Court orders foreign landlord to provide access for maintenance under property management contract.

Civillieta Nr.C30684017

Lietvedības Nr.C-2659-18/26

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīga 2018.gada 11.maijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese K.Kraveca,

ar tiesas sēžu sekretāri M.Kalpinovu,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret Apvienotajā Karalistē reģistrētu sabiedrību “SANTAREM LP”

par piekļuves nodrošināšanu mājas iekārtām un komunikācijām.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2017.gada 14.novembrī saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – Prasītāja) prasībā pret

Apvienotajā Karalistē reģistrētu sabiedrību “SANTAREM LP” (turpmāk – Atbildētāja) par piekļuves nodrošināšanu mājas iekārtām un komunikācijām.

Prasības pieteikumā norādīts, ka daudzdzīvokļu māja /adrese/, saskaņā ar 2002.gada 21.oktobra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līgumu Nr.1-9-02-611 bija nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes „Rīgas centrs" pārvaldīšanā.

2004.gada 19.oktobrī pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu Nr.3547 Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde „Rīgas centrs”

tika reorganizēta un reģistrēta LR komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs”. Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas

pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas centra apsaimniekotājs” tika reorganizēta un reģistrēta LR Uzņēmuma reģistrā par SIA “Rīgas

namu pārvaldnieks” un ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs.

Norāda, ka Atbildētājs ir īpašnieks neapdzīvojamai telpai /adrese/, kadastra Nr./numurs /, ar kopējo platību 111,4 m2, (turpmāk – Īpašums).

Atsaucas uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 7.punktu.

Norāda, ka 2013.gada 21.martā Atbildētāja ar Prasītāju noslēdza dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) līgumu neapdzīvojamo

telpu īpašnieka (juridiskai personai) (turpmāk – Līgums) par neapdzīvojamo telpu /adrese/. Saskaņā ar Līguma 4.2.3.punktu Atbildētāja apņēmās

nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai Pārvaldnieka speciālistiem veikt atsevišķā Neapdzīvojamo telpu īpašumā esošo komunikāciju,

būvkonstrukciju un citu elementu apsekošanu un darbu izpildi, kas nepieciešams ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju,

būvkonstrukciju un elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai. Ja īpašnieks nenodrošina šo iespēju, viņš uzņemas pilnu atbildību par šo

komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu tehnisko stāvokli un sekām, kādas var iestāties to bojājumu vai avāriju gadījumos un ir pilnībā atbildīgs,

zaudējumu nodarīšanu trešajām personām, kā arī dzīvojamās mājas bojāšanu.

Atsaucas uz Civillikuma 1587.pantu un norāda, ka Atbildētāja savus pienākumus saskaņā ar noslēgto Līgumu nepilda un uz Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 6.panta otro daļu, 16.panta pirmo daļu.

Atsaucas uz Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmo daļu un norāda, ka individuālais siltuma mezgls /adrese/ ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.

Norāda, ka Dzīvojamās mājas siltummezgls ir iekārta, kas nodrošina visas ēkas siltumapgādi, līdz ar to tā dalīta lietošana kopīpašnieku starpā nav

iespējama. Siltummezgla apkalpošanai un skaitītāju rādījumu nolasīšanai nepieciešama regulāra apsaimniekotājai speciālistu piekļuve (ne retāk kā vienu

reizi mēnesī, bet remonta gadījumā – pēc nepieciešamības), jānodrošina siltumenerģijas piegādātāja AS “Rīgas siltums” pārstāvju piekļuve (jebkurā laikā

pēc viņu pieprasījuma, kā arī avārijas gadījumā – jānodrošina avārijas dienestu apsaimniekotāja pārstāvju piekļuve nekavējoši, jebkurā diennakts laikā.

Atbildētājai vairākkārtīgi tika lūgts nodrošināt piekļuvi dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašumam (siltummezglam), taču Atbildētāja šo

piekļuvi liedz, tādejādi Atbildētājas rīcība uzskatāma par prettiesisku rīcību ar svešu mantu, liedzot pārējiem kopīpašniekiem tās izmantošanu un

uzturēšanu kārtībā, kā arī avārijas gadījumā var apdraudēt gan paša, gan dzīvojamās mājas /adrese/, visas ēkas tehnisko stāvokli. Atbildētājas

prettiesiskās rīcības rezultātā Prasītāja nevar izpildīt tam ar likumu uzlikto obligāto pienākumu veikt dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju

apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu.

Atsaucas uz Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 7.punktu un norāda, ka lietā būtu nosakāma sprieduma nekavējoša izpilde, jo tā

novilcināšana var radīt dzīvojamās mājas iedzīvotājiem ievērojamus zaudējumus – ēkas un telpu bojājumus aukstuma un paaugstināta mitruma iespaidā

apkures neuzsākšanas gadījumā, ēkas un telpu bojājumus komunikāciju avārijas gadījumā, kā arī sanitāri – higiēnisko normu pārkāpumus un

paaugstinātus saaukstēšanās, u.c. slimības riskus iedzīvotājiem apkures neuzsākšanas gadījumā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1067.pantu, 1070.pantu, 1587.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmo daļu, 10.panta 7.punktu,

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 6.panta otro daļu, 16.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma l.pantu, 27.panta otro daļu, 34.panta pirmās daļas

4.apakšpunktu, 41.panta pirmo daļu, 127.-13-.pantu, 197.pantu, 205.panta pirmās daļas 7.punktu.

Lūdz tiesu uzlikt par pienākumu Atbildētājai nodrošināt Prasītājai neierobežotu piekļuvi īpašumā (adrese), kadastra numura /numurs /, siltuma

mezgla pie izvietotajām dzīvojamās mājas iekārtām un komunikācijām – to apsekošanai, tehniskajām apkopēm un kārtējo remontdarbu veikšanai; noteikt

sprieduma nekavējošu izpildi; piedzīt no Atbildētājas Prasītājas labā visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Atbildētāja nedz norādītajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai pēc būtības paskaidrojumus lietā nav sniegusi.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem. Papildus norādīja, ka siltummezgls, kas atrodas

dzīvojamā mājā /adrese/ ir visu dzīvojamās mājas kopīpašnieku īpašums. Kad Atbildētāja kļuva par īpašnieku nekustamajam īpašumam –

neapdzīvojamām telpām /adrese/, sākušās problēmas ar piekļuvi dzīvojamās mājas siltummezglam, jo mājas siltummezgls atrodas Atbildētājas

piederošajā īpašumā. Prasītāja vairākkārt gan uz nekustamā īpašuma adresi gan uz elektronisko pasta adresi atbildētājai sūtījusi paziņojumus, taču

atbildes netika sniegtas.

Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies.

Tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, reglamentē Civilprocesa likuma 56.2

pants, kas noteic, ka personai, kuras dzīvesvieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā Eiropas Parlamenta un padomes

2007.gada 13.novembra regulā (EK) Nr.1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs, un ar ko atceļ

Padomes regulu (EK) Nr.1348/2000 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007) (81.nodaļa) paredzētajā kārtībā.

Savukārt Civilprocesa likuma 656.panta otrā daļa noteic, ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā

adrese nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa var iesniegt ārvalsts kompetentajai iestādei lūgumu par tiesas dokumentu izsniegšanu ārvalstī saskaņā

ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 II nodaļas pirmo iedaļu vai arī tiesa var izsniegt tiesas dokumentus saskaņā ar Eiropas

Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 14.pantu, proti – izmantojot pasta pakalpojumus (ierakstīta vēstule ar saņemšanas apstiprinājumu).

Tiesā iesniegtais prasības pieteikuma noraksts un tiesas pavēste Atbildētājai nosūtīts uz juridisko adresi Civilprocesa likuma 56.2pantā noteiktajā

kārtībā, nosūtot ārvalsts kompetentajai iestādei lūgumu par tiesas dokumentu izsniegšanu ārvalstīs.

2018.gada 20.februārī tiesā saņemts ārvalsts kompetentās iestādes paziņojums par tiesas sūtījuma nogādāšanu uz atbildētājas juridisko adresi

(lietas 103.-105.lapa), līdz ar to atzīstams, ka dokumenti Atbildētājai piegādāti Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā minēto, un nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos pamatus tiesas pienākumam atlikt lietas izskatīšanu, tiesa saskaņā ar

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzina par iespējamu izskatīt lietu bez Atbildētājas pārstāves klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Noklausoties Prasītājas pārstāves tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, novērtējot tos kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, ņemot vērā

prasības pamatu, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta

piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret

prasību un likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka Atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret

prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.7179 601 redzams, ka

2012.gada 19.decembrī Atbildētājai ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu(adrese), kadastra Nr./numurs /(lietas 23.lapa).

Ar lietas materiāliem pierādīts un lietā par to nav strīda, ka Prasītāja apsaimnieko dzīvojamo māju Krišjāņa barona ielā 78, Rīgā (lietas8.-22.lapa).

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta 7.punktu Atbildētājai ir pienākums nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka

pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju

un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu.

No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 21.martā starp Prasītāju un Atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas)

līgums neapdzīvojamo telpu īpašniekiem (juridiskai personai) (turpmāk – Līgums) (lietas 24.-26.lapa).

Ievērojot minēto, atzīstams, ka attiecības starp pusēm pastāv gan uz likuma, gan līguma pamata.

Līguma 4.2.3.punktā noteikts, ka īpašnieka pienākums ir nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai Pārvaldnieka speciālistiem veikt

atsevišķā Neapdzīvojamo telpu īpašumā esošo komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu apsekošanu un darbu izpildi, kas nepieciešams ar

dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai. Ja īpašnieks nenodrošina šo

iespēju, viņš uzņemas pilnu atbildību par šo komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu tehnisko stāvokli un sekām, kādas var iestāties to bojājumu

vai avāriju gadījumos un ir pilnībā atbildīgs, zaudējumu nodarīšanu trešajām personām, kā arī dzīvojamās mājas bojāšanu.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunktu obligātās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības

ir dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16.panta pirmo daļu pārvaldnieks ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašniekam par viņam dotā

pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saskaņā ar šā likuma, Civillikuma un noslēgtā pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

No Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas informācijas par būvi /adrese/ un 2015.gada 17.septembra akta par būves apsekošanu

Nr.9-8/35309 redzams, ka Atbildētājas īpašumā atrodas dzīvojamās mājas /adrese/ siltummezgls (lietas 38.-48.lapa).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmo daļu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst (..) iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas

ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to

funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām), līdz ar ko atzīstams, ka individuālais siltuma mezgls, kas atrodas

Atbildētājas īpašumā ir dzīvojamās mājas /adrese/ visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.

Saskaņā ar Civillikuma 1067.pantu īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai

domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Saskaņā ar Civillikuma 1071.pantu uz kopējo lietu gulošās nastas,

apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Saskaņā ar 2017.gada 24.jūlija līguma Nr.43008570 par siltumenerģijas piegādi un lietošanu un tā pielikumu, kas noslēgts starp Prasītāju un AS

“RĪGAS SILTUMS” (lietas 28.-37.lapa) Prasītājai jāuztur tehniskā kārtībā tam piederošie siltumtīkli, individuālais siltummezgls un siltumapgādes

sistēmas, jānodrošina AS “RĪGAS SILTUMS” pārstāvju piekļūšana siltumenerģijas skaitītājam siltumenerģijas uzskaitei, individuālajam siltummezglam,

kā arī avārijas gadījumā jānodrošina avārijas dienestu un apsaimniekotāja pārstāvju piekļuve nekavējoši, jebkurā diennakts laikā.

Lietas materiāliem pievienots 2017.gada 16.oktobra akts par apsekošanu Nr.11-8/38009 un 2017.gada 24.oktobra akts par apsekošanu Nr.11-

8/39085 dzīvojamā mājā /adrese/ (lietas 49.-50.lapa), kuros konstatēts, ka dzīvojamās mājas /adrese/ individuālais siltuma mezgls, kas nodrošina

dzīvojamo māju ar apkures un karstā ūdens sagatavošanas pakalpojumiem atrodas dzīvojamās mājas neapdzīvojamā telpā Nr.601, tas ir, Atbildētājai.

Kā arī tas, ka piekļuve individuālajam siltuma mezglam nav iespējama (lietas 49.-50.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka Prasītāja vairākkārt ir nosūtījusi Atbildētājai brīdinājumus un aicinājumus atļaut piekļuvi Atbildētājas īpašumā

esošajam dzīvojamās mājas siltummezglam (lietas 51.-56.lapa).

Tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka Prasītājai ir nepieciešama piekļuve Atbildētājas neapdzīvojamo telpu (adrese) esošajam individuālajam

siltummezglam.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai ir uzliekams par pienākumu nodrošināt piekļuvi Atbildētājas neapdzīvojamo telpu (adrese) esošajam

individuālajam siltummezglam.

Prasītāja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 7.punktu lūgusi noteikt sprieduma nekavējošu izpildi.

Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 7.punkts noteic, ka pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā

nekavējoties izpildāmi spriedumi ir lietās, kurās sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildīšanas novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam

vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama.

Tiesnese norāda, ka saskaņā ar minētā panta septīto punktu sprieduma izpildīšana šā panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā

pieļaujama, vienīgi, pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja apelācijas instance spriedumu grozītu.

No minētās tiesību normas regulējuma izriet, ka nekavējoša sprieduma izpilde atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 7.punktam ir

attiecināma tikai uz mantisku prasījumu par naudas piedziņu, kas savukārt nav attiecināms uz lietā izskatāmo prasības priekšmetu – par pienākuma

uzlikšanu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par noraidāmu Prasītājas pieteikto lūgumu par sprieduma nekavējošu izpildi.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa).

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka Prasītāja, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, samaksājusi valsts nodevu 71,14 EUR apmērā (lietas

6.lapa) un Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR apmērā (lietas 7.lapa).

Ņemot vērā minēto no Atbildētājas Prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20

EUR apmērā.

Tā kā Atbildētājas juridiskā adrese atrodas Apvienotajā Karalistē, lietā radušies izdevumi, kas saistīti ar tiesas dokumentu tulkošanu 50,14 EUR

apmērā (lietas 87., 99.lapa) un dokumentu izsniegšanu 138,90 GBP apmērā (lietas 94.,100.lapa) Atbildētājai. (lietas 61.lapa, 104.lapa).

Atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam lietas izskatīšanas dienā, 138,90 GBP summa ir 159 EUR (1 EUR – 0,87360 GBP).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.pantu no Atbildētājas par labu Prasītājai piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 283,74 EUR

apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 197. panta pirmajai daļai, tiesa nosaka Atbildētājam pienākuma izpildes termiņu 10 darba dienu laikā no sprieduma

spēkā stāšanās dienas, kas ir samērīgs termiņš.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu Atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu, 189., 190., 204.1 pantu,

nosprieda:

Apmierināt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, prasībā pret Apvienotajā Karalistē reģistrētu sabiedrību

“SANTAREM LP”, reģistrācijas Nr.10169, par piekļuves nodrošināšanu mājas iekārtām un komunikācijām.

Uzlikt par pienākumu Apvienotajā Karalistē reģistrētai sabiedrībai “SANTAREM LP”, reģistrācijas Nr.10169, nodrošināt SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, piekļuvi nekustamā īpašumā /adrese /, kadastra numurs /numurs /, esošā siltummezgla pie izvietotajām

dzīvojamās mājas iekārtām un komunikācijām – to apsekošanai, tehniskajām apkopēm un kārtējo remontdarbu veikšanai.

Piedzīt no Apvienotajā Karalistē reģistrētās sabiedrības “SANTAREM LP”, reģistrācijas Nr.10169, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”,

tiesas izdevumus 283,74 EUR (divi simti astoņdesmit trīs euro, 74 centi).

Samaksa veicama vienā no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, norēķinu kontiem:

LV98HABA0551030734837 – AS “Swedbank”;

LV83PARX0013044380019 – AS “Citadele banka”;

LV65UNLA0050017186820 – AS “SEB banka”;

Noteikt Apvienotajā Karalistē reģistrētai sabiedrībai “SANTAREM LP”, reģistrācijas Nr.10169, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit)

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2018.gada 11.maija, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētāja, kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma noraksta

izsniegšanas dienas – Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese K.Kraveca