Court convicts defendant for illegal storage of unexcise-taxed tobacco products and imposes conditional prison sentence.

Krimināllietas Nr.11092130419

Lietvedības Nr.K30-2058-20/19

ECLI:LV:RVPT:2020:1202.11092130419.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 2.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnese S.Dolniece rakstveida procesā iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas

kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas un 221.2 panta trešās daļas.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

/pers. A/ nelikumīgi uzglabāja tabakas izstrādājumus lielā apmērā, šādos apstākļos:

/pers. A/ izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2020.gada 6.janvārim, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā un apstākļos

ieguva savā valdījumā un pēc tam uzglabāja viņa lietošanā esošajā garāžas boksā Nr./numurs/, kas atrodas garāžu kooperatīvā “Kvēle-2”, Mārkalnes

ielā 20, Rīgā, kā arī viņam piederošajā automašīnā FordFocus C-Max, valsts numurs /numurs/, kas atradās Mārkalnes ielā 20, Rīgā, 256900 gab.

dažādu mārku cigaretes, tas ir, tabakas izstrādājumus, bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

No izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laika līdz 2020.gada 6.janvāra plkst.10.25 /pers. A/ viņa lietošanā esošajā garāžas boksā Nr./numurs/, kas

atrodas garāžu kooperatīvā “Kvēle-2”, Mārkalnes ielā 20, Rīgā, nelikumīgi uzglabāja 253800 cigaretes, un konkrēti: 27800 gab. cigaretes “Marlboro”

bez akcīzes nodokļa markām; 98000 gab. cigaretes “LM” bez akcīzes nodokļa markām; 80000 gab. cigaretes “NZ Gold” bez akcīzes nodokļa markām;

5400 gab. cigaretes “NZ Gold” ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām; 21200 gab. cigaretes “Premjer” bez akcīzes nodokļa markām;

12200 gab. cigaretes “Prince” bez akcīzes nodokļa markām; 9200 gab. cigaretes “Jin Ling” ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām.

Savukārt no izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laika līdz 2020.gada 6.janvāra plkst.14.02 /pers. A/ viņam piederošajā automašīnā Ford Focus C-

MCDC, valsts numurs /numurs/, kas atradās Mārkalnes ielā 20, Rīgā, nelikumīgi uzglabāja 3100 cigaretes, un konkrēti: 1000 gab. cigaretes “LM” bez

akcīzes nodokļa markām; 400 gab. cigaretes “Premjer” bez akcīzes nodokļa markām; 100 gab. cigaretes “Jin Ling” ar Krievijas Federācijas akcīzes

nodokļa markām; 400 gab. cigaretes “Marlboro” bez akcīzes nodokļa markām; 200 gab. cigaretes “NZ Gold” bez akcīzes nodokļa markām; 800 gab,

cigaretes “Prince” bez akcīzes nodokļa markām; 200 gab. cigaretes “Minsk” ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Minētie tabakas izstrādājumi nebija marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām un par tiem nebija samaksāti Valsts ieņēmuma

dienesta administrētie nodokļi, līdz ar to /pers. A/, uzglabājot šos tabakas izstrādājumus, apzināti pakāpa likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta otro

daļu, kurā noteikts, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt akcīzes preces, par kurām nav samaksāts

akcīzes nodoklis, kā arī likuma ”Par akcīzes nodokli” 33.panta trešo daļu, kurā noteikts, ka Latvijas Republikā ir aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt,

uzglabāt, pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām.

Tādējādi /pers. A/ nelikumīgi uzglabāja kopumā 256900 gab. cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām ar kopējo vērtību

30997,28 EUR, ko veido cigarešu ar trešo valstu akcīzes nodokļa markām muitas vērtība 613,35 EUR apmērā, muitas nodoklis 354,76 EUR apmērā,

akcīzes nodoklis 1709,03 EUR apmērā un pievienotās vērtības nodoklis 562,74 EUR apmērā, kā arī akcīzes nodoklis 27757,40 EUR apmērā par

cigaretēm bez akcīzes nodokļa markām, kas saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantu atbilst lielam

apmēram.

Minēto darbību rezultātā cietušajai Latvijas Republikai nodarīts mantisks kaitējums nenomaksāto nodokļu veidā 30383,93 EUR apmērā, ko veido

muitas nodoklis 354,76 EUR apmērā, akcīzes nodoklis 29466,43 EUR apmērā un pievienotās vērtības nodoklis 562,74 EUR apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā (likuma redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2020.gada 28.septembrim).

Turklāt, /pers. A/ glabāja nelikumīgus alkoholiskos dzērienus lielā apmērā šādos apstākļos:

/pers. A/ izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2020.gada 6.janvārim, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā un apstākļos

ieguva savā valdījumā un pēc tam glabāja viņa lietošanā esošajā garāžas boksā Nr./numurs/, kas atrodas garāžu kooperatīvā “Kvēle-2”, Mārkalnes ielā

20, Rīgā, kā arī viņam piederošajā automašīnā Ford Focus C-Max, valsts numurs/numurs/, kas atradās Mārkalnes ielā 20, Rīgā, 74650 ml jeb 74,650 1

nezināmas izcelsmes nelikumīgus alkoholiskos dzērienus bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

No izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laika līdz 2020.gada 6.janvāra plkst.10.25 /pers. A/ viņa lietošanā esošajā garāžas boksā Nr./numurs/, kas

atrodas garāžu kooperatīvā “Kvēle-2”, Mārkalnes ielā 20, Rīgā, nelikumīgi glabāja: divdesmit trīs 1 l tilpuma stikla pudeles, kurās atradās kopumā

23000 ml jeb 23 l bezkrāsas, caurspīdīgs šķidrums, kas ir etilspirtu saturošs šķidrums ar specifisku alkohola smaržu un stiprumu (spirta saturu) 40,1%,

un ar absolūta spirta daudzumu kopumā 9223 ml jeb 9,223 1; trīsdesmit deviņas 1 l tilpuma polimērmateriāla pudeles, kurās atradās kopumā 39000 ml

jeb 39 1 bezkrāsas, caurspīdīgs šķidrums, kas ir etilspirts ar specifisku alkohola smaržu, gaistošo piemaisījumu - izopropanolu (2-propanolu), un

stiprumu (spirta saturu) robežās no 89,7% līdz 91,0% un ar absolūta spirta daudzumu kopumā 35093 ml jeb 35,093 1; sešas 1 l tilpuma stikla pudeles,

kurās atradās kopumā 5650 ml jeb 5,65 1 bezkrāsas, caurspīdīgs šķidrums, kas ir etilspirtu saturošs šķidrums ar specifisku alkohola smaržu, gaistošo

piemaisījumu - izopropanolu (2-propanolu), un stiprumu (spirta saturu) robežās no 37,8% līdz 42,4% un ar absolūta spirta daudzumu kopumā 2252 ml

jeb 2,252 1.

Savukārt no izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laika līdz 2020.gada 6.janvāra plkst.14.02 /pers. A/ viņam piederošajā automašīnā Ford Focus C-

Max, valsts numurs /numurs/, kas atradās Mārkalnes iela 20, Rīgā, nelikumīgi glabāja septiņas 1 l tilpuma stikla pudeles, kurās atradās kopumā 7000 ml

jeb 7 l bezkrāsas, caurspīdīgs šķidrums, kas ir etilspirtu saturošs šķidrums ar specifisku alkohola smaržu -stiprumu (spirta saturu) 40,1%, un ar absolūta

spirta daudzumu kopumā 2807 ml jeb 2,807 l.

Kopumā /pers. A/ glabāja 74650 ml jeb 74,650 l nelikumīgos alkoholiskos dzērienus, kuru kopējais absolūtā spirta daudzums bija 49375 ml jeb

49,375 1, kas saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.1pantu ir atzīstams par lielu apmēru.

/pers. A/ ar šādām darbībām pārkāpa Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9.panta trešās daļas 1.punktu, kurā noteikts, ka personai, kurai nav

alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības licences, aizliegts uzglabāt alkoholiskos dzērienus bez akcīzes nodokļa markām, likuma

"Par akcīzes nodokli" 33. panta otro daļu, kurā noteikts, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt akcīzes

preces, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, kā arī trešo daļu, kurā noteiks, ka Latvijas Republikā

aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa

markām, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, nodarot Latvijas Republikai mantisku kaitējumu 772,23 EUR apmērā nenomaksātā akcīzes

nodokļa veidā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.2panta trešajā daļā (likuma redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2020.gada 28.septembrim).

M o t ī v u d a ļ a

Tiesas tiesvedībā atrodas kriminālprocess, /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas un 221.2 panta trešās daļas.

Apsūdzētais /pers. A/, pabeidzot pirmstiesas procesu, norādīja, ka apsūdzību atzīst pilnībā, ka piekrīt kaitējuma kompensācijai, ka piekrīt lietas

izskatīšanai tiesā bez pierādījumu pārbaudes visā apjomā, ka aizstāvja piedalīšanos nodrošinās pats.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojuma Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.19.3.punktu tiesa atlika

krimināllietas izskatīšanu mutvārdu procesā 2020.gada 24.novembrī un saskaņā ar rīkojuma 5.19.1. un 5.19.5.punktu nolēma lietu izskatīt rakstveida

procesā 2020.gada 2.decembrī.

Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā prokuroram, aizstāvim, apsūdzētajam un cietušajam 2020.gada 11.novembrī nosūtīts paziņojums,

izskaidrojot tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo

soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem.

Līdz lietas iztiesāšanai rakstveida procesā netika pieteikts noraidījums tiesas sastāvam un netika izteikti iebildumi pret lietas iztiesāšanu rakstveida

procesā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka krimināllieta izskatāma rakstveida procesā.

2020.gada 24.novembrī tiesā saņemts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurores M.Lapas viedoklis par

piemērojamo sodu un citiem ar sprieduma taisīšanu saistītajiem jautājumiem.

Prokurore izsaka viedokli, ka /pers. A/ atzīstams par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta trešajā

daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020.gada 28.septemrim) un sodāms ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 1 (vienu) mēnesi, bez mantas

konfiskācijas, bez probācijas uzraudzības, atzīstams par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221.2 panta trešajā daļā

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020.gada 28.septembrim) un sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem, bez mantas

konfiskācijas.

Prokurore uzskata, ka, pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot

noteiktos sodus, galīgais sods /pers. A/ nosakāms brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu 2 (diviem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, bez probācijas

uzraudzības.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu prokurore uzskata, ka /pers. A/ soda termiņā ieskaitāma atrašanās aizturēšanā no 2020.gada

6.janvāra plkst.08.53 līdz 2020.gada 8.janvārim plkst.08.05, kas atbilst divām brīvības atņemšanas dienām.

Attiecībā par cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju 31 156 EUR apmērā, prokurore uzskata, ka ņemot vērā, ka apsūdzētais atlīdzinājis

kaitējumu 50 EUR apmērā, kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots un apmierināms 31 106,16 EUR apmērā, piedzenot to no apsūdzētā.

Procesuālie izdevumi par lietisko pierādījumu glabāšanu 169,44 EUR apmērā ir piedzenami no apsūdzētā.

Lietiskie pierādījumi 36 baltas aploksnes ar cigaretēm, kas glabājas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa telpās,

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktam, prokurores ieskatā ir iznīcināmas un 3 CD diski glabājami pie krimināllietas

materiāliem.

2020.gada 23.novembrī tiesā saņemts aizstāvja A.Leičenko viedoklis par piemērojamo sodu.

Aizstāvis izsaka viedokli, ka ņemot vērā apsūdzētā personību, to, ka viņam apgādībā ir nepilngadīgs dēls, ka /pers. A/ ir asistents savam

pilngadīgajam dēlam un to, ka viņam ir patstāvīgs darbs, saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu apsūdzēto var notiesāt nosacīti. Pielikumā aizstāvis ir

pievienojis apsūdzētā raksturojumu no darba vietas, kurā raksturots pozitīvi, maksājuma uzdevumu, kas apliecina, ka apsūdzētais ir uzsācis atlīdzināt

cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju, apsūdzētā dēla dzimšanas apliecību un Rīgas sociālā dienesta 2020.gada 24.aprīļa lēmumu par asistenta

pakalpojuma piešķiršanu.

2020.gada 24.novembrī tiesā saņemts apsūdzētā /pers. A/ viedoklis par piemērojamo sodu.

Apsūdzētais paskaidro, ka pilnībā atzīst vainu izvirzītajā apsūdzībā un nožēlo izdarīto, atzīst cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju pilnā apmērā.

Apsūdzētais norāda, ka strādā par auto mazgātāju, viņa apgādībā ir nepilngadīgs bērns un ir asistents savam vecākajam dēlam, kurš ir pirmās grupas

invalīds. Savos paskaidrojumos apsūdzētais norāda, ka ir uzsācis atlīdzināt cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju un lūdz tiesu noteikt sodu, kas nav

saistīts ar brīvības atņemšanu.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu pastāv pamats pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai attiecībā uz visu

apsūdzību, ņemot vērā, ka apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā

vainu, kā arī apsūdzētais ir piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai. Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam ir izskaidrota pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu uzskaitījums un to analīze spriedumā netiek izdarīta. /pers. A/ vaina ir

pierādīta.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro un trešo daļu, nosakot soda veidu un mēru, ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un

radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 7. un 9.pantu pantu konstatē, ka apsūdzētais izdarījis divus tīšus smagus noziegumus, kas vērsti pret

tautsaimniecības interesēm ekonomiskās darbības sfērā.

Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka viņš ir dzimis /datums/, ieguvis vidējo izglītību, precējies, apgādībā viens nepilngadīgs un ir asistents

pilngadīgam bērnam, kurš no 2014.gada 13.februāra ir 1.grupas invalīds, strādā SIA “/Nosaukums A/” par auto mazgātāju, no darba vietas raksturots

pozitīvi, uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdi sodāmība dzēsta, administratīvi nav sodīts.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli par abiem noziegumiem tiesa atzīst apsūdzētā savas

vainas pilnīgu atzīšanu un nožēlošanu un to, ka labprātīgi sācis atlīdzināt cietušajam ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu.

Apsūdzētā atbildību pastiprinošos apstākļus tiesa nav konstatējusi.

Tiesa soda noteikšanā ņem vērā, ka apsūdzētais piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, kas patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli

neveido, jo pierādījumu pārbaudes neizdarīšana tiesas izmeklēšanā ir tiesas izvēles iespēja, ko paredz Kriminālprocesa likums.

Tiesa, ņemot vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, tai skaitā, ka ar noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta trešajā

daļā cietušajam ir radīts kaitējums lielā apmērā, ar noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.2panta trešajā daļā cietušajam radītais

kaitējums, kas nepārsniedz divas minimālās mēnešalgas, apsūdzētā personību, apsūdzētā atbildību mīkstinošos apstākļus un to, ka nav konstatēti atbildību

pastiprinošie apstākļi, izvērtējusi prokurores viedokli par soda noteikšanu brīvības atņemšanas veidā, apsūdzētā un aizstāvja viedokli par soda

noteikšanu, kā arī, ņemot vērā soda mērķi un prevencijas funkciju, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam atbilstoši Krimināllikuma 221.panta trešās daļas

sankcijai un 221.2panta trešās daļas sankcijai nosakāms sods - brīvības atņemšana, vienlaicīgi secinot, ka ir iespējams noteikt brīvības atņemšanas

termiņu, kas ir tuvāk minimālajam brīvības atņemšanas soda apmēra, kāds paredzēts attiecīgo pantu sankcijās.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka apsūdzēto ir iespējams notiesāt nosacīti.

Krimināllikuma 55.panta pirmā daļa noteic, ja, nosakot sodu – brīvības atņemšana – ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem,

tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais,

sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti.

Atbilstoši judikatūrā paustajām atziņām, piemērojot nosacītu notiesāšanu, jāņem vērā vairāki apstākļi, proti – izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība un citi lietas apstākļi.

Tiesa, izvērtējot apsūdzētā personību un noziedzīgo nodarījuma raksturu, ņem vērā apstākli, ka apsūdzētajam uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas

brīdi sodāmība ir dzēsta, apsūdzētais nav izdarījis jaunus noziedzīgus nodarījumus, pilnībā atzina savu vainu, pieteikto kaitējumu kompensāciju, kas dod

pamatu uzskatīt, ka apsūdzētais ir pilnībā sapratis un apzinājies izdarīto noziedzīgo nodarījuma būtību. Tāpat tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētais gūst

ienākumus, strādājot algotu darbu, apgādībā ir nepilngadīgs bērns un ir asistents savam pilngadīgajam bērnam, kurš ir 1.grupas invalīds, apsūdzētais nav

izvairījies no savu procesuālo pienākumu izpildes un ir uzsācis atlīdzināt cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu, tiesa atzīst, ka

apsūdzētais nav uzskatāms par sabiedriski bīstamu.

Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma lietā, kurā apsūdzētais 2020.gada 29.jūnijā sodīts administratīvi, pārkāpums ir izdarīts periodā, kurā

apsūdzētais izdarījis noziedzīgus nodarījumus šajā kriminālprocesā. Jauni administratīvie pārkāpumi nav izdarīti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa ir ieguvusi pārliecību, ka apsūdzētais ir pilnībā sapratis un apzinājies savas rīcības sekas, izdarījis atbilstošus

secinājumus un turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, līdz ar to nebūtu lietderīgi apsūdzētajam noteikt sodu reālas brīvības atņemšanas soda veidā.

Turklāt, piemērojot nosacītu brīvības atņemšanas sodu, apsūdzētājam tiek dota iespēja segt cietušajam radīto kaitējumu.

Tādējādi atzīstams, ka, arī neizciešot tiesas noteikto brīvības atņemšanas sodu, tiks sasniegts krimināltiesiskais taisnīgums.

Turklāt Krimināllikuma 55.panta otrā daļa noteic, ka notiesājot personu nosacīti, tiesa nolemj sodu neizpildīt, ja tās noteiktajā pārbaudes laikā

notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un

Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus. Savukārt šī panta trešā daļa noteic, ka nosacīti notiesājot, tiesa nosaka pārbaudes laiku no sešiem

mēnešiem līdz pieciem gadiem.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam nosakāms pārbaudes laiks tuvāk vidējai robežai, ņemot vērā, ka pārbaudes laiks nedrīkst būt mazāks par piemērot

brīvības atņemšana laiku, un lai apsūdzēto motivētu ievērot likumpaklausīgu dzīvi, kas savukārt aizsargātu sabiedrību no jauniem likumpārkāpumiem un

lai apsūdzētais pierādītu sev izrādīto uzticību, ka viņš turpmāk neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs

kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

Tiesa atzīst, ka Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktā kārtība, kā tiek uzraudzītas nosacīti notiesātās personas, tajā skaitā Valsts probācijas

dienesta amatpersonu tiesības noteikt nosacīti notiesātajam likumā paredzētos pienākumus, ir garantija tam, ka nosacītā notiesāšana sasniedz soda mērķi.

Tiesa neargumentē, kādēļ nepiemēro pantu sankcijās pieļaujamos papildsodus mantas konfiskācija un probācijas uzraudzība, atsaucoties uz

Augstākās tiesas 2014.gada Tiesu prakses apkopojumu “Tiesas nolēmumu struktūra un saturs lietās par vairākiem vienveidīgiem noziedzīgiem

nodarījumiem”, kas apspriests Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu sapulcē un atzīts par publiskojamu, un, kur secināts, ka nolēmumu

motīvu daļā nav jāatspoguļo, kādi sodi netiks piemēroti, bet gan – kāds sods un kāpēc tiks piemērots.

Sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības apsūdzētajam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu daļēji saskaitot

piespriestos sodus. Tiesa, ņemot vērā, ka par noziedzīgajiem nodarījumiem ir konstatēti divi atbildību mīkstinoši apstākļi un nav konstatēti atbildību

pastiprinoši apstākļi, atzīst, par iespējamu piemērot daļēju sodu saskaitīšanu, kas šajā lietā ir labvēlīgākais sodu saskaitīšanas princips.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu reāla soda izciešanas gadījumā apsūdzētajam brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitāms

aizturēšanā pavadītais laiks šajā kriminālprocesā no 2020.gada 6.janvāra plkst.08.53 līdz 2020.gada 8.janvārim plkst.08.05, aizturēšanu līdz divdesmit

četrām stundām rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Civillikuma 1779.panta noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturtā daļa noteic, ka kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas apmērām.

Kriminālprocesā par cietušo atzīta valsts, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, kas ir pieteicis kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu

31156,16 EUR apmērā.

Apsūdzētais cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina pilnībā.

Izvērtējot Valsts ieņēmuma dienesta pieteikto kaitējuma kompensāciju, tiesa ņem vērā, krimināllietā iesniegto 2020.gada 24.septembra maksājuma

uzdevumu, no kura redzams, ka apsūdzētais ir labprātīgi daļēji 50 EUR apmērā atlīdzinājis valstij ar noziedzīgajiem nodarījumiem radīto kaitējumu.

Tādejādi Valsts ieņēmuma dienesta pieteiktā kaitējuma kompensācija par valstij radīto mantisko zaudējumu ir apmierināma daļēji un no apsūdzētā par

labu valstij piedzenami 31106,16 EUR, pārējā daļā par 50 EUR kaitējuma kompensācija ir noraidāma.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 5.punkta nosacījumiem procesuālie izdevumi ir summas, kas izlietotas lietisko

pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai. Savukārt Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmā daļa noteic, ka procesuālos

izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem. Tādējādi procesuālie izdevumi 169,44 EUR apmērā, kas saistīti ar lietisko pierādījumu

glabāšanu un iznīcināšanu (2.sējuma lietas 35., 36.lapa), piedzenami no apsūdzētā /pers. A/ Nodrošinājuma valsts aģentūras labā, pamatojoties uz

2020.gada 4.augusta izdevumu aprēķinu Nr.1568-KL-2020.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu, prokurora

priekšrakstā vai tiesas nolēmumā norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu un citiem

izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām, lietiskos pierādījumus, dokumentus, citus izņemtos priekšmetus un vērtības atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem

valdītājiem, bet, ja tie nav jāatdod īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, – realizē vai, ja tiem nav vērtības, – iznīcina.

Lietiskie pierādījumi - 36 baltas aploksnes ar cigaretēm, kas glabājas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa telpās,

iznīcināmi kā bezvērtīgi; 3 CD diski turpināmi glabāt pie krimināllietas materiāliem.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499. un 520.pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas (likuma redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2020.gada 28.septembrim) ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu un 1 (vienu) mēnesi.

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 221.2panta trešās daļas (likuma redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2020.gada 28.septembrim) ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgo sodu /pers.

A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu un 3 (trīs) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. A/ noteikto brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 (diviem) gadiem.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, soda termiņā /pers. A/ ieskaitīt aizturēšanā

pavadīto laiku šajā lietā no 2020.gada 6.janvāra plkst.08.53 līdz 2020.gada 8.janvārim plkst.08.05, aizturēšanu līdz divdesmit četrām stundām rēķinot kā

vienu brīvības atņemšanas dienu.

/pers. A/ ir pienākums reģistrēties Valsts probācijas dienesta Rīgas Austrumu reģiona teritoriālā struktūrvienībā Lomonosova ielā 9, Rīgā 10

(desmit) darba dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij kaitējuma kompensāciju par materiālo zaudējumu 31106,16 EUR (trīsdesmit

viens tūkstotis viens simts sešu euro un 16 centu) apmērā, pārējā daļā par 50 EUR (piecdesmit euro) kaitējuma kompensāciju noraidīt.

Noteikt /pers. A/ 30 (trīsdesmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas kaitējuma kompensācijas labprātīgai samaksai. Kaitējuma

kompensācija ieskaitāma saņēmēja reģistrācijas Nr.90000050138, Valsts kases kontā Nr.LV67TREL1060001239900, bankas kods TRELLV22,

maksājuma mērķis: kaitējuma kompensācija krimināllietā Nr.11092130419, un maksājumu apliecinošs dokuments sprieduma labprātīgas izpildes laikā

iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā Rīgā, Abrenes ielā 8.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij procesuālos izdevumus par lietisko pierādījumu glabāšanu uz iznīcināšanu

169,44 EUR (viens simts sešdesmit deviņu euro un 44 centu) apmērā, nosakot procesuālo izdevumu labprātīgas izpildes termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Procesuālie izdevumi (par lietisko pierādījumu glabāšanu un iznīcināšanu) ieskaitāmi saņēmēja – Nodrošinājuma

valsts aģentūra, reģistrācijas Nr.LV90009112024, Valsts kases kontā Nr.LV86TREL2140651020000, bankas kods TRELLV22, maksājuma mērķis:

procesuālie izdevumi krimināllietā Nr.11092130419, un maksājumu apliecinošs dokuments sprieduma labprātīgas izpildes laikā iesniedzams Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā Rīgā, Abrenes ielā 8.

Lietiskos pierādījumus – 36 baltas aploksnes ar cigaretēm, kas glabājas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa telpās,

iznīcināt.

3 CD diskus, glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Spriedumu daļā par sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma

pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Ja nolēmuma kopija personai nogādāta pa pastu, uzskatāms, ka par nolēmumu personai ir paziņots septītajā dienā pēc tā kopijas nodošanas pastā.

Ja nolēmuma kopija personai nogādāta uz elektronisko adresi, uzskatāms, ka par nolēmumu personai ir paziņots otrajā darba dienā pēc tā kopijas

nosūtīšanas.

Tiesnese S.Dolniece