Court orders utility company to disclose ventilation fan installation documents to private citizen.

Lietas Nr. A420232024

A42-00713-25/26

ECLI:LV:ADRJRIT:2025:1209.A420232024.5.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025. gada 9. decembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Romāns Dončenko,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par

pienākuma uzlikšanu SIA „Jūrmalas ūdens” sniegt dokumentāciju saistībā ar ventilatora uzstādīšanu pārsūknēšanas

stacijā Baznīcas ielā 17, k-2, Jūrmalā.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /Persona A/ 2023. gada 28. decembrī vērsās SIA „Jūrmalas ūdens”, lūdzot samazināt troksni,

ko rada ventilators, kas uzstādīts 2023. gada decembrī SIA „Jūrmalas ūdens” piederošajā pārsūknēšanas stacijā

Baznīcas ielā 17, k-2, Jūrmalā (turpmāk arī – stacija), un izsniegt visu dokumentāciju saistībā ar tā uzstādīšanu

(projektu, specifikāciju, līgumu u. tml.).

SIA „Jūrmalas ūdens” 2024. gada 26. janvāra atbildes vēstulē Nr. 1‑5/7 norādīja pieteicējam, ka stacijā ir

veiktas un tiek turpinātas darbības trokšņa līmeņa un intensitātes samazināšanai. Attiecībā uz dokumentācijas kā

ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu pieteicēja lūgums noraidīts.

Pieteicējs minēto lēmumu apstrīdēja Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība).

[2] Pašvaldības izpilddirektors 2024. gada 4. marta atbildes vēstulē Nr. 1.1‑39/24N‑997 norādīja turpmāko.

[2.1] SIA „Jūrmalas ūdens” kā kapitālsabiedrība savu darbību veic patstāvīgi, ievērojot normatīvos aktus.

Pašvaldība nav vērtējama kā kapitālsabiedrības augstāka iestāde Administratīvā procesa likuma ietvaros, līdz ar to

SIA „Jūrmalas ūdens” sniegtā atbilde uz pieteicēja iesniegumu pašvaldībā nav apstrīdama.

[2.2] Informācijas atklātības likums ir attiecināms tikai un vienīgi uz publiskām personām (to institūcijām

un amatpersonām) un personām, kas īsteno tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus. SIA „Jūrmalas ūdens” nav

publiska persona, un pieteicēja pieprasītā informācija nav attiecināma uz valsts pārvaldes uzdevumiem. Līdz ar to

šādu informāciju nevar pieprasīt saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

[3] Pieteicējs vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie

apsvērumi.

[3.1] Pašvaldība ir deleģējusi SIA „Jūrmalas ūdens” ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu visā

Jūrmalas teritorijā. Uz deleģētā uzdevuma pamata un saskaņā ar 2004. gada 22. aprīlī noslēgto līgumu Nr.

1.1‑16.9/440 SIA „Jūrmalas ūdens” sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus. Atbilstoši Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 43. panta pirmajai un otrajai daļai, deleģējot pārvaldes uzdevumu, ārējā normatīvajā aktā

nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pilnvarotā persona attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi. Deleģējot

pārvaldes uzdevumu ar līgumu, attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi pilnvarotā persona atrodas tās iestādes

padotībā, kura slēdz līgumu.

[3.2] Pašvaldība norādījusi, ka SIA „Jūrmalas ūdens” darbība nav pakļauta administratīvajai kontrolei, bet

vienlaikus norādījusi, ka pieteicējam SIA „Jūrmalas ūdens” atteikumu izsniegt pieprasīto informāciju ir tiesības

pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

[3.3] Pēc būtības, pašvaldība nav izskatījusi apstrīdēšanas iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, un atbilde

nav uzskatāma par administratīvo aktu, tomēr tā apliecina, ka pieteicējs ir ievērojis lietas iepriekšējās ārpustiesas

izskatīšanas kārtību – pirms pieteikuma iesniegšanas apstrīdējis administratīvo aktu augstākā iestādē.

[3.4] No atbildes nav saprotams, uz kuru tieši Informācijas atklātības likuma 5. panta normu SIA „Jūrmalas

ūdens” atsaukusies un kāpēc pieprasītā informācija klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija.

[4] SIA „Jūrmalas ūdens” rakstveida paskaidrojumos tiesai pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt. 2025.

gada 26. septembrī tiesā saņemti papildu paskaidrojumi. Paskaidrojumos norādīti turpmāk minētie argumenti.

[4.1] No pieteicēja iesniegumiem un pieteikumā norādītā izriet, ka informācijas pieprasījuma mērķis ir bijis

novērst paaugstināto trokšņu līmeni, kas rodas ventilatora sistēmas darbības rezultātā, nevis pārliecināties par

ventilatora iegādes iepirkuma procedūru, pieprasot tā dokumentāciju. Troksni nerada pats ventilators, bet gaisa

caurplūde. Ventilatora uzstādīšana ir veikta sabiedrības interesēs sakarā ar iedzīvotāju sūdzībām par kanalizācijas

smaku, kas attiecīgi tika novērsta.

[4.2]SIA „Jūrmalas ūdens” atsaucas uz Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 1. punktu, proti –

par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma tāda informācija, kurai šāds statuss noteikts ar likumu.

AtbilstošiNacionālās drošības likumam stacija ir atzīstama par kritiskās infrastruktūras objektu. Šādos objektos ir

nepieciešams augsts drošības režīms, jo to iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana var apdraudēt nacionālo

drošību un valsts pārvaldību. Konkrētajā objektā ierīkotā ventilācijas sistēma ir kopums, kas darbojas kopsakarā ar

gaisa caurplūdi, un šajā gadījumā nav nodalāms kā atsevišķs objekts. Pieteicēja pieprasītā informācija var tikt

izpausta tikai tajos gadījumos, ja tiktu attaisnotas kādas sevišķas sabiedrības intereses, citos gadījumos tas nebūtu

pieļaujams. Pieteicēja lūgumā nav saskatāms ieguvums sabiedrībai, bet gan iespējams apdraudējums, jo šāda

informācija ir aizsargājama un nebūtu izpaužama katram, kas to pieprasa.

[4.3] Strīdus situācija izveidojusies, jo pieteicējs uzskata, ka stacijā uzstādītais ventilators rada skaļu

troksni. Šī iemesla dēļ SIA „Jūrmalas ūdens” organizēja trokšņu līmeņa pārbaudi, kuras rezultātā konstatēts, ka

gaisa caurplūdes radītais troksnis atbilst Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 „Trokšņa

novērtēšanas un pārvaldības kārtība” prasībām. Par minētās pārbaude rezultātiem SIA „Jūrmalas ūdens” informēja

pieteicēju 2025. gada 12. jūnijā.

[5] Jūrmalas valstspilsētas administrācija (turpmāk – administrācija) rakstveida paskaidrojumos tiesai

pieteikumu neatzīst un norāda turpmāko.

[5.1] Administrācija nepamatoti noteikta kā atbildētājas pusē pieaicināmā iestāde. Administrācijas rīcībā

nav pieteicēja pieprasītās informācijas. Pieteicējs nelūdz administrācijai veikt kādu rīcību, bet rīcību prasa no SIA

„Jūrmalas ūdens”.

[5.2] Jebkura informācija, kas ir saistīta ar kapitālsabiedrības darījuma partneri, ir uzskatāma par

komercnoslēpumu. Attiecīgi arī informācija par pirkuma līgumu un ventilatora cenu, kā arī pieņemšanas un

nodošanas akti ir komercnoslēpums. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 3. punktu un 7.

pantu šāda informācija ir ierobežotas pieejamības informācija un tiek aizsargāta ar likumu.

[5.3] SIA „Jūrmalas ūdens” veic ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu Jūrmalas pilsētas

iedzīvotājiem. Nav šaubu, ka ventilatora tehniskās informācijas izpaušana var potenciāli nodarīt kaitējumu

ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai un radīt sabiedrības veselības vai vides apdraudējuma riskus.

Ņemot vērā, ka ventilatora tehniskā informācija ir paredzēta ierobežotam personu lokam – SIA „Jūrmalas ūdens”

darbiniekiem viņu darba pienākumu veikšanai, tad šāda informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.

panta pirmo daļu un otrās daļas 2. punktu ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izpaužama citām

personām.

[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo un ceturto daļu pirmās instances tiesā

administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā, izņemot, ja lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas

sēdē lūdzis pieteicējs. Pieteicējs šādu lūgumu tiesai nav izteicis, tādēļ tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Tiesības saņemt informāciju ir garantētas Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā kā tiesību uz vārda

brīvību sastāvdaļa un ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Tiesību uz informācijas pieejamību mērķis ir

nodrošināt gan personu iespējas pilnvērtīgi īstenot savas tiesības brīvi veidot un paust savu viedokli, gan

sabiedrības tiesības sekot līdzi tam, kā valsts pilda tai uzticētās publiskās funkcijas (sk. Senāta 2019. gada 31.

janvāra sprieduma lietā Nr. SKA‑255/2019, ECLI:LV:AT:2019:0131.A420358416.2.S, 7. punktu).

Šīs tiesības detalizētāk reglamentētas Informācijas atklātības likumā, kas nosaka vienotu kārtību, kādā

privātpersona ir tiesīga iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Informācijas atklātības likums attiecas uz

gadījumiem, kad persona, īstenojot savas tiesības uz informāciju, vēršas iestādē nolūkā iegūt kādus datus, no

kuriem tiek kaut kas uzzināts (sk. Senāta 2017. gada 20. februāra lēmuma lietā Nr. SKA‑172/2017, A420153017, 6.

punktu).

[8] Informācijas atklātības likuma 2. panta trešā daļa noteic, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos

gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar šā likuma 3. pantu informācija minētā likuma izpratnē

iedalāma vispārpieejamajā informācijā un ierobežotas pieejamības informācijā.

Minētā likuma 10. panta trešajā daļā noteikts, ka vispārpieejamo informāciju sniedz pēc jebkuras

privātpersonas pieprasījuma, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā.

Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī

informācija neattiecas uz pieprasītāju. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu

vienlīdzību informācijas iegūšanā.

Saskaņā ar šā likumu 4. pantu vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā

ierobežotas pieejamības informācija.

Savukārt ierobežotas pieejamības informācija, saskaņā ar šā likuma 5. panta pirmo daļu, ir tāda informācija,

kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana

vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var

nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Šā paša likuma panta otrajā daļā ir ietverts izsmeļošs

uzskaitījums, kādai informācijai var tikt piešķirts ierobežotas pieejamības statuss. Proti, par ierobežotas

pieejamības informāciju uzskatāma informācija:

1) kurai šāds statuss noteikts ar likumu;

2) kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai;

3) kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko

iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu;

4) par fiziskās personas privāto dzīvi;

5) kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta

ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar publiskajiem iepirkumiem) un citu

līdzīga rakstura novērtējumu procesu.

[9] Ievērojot to, ka konkrētajā gadījumā pieteikuma priekšmets ir pienākuma noteikšana iestādei veikt

konkrētu faktisko rīcību – izsniegt konkrētu informāciju, tiesai, līdzīgi kā gadījumos, kuros persona ir vērsusies

tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ir pašai jāpārbauda, vai pastāv konkrētas faktiskās

rīcības veikšanas priekšnoteikumi. Izskatot šādu lietu, tiesa nav saistīta ar iestādes atteikuma pamatojumā

norādītajiem argumentiem, bet tai, neatkarīgi no iestādes atteikumā ietvertā pamatojuma, ir objektīvi jāizvērtē, vai

pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgu faktisko rīcību (sk. sal., piemēram, Senāta 2024. gada 28. februāra sprieduma

lietā Nr. SKA‑25/2024, ECLI:LV:AT:2024:0228.A420280519.9.S, 14. punktu). Iestādes atteikums izsniegt pieprasīto

informāciju (vai šīs informācijas nepienācīga sniegšana) aplūkojams vienīgi kā priekšnoteikums tam, lai persona

varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par faktiskās rīcības veikšanu (sk. Senāta 2017. gada 10. maija sprieduma lietā

Nr. SKA‑106/2017, A420412414, 10. punktu).

[10] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesai vispirms ir patstāvīgi jāpārbauda, vai pieteicēja prasītā informācija

ir atzīstama par vispārpieejamu vai arī ierobežotas pieejamības informāciju, un šādas pārbaudes ietvaros jāizvērtē

pušu sniegtie argumenti par pieprasītās informācijas atbilstību attiecīgajiem kritērijiem atzīšanai par ierobežotas

pieejamības informāciju.

[11] SIA „Jūrmalas ūdens” norādījusi, ka pieteicēja pieprasītā informācija par ventilatoru kā stacijas

tehniskās sistēmas sastāvdaļu attiecas uz staciju kā uz kritiskās infrastruktūras objektu. Savukārt informācijai par

kritiskās infrastruktūras objektiem Nacionālās drošības likums nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

Tiesa pieprasīja institūcijai, kuras kompetencē ir ar kritiskās infrastruktūras objektiem saistīti jautājumi, –

Valsts drošības dienestam – sniegt informāciju par to, vai stacija ir iekļauta kritiskās infrastruktūras kopumā, un

saņēma atbildi, ka nav.

Tiesa secina, ka SIA „Jūrmalas ūdens” nepamatoti uzskata, ka informācijai par ventilatora uzstādīšanu

stacijā ir ar likumu noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

[12] Tiesai ir jāpārbauda, vai pieteicēja pieprasītā informācija par stacijas ventilatoru atbilst Informācijas

atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktā minētajam ierobežotas pieejamības informācijas kritērijam, proti,

tādai informācijai, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai. To, kāda informācija ir uzskatāma par

iestādes iekšējās lietošanas informāciju, detalizētāk regulē likuma 6. pants. Atbilstoši šā panta pirmajai daļai par

šādu informāciju uzskatāma informācija, kas iestādei nepieciešama, sagatavojoties lietu kārtošanai. Saskaņā ar

panta otro daļu iestādes iekšējās lietošanas informācija ir arī tie dokumenti, kuri izstrādāti sakarā ar iestādes

sagatavošanos lietu kārtošanai un kurus izstrādājuši attiecīgajai lietai īpaši pieaicināti padomdevēji vai lietpratēji (1.

punkts) vai viena iestāde citas iestādes lietošanai (2. punkts). Savukārt panta trešajā daļā noteikts, ka ierobežotas

pieejamības statusu iestādes iekšējās lietošanas informācijai lietu sagatavošanas procesā var piemērot tikai līdz

brīdim, kad iestādes lēmums par attiecīgo lietu pieņemts, vai dokuments, kas netiek klasificēts kā ierobežotas

pieejamības dokuments, nosūtīts adresātam.

Senāts norādījis, ka minētā likuma panta normās lietotais jēdziens „lieta” nav interpretējams šauri kā kāda

konkrēta iestādes lietvedībā esoša administratīvā lieta, un arī lēmuma pieņemšana šajā kontekstā nenozīmē tikai

tādus lēmumus, kas vērtējami, piemēram, kā administratīvie akti. Lēmumu pieņemšana šajā kontekstā nozīmē

jebkurus iestādes funkciju pildīšanas ietvaros pieņemtos lēmumus, un tie var būt gan lēmumi saistībā ar darba

organizāciju vai iekšējo normatīvo aktu izdošanu, gan lēmumi, kas adresēti privātpersonām. Attiecīgi arī lietu

kārtošana šajā kontekstā nozīmē visas tās lietas, kas iestādei jādara, pildot savas funkcijas. Uz to norāda

Informācijas atklātības likuma 5. panta pirmajā daļā sniegtā vadlīnija, kas iezīmē galvenās ierobežotas pieejamības

informācijas pazīmes, proti, ka tā ir informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai

dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina

vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Tādējādi ar

jēdzienu „lietu kārtošana” ir saprotami tie darbi, ko iestāde dara, risinot jautājumus, kas ietilpst tās kompetencē (sk.

Senāta 2021. gada 29. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA‑155/2021, ECLI:LV:AT:2021:0129.A420187118.8.S, 7.

punktu).

[13] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 6. panta ceturto daļu iekšējās lietošanas informāciju, kas

klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija, attiecīgā iestāde reģistrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Lietas sagatavošanas iztiesāšanas stadijā tiesa lūdza SIA „Jūrmalas ūdens” paziņot, vai pieteicēja pieprasītā

informācija saistībā ar ventilatora uzstādīšanu stacijā ir tikusi klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija un

reģistrēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši iepriekš minētajai likuma normai.

SIA „Jūrmalas ūdens” 2025. gada 26. septembrī sniedza atbildi tiesai, norādot, ka attiecīgā informācija nav

tikusi reģistrēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kā ierobežotas pieejamības informācija. Neskatoties uz to,

SIA „Jūrmalas ūdens” ieskatā ir jāņem vērā, ka stacija ietilpst vienotā tehnoloģiskajā sistēmā ar kritiskās

infrastruktūras objektu – Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Tiesa secina, ka pieteicēja pieprasītā informācija par stacijas ventilatoru neatbilst Informācijas atklātības

likuma 5. panta otrās daļas 2. punktā minētajam ierobežotas pieejamības informācijas kritērijam, proti, tādai

informācijai, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai.

[14] Tiesai ir jāpārbauda, vai pieteicēja pieprasītā informācija par stacijas ventilatoru atbilst Informācijas

atklātības likuma 5. panta otrās daļas 3. punktā minētajam ierobežotas pieejamības informācijas kritērijam, proti,

vai tā ir uzskatāma par komercnoslēpumu, jo uz šādu apstākli lietā ir norādījusi administrācija.

Informācijas atklātības likuma 7. panta pirmā daļa noteic, ka par komercnoslēpumu uzskatāma komersanta

radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta

konkurētspēju. Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2. panta pirmā daļa definē komercnoslēpumu kā

neizpaužamu saimnieciska rakstura informāciju, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura

informāciju, kas atbilst visām šādām pazīmēm: 1) tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras

parasti izmanto šāda veida informāciju; 2) tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena; 3)

komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma

slepenības saglabāšanas pasākumus. Savukārt minētā likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka par komercnoslēpumu

nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi, kā arī – normatīvajos

aktos noteiktajos gadījumos – rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem vai mantu.

Tiesa norāda, ka Senāts šajā lietā, lemjot par pieteikuma pieļaujamību, secināja, ka pašvaldība, noslēdzot

deleģēšanas līgumu ar SIA „Jūrmalas ūdens”, ir pilnvarojusi šo kapitālsabiedrību nodrošināt centralizētās

ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas nepārtrauktu darbību un uzturēšanu, kas ietver arī nepieciešamās

infrastruktūras ekspluatāciju, atjaunošanu un remontu, un atzina, ka izskatāmajā gadījumā ir jāņem vērā, ka arī

ventilatora uzstādīšana var būt saistīta ar pašvaldības kapitālsabiedrībai deleģētajiem uzdevumiem, proti,

kanalizācijas sistēmas uzturēšanu, lai nodrošinātu sniedzamo pakalpojumu kvalitāti un drošību (sk.Senāta 2024.

gada 22. oktobra lēmuma lietā Nr. SKA‑556/2024, ECLI:LV:AT:2024:1022.SKA055624.3.L, 9. punktu).

Tā kā pieteicēja pieprasītā informācija par stacijas ventilatoru ir saistīta ar pašvaldības autonomajā

kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu, kas deleģēts SIA „Jūrmalas ūdens”, proti, ar kanalizācijas sistēmas

uzturēšanu, tad saskaņā ar Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto šādu informāciju

nevar uzskatīt par komercnoslēpumu.

Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicēja pieprasītā informācija neatbilst Informācijas atklātības likuma 5. panta

otrās daļas 3. punktā minētajam ierobežotas pieejamības informācijas kritērijam – komercnoslēpumam.

[15] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicēja pieprasītā informācija par stacijas ventilatoru

neatbilst Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. un 5. punktā minētajiem ierobežotas pieejamības

informācijas kritērijiem, tādēļ šo apstākļu analīze nav nepieciešama.

[16] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka pieteicēja pieprasītā informācija par stacijas ventilatoru

nav uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, jo tā neatbilst nevienam no Informācijas atklātības likuma

5. panta otrajā daļā minētajam kritērijam. Līdz ar to tā ir uzskatāma par vispārpieejamu informāciju, un tā ir

jāizsniedz pieteicējam, jo viņš ir izteicis vēlēšanos to saņemt. Tādēļ pieteicēja pieteikums par pienākuma uzlikšanu

SIA „Jūrmalas ūdens” izsniegt informāciju par stacijā uzstādīto ventilatoru ir apmierināms pilnībā.

[17] Tiesa norāda, ka SIA „Jūrmalas ūdens”, izsniedzot pieteicējam pieprasīto informāciju, ir jāņem vērā

turpmāk minētais.

Pieteicējs 2023. gada 28. decembra pieprasījumā SIA „Jūrmalas ūdens” lūdzis izsniegt visu dokumentāciju

saistībā ar ventilatora uzstādīšanu – uzdevumu ventilatora uzstādīšanai, projektu, ventilatora tehnisko specifikāciju,

ziņas par uzņēmumu, kas to uzstādīja, aktu par iekārtas ieņemšanu ekspluatācija, pirkuma līgumu vai čeku u. c.

Tātad pieteicējs, nezinot konkrēti, kādi dokumenti ir SIA „Jūrmalas ūdens” rīcībā (jo viņš par to arī nevarēja zināt),

ir norādījis, kāda veida dokumentus vēlētos saņemt un ir sniedzis to piemērveida uzskaitījumu. Tiesa norāda, ka

šajā kontekstā ir jāpatur prātā, ka vienlaikus ar minēto informācijas pieprasījumu pieteicējs ir norādījis arī iemeslu,

kādēļ to pieprasa – jo ventilatora darbības radītā trokšņa līmenis un intensitāte brīdī, kas pieteicējs vērsās iestādē,

viņa ieskatā ir bijusi pārmērīga un traucējoša. Tas nozīmē, ka pieteicējs primāri vēlējies noskaidrot ventilatora

darbību raksturojošos tehniskos datus, lai varētu patstāvīgi izdarīt secinājumus vai arī lūgt to darīt kādam

speciālistam vai kompetentai institūcijai sakarā ar trokšņa nelabvēlīgo ietekmi. Tādēļ, izsniedzot pieteicējam

informāciju, galvenā nozīme ir tiem dokumentiem, kas satur ziņas par iekārtas tehniskajiem parametriem.

Izsniedzot informāciju, SIA „Jūrmalas ūdens” ir jāpārliecinās, ka netiks apdraudētas citu personu tiesības.

Proti, kā iepriekš šajā spriedumā tika atzīts, izsniedzamā informācija nevar tikt uzskatīta par SIA „Jūrmalas ūdens”

komercnoslēpumu. Taču konkrētajos apstākļos pastāv iespējamība, ka izsniedzamā informācija var saturēt cita

komersanta komercnoslēpumu. Tas varētu izrietēt, piemēram, no saistībā ar ventilatoru noslēgta darījuma ietvaros

paredzētu konfidencialitātes klauzulu. Tādēļ, ja šāda iespējamība pastāv, SIA „Jūrmalas ūdens” būtu jāapsver

lietderība noskaidrot attiecīgā komersanta viedokli šajā jautājumā, proti, ietekmi uz komersanta komerciālajām

interesēm, izsniedzot informāciju pieprasītājam. Ja attiecīgais komersants apstiprinātu un pienācīgi pamatotu

komercnoslēpuma esamību, tiesas ieskatā saprātīgs interešu līdzsvarojums šādā situācijā būtu panākams, piemēram,

izsniedzot informāciju ar attiecīgi apstrādātu (aizklātu) tās daļu un paskaidrojot to informācijas saņēmējam. Tāpat

SIA „Jūrmalas ūdens”, izsniedzot pieprasīto informāciju, ir jābūt uzmanīgai arī attiecībā uz fizisko personu datu

aizsardzības prasībām, ja izsniedzamā informācija šādus datus satur. Kā arī, ja pieprasītās informācijas izsniegšana

prasa papildu apstrādi, var tikt ņemtas vērā arī Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumu Nr. 940

„Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem” normas.

[18] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmajai daļai par labu pieteicējam no atbildētājas

piespriežama par pieteikumu samaksātā valsts nodeva 30 euro, kas jāatlīdzina SIA „Jūrmalas ūdens”.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 251. panta sesto daļu un 255. panta

pirmo daļu, tiesa

nosprieda

apmierināt /Persona A/pieteikumu;

uzlikt pienākumu SIA „Jūrmalas ūdens” viena mēneša laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas izsniegt

/Persona A/ dokumentāciju saistībā ar ventilatora uzstādīšanu pārsūknēšanas stacijā Baznīcas ielā 17, k‑2, Jūrmalā;

uzlikt pienākumu SIA „Jūrmalas ūdens” atmaksāt /Persona A/ samaksāto valsts nodevu 30euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis R. Dončenko