Legislator Case Law & Legislation
C37113915 / C-0231-16 AI generated

Court orders defendant to pay town council damages, court fees, and legal costs totaling over 21,000 euros.

Case Number C37113915 / C-0231-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court ruled in favor of the Kandavas District Council, ordering the defendant to pay damages, court fees, and legal costs. The plaintiff successfully claimed compensation for losses related to the use of shared property and associated litigation expenses. Consequently, the court decreed the total sum of 21,402.05 euros to be paid within ten days.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 187., 193., 194., 195., 204.1. pants: The court must order the losing party to pay the prevailing party's court fees, state fees, and legal costs where the claim is of a maintenance nature and meets the monetary threshold.

Keywords

AI generated
civil procedure law court fees recovery legal costs reimbursement maintenance claim shared property usage damages award litigation expenses

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law 187. paragraph
Civil Procedure Law 193. paragraph
Civil Procedure Law 194. paragraph
Civil Procedure Law 195. paragraph
Civil Procedure Law 204.1 paragraph
Civil Procedure Law 41. paragraph
Civil Procedure Law 42. paragraph
Civil Procedure Law 44. paragraph
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C 37113915

Lietas arhīva Nr. C 0231/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2016.gada 28.aprīlī

Tukuma rajona tiesa

šādā sastāvā tiesnese I.Mudele

ar tiesas sēžu sekretāri G.Tomsoni,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei advokātei A.Gulbei,

izskatīja 2016.gada 14.aprīlī atklātā tiesas sēdē civillietu Kandavas novada domes prasībā pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu.

Tiesa k o n s t a t ē j a:

2015.gada 12.augustā Kandavas novada dome (turpmāk - prasītāja) cēlusi Tukuma rajona tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk atbildētājs) par

zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka nekustamais īpašums, kas atrodas /adrese/ sastāv no zemes gabala ar kadastra apzīmējumu /numurs A/ar kopējo

platību 0,0766 ha, uz kura atrodas 3 (trīs) ēkas, t.i. dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu Nr./numurs B/, dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu Nr.

/numurs/, un dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējums Nr. /numurs/, ir reģistrēts Tukuma rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar kadastra Nr. /numurs C/,

atvērts nodalījuma Nr. /numurs/. Īpašuma tiesības uz visu augstāk minēto nekustāmo īpašumu Tukuma rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā reģistrētas

atbildētājam, /pers. A/ 11/14 domājamo daļu apmērā no visa nekustāmā īpašuma un /pers. B/ - 3/14 domājamo daļu apmērā no visa nekustāmā

īpašuma, kurš šo īpašumu 3/14 domājamo daļu apmērā ieguvis uz 2014.gada 3.novembra pirkuma darījuma pamata no /pers. C/, īpašuma tiesības

zemesgrāmatā uz jauno ieguvēju reģistrētas 2014.gada

. ī rbmevon .11 2006.gada 27.oktobrī zemesgrāmatā nostiprināts 1997.gada 28.janvāra Līgums par

lietošanas kārtības noteikšanu namīpašumā, vienlaicīgi nostiprināta arī 2006.gada 27.oktobra Vienošanos par lietošanas kārtības namīpašumā līguma

grozīšanu, savukārt, 2010.gada 21.aprīlī zemesgrāmatā nostiprināta 2010.gada 13.aprīļa Vienošanās par lietošanas kārtības namīpašumā grozīšanu.

Saskaņā ar 2010.gada 13.aprīļa Vienošanos tika nolīgts, ka atbildētāja atsevišķā lietošanā un apsaimniekošanā pāriet celtne, kas inventarizācijas

dokumentos apzīmēta ar Nr.002, palīgceltne -grausts, kura redzama būves novietnes shēmā, bet nav inventarizēta, un tai nav piešķirts kadastra

apzīmējums, daļa no celtnes, kas inventarizācijas dokumentos apzīmēta ar Nr.003 - 92,53 m2, kas atbilst 2/3 daļām. No 1997.gada 28.janvāra

kopīpašnieku Līguma par namīpašuma lietošanas kārtības noteikšanu 2.2. punkta izriet, ka atbildētāja patstāvīgā lietošanā pārgāja celtne, kura

inventarizācijas dokumentos apzīmēta kā celtne Nr.la, celtne Nr.2, kā arī atlikušie divdesmit pieci šķūnīši no palīgceltnes, kura inventarizācijas

dokumentos apzīmēta kā celtne Nr.3. Saskaņā ar būves eksplikācijas datiem, kas pievienoti lietai, celtne, kura apzīmēta starp kopīpašniekiem noslēgtajā

Vienošanās no 2010.gada 13.aprīļa un norādīta kā palīgceltne - grausts bez kadastra apzīmējuma, atbilst celtnei Nr.la, jo grausts kā būves daļa, ir

inventarizēta vienlaicīgi ar būvi 1993.gada 10.maijā, konstatējot būves daļas nolietojumu 90%, un ir celtnes, kura reģistrēta zemesgrāmatā ar kadastra

apzīmējumu Nr. /numurs D/daļa (liters 1a). Tādējādi, izdarāms secinājums, ka grausts ir reģistrēts zemesgrāmatā kā būves ar kadastra apzīmējumu Nr.

/numurs D/daļa, kuru veido -grausts (liters 1a, kam būves demontāžas tehniskajā dokumentācijā piešķirts Nr. /numurs/) , un kurš saskaņā ar

kopīpašnieku dalītas lietošanas kārtības līgumu un grozījumiem no 2010.gada 13.aprīļa, ir nodots atbildētāja atsevišķā lietošanā, par ko strīds nepastāv.

Saskaņā ar Kandavas novada domes saistošajiem noteikumiem Nr.16 no 2011.gada 30.novembra (protokols Nr.13, paragrāfs 1) ,,Par teritorijas, ēku

un būvju uzturēšanu Kandavas novadā" III daļas 7.8 punktu izriet, ka īpašniekam ir jānodrošina tādu nekustāmo īpašumu objektu sakārtošana,

norobežošana vai nojaukšana, kas ir avārijas stāvoklī un var apdraudēt cilvēkus. Minētais izriet arī no iepriekšējiem Kandavas novada domes

saistošajiem noteikumiem no 2004.gada 29.01. Pamatojoties uz Būvniecības likuma 7.panta (1) daļas 2) punktu, 2009.gada 28.maija Kandavas novada

domes sēdē Nr.6, paragrāfs Nr.7, ,,Par nekustāmā īpašuma /adrese/sakārtošanu" atzīts, ka nekustāmais īpašums /adrese/, Kandavā netiek

apsaimniekots, pamatceltnes daļa Nr.1a inventarizācijas lietā kvalificēta kā grausts, kurš vairāk kārt apsekots dabā, un tika pieņemts lēmums par

kopīpašuma atjaunošanu, savešanu kārtībā, iekonservējot būves, nojaukšanu, uzdodot sakārtot nekustāmo īpašumu kopīpašniekiem, nesakārtošanas

gadījumā, Kandavas novada dome, izvērtēs situāciju un veiks būvju nojaukšanu uz īpašnieku rēķina. Minēto paredzēja arī Kandavas novada domes

saistošie noteikumi ,,Par Kandavas novadā esošo ēku un būvju uzturēšanu un izmantošanu", pielikums, paragrāfs Nr.6, kas apstiprināti Domes sēdē

29.01.2004.gadā, proti, 21.1.punktā noteikts, ka namīpašniekam, zemesgabala u.c. teritoriju īpašniekam jānodrošina namīpašuma un zemesgabala

sakopšana un labiekārtošana, 2.1.11. punkts noteica, ka namīpašniekam jānodrošina stipri bojāto namīpašumu atjaunošana vai nojaukšana. Ar

2010.gada 26.aprīļa Kandavas novada domes sēdes protokolu Nr.4 ir konstatēts, ka kopīpašnieki nav izpildījuši domes lēmumu no 2009.gada

28.maija, un nekustāmais īpašums /adrese/ joprojām nav sakārtots. Pieņemtā lēmuma ietvaros, prasītāja nolēmusi nekustāmo īpašumu sakārtot uz

kopīpašnieku rēķina, paredzot līdzekļus no pašvaldības budžeta, un vēlāk tos piedzenot no kopīpašniekiem, kā arī par pieņemto lēmumu informējusi

kopīpašniekus. 2010.gada 27.maijā izdarīti grozījumi Kandavas novada domes 2010.gada 26.aprīļa sēdes protokolā Nr.4. paragrāfs 17 ,,Par

nekustāmā īpašuma /adrese/, Kandavā piespiedu sakārtošanu", saskaņā ar kuru, prasītāja precizējusi būves daļas - grausta kopīpašnieku, kura atsevišķā

lietošanā būve - grausts nodota, un noteikusi, ka visi izdevumi saistībā ar grausta sakārtošanu, ir piedzenami no viena kopīpašnieka - atbildētāja, /pers.

A/. Lēmums nav pārsūdzēts un nekādas darbības atbildētājs atsevišķā lietošanā nodotās būves daļas - grausta sakārtošanai, nav veicis. 2010.gada

17.maijā prasītāja ir saņēmusi no otra kopīpašnieka, /pers. C/ iesniegumu, reģistrēts ar Nr. 696/3-12-1, kurā kopīpašniece /pers. C/ apstiprina starp

kopīpašniekiem noslēgtās Vienošanās no 2010.gada 13.aprīļa saturu, saskaņā ar kuru, būves daļa - grausts, nodota tikai atbildētāja atsevišķā lietošanā.

Minētā Vienošanās ir reģistrēta zemesgrāmatā saskaņā ar iepriekš norādīto. 2010.gada 29.martā tika sastādīts Tehniskais atzinums par būves daļas -

grausta tehnisko stāvokli, kas tika vērtēts kā avārijas stāvoklis. 2013.gada 30.septembrl tika veikta tehniskā apsekošana graustam, saskaņā ar kuru

secināts, ka izstrādātais būves rekonstrukcijas būvprojekts nav pielietojams, jo būves tehniskais stāvoklis pēc projekta izstrādāšanas (2010.gads) ir

pasliktinājies. Būves tehniskais stāvoklis - avārijas sabrukšanas stadija. Būvi aizliegts ekspluatēt, jo tā apdraud ne tikai blakus ēkās esošo iedzīvotāju

dzīvību, bet arī garāmejošo cilvēku dzīvību. Pamatojoties uz to, ka atbildētāja atsevišķā lietošanā nodotais nekustāmais īpašums /adrese/Kandavas

novads saskaņā ar Tukuma rajona tiesas zemesgrāmatā reģistrēto (II daļa, 2.iedaļa) ir apgrūtināts par labu a/s SEB banka, tad pirms jebkādu darbību

veikšanas būvē, prasītāja saņēma hipotekārā kreditora rakstveida piekrišanu no 2014.gada 22.janvāra a r Nr. 2014-21.11.4-0302 būves grausta

demontāžai, kas kā avārijas stāvoklī esoša ēka /pers. D/ atzinumā no 2013.gada 30.septembra norādīta ar Nr.1a., līdz ar ko, ir izpildītas likumā noteiktās

prasības apgrūtināta īpašuma daļējai nojaukšanai. Pamatojoties uz augstāk sacīto, prasītāja 2014.gada 8.jūlijā noslēdza Iepirkuma līgumu, kurš reģistrēts

a r Nr.5-29-3/169 demontāžas tehniskā projekta “Nekustāmā īpašuma /adrese/demontāža izstrāde un būvdarbi, saskaņā ar kuru, uzdeva grausta

demontāžas darbus izpildīt SIA /Nosaukums A/, pamatojoties uz iepirkumu Nr. ĪD KND 2014/5 “Demontāžas tehniskā projekta “Nekustāmā īpašuma

/adrese/ demontāža” izstrāde un būvdarbi”. Darbu izpildei prasītāja izsniegusi būvatļauju Nr.1 9 (11-7/19-2014) daļējas būves nojaukšanai, ar to

saprotot, būves jumta stāva un 2.stāva demontāžu, saglabājot būves 1.stāvu atbilstoši būvprojektam. Saskaņā ar noslēgto līgumu, punktu 2.1. maksa par

darbu tika noteikta 15 500,- euro bez PVN. Darbu izpildes termiņš tika noteikts 2014.gada 7.novembris (punkts 6.1.). Darbi tika izpildīti un nodoti

prasītājai atbilstoši noslēgtā līguma prasībām 2014.gada 7.novembrī, par ko starp pusēm tika sastādīts darbu nodošanas-pieņemšanas akts ar Nr.2014-

07-08/11-07 no 2014.gada 7.novembra. Saskaņā ar noslēgto līgumu (punkts 2.2.) prasītāja ir veikusi darbu apmaksu, ko apliecina lietai pievienotais

maksājuma uzdevums Nr.1798 no 2014.gada 28.novembra par summu 15 500,- euro un pievienotā nodokļa vērtības apmaksu 3255,- euro apmērā,

pamatojoties uz lietai pievienoto PVN taksācijas perioda deklarāciju, pamatojoties uz maksājuma uzdevuma Nr. 1954 no 2014.gada 19.decembra.

2014.gada 22.septembrī tika noslēgts vēl viens līgums Nr. 5-29-3/223 par būvuzraudzības veikšanu objektā /adrese/ Kandava ar izpildītāju /pers. E/.

Saskaņā ar līguma punktu 2.1. noslēgtā līguma sniegtā pakalpojuma summa sastādīja 320,- euro, ieskaitot nodokļus. 2014.gada 30.decembrī tika

parakstīts darbu pieņemšanas-nodošanas akts. Saskaņā ar maksājuma uzdevumu Nr. 102588 no 2015.gada 13.janvāra /pers. E/ par būvuzraudzības

pienākumu izpildi ēkas-grausta demontāžas laikā, saskaņā ar noslēgto līgumu, ir samaksāti nolīgtie 221,41 euro atbilstoši nolīgtajam, kā arī nodokļi,

pamatojoties uz klāt pievienotajiem maksājumu uzdevumiem Nr. 5. No 05.01.2015.g. un Nr.24.no 13.01.2015.g. Kopā prasītāja par grausta daļēju

nojaukšanu (demontāžu) ir samaksājusi (320,- euro plus 15 500,- euro plus 3 255,- euro) 19 075,00 euro. Saskaņā ar Kandavas novada domes

2014.gada 27.novembra sēdes protokolu Nr.16, 39.paragrāfu, pieņemts lēmums zaudējumu piedziņai no atbildētāja. Domes lēmums likumā noteiktajā

termiņā nav pārsūdzēts. Atbildētājs nekādas darbības lēmuma izpildē nav uzsācis. Lietā nav strīda, ka nekustamais īpašums /adrese/ Kandavā ir

aprobežots ar kopīpašuma tiesību, savukārt, no lietā esošajiem pierādījumiem, ir iespējams secināt, ka būves daļa -grausts nodota atsevišķā lietošanā

atbildētājam, tādējādi atbildētāja pienākums bija sakārtot un uzturēt atbilstošā stāvoklī viņam atsevišķā lietošanā nodoto kopīpašuma daļu, ko tas nav

darījis. Uzskata, ka ir iespējams konstatēt zaudējumu atlīdzības tiesisko pamatu, proti, bezdarbību no atbildētāja puses, kas radījis noteiktu seku

iestāšanos, kuru rezultātā prasītājai konstatējami zaudējumi, un minētā prettiesiskā atbildētāja bezdarbība atrodas tiešā cēloņsakarībā ar radītajām sekām

un ir tiešs šo seku rezultāts.

Pamatojoties uz Civillikuma 863.pantu, 1084.pantu, 1069.pantu, 1775.pantu. 1779.pantu, 1784.pantu, 1759.panta 1)punktu un 1760.pantu,

prasītāja lūdz piedzīt no /pers. A/ par labu prasītājai zaudējumus 19075,00 euro, visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu

997,39 euro apmērā un advokāta palīdzības samaksu, kā arī atzīt prasītājai tiesības saņemt procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbildētājs iesniedzis paskaidrojumu par prasību, kurā norāda, ka prasību uzskata par nepamatotu un noraidāmu. Atbildētājs norāda, ka Kandavas

novada dome prasības pieteikumā ir norādījusi, ka ir rakstveidā informējusi viņu par pienākumu sakārot viņam piederošo īpašumu /adrese/ un

informējusi par pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar minētā nekustāmā īpašuma piespiedu sakārtošanu par pašvaldības līdzekļiem, taču viņš ir 1.grupas

redzes invalīds un nevar iepazīties ar saņemto viņam adresēto korespondenci. Ņemot vērā šo apstākli viņš nebija informēts par Kandavas novada domes

lēmumiem saistībā ar viņam piederošā nekustamā īpašuma /adrese/ piespiedu sakārtošanu un apstiprināto būvdarbu veikšanas tāmi. Papildus vēlas vērst

uzmanību uz faktu ka nekustamā īpašuma /adrese/ nojaukšanas darbu tāme, kuru Kandavas novada dome ir apstiprinājusi un uz kuras pamata ir veikti

būves otrā stāva demontāžas darbi, neatbilst būvdarbu veikšanas tirgus cenām un ir mākslīgi sadārdzināta.

Prasītājas pārstāve advokāte A.Gulbe tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā izklāstītajiem pamatiem un motīviem.

Atbildētājs tiesas sēdē nebija ieradies, par tiesas sēdi ir informēts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja

deklarēto dzīves vietu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 59.panta, uzskatāms, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Tiesā nav saņemta

informācija par atbildētāja neierašanās iemesliem uz tiesas sēdi, nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Pie minētiem lietā konstatētiem

faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas

atlikšanas pamati. Tiesa atzīst, ka nav arī pamata atlikt lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210.pantā noteiktajiem fakultatīvajiem

pamatiem.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās.

Noklausoties prasītājas pārstāves paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma.

No Tukuma rajona tiesas zemesgrāmatas nodaļas Kandavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/izdrukas redzams, ka nekustamais

īpašums Kandavā, Kandavas novads, /adrese/ sastāv no zemes gabala ar kadastra apzīmējumu /numurs A/ar kopējo platību 0,0766 ha, uz kura atrodas

3 (trīs) ēkas, t.i. dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu Nr./numurs B/, dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu Nr. /adrese/, un palīgēka ar kadastra

apzīmējums Nr. /numurs A/, īpašuma tiesības uz visu augstāk minēto nekustāmo īpašumu Tukuma rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā reģistrētas

atbildētājam, /pers. A/ 11/14 domājamo daļu apmērā no visa nekustāmā īpašuma un /pers. B/ - 3/14 domājamo daļu apmērā no visa nekustāmā

īpašuma, kurš šo īpašumu 3/14 domājamo daļu apmērā ieguvis uz 2014.gada 3.novembra pirkuma darījuma pamata no /pers. C/, īpašuma tiesības

zemesgrāmatā uz jauno ieguvēju reģistrētas 2014.gada

. ī rbmevon .11 2006.gada 27.oktobrī zemesgrāmatā nostiprināts 1997.gada 28.janvāra Līgums par

lietošanas kārtības noteikšanu namīpašumā, vienlaicīgi nostiprināta arī 2006.gada 27.oktobra Vienošanos par lietošanas kārtības namīpašumā līguma

grozīšanu, savukārt, 2010.gada 21.aprīlī zemesgrāmatā nostiprināta 2010.gada 13.aprīļa Vienošanās par lietošanas kārtības namīpašumā grozīšanu (lietas

22.-24.lapa) .

Saskaņā ar 2010.gada 13.aprīļa Vienošanos tika nolīgts, ka atbildētāja atsevišķā lietošanā un apsaimniekošanā pāriet celtne, kas inventarizācijas

dokumentos apzīmēta ar Nr.002, palīgceltne -grausts, kura redzama būves novietnes shēmā, bet nav inventarizēta, un tai nav piešķirts kadastra

apzīmējums, daļa no celtnes, kas inventarizācijas dokumentos apzīmēta ar Nr.003 - 92,53 m2, kas atbilst 2/3 daļām. No 1997.gada 28.janvāra

kopīpašnieku Līguma par namīpašuma lietošanas kārtības noteikšanu 2.2. punkta izriet, ka atbildētāja patstāvīgā lietošanā pārgāja celtne, kura

inventarizācijas dokumentos apzīmēta kā celtne Nr.la, celtne Nr.2, kā arī atlikušie divdesmit pieci šķūnīši no palīgceltnes, kura inventarizācijas

dokumentos apzīmēta kā celtne Nr.3 (lietas 27.-31.lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka celtne, kura apzīmēta starp kopīpašniekiem noslēgtajā 2010.gada 13.aprīļa Vienošanās un norādīta kā palīgceltne -

grausts bez kadastra apzīmējuma, atbilst celtnei Nr.1 a, jo grausts kā būves daļa, ir inventarizēta vienlaicīgi ar būvi 1993.gada 10.maijā un ir celtnes, kura

reģistrēta zemesgrāmatā ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs D/daļa (liters 1a).

Lietā nav strīda par to, ka grausts ir reģistrēts zemesgrāmatā kā būves ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs D/daļa (liters 1a), un kurš saskaņā ar

Vienošanos par lietošanas kārtību un 2010.gada 13.aprīļa grozījumiem, ir nodots atbildētāja atsevišķā lietošanā.

Civillikuma 1084.pants uzliek pienākumu būves īpašniekam turēt savu būvi tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums.

Būvniecības likuma 31.pantā noteikts, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu,

īpašniekam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc atbilstoši Civillikuma 1084.panta noteikumiem. Ja būves īpašnieks

līdz noteiktajam laikam nav izpildījis pašvaldības lēmumu, pašvaldība organizē šīs būves savešanu kārtībā vai nojaukšanu. Ar savešanu kārtībā vai

nojaukšanu saistītos izdevumus sedz būves īpašnieks (likuma redakcija spēka līdz 01.10.2014.).

Atbilstoši Būvniecības likuma ( spēkā no 01.10.2014.) 21.panta 9.daļai ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī,

ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto vai jānojauc. Šā lēmuma izpildi nodrošina Administratīvā

procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Minētais princips- savest būvi kārtībā vai nojaukt uz īpašnieka rēķina paredzēts arī Civillikuma 1084.panta trešajā daļā.

No 2010.gada 29.marta Tehniskās apsekošanas atzinuma secināms, ka ēka /adrese/ ir avārijas stāvokli, ēkas patreizējais tehniskais stāvoklis

apdraud sabiedrisko drošību, tajā nekavējoties jāveic ēkas nesošo sienu nostiprināšana (lietas 32.-33.lapa).

N o 2013.gada 12.septembra Būves tehniskās apsekošanas atzinuma secināms, ka ēkas/adrese/ Kandavā būves tehniskais stāvoklis ir

pasliktinājies un būves rekonstrukcijas būvprojekts nav pielietojams, būves tehniskais stāvoklis- avārijas sabrukšanas stadija, būvi aizliegts ekspluatēt, jo

tā apdraud ne tika blakus ēkās esošos iedzīvotāju dzīvību, bet arī garāmejošo cilvēku dzīvību ( lietas 44.-86.lapa).

Ar Kandavas novada domes 28.05.2009. lēmumu Nr.5 7.pragrāfs uzdots ēku īpašniekiem /pers. C/ un /pers. A/ līdz 2009.gada 1.jūlijam pieņemt

lēmumu par nekustamā īpašuma /adrese/ atjaunošanu, savešanu kārtībā, būvju iekonservēšanu, lai no tām nerastos kaitējums sabiedrībai. Līdz 2009.ada

6.jūlijam par pieņemto lēmumu informēt Kandavas novada domi un uzsākt nekustamā īpašuma sakārtošanu līdz 2019.gada 20.jūlijam (lietas141.lapa).

Lēmumā norādīta tā pārsūdzības kārtība. Lēmumu atbilstoši Būvniecības likuma 31.panta otrajai daļai atbildētājs nav pārsūdzējis.

Pie šādiem apstākļiem atbildētājam lēmums bija saistošs, līdz ar ko viņam norādītajos termiņos bija jāveic tajā noteiktās darbības.

Ar 2010.gada 26.aprīļa Kandavas novada domes sēdes protokolu Nr.4 ir konstatēts, ka kopīpašnieki nav izpildījuši 2009.gada 28.maija domes

lēmumu un nekustāmais īpašums /adrese/ joprojām nav sakārtots, līdz ar to prasītāja nolēmusi nekustāmo īpašumu sakārtot uz kopīpašnieku rēķina,

paredzot līdzekļus no pašvaldības budžeta, un vēlāk tos piedzenot no kopīpašniekiem, kā arī par pieņemto lēmumu informējusi kopīpašniekus (lietas

143.lapa).

2010.gada 27.maijā izdarīti grozījumi Kandavas novada domes 2010.gada 26.aprīļa sēdes protokolā Nr.4. paragrāfs 17 ,,Par nekustāmā īpašuma

/adrese/ piespiedu sakārtošanu", saskaņā ar kuru, prasītāja precizējusi būves daļas - grausta kopīpašnieku, kura atsevišķā lietošanā būve - grausts

nodota, un noteikusi, ka visi izdevumi saistībā ar grausta sakārtošanu, ir piedzenami no viena kopīpašnieka - atbildētāja, /pers. A/. Lēmums nav

pārsūdzēts un nekādas darbības atbildētājs atsevišķā lietošanā nodotās būves daļas - grausta sakārtošanai, nav veicis (lietas 142.lapa).

Tiesa uzskata, ka, pamatojoties uz Būvniecības likuma 31.panta trešo daļu, kas bija spēkā līdz 01.10.2014., un Civillikuma 1084.panta trešo daļu,

Kandavas novada pašvaldībai bija pamats organizēt nekustamā īpašumā /adrese/ ietilpstošās būves demontāžu un sakārtošanu uz īpašnieka /pers. A/

rēķina.

Ar Iepirkuma līgumu ”Demontāžas tehniskā projekta “Nekustamā īpašuma /adrese/ Kandavā demontāža” izstrāde un būvdarbi” (lietas 121.-

124,lapa) apstiprinās, ka 2014. gada 8.jūlijā Kandavas novada dome un SIA /Nosaukums A/, saskaņā ar iepirkuma Nr.KND 2014/5 Demontāžas

tehniskā projekta “Nekustamā īpašuma /adrese/ Kandavā demontāža” izstrāde un būvdarbi” rezultātiem un iepirkuma komisijas 2014.gada 7.jūliaj

lēmumu, vienojušās par nekustamā īpašuma /adrese/ Kandavā demontāžas tehniskā projekta izstrādi un būvdarbu veikšanu atbilstoši plānošanas un

arhitektūras uzdevumam (1.pielikums), projektēšanas uzdevumam (2.pielikums), izpildītāja iesniegtajam piedāvājumam iepirkumam (3.pielikums) un

tehniskajai specifikācijai (4.pielikums). Līguma 2.1.punktā puses vienojušās, ka maksa par darbu ir 15500, 00 euro bez PVN. (lietas 121.-124.lapa).

Prasītāja 2014.gada 22.septembrī izsniegusi būvatļauju Nr.19 (11-7/19-2014) būves nojaukšanai. Atbilstoši Demontāžas tehniskajam projektam

tika veikta būves jumta konstrukciju un mūra sienu otrā stāva līmenī demontāža, saglabājot būves 1.stāvu atbilstoši tehniskajam projektam ( lietas 88.-

1120.lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt publiskā iepirkuma procedūras tiesiskumu, kā arī nav pamata apšaubīt, ka prasītāja ir ievērojusi Publisko iepirkumu

likuma noteikto iepirkuma procedūras kārtību, jo tiesai nav zināms, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 83.pantam būtu iesniegtas sūdzības par

iepirkuma procedūras pārkāpšanu vai minētā likumā noteiktajā kārtībā būtu apstrīdēts iepirkuma līgums.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, bet atbildētājām ir jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Pie apstākļiem, kad darbi veikti publiskās iepirkuma procedūras ietvaros, noslēdzot ar darba veicēju līgumu, kurā jau iekļauta maksa par darbiem,

tiesa atzīst, ka prasītāja ir iesniegusi

pierādījumus savu prasījumu pamatotībai, bet atbildētājs nekādus pierādījumus saviem izteikumiem par darbu tāmes, kuru Kandavas novada dome

ir apstiprinājusi un uz kuras pamata ir veikti būves jumta konstrukciju un otrā stāva demontāžas darbi, neatbilstību būvdarbu veikšanas tirgus cenām un

mākslīgu sadārdzināšanu, kā arī atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas iesniegtos pierādījumus.

Ar 2014. gada 8.jūlija Pieņemšanas nodošanas aktu (lietas 125.lapa) apstiprinās, ka darbu pieņemšanas nodošanas komisija, apsekojot objektu

konstatēja, ka SIA /Nosaukums A/ ir izpildījusi darbus atbilstoši līgumam, pasūtītāja izvirzītajām prasībām.

Ar rēķinu Nr2014-07-08/11-07/1NR (lietas 131.lapa) apstiprinās, ka SIA/Nosaukums A/ piestādījis prasītājai rēķinu par 15500,00 euro, ko

prasītāja apmaksājusi (lietas 132.lapa).

Prasītāja veikusi arī pievienotā nodokļa vērtības apmaksu 3255,- euro apmērā, pamatojoties uz lietai pievienoto PVN taksācijas perioda

deklarāciju, ko pierāda maksājuma uzdevums Nr. 1954 no 2014.gada 19.decembra (lietas133.-136.lapa) .

2014.gada 22.septembrī tika noslēgts Līgums Nr. 5-29-3/223 par būvuzraudzības veikšanu objektā /adrese/ ar izpildītāju /pers. E/. Saskaņā ar

līguma punktu 2.1. noslēgtā līguma sniegtā pakalpojuma summa sastādīja 320,- euro, ieskaitot nodokļus. 2014.gada 30.decembrī tika parakstīts darbu

pieņemšanas-nodošanas akts. Saskaņā ar maksājuma uzdevumu Nr. 102588 no 2015.gada 13.janvāra /pers. E/ par būvuzraudzības pienākumu izpildi

ēkas-grausta demontāžas laikā, saskaņā ar noslēgto līgumu, ir samaksāts 221,41 euro apmērā, kā arī nodokļi, ko pierāda maksājumu uzdevumi Nr. 5.

no 05.01.2015.g. un Nr.24.no 13.01.2015.g.( lietas 137.-140.lapa). Kopā prasītāja par grausta daļēju nojaukšanu (demontāžu) ir samaksājusi 19

075,00 euro. (320,- euro plus 15 500,- euro plus 3 255,- euro).

Novērtējot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājai radušies izdevumi būves

/adrese/ demontāžas sakarā 19075,- euro apmērā, kuri piedzenami no atbildētāja pamatojoties uz Civillikuma 1084.panta trešo daļu,

Būvniecības likuma 31.pantu (redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.10.2014.).

Lai gan prasītāja savu prasījumu pamato arī uz Civillikuma 1779.pantu, tiesa uzskata, ka atbildētāju maksāšanas pienākums iestājas uz augstāk

minēto normatīvo aktu pamata.

Bez tam, prasītāja lūdz arī atzīt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic

aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Civilprocesa likuma 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts

nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību.

CPL 39.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi. Saskaņā ar CPL 33.pantu tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi tiesas izdevumus šādā apmērā: valsts nodevu 902,05 euro.

Tādējādi no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva 902,05 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētāja piespriežami tiesas izdevumi valsts ienākumos - ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 7,52 euro.

Prasītājas pilnvarotā persona advokāte A.Gulbe iesniegusi tiesai rēķinu Nr.07-07/15 par prasības pieteikumu un tiesvedību tiesā ar atbildētāju

/pers. A/ par zaudējumu atlīdzību par summu 2479 euro, ko lūdza piedzīt no atbildētāja.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta 1.daļas b)apakšpunktam advokāta palīdzības samaksai izdevumi ir atlīdzināmi prasībās, kurām ir

mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57 00 euro, to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro. Atbilstoši minētā

panta 4.daļai, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā

panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenami advokāta palīdzības izdevumi 1425,00 euro apmērā .

CPL 204.1pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42., 44., 187., 193., 194., 195., 204.1, pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Kandavas novada domei, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, zaudējumus

19075,00, valsts nodevu 902,05 euro un advokāta palīdzības samaksu 1425,00 euro, kopā piedzenot 21 402,05 euro (divdesmit viens tūkstotis četri

simti divi euro 16 centi), nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi pārskaitāmi uz norēķinu kontu: LV73UNLA 0011010130573.

Atzīt prasītājai Kandavas novada domei tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ personas kods /personas kods/,

likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. A/ personas kods /personas kods/, valsts budžetā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,52 euro (septiņi euro 52 centi),

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,52 euro iemaksājami – saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase,

BIC kods TREL LV 22, konts Nr. LV 51 TREL 2190458019000.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, tas ir 2016.gada 12.maija apelācijas

sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese: I.Mudele