Court convicts defendant for violating police control restrictions and imposes a 15 EUR fine.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant for failing to remain at his designated residence during restricted hours and imposed a 15 EUR fine. The defendant did not appear in court, but the prosecution's evidence, including witness testimonies and the defendant's written explanation, confirmed he left his home to visit friends. The court ruled that proper service of the summons was completed and the violation was intentional, justifying the penalty under the Administrative Offences Code.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 177. panta; LAPK 289.11 panta: The court may proceed to a hearing and impose a penalty even if the accused is absent, provided the summons was properly served and the violation is substantiated by evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 107006814
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē, 2014. gada 21. jūlijā
Aizkraukles rajona tiesas
tiesnese S. Daukšte,
ar tiesas sēdes sekretāri G.V.,
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, faktiskā dzīvesvieta
/adrese/,deklarētādzīvesvieta /adrese/, pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.
Aprakstošā daļa
2014. gada 9. maijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors
Valsts amatpersona sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC018647 par to, ka 2014. gada 26. martā no plkst. 22.00 līdz
aptuveni plkst. 00.00 /pers. A/ neatradās savā faktiskajā dzīvesvietā Jaunjelgavas nov., /adrese/, bet lietoja alkoholu pie /pers. B/
/adrese/, pēc kā aizgāja pie /pers. D/ uz /adrese/, kur tika iesaistīts notikumā, kas saistīts ar emocionālu vardarbību pret bērnu.
Tādējādi /pers.A/ tīšam pārkāpa 20.05.2013. lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu 1.punktu. Atbildība par
pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK) 177. pantā.
/pers. A/ uz tiesas sēdi Aizkraukles rajona tiesā 2014. gada 21.jūlijā plkst. 14.00 neieradās. Par tiesas sēdi /pers. A/ paziņots 2014.
gada 4. jūnijā uz viņa deklarēto dzīves vietas adresi ierakstītā pasta sūtījumā nosūtot tiesas pavēsti (lietas 1., 16. lapa).
Uz tiesas sēdi nav ieradies arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestādes) pilnvarotais pārstāvis. Iestādei par
tiesas sēdi paziņots 2014. gada 4. jūnijā (lietas 1. lapa).
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ( turpmāk- LAPK) 260. panta otro daļu, personai, kuru sauc pie
administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.
LAPK 289. 2 pantā noteikts, ka Iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties tiesas sēdē.
LAPK 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda
persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Pie administratīvās atbildības saucamajam un Iestādei par tiesas sēdi ir bijis paziņots LAPK 289.6 panta kārtībā. Pie
administratīvās atbildības saucamajai personai par tiesas sēdi paziņots 2014. gada 4. jūnijā uz tās dzīves vietu nosūtot pavēsti
ierakstītā pasta sūtījumā. Saskaņā ar LAPK 238.1 panta astotās daļas nosacījumiem personas dzīves vieta šī kodeksa izpratnē ir
personas deklarētā dzīves vieta. Kā zināms no lietas materiāliem tiesas pavēste /pers. A/ nosūtīta uz viņa deklarēto dzīves vietu
/adrese/, Jaunjelgavas novadā. Tātad ir izpildītas LAPK 268.1 panta prasības, kurās noteikts, ka personai, kuru sauc pie
administratīvā atbildības pavēsti nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz tās dzīves vietu, un 289.6 panta prasības, par to, ka pavēste
lietas dalībniekam nosūtāma ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktās tiesas sēdes. 2014. gada 14. jūlijā /pers. A/ nosūtītā tiesas
pavēste atgriezta tiesā ar norādi, ka beidzies tās glabāšanas laiks (lietas 15.lapa).
Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības,
un Iestādes pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes. Tiesnese secina, ka, neierodoties uz tiesas sēdi, /pers. A/ un Iestāde nav vēlējušies
izmantot savas tiesības piedalīties tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpumā izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā, ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem, un administratīvais pārkāpums
kvalificēts pareizi.
LAPK 289.6 panta septītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir noticis administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas
mīkstina vai pastiprina atbildību, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar
lietiskajiem pierādījumiem (..).
LAPK 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz
neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai
noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Saskaņā ar LAPK 177. pantu administratīvā atbildība iestājas par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi
persona, kurai noteikta policijas kontrole.
Par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav
izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē
kriminālsoda izpildi, noteiktos pienākumus.
Lai personu sauktu pie administratīvā atbildības par LAPK 177. pantā paredzēto pārkāpumu, jākonstatē, ka personai ir noteikta
policijas kontrole, kā arī tas, ka persona tīši ir pārkāpusi noteiktās policijas kontroles noteikumus.
No Zemgales apgabaltiesas 2008. gada 10. jūnija sprieduma zināms, ka /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu, kas
paredzēti Krimināllikuma 159. panta otrajā daļā un 161. pantā, izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, ar
policijas kontroli uz vienu gadu (lietas 11.-12. lapa). Ar 2013. gada 20. maija lēmumu /pers. A/ piemēroti policijas kontroles
ierobežojumi, tai skaitā aizliegts atstāt dzīvesvietu /adrese/, Jaunjelgavas novadā laikā no plkst. 22.00 līdz 06.00. /pers. A/ ar lēmumu
un ierobežojumu neievērošanas sekām iepazīstināts 2013. gada 20. maijā, ko apliecinājis ar parakstu (lietas 13.lapa). Līdz ar to
secināms, ka /pers. A/ ir noteikta policijas kontrole.
No /pers. A/ rakstveida paskaidrojumiem izriet, ka 2014. gada 26. martā līdz plkst.00.00 nav atradies savā dzīvesvietā /adrese/, jo
bijis ciemos pie /pers. B/, bet vēlāk aizgājis pie /pers. D/ un /pers. F/, kas dzīvo Jaunjelgavā, Liepu ielā (lietas 8.lapa).To, ka /pers. A/
2014. gada 26. martā laikā no plkst. 22.00 nav uzturējies savā dzīvesvietā /adrese/, apstiprina arī /pers. B/ liecības, kurš liecinājis, ka
2014. gada 26. martā pie viņa ciemos bijis /pers. A/, citi draugi. Pēc plkst. 22.30 visi devušies pie /pers. D/ un /pers. F/, kur
uzturējušies 30 minūtes (lietas 9. lapa). Faktu, ka /pers. A/ 2014. gada 26. martā ap plkst. 23.00 devies kopā ar pārējiem pie /pers.
D/ un /pers. F/ apstiprina arī /pers. G/ liecības (lietas 8. lapa). No /pers. F/ liecības (lietas 5.-6. lapa) zināms, ka 2014. gada 26. martā
ap plkst. 23.00 viņa mājā bijuši ieradušies paziņas, tai skaitā arī /pers. A/. To, ka /pers. A/ 2014. gada 26. martā, plkst. 23.00 atradies
/adrese/ apstiprina arī /pers. D/ iesnieguma protokolā minētais (lietas 4.lapa).
Tiesnese secina, ka /pers. A/ tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus, tas ir, būdams informēts par viņam piemērotajiem policijas
kontroles ierobežojumiem, 2014. gada 26. martā, kad viņam, saskaņā ar 2013. gada 20. maija lēmumu par policijas kontroles
ierobežojumu piemērošanu pēc Zemgales apgabaltiesas 2008. gada 10. jūnija sprieduma, laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 00.00
neatradās savā dzīvesvietā /adrese/. Tiesnese atzīst, ka viņa rīcība atzīstama par tīšu policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.
Tātad /pers.A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 177. pantā.
Nosakot sodu, atbilstoši LAPK 32. pantam, tiesnese ņem vērā pārkāpēja personību un pārkāpuma raksturu, vainas pakāpi, mantisko
stāvokli, atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.
Kā zināms no administratīvā pārkāpuma protokola /pers. A/ nestrādā, apgādājamo personu viņam nav, vienu reizi administratīvi
sodīts.
/pers. A/ atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus tiesnese nekonstatē.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā LAPK 22. pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo
pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus
pārkāpumus.
Tiesneses ieskatā, pārkāpējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu piemērojams naudas sods un tas būs taisnīgs un
samērīgs sods.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar LAPK 32., 33., 34., 177., 289.16 , 289.17, 289.18 pantu, tiesnese
n o s p r i e d a:
Atzīt par vainīgu/pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā
pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 15,00 EUR (piecpadsmit euro )apmērā.
Spriedumu 10 (desmit) darbadienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību
iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese S. Daukšte