norāda, ka atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantam izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus

nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, vai maksu par pakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un

izmantot pakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz

mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka

atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

2015.gada 20.oktobrī atbildētājam nosūtīts pirmstiesas brīdinājums ar paziņojumu par tā saņemšanu. Atbildētājs brīdinājumu nav

saņēmis, līdz ar ko 2015.gada 18.decembrī prasītājs publicēja sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Papildus prasītājs norāda, ka, pamatojoties uz Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr. 2850 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības

īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību” un ieņēmumu, izdevumu tāmju kopsavilkumu, īres maksa

atbildētājam noteikta 0,47900 EUR par vienu dzīvokļa m2 . Dzīvojamās telpas kopējā platība ir 26,21 m2, tātad īres maksa mēnesī

sastāda 12,55 EUR.

Pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9., 10., 11., 28. 2 pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta septīto daļu un Civillikuma 1587., 1651., 1662., 1759., 1765., 1779., 1828.pantu un 1652.panta trešo daļu,

prasītājs lūdz izbeigt ar atbildētāju noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt atbildētāju no dzīvojamās telpas Nr./adrese/, bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un piedzīt no atbildētāja parādu 5713,23 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 143,15 EUR un

tiesas izdevumus, kā arī līdz sprieduma izpildei noteikt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6 % procentus gadā.

Atbildētājs/pers. B/ rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par prasību tiesā nav iesniedzis.

Prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis /pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz tajā norādītajiem

pamatiem un lūdza to apmierināt, sniedza paskaidrojumus, kas analogi prasībā norādītajam.

Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem nav paziņojis, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu.

Atbildētājam par tiesas sēdes laiku un vietu ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta pirmās un piektās daļas prasībām, t.i.

nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Atbilstoši minētajai likuma normai tiesa atzīst, ka atbildētājam /pers. B/ ir paziņots gan par celto prasību, gan par lietas izskatīšanu

tiesas sēdē, taču atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību, kā arī nav ieradies uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Tiesa, noklausoties prasītāja pārstāvja viedokli un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.pantu un 156.panta pirmo daļu, uzskata

par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus tiesa atzīst, ka prasība

ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta otro daļu aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja

paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu, kas nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir

spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību, kā arī nav ieradies uz tiesas

sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa atzīst, ka ir pietiekams pamats lietā taisīt aizmugurisku spriedumu.

Saskaņā ar 2011.gada 7.jūnija Rīgas domes lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšanu un

atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-

910-lī, pirms tam 2003.gada 18.februāra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.DI-03-81-lī) SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA “Purvciema nami”, pirms tam Rīgas pašvaldības uzņēmums, bezpeļņas

organizācija namu pārvalde “Purvciems”) pārvaldīšanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/.

Saskaņā ar Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes 1999.gada 12.februāra rekomendāciju Nr.011199 par

dzīvojamās platības izīrēšanu, atbildētājam /pers. B/ ir atzītas tiesības noslēgt īres līgumu uz vienu gadu par dzīvojamo telpu Nr./adrese/

(lietas 37.lapa).

Pamatojoties uz minēto rekomendāciju 1999.gada 12.februārī starp namu pārvaldi “Purvciems”, kā izīrētāju un atbildētāju /pers.

B/ kā īrnieku noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvojamās telpas Nr./adrese/, kas sastāv no istabas ar kopējo platību 26,21 m2,

īri uz laiku līdz 2000.gada 12.februārim (lietas 38.-43.lapa).

Atbilstoši līguma 3.1.2.punktam ja neviena no pusēm neceļ iebildumus, līgums uzskatāms par pagarinātu uz nenoteiktu laiku. Lietā

nodibināts, ka atbilstoši līguma 3.1.2.punktam dzīvojamās telpas īres līgums ticis pagarināts uz nenoteiktu laiku.

Tiesa atzīst, ka minētais dzīvojamās telpas īres līgums atzīstams par īres līgumu likuma “Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē.

Atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma 2.1.punktam atbildētājs /pers. B/ apņēmās veikt īres maksu 3,54 LVL (5,04 EUR) un

maksu par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem (karstais ūdens, apkure, ūdensvads, kanalizācija, atkritumu izvešana,

elektrība kāpnēs) par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 30 datumam namu pārvaldes kasē.

Atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1panta pirmajai daļai pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka

attiecīgās pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā.

Tiesa atzīst, ka īres maksa par atbildētājam izīrēto dzīvojamo telpu noteikta atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma 2.1.punktam

un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. un 11. 1 panta prasībām, t.i. saskaņā ar Rīgas domes 2004.gada 11.maija lēmumu Nr.3082; Rīgas

domes 2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr.2521; saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.2850; Rīgas domes 2012.gada

17.janvāra lēmumu Nr.4074; Rīgas domes 2013.gada 24.septembra lēmumu Nr.195 un Rīgas domes 2014.gada 14.janvāra lēmumu

Nr.653, ko apstiprina lietas materiālos esošie prasītāja izsniegtie rēķini atbildētājam /pers. B/ par dzīvojamās telpas īri un

komunālajiem pakalpojumiem attiecīgajā periodā.

No lietas materiāliem, t.i. prasītāja izrakstītajiem rēķiniem un parāda aprēķiniem, kurus atbildētājs nav apstrīdējis, redzams, ka

atbildētāja parāds par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2001.gada septembra

līdz 2016.gada 1.aprīlim sastāda 5713,23 EUR, pēdējais maksājums 30,61 LVL veikts 2008.gada novembrī ( lietas 44.-46.lapa).

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot

dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Lietā nav strīda par faktu, ka atbildētājs laika periodā no 2001.gada septembri līdz 2016.gada 1.aprīlim nav norēķinājies par

dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar ko parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem

pakalpojumiem ievērojami pārsniedz trīs mēnešu īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas kopsummu.

Tāpat lietā nav strīda par faktu, ka atbildētājam, saskaņā ar noslēgto īres līgumu, bija nodrošināta iespēja lietot strīdus dzīvojamo

telpu, kā arī saņemt komunālos pakalpojumus. Pierādījumi par pretējo tiesā nav iesniegti.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu likuma “Par dzīvojamo telpu īri”

28.2 panta kārtībā.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrā daļa nosaka izīrētāja pienākumu pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi

iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs 2015.gada 20.oktobrī nosūtījis atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu par īres un

komunālo pakalpojumu parādu un izlikšanu ( lietas 55.lapa). Minēto brīdinājumu atbildētājs /pers. B/ nav saņēmis, līdz ar ko 2015.gada

18.decembrī prasītājs publicējis sludinājumu par dzīvokļa īres un pakalpojumu maksas parādu, kas pārsniedz trīs mēnešu apmēru

oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.248 (lietas 52.-54.lapa).

Lietā nav iesniegti pierādījumi, kā arī atbildētājs nav cēlis iebildumus, ka viņam būtu liegtas tiesības vai likti šķēršļi lietot un

izmantot viņa lietošanā nodoto dzīvojamo telpu vai saņemt komunālos pakalpojumus.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka izbeidzams 1999.gada 12.februārī ar atbildētāju /pers. B/ noslēgtais dzīvojamās telpas īres

līgums par dzīvojamās telpas Nr./adrese/, īri un atbildētājs ar visām viņam piederošajām mantām izliekams no minētās dzīvojamās

telpas, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Saskaņā ar dzīvojamās telpu īres līguma 2.1.punktu atbildētājs /pers. B/ apņēmās veikt maksājumus par īri un komunālajiem

pakalpojumiem par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 30 datumam.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmo un otro daļu dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās

telpas īres līgumā noteiktajos termiņos; maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos

aktos vai dzīvojamās telpas īre līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājam /pers. B/ ir pienākums maksāt prasītājam maksu par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem, kas saskaņā ar prasītāja iesniegto aprēķinu un 2016.gada 16.marta rēķinu Nr.19316301/03991, kurus

atbildētājs nav apstrīdējis, uz 2016.gada 1.aprīli sastāda 5713,23 EUR (lietas 41.lapa). Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja aprēķinu par

īres maksu un pamatpakalpojumiem.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja arī likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2016.gada

16.martam 143,15 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī

tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka atbildētājs ir kavējis maksājuma termiņus kā rezultātā radies maksājumu parāds, tiesa atzīst, ka saskaņā ar

Civillikuma 1753., 1759., 1765.pantu atbildētājam jāmaksā prasītājam arī likumiskie procenti, kas saskaņā ar prasītāja sastādīto

aprēķinu par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 16.martam sastāda 143,15 EUR.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka

atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas parāda un procentu apmaksu,

kā arī lietā nav iesniegti pierādījumi, ka prasītājs būtu licis šķēršļus atbildētājam lietot strīdus dzīvojamo telpu vai saņemt

pamatpakalpojumus īres līguma darbības laikā.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājam piedzenams īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas

parāds 5713,23 EUR un likumiskie procenti 143,15 EUR, t.i. kopā piedzenot 5856,38 EUR.

Bez tam atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam prasītājam ir tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda, t.i. no 5713,23 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā

noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (CPL

33.panta otrā daļa).

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 491,76 EUR, kas sastāv no samaksātās

valsts nodevas 487,06 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 4,70 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi lietā sastāda 5,90 EUR, no kuriem 4,70 EUR piedzenami par labu prasītājam, bet atlikušajā apmērā 1,20

EUR piedzenami no atbildētāja /pers. B/ par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam /pers. B/ nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 193., 195., 204.1, 208.1, 208.2 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Izbeigt 1999.gada 12.februārī ar /pers. B/, personas kods /personas kods/, noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvojamās

telpas Nr./adrese/, īri.

Izlikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, ar visām viņam piederošām mantām no dzīvojamās telpas Nr./adrese/, bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, īres

maksas un komunālo pakalpojumu maksas parādu 5713,23 EUR, likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz

2016.gada 16.martam 143,15 EUR un tiesas izdevumus 491,76 EUR, t.i. kopā 6348,14 EUR (seši tūkstoši trīs simti četrdesmit astoņi

euro 14 centi).

P a r ā d a samaksa veicama AS “Citadele Banka”, konta Nr.LV83PARX001304438009 vai AS “DNB banka”,

konta Nr.LV63RIKO0002013197596.

Noteikt prasītāja tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanas dienas līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6%

gadā no pamatparāda, t.i. no 5713,23 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,20 EUR (viens euro

20 centi).

Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Pierādījumi par sprieduma

labprātīgu izpildi daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzami Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas kancelejā tiesas sprieduma labprātīgas izpildes termiņa laikā.

Prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs /pers. B/ 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Casno